Atzinums

Lūdzam precizēt Anotācijas 1.3. p. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" un papildināt ar vismaz vienu definētās problēmas alternatīvu risinājumu, kas pierādītu, ka vienīgais ceļš konkrētās situācijas atrisināšanai ir vienotas un stingras līgumcenas robežas noteikšana visā pakalpojumu apjomā, virs kuras pasūtītājam pilnībā jāatsakās no centralizētā iepirkuma instrumenta un jāuzsāk cita iepirkuma procedūra. Satiksmes ministrijas ieskatā kā alternatīva būtu Latvijas regulējumā noteikt nevis tikai vienu “izslēgšanas robežu”, bet vairāku pakāpju modeli. Proti: līdz noteiktai summai – vienkāršots centralizēts pasūtījums; virs šīs summas  – obligāta atkārtota konkurence centralizētā instrumenta ietvaros (dinamiskā iepirkumu sistēma); sarežģītām vai ārpus instrumenta tvēruma esošām vajadzībām – individuāla iepirkuma procedūra.
Tieši šāds modelis visvairāk atbilst Eiropas valstu praktiskajai pieejai un vienlaikus saglabā gan konkurenci, gan centralizēto IKT iepirkumu kompetenci.
Atsevišķas procedūras piemērošana pati par sevi negarantē kvalitatīvāku rezultātu. IKT projektu neveiksmes bieži ir saistītas ar nepilnīgām prasībām, vāju arhitektūras pārvaldību, nepietiekamu tirgus izpēti, neatbilstošiem līguma nosacījumiem un nepietiekamu izpildes kontroli. Izņemot lielākus pasūtījumus no centralizētās sistēmas, var tikt zaudētas arī vienotas prasības attiecībā uz drošību, pirmkoda nodošanu, dokumentāciju, pakalpojuma līmeņiem un piegādātāja aizstājamību, ko kvalitatīvi var definēt centralizētā iepirkumu institūcija. Viennozīmīgas un visos gadījumos obligātas robežas noteikšana var mudināt pasūtītājus izvēlēties pilnu un laikietilpīgāku iepirkuma procedūru arī gadījumos, kad pakalpojumu būtu efektīvāk iegādāties centralizēti. Tas var  būtiski palielināt administratīvo slogu, pagarināt iepirkuma norisi, aizkavēt informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, kā arī radīt īpašas grūtības iestādēm, kurām nav pietiekamas IKT, iepirkumu un juridiskās kapacitātes sarežģīta konkursa patstāvīgai organizēšanai.

-

Anotācijas 1.3.p."Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" sadaļā "Problēmas apraksts" minēto “E-katalogs "CI126P Programmatūras pakalpojumi" ietver programmatūras izstrādi konkrēta pircēja vajadzībām, konkrēta pircēja vajadzībām izstrādātas programmatūras uzturēšanu, pielāgošanu attīstību, uz konkrētām tehnoloģijām bāzētas programmatūras pilnveidošanas, attīstības un uzturēšanas pakalpojumus, kā arī ar minētajām pozīcijām saistītu konsultāciju iegādi. Lielā daļā šo pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs. Attiecīgi turpmāk programmatūras izstrādes pakalpojumu iegāde pamatā būtu veicama, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktos iepirkuma procedūru veidus (piemēram, atklātu konkursu), lai nodrošinātu atklātību un konkurences iespēju, savukārt EIS e-katalogu izmantošana būtu saglabājama maza apjoma pasūtījumu veikšanai, t.i., līdz 140 000 euro vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem kalendārā gada laikā, pieņemot, ka arī neliela apjoma pirkumu gadījumā atsevišķā publiskā iepirkuma procedūrā konkurence varētu būt neliela.”  
Sliekšņa paredzēšana 140 000 euro kalendārajā gadā nozīmē, ka liela daļa vidēja apjoma IT attīstības un uzturēšanas projektu (kas pārsniedz 140 000 euro) būs jārealizē, piemērojot iepirkuma procedūras. Norādām, ka iepirkuma procedūras organizēšana IT jomā prasa gan būtiskus pasūtītāja administratīvā resursa ieguldījumus, gan arī tirgus dalībnieku resursus, sagatavojot piedāvājumus iepirkumos.  
Tāpat norādām, ka iepirkuma procedūras, piemēram, atklāta konkursa organizēšana prasa ievērojamu laika resursu (līdz 6 mēnešiem, ja nepieciešams Satversmes aizsardzības biroja atzinums – līdz pat 9 mēnešiem).  
Paskaidrojam, ka pasūtītājs šobrīd var būt ieplānojis veikt iegādi Elektronisko iepirkumu sistēmā (turpmāk - EIS), paredzot iegādei kopējo ilgumu, piemēram, 4,5 mēneši (iekļaujot Satversmes aizsardzības biroja saskaņojuma saņemšanu). 
Ja turpmāk EIS iegādi vairs nevarēs veikt, pasūtītājam ir jāgroza iepirkumu plāns, jāgatavo iepirkuma dokumentācija, jāizsludina iepirkums, jāveic piedāvājumu vērtēšana, jāparedz laiks iesniegumu izskatīšanai u.t.t., kas ievērojami paildzina laiku, kas nepieciešams, lai noslēgtu līgumu (salīdzinot ar iegādi EIS). 
Jaunu IKT izstrādes darbu apturēšana un strauja e-kataloga noteikumu maiņa tieši skar iestāžu jau ieplānotos budžetus un uzsāktos projektus (piemēram, ES fondu un ANM projektus), kur finansējuma apguves termiņi ir stingri ierobežoti. Pāreja uz iepirkumu procedūrām bez pārejas perioda izraisīs projektu termiņu kavējumus, kā rezultātā var tikt zaudēts ES līdzfinansējums.  
Ievērojot minēto, izsakām šādu iebildumu: 
Ņemot vērā laiku, kas pasūtītājam nepieciešams iepirkuma plāna grozījumu veikšanai un iepirkuma procedūras veikšanai, it īpaši gadījumos, kad līguma slēgšanai jāsaņem valsts drošības iestādes atzinums, Ministru kabineta noteikumu grozījumiem ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, piemēram, spēkā stāšanās ar 2027.gada jūliju. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta tādu pakalpojumu iegāde, kur nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu līguma darbību. Kā arī nepieciešams noteikt skaidru pārejas regulējumu, kas paredz, ka jaunie ierobežojumi neattiecas uz tiem pakalpojumiem un darījumiem, kas ir uzsākti vai ir nepieciešami jau apstiprinātu un uzsāktu ES fondu vai ANM projektu īstenošanai, kā arī tiem, par kuriem iepirkuma plānošana uzsākta pirms grozījumu spēkā stāšanās. 

-

Ministru kabineta noteikumu grozījuma projekta 2.p. paredz slieksni 140 000 euro apmērā "vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem kalendārā gada laikā". Norādām, ka vienā iestādē, uzņēmumā var būt nepieciešams iegādāties dažādus, savstarpēji nesaistītus programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumus dažādām sistēmām, kuriem/ām ir atšķirīgs piegādātāju loks. 
Lūdzam svītrot vai precizēt nosacījumu par darījumu summēšanu kalendārā gada laikā, nosakot, ka limits attiecināms uz vienu konkrētu informācijas sistēmu vai loģiski saistītu projektu, nevis uz visiem iestādes vai uzņēmuma IT pakalpojumiem kopumā. 

-

No Ministru kabineta noteikumu projekta Anotācijas 1.2.p. izriet, ka mērķis ir ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt ierobežojumu iepirkumu darījumu veikšanai Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) Programmatūras, programmatūras pilnveidošanas un atbalsta pakalpojumu katalogā (CI126P Programmatūras pakalpojumi). Turpretim Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā iekļautais formulējums ir vispārīgs un attiecināts uz jebkuru darījumu, kas saistīts ar programmatūru, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem EIS e-katalogos kopumā, piemēram EIS e-katalogu CI126 Standarta programmatūra un tās ražotāju atbalsts.  
Priekšlikums: 
Norādām uz pretrunu starp Ministru kabineta noteikumu anotāciju un tajā 1.2.p. definēto mērķi un Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu. Lūdzam salāgot noteikumu grozījumu projekta redakciju ar anotāciju.  

-

Lūdzam izvērtēt iespēju paredzēt izņēmumus kritiskās infrastruktūras vai valstiski svarīgu informācijas sistēmu uzturēšanas un neatliekamu izmaiņu pakalpojumiem, atļaujot nepieciešamības gadījumā veikt iegādes EIS. 

-

Vēršam uzmanību uz iespējamiem kiberdrošības riskiem un lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt normu ar nosacījumu, ka dati par IT sistēmu nav jānorāda, ja sistēma, kuras darbības nodrošināšanai pakalpojuma iegāde ir plānota, ir saistīta ar valsts drošību, aizsardzību vai ir klasificēta kā kritiskā infrastruktūra/IKT kritiskā infrastruktūra u.c. 

-