Atzinums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1. apakšpunktu, lūdzam skaidrot noteikumu projekta anotācijā visu noteikumu projektā paredzēto būtisko izmaiņu Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 573 "Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai" (turpmāk - noteikumi Nr. 573) būtību, nepieciešamību un mērķi. Tai skaitā vēršam uzmanību, ka skaidrojums nav sniegts cita starpā par regulējuma, kas paredz nosacījuma, ka atgūstamo summu nav iespējams ieturēt no nākamajiem atbalsta maksājumiem, aizstāšanu ar nosacījumu, ka atgūstamo summu nav iespējams ieturēt no citiem Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem. Paužam bažas, ka no noteikumu projekta un tā anotācijas neizriet pamatojums, ka no citiem Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem būtu pieļaujams ieturēt neatbilstoši veiktos izdevumus, tai skaitā neizriet skaidrojums par attiecīgā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas attiecīgo atbalstu atgūšanas kārtību paredz. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulā (ES) 2017/2393 groza Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (turpmāk - regula Nr. 2017/2393), noteikts, ka administratīvās vienkāršošanas interesēs ir lietderīgi līdz 250 euro palielināt robežvērtību nepamatoti izmaksātajai Eiropas Savienības atbalsta summai, ko dalībvalstis var nolemt neatgūt. Saistībā ar minēto norādām, ka minētās regulas 2. panta 4. punkts paredz, ka no atbalsta saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu atbalsta shēmā vai atbalsta pasākumā, neieskaitot procentus, ir starp EUR 100 un EUR 250 un attiecīgā dalībvalsts piemēro robežvērtību, kas ir vienāda ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu. Attiecīgi secināms, ka robežvērtību pieļaujams palielināt, tomēr, tai jābūt vienādai ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu. Ievērojot minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidrot pamatojumu robežvērtības 250 euro apmērā noteikšanai noteikumu projektā, ņemot vērā arī to, ka arī pirms regulas Nr. 2017/2393 pieņemšanas robežvērtība  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu bija lielāka par 100 euro, ko šobrīd paredz noteikumu Nr. 573 47. punkts (t.i., tā bija 150 euro apmērā). Pamatojumā anotācijā lūdzam atsaukties uz konkrētiem normatīvajiem tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Noteikumu projekta 2. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 573 ar 58. punktu (jaunu noslēguma jautājumu), nosakot, ka grozījums šo noteikumu 47. punktā attiecībā uz tādu neatbilstošo izdevumu apmēru, kas nepārsniedz 250 euro, piemērojams arī tādiem lēmumiem par neatbilstošo izdevumu atgūšanu, kas pieņemti pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas, bet uzsāktais administratīvais process vēl nav noslēdzies. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. punkts ir neskaidrs, jo nav saprotams, uz ko tas attiecas (proti, uz iestādi vai privātpersonu), un kā tas tiks piemērots. Norādām, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 85. panta pirmajā daļā noteiktajam adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.
Skaidrojam, ka šī tiesību norma piemērojama gadījumā, kad administratīvā akta spēkā esības laikā mainās tiesību norma, piemēram, atceļot kādu prasību, kas administratīvā akta izdošanas brīdī bija paredzēta un tāpēc iekļauta administratīvajā aktā. Apstāklis, ka tiesību norma ir mainījusies, administratīvo aktu nepadara par prettiesisku, taču tas ļauj atcelt šo administratīvo aktu privātpersonai par labu, jo jaunā tiesiskā situācija šādu prasību vairs neparedz. Ja tiesiskie apstākļi mainās, tiesisku nelabvēlīgu administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, jo noilguma termiņi uz nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu neattiecas. Nav svarīgi, vai šāds administratīvais akts ir vai nav kļuvis neapstrīdams.
Piemēram, Konkurences padome uzliek sodu tirgus dalībniekam par aizliegtu vienošanos. Soda uzlikšanas laikā administratīvais akts ir tiesisks un nelabvēlīgs. Pēc kāda laika likumdevējs groza tiesību normu, nosakot izņēmumus attiecīgajā jomā tādā veidā, ka vienošanās, kas pirms tam bija aizliegta, tagad vairs tāda nav. Konkurences padome, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85. pantu un izdarot attiecīgos lietderības apsvērumus (it īpaši, ņemot vērā grozījumu mērķi), pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma ir tiesīga atcelt vai samazināt iepriekš uzlikto sodu. Taču, ja iestāde to dara pēc savas iniciatīvas, tai jāpārskata arī citiem līdzīgā situācijā uzliktie sodi (vienlīdzības princips) (Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 840.-841. lpp.).
Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu.
Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas tiek saprasts ar noteikumu projekta 2. punktā paredzētajā noteikumu 58. punktā minētajiem vārdiem "uzsāktais administratīvais process vēl nav noslēdzies". Norādām, ka juridiskajā literatūrā tiek izšķirta relatīvā un pastāvīgā administratīvā akta spēkā esība. Pastāvīgo spēkā esību administratīvais akts iegūst tikai pēc apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņa beigām – tad, kad administratīvais akts kļūst neapstrīdams, līdz tam administratīvais akts ir relatīvi spēkā esošs. Iegūstot pastāvīgo spēkā esību, attiecīgais administratīvais process tiek izbeigts (Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 711.-712. lpp.).
Turklāt vēršam uzmanību arī uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to noteikumu projektā nebūtu jāietver regulējums, kas dublē Administratīvā procesa likuma regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 2. punktā paredzēto noteikumu Nr. 573 58. punktu un attiecīgi precizēt to, kā arī papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-