Atzinums

Lūdzam konkretizēt likumprojekta vienībās izmantoto vārdkopu "mākslīgā intelekta izmantošanas prasības" (sk., piemēram, likumprojekta 7. pantu), norādot uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulā (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (turpmāk – Regula Nr. 2024/1689) noteiktajām digitālās darbības noturības prasībām v.tml. 
Papildus atkārtoti aicinām likumprojekta vienībās, kurās ar vārdkopu "digitālās darbības noturības prasības" faktiski tiek saprastas Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulā (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk - Regula Nr. 2022/2554) noteiktās prasības, to arī pēc iespējas norādīt, tādējādi nodrošinot privātpersonām skaidru, nepārprotamu un viegli uztveramu tiesisko regulējumu jau pašā likumprojekta attiecīgajā vienībā. Piemēram, bet ne tikai, lūdzam izvērtēt likumprojekta 10. panta pirmo daļu, kā arī 9. pantu, atsauces noformējot atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļai.

-

Lūdzam izvērtēt un anotācijā izvērstāk pamatot likumprojekta 7. pantā ietverto normas nepieciešamību vai precizēt likumprojektu. Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka Regulas 2024/1689 2. pants noteic regulas darbības jomu. Attiecīgi to, kādos gadījumos piemēro regulu, noteic pati regula, līdz ar to ar šādu likumprojekta normu pirmšķietami varētu tikt dublēta attiecīga regulas norma. Atgādinām, ka regulu normas ir aizliegts pārrakstīt. Ja likumprojektā nepieciešams pārrakstīt kādas regulas normas, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu pamatojumu. Otrkārt, vēršam uzmanību, ka regulu preambulu apsvērumi nav regulas pamatteksta (normatīvā regulējuma) daļa, bet gan palīglīdzeklis regulas pamattekstā ietverto tiesību normu interpretācijā, sniedzot pamatojumu un mērķi regulā ietvertajam regulējumam, attiecīgi aicinām skaidrot, kāda regulas vienība (regulas pants, panta daļa, punkts, apakšpunkts) tiek ieviesta likumprojekta 7. pantā.

-

Norādām, ka Tieslietu ministrijas 11.11.2024 atzinumā minētais iebildums ir ņemts vērā tikai daļēji. Līdz ar to atkārtoti lūdzam precizēt likumprojektā ietverto regulējumu, ievērojot ka Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 2. punktā nav runa tikai par uzraudzības pilnvarām.
1. Likumprojekta III nodaļa attiecas uz uzraudzību. Latvijas tiesību sistēmā uzraudzība (kontrole) ir stingri norobežojama no izmeklēšanas vai sodīšanas.  
Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības un kontroles funkcijās. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem. 
Administratīvās sankcijas (to veidi, piemērošanas kritēriji u. tml.) ir materiālo tiesību jautājums. Administratīvās sankcijas un tām līdzīgi pasākumi būtībā ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi sodoša (krimināltiesiska) rakstura administratīvās sankcijas ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.
Tiklīdz iestādes (amatpersonas) rīcībā ir ziņas par iespējamu pārkāpumu, par kuru varētu piemērot administratīvo sodu (sankciju), tā process turpināms, ievērojot sodu tiesību principus. 
2. Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 1. punkts noteic, ka kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju pilnvaras, kas vajadzīgas, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tādējādi regula pilnvaras attiecina arī uz sankciju piemērošanu un ar to saistīto izmeklēšanu. Likumprojektā turpretī regulējums ir sašaurināts un attiecīgās pilnvaras minētas tikai saistībā ar uzraudzību Latvijas tiesību izpratnē. 
3. Ja likumprojektā kopumā saglabā izvēlēto pieeju, kā regulēt kompetentās iestādes darbību, tad norāde uz kompetentās iestādes pilnvarām būtu ietverama arī likumprojekta IV nodaļā. Pretējā gadījumā likumprojekta 8. pants vedina domāt, ka regulā noteiktās pilnvaras ir pieļaujams izmantot tikai uzraudzības darbību īstenošanai.

-

Norādām, ka Tieslietu ministrijas 11.11.2024 atzinumā minētais iebildums nav ņemts vērā, līdz ar to lūdzam precizēt pārkāpumu formulējumu atbilstoši Tieslietu ministrijas 11.11.2024 atzinumā minētajam. Pārkāpumam jāsatur visas nepieciešamās pazīmes. Tam jābūt saprotamam un paredzamam arī tad, ja izņemtu atsauci uz regulu. Savukārt likumprojekta 11. pants nav saprotams, ja no tā izņemtu atsauces uz Regulu Nr. 2022/2554 un Regulu Nr. 2024/1689. 
 

-

No anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka likumprojekta 12. pants ir nacionālā iniciatīva papildus Regulā Nr. 2024/1689 ietvertajam regulējumam. Attiecīgi lūdzam sniegt pamatojumu pēc būtības par šāda regulējuma nepieciešamību un samērīgumu. Papildus lūdzam likumprojekta 12. pantā nošķirt, ka tas attiecas uz informēšanu par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem par Regulas Nr. 2024/1689 prasību pārkāpšanu, ņemot vērā, ka Regulas Nr. 2022/2554 54. pants šādu regulējumu jau paredz. Atgādinām, ka regulu normas ir aizliegts pārrakstīt. Ja likumprojektā nepieciešams pārrakstīt kādas regulas normas, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu pamatojumu regulu teksta daļu inkorporēšanas nepieciešamībai un pieļaujamībai.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt un anotācijas 5.4. apakšsadaļā skaidrot, vai un kā likumprojektā ieviests Regulas Nr. 2022/2554 54. panta 3. punkta "b" apakšpunkts ("publicēt to anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem").

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 12. pantu, nosakot tīmekļvietnē ievietojamo fizisko personu datu apstrādes mērķi, to apstrādājamās datu kategorijas vai datu veidus, kā arī kopumā izvērtējot vai plānotā personas datu apstrāde ir samērīga. Paskaidrojam, ka atbilstoši Datu regulas[1] 5.panta 1.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Tādēļ nosakot tiesisko pamatu un personas datu apstrādes nolūku, tas tiek veidots tik pārredzami, lai datu subjekts varētu saprast, ka viņa personas dati tiks apstrādāti un kādā nolūkā tas tiks darīts, kā arī izslēgtu tiesību normas patvaļīgas piemērošanas iespēju (godprātības princips). Arī saskaņā ar Datu regulas 41. apsvēruma juridiskajam pamatam vai leģislatīvam pasākumam jābūt skaidram un precīzam un personām, uz kurām tas attiecas, vajadzētu spēt paredzēt tā piemērošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Ievērojot, ka par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai ir atbildīgs pārzinis, pārzinim katrā konkrētā gadījumā būtu jāvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai personas datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot tos vispār. Ņemot vērā minēto, kā arī anotācijā norādīto, ka šāds regulējums ir nepieciešams, jo Regula Nr. 2024/1689 šādu informācijas publicēšanas pienākumu neparedz, likumprojekta 12. pantu nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu tā atbilstību Datu regulai.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 12. panta atbilstību Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumam lietā C-439/19 Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité). Paskaidrojam, ka ar minēto spriedumu tika atzīts par prettiesisku tāds tiesiskais regulējums, ar kuru publiskai struktūrai, kas ir atbildīga par reģistru, kurā iekļauti sodāmības dati, ir noteikts pienākums šos datus darīt publiski pieejamus, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot minēto datu iegūšanu ar konkrētu interesi. Tāpat spriedumā skaidrots, lai gan publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem, kā tas izriet no Datu regulas 154. apsvēruma, veido sabiedrības interesi, kas var leģitimizēt šādos dokumentos ietverto personas datu izpaušanu, šī piekļuve tomēr ir jāsaskaņo ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kā tas turklāt skaidri ir prasīts minētajā 86. pantā. Taču, ņemot vērā sodāmības datu sensitīvo raksturu un to, cik smagu iejaukšanos datu subjektu pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību izraisa šo datu izpaušana, ir jāuzskata, ka šīs tiesības ir pārākas pār sabiedrības interesi saņemt piekļuvi oficiālajiem dokumentiem.
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz publicēt informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām personām, tādējādi nenodrošinot prasību pirms šādas informācijas izsniegšanas pamatot tās iegūšanas interesi, nepieciešams izvērtēt tā atbilstību Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
 

-

Lai nodrošinātu plānotā regulējuma atbilstību personas datu apstrādes principiem, jo īpaši likumīguma, godprātības un pārredzamības principam, lūdzam noteikt skaidrus kritērijus vai gadījumus, kad likumprojekta 12. panta pirmajā daļā minētā informācija ievietojama tīmekļvietnē neidentificējot personu. Paskaidrojam, ka likumdevējam jau likuma līmenī būtu jānosaka, kādos gadījumos personas datu publicēšana būtu atzīstama par nesamērīgu.

-

Saistībā ar izziņas 1. punktā ietverto iebildumu un sniegtajiem skaidrojumiem atkārtoti norādām, ka regulu normas ir aizliegts pārrakstīt. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus. Attiecīgi, ja likumprojektā nepieciešams pārrakstīt kādas regulas normas, īpaši tās, kurās nav atsauces uz direktīvām, lūdzam papildināt anotāciju ar iepriekš minētajiem apsvērumiem atbilstošu pamatojumu regulu teksta daļu inkorporēšanas nepieciešamībai un pieļaujamībai.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu:
1) aicinām precizēt informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasību pārņemšanu likumprojektā. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punkta “f” apakšpunktā ir pārņemts minētās direktīvas 4. panta 4. punkta (nevis 3. punkta) "a" un "b" apakšpunkts. Attiecīgi lūdzam skaidrot, vai un kur likumprojektā ir pārņemts direktīvas 4. panta 3. punkts, jo tabulā tas nav norādīts, savukārt izziņas 11. punktā ir skaidrots: "nepieciešams transponēt tikai minētās direktīvas 4. pantā paredzētos raksturlielumus (4. panta 1. punktu un tam pakārtotos minētā panta 2. un 3. punktu)". Citastarp, ņemot vērā, ka likumprojektā pārņemtās direktīvu normām būtu jābūt jau pārņemtām nacionālajos normatīvajos aktos, aicinām izvērtēt iespēju atsaukties uz attiecīgajām nacionālā normatīvā akta vienībām, nevis pārņemt normas pēc būtības arī šajā likumprojektā, tādējādi arī izvairoties no normu dublēšanās. Alternatīvi aicinām sniegt skaidrojumu par šādu izvēli;
2) ņemot vērā izziņas 4. un 11. punktā sniegto skaidrojumu par Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta "d" apakšpunkta ieviešanu, lūdzam papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar attiecīgo informāciju;
3) lūdzam tabulā norādīt informāciju par Regulas Nr. 2024/1689 99. panta 1. punkta ieviešanu;
4) vēršam uzmanību, ka regulu preambulu apsvērumi nav regulas pamatteksta (normatīvā regulējuma) daļa, bet gan palīglīdzeklis regulas pamattekstā ietverto tiesību normu interpretācijā, sniedzot pamatojumu un mērķi regulā ietvertajam regulējumam. Attiecīgi aicinām precizēt vai papildināt tabulu, norādot regulas Nr. 2025/1689 pamatteksta vienību, kas ieviesta likumprojekta 7. pantā.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par likumprojektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei atbilstoši Datu regulas 6. panta 1. punktam, kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt likumprojekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-

Aicinām izvērtēt iespēju precizēt likumprojekta nosaukumu, lai tas precīzāk atbilstu likumprojekta saturam. Piemēram, likumprojekts neregulē mākslīgā intelekta izmantošanu kā tādu, bet gan regulē dažus Regulas Nr. 2024/1689 izpildes un uzraudzības jautājumus, nodrošinot minētās regulas tiešu piemērošanu.

-

Kaut arī anotācijā ir minēts, ka Latvijas Banka ir kompetentā iestāde Regulas Nr. 2022/2554 46. panta izpratnē, aicinām likumprojektā to nepārprotami noteikt, tādējādi arī nodrošinot privātpersonām skaidru un nepārprotamu regulējumu. Līdzīgi aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt likumprojekta 8. panta piekto daļu (proti, nosakot, ka Latvijas Banka ir tirgus uzraudzības iestāde Regulas Nr. 2024/1689 74. panta 6. punkta izpratnē).

-

Aicinām likumprojekta 8. panta septītajā daļā konkretizēt, kā vai kādu darbību regulējošas prasības Latvijas Bankai ir tiesības noteikt. 

-

Aicinām izvērtēt iespēju konkretizēt likumprojektā vai anotācijā sniegt skaidrojumu, par kādām izmaiņām finanšu vienība informē Latvijas Banku, ņemot vērā, ka "būtiskas izmaiņas" varētu būt subjektīvi intepretējama vārdkopa. Papildus lūdzam izvērtēt, vai šāda norma likumprojektā ir nepieciešama, ņemot vērā, ka atbilstoši arī anotācijā ietvertajai informācijai "[d]etalizētas ziņošanas prasības paredz Regula Nr. 2022/2554 un uz tās pamata izdotie normatīvie akti".

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam aicinām likumprojektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
 

-

Ievērojot, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvo aktu (nevis informāciju par to) paziņo adresātam, lūdzam precizēt likumprojekta 12. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu.

-

Aicinām svītrot vārdus "par mākslīgā intelekta izmantošanas" vai citādi atbilstoši precizēt pārejas noteikumu. Papildus lūdzam papildināt pārejas noteikumu ar atsauci uz 12. pantu, ņemot vērā, ka, kā anotācijā norādīts, 12. pants "ir nepieciešams, jo Regula Nr. 2024/1689 šādu pienākumu neparedz". Lūdzam arī izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt likumprojektu atbilstoši Regulas Nr. 2024/1689 113. pantā ietverto regulējumu par atsevišķu regulas vienību piemērošanas sākuma datumu (piemēram, regulas I un II nodaļu piemēro no 2025. gada 2. februāra, tātad arī regulas 2. pantu, kas noteic, kam regulu piemēro).

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļā norādīto likuma spēkā stāšanās termiņu (nākamā diena pēc izsludināšanas) vai atbilstoši precizēt likumprojektu, jo pašreiz tāds spēkā stāšanās termiņš likumprojektā nav ietverts.

-

Saistībā ar likumprojekta 8. panta ceturtajā daļā paredzētā pilnvarojuma nepieciešamību aicinām anotācijā skaidrot, ar kāda veida tiesību aktu Komisija pieņems anotācijā minētos regulatīvos tehniskos standartus. Norādām, ka, ja tiks pieņemta regula, tā ir tieši piemērojama. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu par iepriekš minēto kontekstā ar pilnvarojuma nepieciešamību.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 1. panta astotā daļa noteic, ka privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Savukārt Administratīvā procesa likuma 1. panta devītā daļa noteic, ka publisko tiesību subjekts ir publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka termina "fiziskā persona" un "juridiskā persona" lietojums nodaļā "Atbildība" izvēlēts apzināti, lai salāgotu terminoloģiju ar Administratīvā procesa likumu, jo Latvijas Banka sankcijas un administratīvos pasākumus piemēro Administratīvā procesa likuma ietvaros, izdodot administratīvo aktu, kā arī izvērtēt nepieciešamību attiecīgi precizēt likumprojektu.
 

-

Atkārtoti aicinām izvērtēt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus Latvijas Bankai, īpaši likumprojekta 6. panta trešajā daļā paredzēto pilnvarojumu, izvērtējot, vai paredzētais pilnvarojums nav pārāk plašs. Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt likumprojektu, ietverot vadlīnijas Latvijas Bankai, kā pilnvarojumu īstenot (piemēram, kāda veida prasības Latvijas Banka nosaka, kādas ir to pieļaujamās robežas u.tml.). Aicinām arī anotācijā aprakstīt jauno noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
Papildus aicinām arī izvērtēt likumprojektā paredzēto pilnvarojumu atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk -  Noteikumi Nr. 108) 2.5. apakšnodaļā ietvertajām prasībām, tostarp 49. punktam ("Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu Latvijas Bankai [..] likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus. Pilnvarojumā detalizēti nosaka Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumu satura galvenos virzienus.") un 50. punktam ("Latvijas Bankas [..] noteikumi detalizē likumprojektā ietvertu regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.").
Atkārtoti arī aicinām anotācijā skaidrot, par kādu informācijas reģistru likumprojekta 8. panta ceturtajā daļā paredzētajā pilnvarojumā ir runa.

-

Atkārtoti aicinām aizpildīt anotācijas 4. sadaļu, norādot informāciju par saistītajiem tiesību aktu projektiem. Izziņā nekorekti norādīts, ka "anotācijas 4. sadaļa aizpildāma, ja saistītu likumprojektu izstrādā/virza kāda cita institūcija". Vēršam uzmanību, ka anotācijas 4. sadaļā norāda citastarp saistīto tiesību aktu nosaukumu, pamatojumu un aprakstu, kā arī atbildīgo institūciju (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 43. lpp.). Attiecīgi atkārtoti aicinām aizpildīt anotācijas 4. sadaļu.

-