Atzinums

Tieslietu ministrija iepriekš izteica iebildumu par investīciju sliekšņa samazināšanu un nomas līguma termiņa pagarinājumu vēl uz 45 gadiem. Minēto iebildumu ministrija uztur, jo netika rasta atbilde, kādēļ nomas līgums uz 90 gadiem vienai privātpersonai būtu publiskas personas interesēs. Netika rasta atbilde, kādēļ nomas līgums būtu pagarināms vēl tieši uz 45 gadiem, nav saprotams, kādēļ kopējais nomas līguma termiņš, piemēram, nav nosakāms 60 gadi. Tāpat, kā jau tika minēts, vai, iznomājot līdz 90 gadiem, nav uzskatāms, ka nekustamais īpašums faktiski tiek atsavināts, ņemot vērā, ka termiņš trīs reizes pārsniedz pašreiz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto termiņu.

Vienlaikus no anotācijas netapa skaidrs, kādēļ ir izvēlēts 40 milj. euro slieksnis (vai tā ir citu valstu prakse, pašreizējais investīciju apjoms, pašreizējā prakse, plānotie projekti; vai cits aspekts, vai kāda analīze ir veikta un par kādu investīciju atdevi ir runa; savukārt norādītie riski faktiski ir visiem un var tik izmantoti, kā argumenti ikviena izvēlētajai summai). Nav saprotams, kā tas tika iegūts vai izvēlēts, kādēļ nav izvēlēts, piemēram, 30, 50 vai 60 milj. euro slieksnis. Tāpat ir saprotams, ka nomas termiņa pagarināšanai vēl uz 45 gadiem nav izvirzītas citas prasības, tas nozīmē, ja minētās investīcijas ir ieguldītas, tad nomas līgumu var pagarināt. Vai tomēr nav izvirzāmas papildu prasības, ņemot vērā, ka pagarinājums ir uz tik ilgu termiņu.

Lūdzam anotācijā izvērst detalizētāku normas pamatojumu.
 

-

Projekta 7. pantā ietvertā Ostu likuma astotā daļa paredz, ka sūdzības, kuras šobrīd izskata Satiksmes ministrija administratīvā procesa kārtībā, turpmāk izskatīs Administratīvā rajona tiesa. Proti, tiek paredzēts, ka turpmāk attiecīgajā administratīvajā procesā nebūs apstrīdēšanas stadijas. Vēršam uzmanību uz to, ka Eiropas valstīs apstrīdēšana vēsturiski izveidojusies kā administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes galvenais līdzeklis. Tas ir ne tikai tādēļ, ka augstāka iestāde var izlabot kļūdas, ja tādas ir pieļautas, bet arī ar administratīvā akta pamatojumu var pārliecināt procesa dalībnieku par administratīvā akta tiesiskumu. Administratīva akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Pirmkārt, tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai samērā ātri un lēti, turklāt neformālākā procesā izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju (subjektīvi tiesiskā funkcija). Otrkārt, tas dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas (objektīvi tiesiskā funkcija) gan konkrētajā gadījumā, gan novērst sistēmiskas kļūdas un problēmas. Tomēr par apstrīdēšanas institūta pamatuzdevumu tiek uzskatīta nevis valsts pārvaldes tiesiskuma nodrošināšana vai indivīdu tiesību ievērošana, bet gan tiesu pārslodzes mazināšana (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 738. lpp.). Tādējādi persona īsteno savas tiesības, ja uzskata, ka tai nav izdevies tās īstenot sākotnējā iestādē, savukārt valsts pārvalde izmanto iespēju paškontroles ceļā labot savu kļūdu. Tiesas stadijas uzdevums ir dot personai iespēju īstenot savas tiesības, ja valsts iestādē, personasprāt, tas nav bijis iespējams. Nodrošinot efektīvu apstrīdēšanas procedūru – proti, ļaujot personai pilnvērtīgi un efektīvi īstenot savas tiesības valsts pārvaldē, – ir iespējams panākt, ka lieta nemaz nenonāk tiesā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.2. apakšpunktu). Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta piektā daļa paredz, ka pilnvarotā persona un iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir tās izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Parasti administratīvo aktu var apstrīdēt hierarhiskās padotības kārtībā augstākā iestādē. Normatīvajā aktā var būt noteikta arī cita iestāde, kurā var apstrīdēt administratīvo aktu (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 747. lpp.). Proti, normatīvajā aktā varētu tikt noteikta cita iestāde, nevis hierarhiskās padotības augstākā iestāde, kurā var apstrīdēt pilnvarotās personas izdotos administratīvos aktus. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 7. pantā ietverto Ostu likuma 19. panta astoto daļu, jo nav pamata atteikties no apstrīdēšanas stadijas šajā procesā.

-

Tieslietu ministrija iepriekš izteica iebildumu, lūdzot papildināt anotāciju attiecībā uz pirmpirkuma tiesību piešķiršanu Ventspils brīvostas pārvaldei. Lai gan anotācija ir papildināta ar izvērstāku skaidrojumu, tomēr pamatjautājums par problēmas esamību un izvēlēto risinājuma pamatotība paliek, tādēļ iepriekš izteiktais iebildums tiek uzturēts. Šobrīd Ostu likuma 19. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostu teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai. Tāpat minētā daļa paredz, ka Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ir kapitālsabiedrībai, kura īsteno attiecīgās ostas pārvaldes funkcijas. Līdz ar to secināms, ka šobrīd ir noteikts, kam ir pirmpirkuma tiesības. Proti, pirmpirkuma tiesības ir pašvaldībai. Lūdzam skaidrot, kāda ir problēma, kādēļ ir jānosaka cits subjekts kā pirmprikumtiesīgais, kādēļ pašvaldība nevar realizēt savas pirmpirkuma tiesības, vai arī Ventspils brīvostas pārvalde savas pirmpirkuma tiesības realizēs, ja pašvaldība tās nebūs izmantojusi, vai arī, ja Ventspils brīvostas pārvalde neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, vai tās varēs izmantot pašvaldība.
 

-

Līdzīgi kā par Ventspils brīvostas pārvaldes pirmpirkuma tiesībām, uzturam arī iebildumu par pirmpirkuma tiesībām Rīgas brīvostas pārvaldei, īpaši saistībā ar Ostas likuma 19. panta ceturto daļu. Lūdzam iespējamo pirmpirkuma tiesību problemātiku Rīgas un Ventspils ostās un izvēlēto risinājumu, kopsakarā ar esošo regulējumu apvienot un skaidrot kopā.

-

Piemērošanas skaidrībai, aicinām anotācijā skaidrot, kas šā likuma izpratnē ir neatkarīgs vērtētājs.  
Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" tas noteikts 3.punktā, taču šo noteikumu 2.5.apakšpunkts noteic, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz ostas pārvaldes valdījumā nodota zemesgabala vai īpašumā esoša zemesgabala vai tā daļas iznomāšanu vai apbūves tiesību piešķiršanu. No kā izriet, ka noteikumos noteiktā neatkarīgā vērtētāja izpratne šīs normas kontekstā nav saistoša.

-

Komercdarbības atbalsta kontroles likums ir tieši piemērojams, tāpēc lūdzam vērtēt, vai šāda atsauces norma ir nepieciešama un, ja ir nepieciešama, lūdzam to pamatot.

-

Aicinām teikuma sākumā norādīt "26." un publikācijas atsauci izteikt šādi: "(Latvijas Vēstnesis, 2004, 4.nr., 2016, 14.nr.)".

-