Atzinums

Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa noteic, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana (..). Tātad pašreiz likums nosaka minimālo apjomu, kādā nodrošināma sabiedrības iesaiste jaunas būvniecības ieceres apspriešanā.
Ņemot vērā minēto, Būvniecības likuma 14. panta piektajā daļā noteiktais pilnvarojums pēc būtības atšķiras no likumprojekta 6. pantā noteiktā pilnvarojuma pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, proti, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta piekto daļu pašvaldība var noteikt tikai citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana papildus likumā jau noteiktajiem, savukārt likumprojekta 6. pants noteic, ka vienīgi pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.
Ar jaunu tiesību normu pašvaldībai tiek paredzēts jauns pilnvarojums izdot saistošos noteikumus, tādejādi uz likumprojekta 6. pantā ietverto pilnvarojumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus attiecas Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu"" (sēdes protokols Nr. 55 37. §, 22-TA-407) 3. punkts, atbilstoši kuram aicinām papildināt likumprojekta anotāciju. Šajā sakarā anotācijā norādāms pietiekams pamatojums nepieciešamībai paredzēt iespēju tieši katrā administratīvajā teritorijā atšķirīgi regulēt sabiedrības iesaisti būvniecības ieceres apspriešanā.
 

 

Likumprojekta 4. pants paredz izslēgt 14.panta piekto daļu, kas citstarp paredz pilnvarojumu pašvaldība saistošajos noteikumos paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Vēršam uzmanību uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu, kas noteic, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Ievērojot minēto, pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta piekto daļu, nosakot attiecīgu regulējumu, pilnībā vai daļā (ja tie izdoti arī uz citu augstāka spēka tiesību normu pamata) zaudēs spēku ar likumprojekta spēkā stāšanos. Šajā sakarā izvērtējama nepieciešamība paredzēt pārejas kārtību no esošā tiesiskā regulējuma uz jauno, attiecīgi papildinot arī likumprojekta anotāciju.
 

-

Priekšlikums precizēt anotāciju, norādot sabiedrības iesaistes tvērumu arī Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. 

Esošo rindkopu (3. lapas pēdējā rindkopa) izteikt šādā redakcijā:
"Lai uzlabotu sabiedrības iesaisti teritorijas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā par teritorijas izmantošanu un būvniecību, samērojot sabiedrības intereses ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm, ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, skaidri definējot sabiedrības līdzdalības mērķi katrā posmā un apspriežamo jautājumu tvērumu. Regulējums jābalsta uz principu – vienu aspektu apspriež vienu reizi. Proti, teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes procesā sabiedrība izsaka viedokli par funkcionālo zonējumu, atļauto teritorijas izmantošanas veidu un tajā atļautajām izmantošanām, kā arī apbūves pieļaujamiem rādītājiem un parametriem. Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros paužams viedoklis par konkrētā plānošanas dokumentā ietverto risinājumu īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un iespējamām alternatīvām. Savukārt ietekmes uz vidi novērtējuma procesā sabiedrības līdzdalības ietvaros tiek apspriestas paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un piedāvātās alternatīvas nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, vai kompensēšanai. Būvniecības ieceres īstenošanas procesā iepriekšējos posmos apspriestie jautājumi vairs netiek apspriesti, bet tiek apspriesti, piemēram, plānotās būves negatīvās ietekmes mazināšana uz pilsētvidi, pilsētvides un ārtelpas risinājumi."

Priekšlikums precizēt 14.³ panta otro daļu, ņemot vērā, ka ne spēkā esošajā Būvniecības likumā, ne likumprojektā nav lietots pilns startēģiskā novērtējuma nosaukums.

(2) Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros nav pārvērtējami tie jautājumi, par kuriem sabiedrībai bija iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma,  teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā.

1. Aicinām pārskatīt plānoto pilnvarojumu un izvērtēt iespēju to precizēt kopsakarā ar likumprojekta 6. pantā paredzēto 14.3 panta ceturto daļu, piemēram, apvienot likumprojekta 14.3 panta trešo un ceturto daļu vienā daļā, lai būtu noteiktība par pilnvarojuma pašvaldībai izdot saistošos noteikumus apjomu. No pašreiz paredzētās 14.3  panta trešās daļas izriet, ka vienīgi pašvaldība nosaka gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, tomēr 14.3 panta ceturtā daļa ierobežo šīs pašvaldības pilnvaras.
2. Tāpat arī pirmsšķietami (ņemot vērā plānotās normas redakciju) no likumprojekta 6.  panta pilnvarojuma secināms, ka pašvaldībai izdot saistošos noteikumus ir noteikts kā pienākums (“nosaka”), nevis tiesības (“var noteikt”). Līdz ar to izvērtējams, ar attiecīgu pamatojumu papildinot arī anotāciju, vai pašvaldībai sabiedrības iesaistes nodrošināšanai ir pienākums izdot saistošos noteikumus, vai arī pašvaldībai būtu šādas tiesības, kuras tā varētu izmantot pēc ieskatiem, kas nozīmētu, ka sabiedrības iesaiste netiktu nodrošināta. Šajā sakarā vēršam uzmanību, ka Būvniecības likuma mērķis atbilstoši 2. pantam ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana (..) un attiecīgās dzīves vides kvalitāti var novērtēt tieši iedzīvotāji.
Savukārt likumprojekta anotācijas 1. sadaļā norādīts: “Skaidrības labad ir jāgroza normatīvais regulējums būvniecības jomā, precizējot gadījumus, kad obligāti ir rīkojama publiskā apriešana, t.sk. precizējot pašvaldību tiesības noteikt papildu gadījumus publiskās apspriešanas rīkošanai.”. Tā kā likumprojekts neparedz gadījumus, kad obligāti ir rīkojama publiskā apspriešana, nav skaidri saprotams, uz ko attiecināma šī norāde, tā kā arī anotācijas 4. sadaļā nav ietverta informācija par iespējamiem grozījumiem citos normatīvajos aktos vai jaunu normatīvo aktu izdošanu.
3. Saskaņā ar likumprojekta 6. pantā paredzēto 14.3 panta pirmo daļu būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres tehnisko risinājumu labāku iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2014.  gada 28. oktobra noteikumu Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” 2. punktam būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses, nodrošinot būvvaldes lēmuma atklātumu saistībā ar attiecīgās teritorijas attīstību. Tā kā esošā un plānotā tiesību normā paredzēti atšķirīgi būvniecības ieceres publiskās apspriešanas mērķi, vai nu precizējams likumprojekta 6. pants, vai plānojami grozījumi minētajos noteikumos, par ko attiecīgi papildināma likumprojekta anotācijas 4. sadaļa “Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu”.
 

-

Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība”. Noteikumu II nodaļa paredz kārtību, kādā izvērtē publiskas apspriešanas nepieciešamību, un sabiedrības informēšanu par pieņemto lēmumu, tai skaitā 6. punkts noteic, ka pēc būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas būvvalde Būvniecības likuma 14. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par publiskas apspriešanas nepieciešamību (..). Tā kā noteikumos ir atsauce uz tiesību normu, ko likumprojekta 4. pants paredz izslēgt, būs jāpārskata arī šo noteikumu regulējums, par ko attiecīgi aizpildāma likumprojekta anotācijas 4. sadaļa “Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu”.
 

-