Atzinums

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā un noteikumu projektā ietvertās tiesību normas tostarp neparedz noteikt tirdzniecības ierobežojumus. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļā skaidrot, vai prasība norādīt valsti, kurā ražots pārtikas produkts, nav attiecināma uz pārdošanas kārtību, kura atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - Tiesa) judikatūrai, izpildoties noteiktiem priekšnoteikumiem, nav Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34. panta darbības jomā.
Skaidrojam, ka atbilstoši LESD 34. pantam ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi starp dalībvalstīm, kā arī citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. No Tiesas judikatūras izriet, ka ikviens dalībvalsts pasākums, kas var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli radīt šķēršļus tirdzniecībai Savienībā, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību šīs tiesību normas izpratnē (sk., piem., 1974. gada 11. jūlija sprieduma Dassonville, 8/74, 5. punktu). Tiesa arī atzinusi, ja valstu tiesību akti nav saskaņoti, preču brīvas aprites šķēršļi, kas rodas, precēm no citām dalībvalstīm, kur tās ir likumīgi ražotas vai tirgotas, piemērojot noteikumus par prasībām, kurām šīm precēm jāatbilst, pat ja šie noteikumi vienādi attiecas uz visām precēm, ir pasākumi ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību (sk. 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā Nr. C-120/78 Cassis de Dijon 6., 14. un 15. punktu).  Turpretī valsts normu, kas ierobežo vai aizliedz konkrētus tirdzniecības nosacījumus, piemērošana precēm no citām dalībvalstīm nav uzskatāma par tādu, kas tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli rada šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm šīs judikatūras izpratnē, ja vien šīs normas attiecas uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, un ja tās gan juridiski, gan faktiski vienādi skar valsts preču un citu dalībvalstu izcelsmes preču tirdzniecību. Proti, ja minētie nosacījumi ir izpildīti, šāda tiesiskā regulējuma piemērošana citu dalībvalstu izcelsmes ražojumu, kas atbilst attiecīgo valstu noteiktajām prasībām, tirdzniecībai nav uzskatāma par tādu, kas liedz citu dalībvalstu izcelsmes ražojumiem pieeju tirgum vai traucē šo pieeju vairāk nekā vietējiem ražojumiem (sk. 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. C‑110/05 Komisija/Itālija 36. punktu). Norādām, ka Eiropas Komisijas ir atzinusi, ka pārdošanas kārtībai atbilst nacionālas normas, kas attiecas uz kārtību, kādā produktus var pārdot, ietverot pasākumus, kas paredz nosacījumus un mārketinga metodes,  pārdošanas laikus un vietas, ierobežojumus, kas produktus var pārdot, kā arī pasākumus, kas attiecas uz produkta cenām (sk. Komisijas paziņojumu. Vadlīnijas par Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. un 36. pantu (2021/C 100/03). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021XC0323(03)&from=EN).

-