Atzinums

Ekonomikas ministrija ir daļēji ņēmusi vērā LDDK priekšlikumu par sadarbības tīkla dalībnieku attiecināmo izmaksu pozīciju papildināšanu. Taču ar ministrijas piedāvāto noteikumu projekta 38.2.4. apakšpunkta redakciju vēl aizvien nav novērsts risks, ka, ņemot vērā Komisijas regulā Nr. 1407/2013 noteikto de minimis atbalsta ierobežojumu, ko dalībvalsts var piešķirt sadarbības tīklam – 200`000 EUR triju fiskālo gadu periodā, sadarbības tīkls nevarēs pilnvērtīgi īstenot plānotās aktivitātes un sniegt tīkla dalībniekiem nepieciešamos pakalpojumus, tādejādi apdraudot arī investīcijas ietvaros sasniedzamo rādītāju izpildi. Atkārtoti norādām, ka 200`000 EUR nav pat puse no vienam projektam pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma.
Ekonomikas ministrija noteikumu projekta izziņā nav sniegusi nekādu pamatojumu, kādēļ 38.2.4. punktā neminētās atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas, kas radīsies īstenojot aktivitātes konkrētu tīkla dalībnieku darbības atbalstam, piemēram, tirgus pētījumu, stratēģiju izstrādes, mārketinga u.c. izmaksas, nevar tikt attiecinātas uz pašiem tīkla dalībniekiem, bet ir jāuzņemas sadarbības tīklam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzturam prasību noteikumu projektā paredzēt, ka atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas var tikt attiecinātas gan uz sadarbības tīklu, gan uz tīkla dalībnieku, un izteikt 38.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“38.2.4. noteikumu 38.1.3., 38.1.4., 38.1.6., 38.1.5., 38.1.8. un 38.1.9. apakšpunktos minētās izmaksas, ja atbalsts tiek sniegts konkrēta sadarbības tīkla dalībnieka darbībai.”
 

-

Noteikumu projekts aktuālās redakcijas 53.3. apakšpunktā ir noteikts, ka sadarbības tīklam ir pienākums līdz projekta iesnieguma iesniegšanai izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai (iekšējo kārtību), kas ietver astoņas dažādas procedūras, mehānismus un pasākumu kompleksus ne tikai korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai, bet arī ētikas kodeksu, procedūru disciplināratbildības piemērošanai, trauksmes celšanas pasākumus utt. Prasība izstrādāt astoņas procedūras paredz projekta mērogam neproporcionālu administratīvo slogu gan projekta pieteikumu iesniedzējiem, gan arī vērtētājiem, kuriem būs jāizvērtē un jāapstiprina 12 projektu iesniedzēju izstrādātās iekšējās kārtības, kas saturiski var būt ļoti dažās. Turklāt, kā izriet no noteikumu projekta izziņas, šādas prasības var tikt ieviestas arī citos projektos.
Lai neuzliktu neadekvātu administratīvo slogu projektu iesniedzējiem un vērtētājiem, aicinām Ekonomikas un Finanšu ministrijas izstrādāt vienotas 53.3. apakšpunktā minētās procedūras valsts līmenī, kuras projektu iesniedzējiem būtu jāievieš.
Tāpat aicinām Ekonomikas un Finanšu ministrijas izvērtēt, vai visu 53.3. apakšpunktā minēto procedūru ieviešana var tikt piemērota projekta iesniedzējiem. Kā izriet no izziņas, ar šādu prasību projekta iesniedzēji pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma tiek pielīdzināti publiskas personas institūcijām, kas pēc savas būtības nav pieņemami. Tāpat katrs tiesību subjekts darbojas atbilstoši savu normatīvo aktu prasībām un ne visas prasības, kas attiecas uz publisko personu institūcijām var tikt vienkārši piemērotas arī privāto tiesību personām.
 

-

Ekonomikas ministrija ir mainījusi projektu vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar noteikumu projekta izziņā minēto kritēriji ir mainīti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas rosinājumu, jo  tās ieskatā kritēriji nav jēgpilni. Finanšu ministrija nav sniegusi nekādu citu pamatojumu saviem iebildumiem, kā arī nav piedāvājusi savu ieteicamo redakciju. Šāds iebildumu iesniegšanas veids neatbilst Ministru kabineta kārtības rullim. Līdz ar to tiem var būt tikai ieteikumu raksturs.
Iebilstam pret kritēriju maiņu, kas tiek veikta, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, un, ņemot vērā, ka iepriekšējās noteikumu projekta redakcijas vērtēšanas kritēriji jau bija saskaņoti, rosinām Ekonomikas ministriju atgriezt tos saskaņotajā versijā.
 

-