Atzinums

Par iepriekš izteikto iebildumu izvērtēšanu - iepriekš jau tika norādīts, ka atlīdzības sistēmas pilnveidi nav pamatoti īstenot, galvenokārt ierobežojot mainīgās atlīdzības daļu, vienlaikus pienācīgi neizvērtējot pamatalgas konkurētspēju, atlīdzības atšķirības līdzvērtīgos amatos un pašvaldību atšķirīgo situāciju. Tāpat jau iepriekš tika norādīts, ka risinājumi, kas attiecināmi uz pašvaldību institūcijām, nevar tikt pamatoti tikai ar datiem par valsts pārvaldes institūcijām, jo pašvaldību atlīdzības struktūra, finanšu iespējas un mainīgās atlīdzības elementu izmantošanas prakse būtiski atšķiras. Minētie jautājumi arī precizētajā ziņojumā pēc būtības nav atrisināti. Gluži pretēji – tiek piedāvāts turpināt ierobežot mainīgās atlīdzības elementus, vienlaikus atliekot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – Atlīdzības likums) 3. pielikumā noteiktā minimālā atalgojuma līmeņa sasniegšanu līdz 2031.gadam. Tādējādi netiek novērsta iepriekš identificētā pretruna – mainīgās atlīdzības samazināšana tiek turpināta, bet pamatalgas sistēmas pilnveide un normatīvi noteiktā minimālā līmeņa sasniegšana tiek atlikta. Līdz ar to iepriekš izteiktie iebildumi pēc būtības joprojām ir aktuāli. Lūdzam skaidrot, kā iepriekš izteiktie iebildumi ir izvērtēti un kādēļ tie nav ņemti vērā. Ja iepriekš identificētā problēma joprojām pastāv, tās risināšanai būtu nepieciešams piedāvāt risinājumu pēc būtības, nevis atkārtoti noteikt ierobežojumus atsevišķiem atlīdzības elementiem.
Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz pamatalgu. Ja atlīdzības sistēmas reformas mērķis ir stiprināt pamatalgas nozīmi un nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību, tad secīgai pieejai būtu jāparedz vispirms atbilstoša pamatalgas līmeņa nodrošināšana, bet pēc tam – nepieciešamības izvērtēšana pēc papildu mainīgās atlīdzības elementiem. Pašreizējais piedāvājums šo secību faktiski maina pretēju – mainīgās atlīdzības instrumenti tiek ierobežoti, bet pamatalgas sistēmas pilnveide tiek atlikta. Tādēļ pirms jaunu ierobežojumu noteikšanas nepieciešams atkārtoti izvērtēt iepriekš saskaņošanas procesā izteiktos iebildumus, nodrošināt atsevišķu un pilnvērtīgu pašvaldību atlīdzības situācijas analīzi un tikai uz tās pamata lemt par turpmākajām izmaiņām atlīdzības sistēmā.

-

Nepiekrītam termiņa pagarinājumam kas nosaka, ka tikai pašvaldību institūcijai Atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktais minimums jāsasniedz līdz 2031. gada 1. janvārim

Šobrīd Atlīdzības likums paredz ka likuma 3. pielikumā noteiktais minimums valsts un pašvaldības institūcijai jāsasniedz līdz 2027. gada 1. janvārim.
Attiecībā uz 2026. gadu likumā °Par valsts budžetu 2026. gadam 790 .pantā noteikts ierobežojums - amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, piemērojot attiecīgu koeficientu, nosaka, ņemot vērā Valsts kancelejas publicētās bāzes mēnešalgas 2025. gadam.

Ja ierobežojums tiks noteikt tikai uz pašvaldības institūcijām, tad radīsies vēl lielāka atšķirība starp valsts un pašvaldību darbinieku atalgojumu.
Šobrīd vairākās pašvaldībās un to institūcijās daļai darbinieku atalgojums nesasniedz Atlīdzības likumā noteikto algas minimumu.
Šādā situācijā pašvaldības darbinieki tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā un neizpilda Atlīdzības likumā noteikto mērķi, ka  lielākā daļa nodarbināto (līdz 70% iestādē strādājošo) saņemtu mēnešalgu, kas ir pietuvināta skalas viduspunktam, tādējādi nodrošinot līdzīgu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu.

Aicinām nenoteikt termiņu tikai pašvaldības institūcijām. Ja tomēr tiek noteikt termiņš, tad šo termiņu noteikt līdz  2028. gada 1. janvārim un attiecināt uz visām institūcijām, nodrošinot vienotu pieeju.
Vienlaikus aicinām izvērtēt normatīvi noteiktā minimālā atalgojuma līmeņa sasniegšanas termiņa atlikšanu ietekmi uz atlīdzības sistēmas mērķi un uz pašvaldību institūcijām. Ja vienlaikus tiek ierobežoti mainīgās atlīdzības elementi, bet pamatalgas līmeņa paaugstināšana tiek atlikta vēl par četriem gadiem, ir nepieciešams skaidrs pamatojums, kā šādos apstākļos tiks nodrošināta konkurētspējīga atlīdzība un darbinieku motivācija.

-

2026. gadā 100 % piemaksu par virsstundu darbu var piešķirt tikai darbiniekiem, kuru amata pienākumi saistīti ar darba nepārtrauktības nodrošināšanu.
Pārējos gadījumos par virsstundu darbu jāpiešķir apmaksāts atpūtas laiks un, ja nav iespējams kompensēt ar atpūtas laiku, tad virsstundu darbu apmaksā 75 % apmērā.
Pašvaldībām tas rada papildus administratīvo slogu – attiecībā uz katru gadījumu veikt izvērtējumu vai amata pienākumi saistīti ar darba nepārtrauktības nodrošināšanu. Piemēram, kurā brīdī visas apkures sezonas laikā kurinātāja amata pienākumi būs nepārtraukti un kurā brīdī nē.

Rosinām nedalīt darbiniekus pēc veicamajiem amata pienākumiem. Ja iestādes vadītājs ir noteicis darbiniekiem veikt virsstundu darbu, tad viņiem visiem tas tiek apmaksāts. Priekšlikums noteikt visiem vienādu virsstundu darbu apmaksas apmēru - 100%.

-

Lai nodrošinātu visiem darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības un lai būtu konsekvence ar pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir noteikta 30% piemaksa, noteikt darbiniekiem (uz kuriem attiecas Atlīdzības likums)  maksimālo piemaksas apmēru par papildus veicamajiem darbiem līdz 30% apmērā.

-