Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" (23-TA-2583) (turpmāk - informatīvais ziņojums) un kopumā atbalsta tā tālāko virzību. Vienlaikus LDDK izsaka arī šādus priekšlikumus informatīvā ziņojuma pilnveidei:  

1. Priekšlikums 
LDDK ieskatā informatīvais ziņojums nesniedz pietiekami skaidru un izvērstu redzējumu par to - kādu tautsaimniecību mēs Latvijā vēlamies attīstīt un kādas ir valsts prioritātes. Informatīvajā ziņojumā vairāki plānotie pasākumi ir apskatīti ļoti detalizēti, bet vienlaikus citiem pasākumiem ir ievērojama mazāka detalizācijas pakāpe. Vienā gadījumā tiek piedāvāti sistēmiski risinājumi, bet citos gadījumos ar Eiropas Savienības finansējumu risināmi vidēja termiņa atbalsta mehānismi.  

2. Priekšlikums 
LDDK aicina precizēt 3.4.2.punktu un izteikt teikumu “izslēgt normu no Darba likuma” jaunā redakcijā. 
Piedāvātā redakcija: “- izslēgt Darba likuma 110.pantu” 

3. Priekšlikums 
Papildināt 3.3.2.punktu ar jaunu risinājumu darba tirgus paplašināšanai. 
Pamatojums: Nepieciešams risināt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) jautājumu, jo ne visas sociālās grupas , kurām Darba devējam ir jānodrošina nepilna laika darbs, ir ietvertas likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 20.4 panta ceturtājā daļā, piemēram, III grupas invalīdi, grūtnieces. Nepieciešams salāgot ar Darba likuma 134.panta otrās daļas nosacījumiem.  
Tāpat arvien vairāk darba devēji, izsludinot vakances uz nepilnu darba laiku, norāda uz konkrētām personu grupām, lai darbinieku pieņemtu darbā, piemēram, studentu līdz 24 gadu vecumam un/vai pensionāru, lai tiktu piemērots likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 20.4 panta ceturtajā daļā noteiktais izņēmuma gadījums. Šāda veida sistēma neveicina darbspējas vecumā esošu atsevišķu grupu Latvijas iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, spiežot tos nodarbināt nelegāli vai arī nedodot iespēju strādāt, dēļ papildus nodokļu sloga darba devējam. Tas rada nevienlīdzīgu attieksmi dažādu personu un sociālo grupu starpā, kā arī pie minimālās algas kāpuma pasliktina esošo situāciju, mazinot elastību darba organizēšanā nepilnā laikā nodarbinātajiem. 
Piedāvātā redakcija: veikts minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma izvērtējums un pārskatīšana. 

4. Priekšlikums 
3.1.2.punktā nav ietverta darba devēju galvenā norādītā risināmā prioritāte - ārzemniekam nepieciešamais minimālais finanšu līdzekļu apmērs. 
Pamatojums: Šobrīd minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir 1373.00 EUR (nākamgad tas jau būs virs 1500eur), kas jāmaksā viesstrādniekam. Tādā gadījumā viesstrādniekam darba samaksa ir lielāka par vietējo speciālistu atalgojumu, ņemot vērā, ka ārvalstu darbiniekiem tiek nodrošināta arī dzīvošana.  
Piedāvātā redakcija: Jānosaka, ka Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumu Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” 5.3. apakšpunktā noteiktais finanšu līdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos noteiktās minimālās algas apmērā. 

5. Priekšlikums 
Aicinām sadaļā 1.1. “Esošās situācijas apraksts” ietvert arī atsauces uz  publiskās privātās partnerības projektiem kā potenciāli attīstāmu virzienu. 

6. Priekšlikums 
Aicinām sadaļā 1.1. “Esošās situācijas apraksts” 3. rindkopā redakcionāli precizēt teikumu: “Šobrīd norit darbs valsts kapitālsabiedrībās par to lielās iesaistes iespējām.” Norādām, ka nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir saprotams ar “lielās iesaistes iespējām”. 

7. Priekšlikums
Aicinām sadaļas 1.1. “Esošās situācijas apraksts” 3. rindkopas pirmo teikumu izteikt šādi: “Papildus būtisku pienesumu tautsaimniecībā var sniegt valsts kapitālsabiedrības, mērķorientējot ieguldījumus uz to eksportspējas palielināšanu, pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumos, vienlaicīgi neieguldot tur, kur tirgus ir pašpietiekams un privātās kapitālsabiedrības ir veikušas būtiskus ieguldījumus un ir potenciāls paplašināties, attīstīties.”  
Skaidrojam, ka LDDK ieskatā publiskajam sektoram jāattīstās un jāinvestē tikai tajos virzienos, kur ir tirgus nepilnības vai tie ir stratēģiski svarīgi, pārējos gadījumos jādarbojas brīvajam tirgum un konkurencei. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām precizēt arī sadaļas 1.3. “Turpmākās darbības” 1.rindkopas 3.punkta formulējumu, jo jau šobrīd daļā nozaru publiskās kapitālsabiedrības kropļo godīgu konkurenci. LDDK ieskatā publiskos līdzekļus nav nepieciešams ieguldīt tur, kur tirgus ir pašpietiekams, un privātās komercsabiedrības var un ir gatavas attīstīties. Līdz ar to lūdzam precizēt formulējumu skaidrai robežu noteikšanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. 

8. Priekšlikums 
LDDK ieskatā kompetences centru programma līdz šim bijusi nozīmīgākā uzņēmumu tehnoloģisko inovāciju atbalsta programma. Saskaņā ar Kompetences centru apkopoto informāciju par 2019.gadu multiplikators kas raksturo attiecību starp atbalstu Kompetences centru programmā un tā stimulētajām privātajām investīcijām ir vismaz 400%. Tas ir konservatīvs vērtējums, ņemot vērā uzņēmēju atturību deklarējot P&A izmaksas. 
 Lūdzam ziņojuma sadaļā 2.3. Turpmākās darbības valsts budžeta un uzņēmumu ieguldījumu sekmēšanai P&A 
papildināt “Galvenie pasākumi, lai sekmētu uzņēmumu ieguldījumus P&A” 
sarakstu ar papildus punktu: 
  
Piedāvātā redakcija: 
“Galvenie pasākumi, lai sekmētu uzņēmumu ieguldījumus P&A, ir saistīti ar četriem galvenajiem virzieniem, sadarvojoties dažādām nozaru ministrijām: 
Kompetences centru programmas turpināšana – kompetenču centru atbalsta programma līdz šim bijis nozīmīgākais uzņēmumu P&A aktivitāšu atbalsta veids ar labāko atdevi (2019. gadā pēc Kompetences centru apkopotās informācijas stimulējošais efekts uz uzņēmumu ieguldījumiem P&A ir vismaz 400%). Šīs programmas turpināšana ir izšķiroša tālākai uzņēmumu tehnoloģisko inovāciju sekmēšanai.” 
 
Vienlaikus lūdzam papildināt sadaļu “Turpmākās rīcības” ar šādu punktu: 
“x. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar FM un CFLA veikt nepieciešamās darbības Kompetences centru programmas turpināšanai.” 
 
9. Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā, no atsevišķu nozaru perspektīvas, darba tirgus kontekstā iezīmējas reģionālā plaisa un mobilitātes vajadzības, tomēr neparādās konkrēti soļi, kā šo risināt. LDDK ieskatā informatīvajā ziņojumā plašāk vajadzētu iztirzāt jautājumu par vienotas mobilitātes stratēģijas veidošanu, īpaši rādiusā ap reģionālajiem attīstības centriem.