Atzinums

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atmežošanu nekustamā īpašuma “Katrīnbādes iela” zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8013 003 0062), Saulkrastos, Saulkrastu novadā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut Saulkrastu novada pašvaldībai atmežot meža zemi 0,1851 ha platībā labiekārtotas Katrīnbādes ielas kā promenādes ar cieto segumu izbūvei, tai skaitā ar ielas paplašinājumiem, atpūtas un tirdzniecības laukumiem, kā arī ar autostāvvietām starp Lašu un Katrīnbādes ielām un betona paneļu nobrauktuvi uz jūru, lai nodrošinātu Saulkrastu iedzīvotāju, apmeklētāju, piekrastes zvejnieku, operatīvā un komunālā transporta ērtu piekļuvi pludmalei. No rīkojuma projekta, anotācijas un paskaidrojošajiem dokumentiem izriet, ka projekta ietvaros cita starp tiks izbūvēta arī nobrauktuve pludmalē un dažādu ārēju inženiertīklu būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic izņēmuma gadījumus, kādos krasta kāpu aizsargjoslā atļauts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. No minētā izriet, ka projektā paredzētajām darbībām ir jābūt tādām, kas nav aizliegtas Aizsargjoslu likuma 36. pantā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā"[1] (VSS-209, TA-2177, izsludināts 2018. gada 1. marta valsts sekretāru sanāksmē, prot. Nr. 9 13. §). Likumprojektā paredzētie grozījumi nav pieņemti. Likumprojekts paredzēja papildināt Aizsargjoslu likuma 1. pantu ar 23. punktu, papildinot ar terminu "nobrauktuve pludmalē", skaidrojot to kā "dabiska vai izbūvēta brauktuve, ar mērķi nodrošināt piekļuvi pludmalei (jūrai) operatīvajam transportam, kā arī apsaimniekošanas un zvejas vajadzībām un pa kuru atļauts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.” Savukārt Likumprojekta 7. pants paredzēja papildināt Aizsargjoslu likuma 36. panta otro daļu ar 8. un 9. apakšpunktu, nosakot izņēmuma gadījumus, kad krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atļauts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Proti, kad tiek veikta nobrauktuvju pludmalē būvniecība un tiek veikta ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām.

Minētā likumprojekta anotācijā attiecībā uz nobrauktuvi pludmalē skaidrots, ka "piekļuve pludmalei (nobrauktuves) nepieciešama pludmales apsaimniekošanai, zvejas vajadzībām un operatīvajam transportam. Gan pašvaldību teritoriju plānojumos tiek plānotas nobrauktuves pludmalē, gan Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (apstiprināts  ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692), kā viena no Brīvprātīgajām iniciatīvām vietu attīstībai minēta – uzlabot piebrauktuvju pie jūras kvalitāti operatīvo dienestu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa nobrauktuvju nav izbūvētas. Līdz ar to Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Likuma 36. panta otro daļu ar 8. punktu, kas noteic izņēmuma gadījumu Likuma 36. panta otrajā daļā, lai varētu izbūvēt nobrauktuves pludmalē un nodrošināt piekļuvi pludmalei. Tāpat kā citas Likuma 36. panta otrās daļā minētās darbības, nobrauktuvju izbūve pieļaujama, ja tā paredzēta teritorijas plānojumā un veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Termins “nobrauktuve pludmalē” spēkā esošajos normatīvajos aktos netiek lietots, līdz ar to Likumprojekta 1. pants papildina Likuma 1. pantu ar jaunu punktu – termins “nobrauktuve pludmalē” skaidrojumu. Nobrauktuves pludmalē izmantojamas nobraukšanai pludmalē tikai Likuma 36. panta trešās daļas 6. punktā noteiktajos gadījumos." Savukārt attiecībā uz inženiertīkliem skaidrots, ka "likumprojekts paredz papildināt Likuma 36. panta otro daļu ar 9. punktu, nosakot, ka krasta kāpu aizsargjoslā pieļaujama ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām. Inženiertīklu definīcija ir iekļauta Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2. 16.apakšpunktā. Tiesiskais regulējums ārējo un iekšējo inženiertīklu būvniecībai ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka pašreiz līdz grozījumu spēkā stāšanās Aizsargjoslu likuma 36. pants nepieļauj nobrauktuves pludmalē un inženiertīklu izbūvi krasta kāpu aizsargjoslā. Lūdzam minēto skaidrot. Lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu, vai iecerētās būvniecības darbības nav pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu (ievērojot, ka attiecīgi grozījumu nav stājušies spēkā). Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai minēto atļauj pašvaldības teritoriālais plānojums. Lūdzam skaidrot, vai pašvaldību teritoriālais plānojums var paredzēt tādu būvniecību, ko nepieļauj Aizsargjoslu likuma 36. pants, iekļaujot attiecīgu skaidrojumu arī anotācijā.


[1] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40449464
 

-

Iepazīstoties ar rīkojuma projektam pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem, secināms, ka tiem ir ierobežotas pieejamības statuss. Lūdzam pamatot, kādēļ visiem paskaidrojošajiem dokumentiem šāds statuss ir noteikts. Nepieciešamības gadījumā lūdzam mainīt paskaidrojošo dokumentu statusu TAP. Iepazīstoties ar paskaidrojošo dokumentu saturu netika saskatīts, ka tie satur ierobežotas pieejamības informāciju. Gluži pretēji tie satur sabiedrībai nozīmīgu informāciju, turklāt, kā norādīts pašā projektā, nodrošina ikviena Satversmes 115.pantā garantētās cilvēktiesības.

-

Saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Kaut arī projekta 2.6. apakšpunktā ir ietverta atsauce uz minēto likuma normu, no projekta un anotācijā ietvertās informācijas nav secināms, vai ir izpildītas minētās Meža likuma prasības, tajā skaitā, vai atmežošana radīs valstij negatīvas sekas un pašvaldība kompensēs valstij ar atmežošanu izraisīto seku novēršanu saistītos izdevumus.

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam ar attiecīgu informāciju papildināt anotāciju.
 

-