Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrijai
pasts@kem.gov.lv
Valsts kancelejai
pasts@mk.gov.lv

“Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai”
Reģistrācijas Nr. 40008321978
Krišjāņa Barona iela 24/26–59, Rīga, LV-1050

ATZINUMS

par grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082
"Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas
atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (Projekts ID 25-TA-1776)
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10., 11. un 48. pantu, valdībai noteikts
pienākums savā darbībā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus, turklā ministrijai ir ne tikai jāpieņem
atzinums, bet arī jāizvērtē un jāņem vērā, kā arī jāsniedz argumentēta atbilde atzinuma
sniedzējam. Saistībā ar VES projektu invazīvo attīstību uzskatāmi redzama Klimata un
enerģētikas ministrijas klaja nihilisma izpausme. Tā izpaužas kā apzināti centieni apiet
sabiedrības līdzdalības mehānismus un vājināt vides aizsardzības prasības, tostarp virzot
normatīvo aktu grozījumus, kas samazina piesārņojošu darbību uzraudzības līmeni un ierobežo
preventīvo kontroli.
Būtiski, ka sabiedrības pārstāvju līdzdalība jānodrošina visiem interesentiem, ne tikai jau
iepriekš valdības izraudzītiem pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka TAP portālā
(https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/aa086bad-079b-4d7d-8f44-94eb2e0d781e) ir izteikts
oficiāls aicinājums sniegt atzinumu līdz šā gada 15. augustam, nodibinājums “Berdiganu fonds,
ar mīlestību Latvijai” (turpmāk – Biedrība) sniedz atzinumu par Projektu ID 25-TA-1776.
Biedrība Projektā ID 25-TA-1776 piedāvātos grozījumus, pamatojoties uz turpmāk minēto,
neatzīs par atbilstošiem sabiedrības interesēm, tie ir pretrunā Latvijas un ES vides aizsardzības
tiesību normām un principiem, un rada būtisku risku videi.

Faktiskais pamatojums
1. PAMATU IZBŪVES RADĪTAIS PIESĀRŅOJUMS
Vienas lielas vēja turbīnas (VES), kam augstums ir 235 m, pamatu platība ir aptuveni
1000–1250 m²:
- Pamatu diametrs ir vidēji 35–40 m (apļa laukums ar 40 m diametru ≈ 1256 m²);
- Izmanto masīvus dzelzsbetona pamatus ar dziļumu ~5–8 m vai pāļu pamatus līdz pat 30 m;
- Nepieciešamais betona tilpums var sasniegt 4000–6000 m³, ar armatūru 200–300 t.
neizbēgami maina grunts fizikālās un ķīmiskās īpašības, ietekmē ūdens caurlaidību un

pazemes ūdens plūsmu. Hidroloģijas un ūdens režīma izmaiņas rodas, gan no dziļajiem
pamatiem/pāļiem, gan no lielās virsmas izbūves, kas maina infiltrācijas un noteces procesus.
- Biotopu iznīcināšana vai būtiska pārveide ir tiešas sekas, jo būvdarbu laikā notiek zemes
virskārtas noņemšana, tātad iznīcināšana, kuru veic ar lieljaudas tehniku Papildu tam
transformēta zemes virskārta piekļuves ceļu izveidei, kur pilnībā likvidētas esošās augu segas
un dzīvotne tajās.
- Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un likumu “Par piesārņojumu” šāda
mēroga iejaukšanās vidē pati par sevi ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek radīts būtisks
kaitējums videi, tāpēc VES ir jāpakļauj stingrai vides novērtēšanas procedūrai, nevis
jāizslēdz no C kategorijas.
- Smagās tehnikas izmantošana un cits būvniecības piesārņojums — degvielas, eļļu, smērvielu
noplūdes risks, augsnes sablīvēšana, gaisa un trokšņa piesārņojums.
Minētais atbilst cilvēka darbībai, kuras rezultātā notiek būtiska iejaukšanās dabas vidē, radot
ķīmisku vielu noplūdes risku, kā arī pats par sevi betons, jau ir piesārņojums, tāpat metāls,
eļļas, tehniskie šķidrumi, trokšņa un vibrāciju izplatība ir

2. VES VIRSZEMES KONSTRUKCIJU RADĪTAIS PIESĀRŅOJUMS
2.1. VES torņa (stabs) radītais
- Metāla un mehānisko daļu svars 1800–2500 t tieši ietekmē grunts struktūru, ūdens
režīmu, hidroloģiju un biotopu. Sastāvs oglekļa tērauds vai zema leģējuma tērauds, ar
cinka vai cinka–alumīnija pārklājumu (karsti cinkots) un/vai krāsots ar rūpnieciskiem
pretkorozijas pārklājumiem (epoksīds, poliuretāns u.c.).
- Izmanto skrūves, dažāda veida savienojumi un mehāniskie elementi no nerūsējoša tērauda
vai cinkota tērauda, savienojuma vietās ar sintētisku blīvējumu un smērvielām.
- Staba iekšējā infrastruktūrā ievietoti vara vai alumīnija kabeļi ar PVC vai citu polimēru
izolāciju, lifta mehānismi, drošības sistēmas.
Piesārņojošās darbības ir gan cilvēka veiktas darbības, gan vides apstākļu ietekme (vējš,
lietus, UV starojums, sasalšanas-atkušanas cikli), gan saprātīgs nolietojums (pārklājumi
nolietojas un izdala vielas vidē).
2.2. Lāpstiņu radītais piesārņojums
- Stikla šķiedra (30–50 t). Sastāvs - silīcija dioksīds, alumīnija oksīdi, kalcija oksīdi un citi
minerāli, saistīti ar polimēru matricu). Radītais piesārņojums - mikrošķiedru veidošanās
mehāniskās erozijas vai lāpstiņu virsmas degradācijas rezultātā — šīs mikrošķiedras var
nonākt gaisā (ieelpošanas risks), ūdenī (nogulumu piesārņojums) vai augsnē.
Mikrošķiedras netiek bioloģiski noārdītas un uzkrājas vidē.
- Oglekļa šķiedra (10–20 t). Sastāvs - tīrs ogleklis šķiedru formā, ievietots polimēru
matricā. Radītais piesārņojums - ļoti augsta mehāniskā izturība un ķīmiskā inertums;
degradācija notiek galvenokārt ultravioletā starojuma un mehāniskas slodzes ietekmē,
veidojot smalkas daļiņas. Mikrošķiedras var radīt līdzīgus riskus kā stikla šķiedra

(ieelpošanas un ūdens/augsnes piesārņojuma risks). Saskaroties ar citiem ķīmiskiem
piesārņotājiem (eļļām, degvielām), var kļūt par piesārņojuma “transportētājiem”.
- Epoksīda sveķi (15–20 t). Sastāvs- šķērssaistīti polimēri, kas satur bisfenolu A (BPA),
epihlórhidrīnu un citas toksiskas komponentes), minētie materiāli nav bioloģiski noārdāmi
un potenciāli ilgtermiņā piesārņo augsni, ūdeni, gaisu. Radītais piesārņojums - BPA un
citas vielas ir dzīvnieku un cilvēku endokrīnās sistēmas bojātāji, kas nonākot dabas vidē,
tostarp ūdenī var ietekmēt cilvēku, dzīvnieku, zivju un citu ūdens organismu vairošanos.
- Mikroplastmasas piesārņojums augsnē un ūdenī, kas var nonākt cilvēku un dzīvnieku
ķermenī, pat asinsritē un embriju organismā.
2.3. Gondolas radītais piesārņojums
- Eļļas un smērvielu piesārņojums, ko rada reduktors (gearbox), gultņi, rotora mehānisms,
hidrauliskās sistēmas. Viena lielas jaudas VES darbības ciklā, neskaitot bojājumus,
atkritumos nonāk 1,5–2,5 t eļļas un tehniskie šķidrumi, tas rada būtisku piesārņojumu.
Noplūdes var rasties no blīvējumu bojājumiem vai apkopes laikā, tas var vairākkārt
pārsniegt minēto eļļu un tehnisko šķidrumu atkritumu daudzumu. Eļļas satur piedevas
(piemēram, smagos metālus, antioksidantus, bisfenola savienojumus), kas ir toksiski
ūdens organismiem. Piesārņojuma ceļš: ar lietus ūdens noteci no torņa, izskalojoties uz
augsni un tālāk gruntsūdeņos vai virszemes ūdenstecēs.
- Dzesēšanas šķidrumi un hidrauliskās eļļas. Ģeneratora un mehānismu dzesēšanas
sistēmas, lāpstiņu pozicionēšanas mehānismu darbībā izmantotās eļļas un šķidrumi satur
glikolu, inhibītus un citas ķīmiskas piedevas, kas nonākot vidē piesārņo ūdeņus, augsni
un bojā mikroorganismus.
- Tāpat kā lāpstiņas, korpuss satur mikroplastmasa un kompozītu šķiedras, kā arī metālu..
Ultravioletais starojums, vējš un mehāniskie bojājumi izraisa virsmas eroziju un
mikrodaļiņu atdalīšanos, kas nokrišņu ietekmē, izskalo mikrošķiedras, tās nonāk augsnē
un ūdenī. Korodējot metālam veidojas korozijas produkti (oksīdi, sāļi), nenoliedzami tie
nonāk apkārtējā vidē, īpaši piekrastes zonās ar sāls saturu gaisa pilienos.
- Degšanas un ugunsgrēka risku ietekmē īssavienojumi, mehāniskās bremzes, eļļas
pārkaršana. Ugunsgrēka gadījumā atbrīvojas poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH), fenoli,
formaldehīds un citas toksiskas gāzes, kas rada gaisa piesārņojumu un nosēžas augsnē, no
tās nonāk ūdenstilpnēs.
- Apkopes radītais piesārņojums veicot eļļas maiņu, detaļu tīrīšanu un citus remontdarbus,
neizbēgami veidojas atkritumeļļas un piesārņoti materiāli, risks, ka tie var nonākt vidē, ja
netiek savākti un utilizēti atbilstoši likuma prasībā.

TIESISKAIS PAMATOJUMS
3. Likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 6. un 7. punkts, kā arī 5., 7. un 9. pants definē, kas ir
piesārņojums un piesārņojoša darbība, tāpat nosaka uzraugošo iestāžu obligātu
pienākumu, veikt kontroli pār piesārņojošām darbībām. Nosakot, ka kontroli un

uzraudzību nodrošina, pamatojoties uz atļauju sistēmu, kuras ietvaros veic preventīvu
pirmskontroli, lai nepieļautu piesārņojuma palielināšanos.

4. Izslēdzot VES no C kategorijas, valsts faktiski atceļ, jebkādu sākotnēju sistemātisku
piesārņojuma novērtēšanu un kontroli, valsts rīkojas pretēji likuma “Par piesārņojumu” 5.
pantā noteiktajam mērķim un pārkāpj tiesiskās noteiktības un stabilitātes principu.
Tādējādi valdība plāno apdraudēt Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā garantēto
tiesisko paļāvību, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot
informāciju par vides stāvokli un rūpējas par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 115. pants uzliek valstij pozitīvu
pienākumu izveidot un uzturēt efektīvu normatīvo un institucionālo sistēmu vides
aizsardzībai.
5. Ja VES nepakļauj C kategorijas piesārņojuma prasībām, tad nav nodrošināta arī atbilstoša
tehnoloģiju izvērtēšana un piesārņojuma mazināšanas pasākumu ieviešanai. Turklāt pēc
būtības faktiskie apstākļi liecina, ka VES nepieciešams pakļaut vēl stingrākām, proti, B
kategorijas prasībām.
6. ES vides tiesību prasības, nostiprinātas Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām
emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Direktīvā 2008/98/EK par
atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu. Saskaņā ar šo tiesisko kārtību par
atkritumiem paredzēts, ka piesārņojošām darbībām jāpiemēro preventīvās kontroles
sistēma un jānodrošina, ka piesārņojuma radītājs sedz izmaksas (“polluter pays” princips).

SLĒDZIENS
VES faktiskie apstākļi nešaubīgi atbilst tiesiskajā regulējumā noteiktajiem
priekšnosacījumiem, lai atzītu, ka VES rada piesārņojumu un ka VES darbība ir piesārņojoša
darbība likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 6. un 7. punkta izpratnē. Tādēļ šādai darbībai ir
piemērojama atļauju sistēma un valsts institūciju obligāta kontrole, kā to paredz minētā likuma 5.,
7. un 9. pants, kā arī Eiropas Savienības vides tiesību aktos nostiprinātais piesardzības princips
un preventīvās rīcības princips.
VES pēc būtības atbilst likuma “Par piesārņojumu” 22. panta noteiktajām prasībā kā B
kategorijas piesārņojuma objekts. Nav šaubu, ka VES atbilst šiem kritērijiem, jo ir būtisks
piesārņojuma potenciāls (materiālu nolietojums, mikroplastmasa, ķīmiskas vielas, eļļas,
smērvielas). VES ir būtiska ietekme uz biotopiem un hidroloģiju (masīvi pamati, izmaiņas grunts
struktūrā, ūdens režīmā), piesārņojošā darbība notiek ilgtermiņā, 25–30 gadu cikls ar
piesārņojuma uzkrāšanos.
VES atbilst B kategorija kritērijiem, jo:
- ir lielgabarīta industriāla iekārta;
- izmanto ķīmiskus savienojumus (epoksīdi, smērvielas, hidrauliskās eļļas);
- rada mikroplastmasu un potenciāli bīstamas šķiedras;
- ir nepieciešama ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana.

Lielgabarīta industriālās iekārtas, kurās izmanto un ekspluatācijas laikā izdalās bīstamas
vielas (BPA, eļļas, smērvielas, mikroplastmasa), nevar atbrīvot no piesārņojuma kontroles, bet
drīzāk jāpakļauj stingrākai uzraudzībai.

ATZINUMS
Kopsakarā ar iepriekš minēto Ņemot vērā, VES objektus kā piesārņojošās darbības, ne
tikai jāatstāj C kategorijā, bet gan jāklasificē kā B kategorijas piesārņojošās darbības, nodrošinot
stingrāku kontroli, nosakot stingri detalizētu atļauju sistēmu un regulāru monitoringu.

 “Vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki ir  piesārņojošas darbība, kuru uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai nepieciešama B kategorijas atļauja”