Atzinums

Par konceptuālo ziņojumu
“Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (24-TA-5)

Latvijas Universitāte (turpmāk – LU), izvērtējot Konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (24-TA-5) (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), pievienojas Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA), Latvijas augstskolu profesoru asociācijas (LAPA), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) konceptuālajam atbalstam augstākās izglītības institucionālā finansējuma sistēmas ieviešanai Latvijā, kā  arī norādījumiem par nepieciešamajiem Konceptuālā ziņojuma pilnveides aspektiem.
Atbalstot augstākminēto nozares ekspertu izteiktos priekšlikumus Konceptuālā ziņojuma detalizācijas pilnveidē, LU izsaka šādus iebildumus, aicinot novērst Konceptuālajā ziņojumā konstatētās pretrunas:
Ievērojot augstāka juridiskā spēka tiesību aktā - Augstskolu likuma pārejas noteikumu 99.punktā noteikto augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekta īstenošanas priekšnosacījumus: izmēģinājumprojekts tiek īstenots valsts augstskolās, kuras izteikušas piekrišanu un attiecībā uz kurām Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par izmēģinājumprojekta īstenošanu, - ir precizējami Konceptuālajā ziņojumā izvirzītie priekšnosacījumi, nesamērīgi neierobežojot likuma līmenī noteiktās augstskolu tiesības izteikt piekrišanu dalībai izmēģinājumprojekta īstenošanā.
Ievērojot, ka augstākās izglītības reformas ietvaros no 2021.gada 16.augusta[1] ar Augstskolu likuma grozījumiem ir ieviesta augstskolu tipoloģija, noteikts jauns augstskolu iekšējās pārvaldības modelis, kā arī šobrīd notiek augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā konsolidācija, tiek izstrādāts jauns doktorantūras modelis, norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, - izmēģinājumprojekta īstenošanas priekšnosacījums “saņemts vismaz 4 kā vidējais vērtējums starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā”, kas ir balstīts 2013.-2018. laika perioda augstskolu darbības vērtējuma rezultātos, pēc iepriekšminēto komplekso strukturālo reformu īstenošanas, nav objektīvi attiecināms uz augstskolām aktuālajā periodā, kā arī tas ir pretrunā ar Augstskolu likuma 3.1 panta ceturtajā daļā noteikto zinātnes universitātes darbības vērtējuma tvērumu:
analogi vērtējamām pozīcijām[1] attiecībā uz zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās un zinātnisko publikāciju indeksāciju un skaitu "Web of Science" un "Scopus" datubāzēs;
straptautiskā novērtējuma priekšmetu – augstskolas darbību stratēģiskās specializācijas jomās, kas neatbilst 2019.gada vērtējuma priekšmetam;
attiecībā par konkrētās tiesību normas juridisko spēku laikā – proti, Augstskolu likuma 3.1 panta ceturtajā daļā noteiktā zinātnes universitātes vērtējuma tvērumā esošo vērtējumu pozīciju noteiktais “piecu gadu laiks” saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta judikatūrā nostiprinātajām atziņām ir vērsts uz priekšu[1], t.i. tiesiski skaitāms sākot no konkrētās normas pieņemšanas brīža – 2021.gada 16.augusta, atbilstoši vispārējam tiesību principam quoniam praeterita mutare non posumus[2], proti likumdevēja pieņemtās tiesību normas nav piemērojamas ar atpakaļejošu spēku[3].
Ņemot vērā, ka LU ir valstī vienīgā klasiskā tipa plaša profila zinātnes universitāte, kura zinātnisko rezultātu (publikāciju) apjoma, ilgtspējas un absolventu nodarbinātības rādītājos ieņem vadošo vietu starptautiskajos universitāšu reitingos, lai nodrošinātu LU stratēģijā 2021.-2027.gadam noteikto misiju un mērķu īstenošanu, LU Padome jau 2023.gada 16.marta vēstulē Nr. 1-13/227 aicināja IZM pāriet uz universitātes darbības finansēšanu no valsts budžeta atbilstīgi snieguma un rezultativitātes kritērijiem, atsakoties no studiju vietu skaita finasēšanas modeļa, t.i. pāreju uz institucionālo finansējumu, t.i. IZM bija savlaicīgi informēta par LU stratēģiskajām interesēm un savā atbildes vēstulē (17.03.2023. Nr. 4-6e/23/702) apņēmās veikt atbilstīgās darbības, tikko to ļaus tiesību normu satvars.
Ievērojot augstākminēto, Konceptuālajā ziņojumā minētos prioritāros atbalsta veidus pedagoģijas speciālistu sagatvošanā, kā arī LU atbilstību Konceptuālajā ziņojumā minētajiem objektīvi attiecināmiem priekšnosacījumiem, lai īstenotu LU stratēģijā 2021.-2027.gadam noteikto misiju un mērķus sasaistē ar valsts un tautsaimniecības attīstības prioritātēm un veicinātu starptautisko konkurētspēju, lūdzu dot iespēju LU  pilotprojekta veidā no 2024.gada 1.septembra ieviest institucionālo augstākās finansēšanas modeli, papildus finansējumu piešķirot no 2025.gada.

[1] Latvijas Repubublikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 24.novembra spriedums lietā Nr. A420743410, SKA-708/2011.

[2] Krons M.Intemporālo tiesību mācība un Civillikuma trešais pants. Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1938, Nr.1, 96-98.lpp.

[3] Onževs M. Tiesību normu spēka laikā piemērošanas principi tiesiskā un demokrātiskā valstī, NODOKĻU TIESĪBU GROZĪJUMU SPĒKA LAIKĀ ANALĪZE SATVERSMES TIESAS SPRIEDUMOS. Aktuālas tiesību realizācijas problēmas, Latvijas Universitātes 69.konferences rakstu krājums, LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 249.lpp.


[1] Augstskolu likums 3.1 pants. Zinātnes universitāte un tās darbības mērķi
(4) Zinātnes universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, paredzot, ka universitāte nodrošina vismaz 1000 indeksētu zinātnisko publikāciju "Web of Science" un "Scopus" datubāzēs piecu gadu laikā vai zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā iegūst vismaz četru ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. Humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā) tās var būt starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām pielīdzināmas publikācijas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajos recenzētajos izdevumos, kā arī individuālās vai kolektīvās monogrāfijas, kurām ir kopsavilkums angļu valodā vai citā Eiropas Savienības valodā.



[1] stājoties spēkā 2021.gada 8.jūnija Grozījumiem Augstskolu likumā.
 

-