Atzinums

LPS izvērtējot informāciju par sociālo uzņēmumu statusa atcelšanu, identificē svarīgu diskusiju par valsts atbalsta lomu sociālajā uzņēmējdarbībā, kur tieši grantu pieejamība ir bijusi motivācija sociālajiem uzņēmumiem ne tikai statusa iegūšanai, bet arī tā saglabāšanai. Šī tendence norāda uz finansiālu stimulu nozīmi šāda veida uzņēmumu darbībā. LPS piekrīt, ka likumdošanas prasības, kas regulē sociālā uzņēmuma statusu, ir stingras, bet tās ir izveidotas, lai nodrošinātu, ka šie uzņēmumi tiešām veic sociāli nozīmīgu darbību, nevis izmanto šo statusu finansiālu labumu gūšanai.
Ņemot vērā ka ziņojumā viena no iespējamām stratēģijām varētu būt privāto investoru iesaistīšana ar atļauju daļējai peļņas sadalei, kā arī alternatīvu finanšu instrumentu, piemēram, aizdevumu un investīciju fondu izmantošana, tad LPS izsaka izsaka sekojošus apsvērumus:
LPS viena no galvenajām bažām ir, ka peļņas sadale varētu novirzīt uzmanību no sociālajiem mērķiem uz peļņas gūšanu. Piemēram, ja darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem tiek atļauts sadalīt peļņu, pastāv risks, ka uzņēmuma vadība varētu vairāk koncentrēties uz finansiāliem rādītājiem, nevis uz sociālās atstumtības riskam pakļauto personu nodarbināšanu un atbalstīšanu.
Tāpat LPS kā risku redz, ka atļaujot peļņas sadali, pieaug varbūtība, ka privātie investori varētu censties ietekmēt uzņēmuma darbības virzienus, kas varētu būt pretrunā ar sociālajiem mērķiem. Tas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu un stratēģiju, īpaši ilgtermiņā, un rezultēties sociālo mērķu aizmirstībā vai ignorēšanā.
Tāpat jebkura veida peļņas sadales iespēja var veicināt lielāku atkarību no privātiem investoriem, kas var nebūt ilgtspējīgi, jo investīciju plūsmas var būt nestabilas un atkarīgas no ekonomiskajiem cikliem. Tas var radīt papildu nestabilitāti sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu darbībā, it īpaši krīzes periodos.
 Papildus LPS lūdz ziņojumu papildināt ar izvērtējumu par spēkā esošiem nodokļu atvieglojumiem. LPS ieskatā ne tikai sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumi spēlē būtisku lomu, bet arī sabiedriskā labuma organizācijas, kas darbojas sociālās atstumtības mazināšanā, sabiedrības labklājības veicināšanā un ilgtspējīgas attīstības veidošanā.  Šie uzņēmumi var maksāt mazākus nodokļu salīdzinājumā ar komerciāliem uzņēmumiem, bet vienlaicīgi mēs apzināmiem, ka šo uzņēmumu sociālekonomiskā ietekme var būt ievērojama, radot netiešas ekonomiskās priekšrocības, piemēram, samazinot bezdarbu un sociālo atbalstu, ko sedz valsts.
Vienlaicīgi LPS lūdz uzrādīt nodokļu ieņēmumu samazinājumu, jo ir jāatzīst, ka nodokļu atvieglojumi rada zaudējumus valsts budžetā. Ņemot vērā, ka ir svarīgi nodrošināt, ka nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti atbilstoši un pārredzami, tad būtu nepieciešams saprast kopējo nodokļu atbalstu sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem un sabiedriskā labuma organizācijām
 

-