Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām” (26-TA-1866) un tā pielikumiem. LTRK, primāri atsaucoties uz Ministru prezidenta aicinājumu sniegt priekšlikumus publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai, ir sagatavojusi priekšlikumus valsts IKT iepirkumu sistēmas pilnveidošanai, kurus aicina izvērtēt informatīvā ziņojuma 26-TA-1866 pilnveidošanas ietvaros.

Pozīcija ir sagatavota LTRK atbildīgās komitejas un LTRK pozīciju veidošanas procesa ietvaros, kurā ir pārstāvēti gan publisko iepirkumu pasūtītāji, gan piegādātāji, kā arī balstīta uz LTRK publisko iepirkumu politikas pamatnostādnēm. Pozīcijā aktualizēti 16 priekšlikumi, kuru īstenošanai atkarībā no konkrētā risinājuma var būt nepieciešami tiesību aktu grozījumi, publisko iepirkumu procedūru pilnveidošana vai cita rīcība no atbildīgajām institūcijām. Priekšlikumu mērķis ir veicināt efektīvāku, konkurētspējīgāku un caurskatāmāku publisko iepirkumu sistēmu IKT nozarē. To īstenošanai būtisks valsts budžeta finansējums nav nepieciešams, savukārt ilgtermiņā tie var veicināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un budžeta līdzekļu ietaupījumu.

I. Iepirkumu procedūras un kvalifikācijas prasības
Šajā sadaļā apkopoti LTRK priekšlikumi publisko IKT iepirkumu procedūru pilnveidošanai, lai veicinātu konkurenci, uzlabotu iepirkumu kvalitāti, mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

[1.] E-katalogi jātransformē par dinamiskām iepirkumu sistēmām
LTRK ieskatā pašreizējais E-pasūtījumu sistēmas (EIS) e-katalogu piemērošanas tvērums pilnībā neatbilst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu specifikai. E- katalogi ir paredzēti standartizētu preču un savstarpēji salīdzināmu pakalpojumu iegādei, taču praksē tie tiek izmantoti arī sarežģītiem IKT izstrādes, uzturēšanas un konsultāciju pakalpojumu iepirkumiem, kuros būtiska nozīme ir piegādātāju kompetencei, tehniskajiem risinājumiem un kvalitātes kritērijiem. Tas var ierobežot konkurenci, mazināt iespējas izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un kavēt jaunu tirgus dalībnieku iesaisti.

LTRK uzskata, ka e- katalogi būtu izmantojami standartizētu preču un neliela apjoma, skaidri definētu uzturēšanas, konfigurācijas un konsultāciju pakalpojumu iegādei, savukārt lielāka apjoma vai sarežģītāki IKT izstrādes, uzturēšanas un konsultāciju iepirkumi būtu organizējami, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu (DIS). Vienlaikus nepieciešams izveidot centralizētu IKT dinamiskās iepirkumu sistēmas modeli ar standartizētām pakalpojumu kategorijām, piemēram, standartprogrammatūras licencēm, vienotām kvalifikācijas prasībām, minimāliem konkursu dokumentiem, vērtēšanas kritērijiem un vadlīnijām pasūtītājiem, kā arī nodrošināt regulāru e- katalogu satura aktualizēšanu un atvērtāku piegādātāju piekļuvi tiem.

LTRK aicina veidot jaunu centralizētu dinamisko iepirkumu sistēmu IKT iepirkumiem un noteikt vienas kategorijas groza vienam pasūtītājam tērējamās summas griestus, lai nodrošinātu konkurenci un efektīvāku e- katalogu izmantošanu.

[2.] Izvirzīto prasību faktiska nepārbaudīšana piegādes brīdī
LTRK ieskatā publiskajos IKT iepirkumos pasūtītāji nepietiekami pārbauda iepirkuma prasību faktiskā izpilde pēc līguma noslēgšanas. Tas rada riskus, ka piegādātie risinājumi neatbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām, kā arī mazina godīgu konkurenci.

LTRK uzskata, ka piegādes pieņemšanas brīdī dokumentēti jāpārbauda būtiskās tehniskās prasības, balstoties uz objektīviem pierādījumiem. Vienlaikus jāizvērtē nepamatoti zemu cenu piedāvājumi un jāparedz iespēja pamatotu aizdomu gadījumā veikt neatkarīgu pārbaudi.

LTRK aicina Finanšu ministriju izvērtēt iespēju pilnveidot Publisko iepirkumu likuma regulējumu, stiprinot iepirkumu atklātību un ieviešot neatkarīgu būtisko prasību izpildes pārbaudes mehānismu resoru ietvaros. Vienlaikus pašreizējais regulējums nesamērīgi ierobežo pretendentu iespējas pārliecināties par piedāvājumu izvērtēšanas objektivitāti, pārmērīgi plaši piemērojot komercnoslēpuma aizsardzību. Salīdzinājumā ar vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Itāliju un Lietuvu, Latvijā pieejamais informācijas apjoms ir būtiski ierobežotāks, kas mazina iepirkumu caurskatāmību un efektīvu tiesību aizsardzību.

Tādēļ LTRK aicina izteikt Publisko iepirkuma likuma 14. pantu šādā redakcijā:
“14. pants. Informācijas aizsardzība
(1) [nemainīts esošais]
(2) Persona, kura pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, un uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga saņemt informāciju, kas ietverta izvēlētā vai līgumslēgšanas tiesības saņēmušā kandidāta vai pretendenta iesniegtajos dokumentos šādā apmērā:
a) finanšu piedāvājums un atlases dokumenti pilnā apjomā, anonimizējot fizisko personu datus;
b) tehniskais piedāvājums ar detalizētu informāciju par piedāvātajām precēm un risinājumiem, kā arī citi pieteikuma vai piedāvājuma dokumenti.
(3) Panta otrajā daļā norādīto informāciju Pasūtītājs izsniedz ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no brīža, kad saņemts personas pieprasījums.”

[3.] CFLA uzrauga lielos IKT projektus
LTRK ieskatā būtiska daļa problēmu valsts IKT projektos rodas nevis iepirkuma procedūras laikā, bet projekta īstenošanas posmā. Daļai pasūtītāju nav pietiekamu zināšanu un prasmju, lai pārvaldītu IKT projektu, skaidri sadalītu atbildību, izvērtētu piegādātāju kvalitātes kontroles pasākumus un vadītu termiņu kavējumu, izmaksu pieaugumu un ilgstošu atkarību no viena piegādātāja riskus.
LTRK uzskata, ka nepieciešams izveidot vienotu valsts IKT projektu pārvaldības un kvalitātes uzraudzības modeli, nosakot vienotus projektu īstenošanas principus, kontroles punktus un rezultātos balstītu maksājumu sistēmu. Vienlaikus jānodrošina projektu pārņemamība, pilnvērtīga dokumentācija un pirmkoda pieejamība, lai mazinātu piegādātāju maiņas riskus un nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

LTRK aicina virzīt vienota valsts IKT projektu pārvaldības un uzraudzības modeļa izveidi, primāri izvērtējot CFLA iesaisti lielu projektu uzraudzībā pēc līdzīga uzraudzības modeļa kā Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos, bet bez korekcijas mehānisma.
Vienlaikus jāparedz arī skaidra pārejas procesa kārtība gadījumiem, kad pakalpojuma sniegšana tiek nodota citam piegādātājam vai kompetenču centram, nosakot minimālās prasības dokumentācijas, konfigurāciju, piekļuves tiesību, incidentu vēstures, zināšanu bāzes un citu projekta nodevumu nodošanai, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību.

[4.] Atklātības un informācijas pieejamības veicināšana publiskajos iepirkumos
LTRK ieskatā publisko iepirkumu dati joprojām nav pietiekami pieejami un izmantojami, kas ierobežo caurskatāmību un iespējas analizēt publisko līdzekļu izlietojumu. Piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja atvērto datu izsniegšanas forma ir CSV datnes, kas jālejuplādē par katru kalendāro dienu.

LTRK uzskata, ka nepieciešams nodrošināt atvērtu un mašīnlasāmu iepirkumu datu publicēšanu, ieviest vienotu iepirkumu numerācijas sistēmu un noteikt vienotus informācijas atklāšanas principus, kas vienlaikus aizsargā komercnoslēpumu un nodrošina pietiekamu informāciju par piedāvājumu izvērtēšanu. Tāpat būtiski EIS pilnveidošanā iesaistīt gan pasūtītājus, gan piegādātājus.

LTRK aicina VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināt atvērtu un mašīnlasāmu iepirkumu datu publicēšanu, ieviest vienotu iepirkumu numerācijas sistēmu un virzīt Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas nosaka skaidrus un līdzsvarotus informācijas atklāšanas principus, nesamazinot likumīgo komercnoslēpuma aizsardzību. Publicētajiem datiem jābūt savstarpēji sasaistāmiem visā iepirkuma dzīves ciklā, izmantojot vienotus identifikatorus un strukturēti aptverot informāciju par iepirkuma izsludināšanu, grozījumiem, rezultātiem un līguma slēgšanu. Vienlaikus LTRK aicina nodrošināt gan piegādātāju, gan pasūtītāju aktīvu iesaisti jaunās EIS izstrādē.

[5.] Iepirkumos ar ierobežotu konkurenci jāvērtē pieredze par ilgāku periodu
LTRK ieskatā IKT iepirkumos pastāv divas savstarpēji saistītas problēmas pretendentu izvērtēšanā: no vienas puses, tiek izvirzītas nepamatotas vai nesamērīgas kvalifikācijas prasības, kas sašaurina pretendentu loku un ierobežo konkurenci, no otras — lielāka apjoma cilvēkstundu iepirkumos pretendenti nereti piedāvā izpildīt ievērojamu darba apjomu, nepierādot reāli pieejamos cilvēkresursus, kas projekta īstenošanas laikā rada kavējumus, papildu izmaksas un kvalitātes riskus. Abos gadījumos esošā pieeja nenodrošina, ka iepirkumu uzvar pretendents ar faktiski augstāko izpildes spēju.

Viens no risinājumiem LTRK ieskatā būtu pārskatīt speciālistu pieredzes vērtēšanas pieeju, konkretizējot to iepirkumu veidus, kuros ir ierobežota konkurence, un iepirkuma dokumentācijā ļaujot speciālistu pieredzi pierādīt atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 46.panta trešās daļas 2.punktam jeb iespēju vērtēt ilgāku profesionālo pieredzi.

LTRK aicina definēt problēmu un aktualizēt jautājumu par Latvijas nacionālo pozīciju jaunajā Eiropas Savienības publisko iepirkumu regulā, rosinot pārskatīt piecu gadu pieredzes ierobežojumu un izvērtēt iespēju iepirkumos piešķirt papildu punktus par ilgāku profesionālo pieredzi. LTRK aicina Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju kopā ar nozares pārstāvjiem trīs diskusiju raundos vienoties par iespējamiem risinājumiem.

[6.] Standarta līgumi neliela apjoma iepirkumos
LTRK ieskatā atšķirīgu un nesabalansētu līgumu izmantošana IKT iepirkumos rada papildu administratīvo slogu, palielina tiesiskos riskus un apgrūtina iepirkumu norisi gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem. Īpaši tas attiecas uz standartizētiem iepirkumiem, kuros līguma nosacījumiem būtu jābūt vienveidīgiem un prognozējamiem.

LTRK uzskata, ka standartizētu IKT preču un pakalpojumu iegādē būtu jāizmanto vienoti standarta līgumi, it īpaši dinamisko iepirkumu sistēmu veidā. Savukārt sarežģītāki projekti ar individuāliem nosacījumiem būtu organizējami atsevišķā iepirkumu procedūrā.
LTRK aicina VARAM un IKT nozares organizācijas vienoties par vienotu pieeju standarta līgumu izmantošanai IKT iepirkumos, īpaši neliela apjoma iepirkumos, lai vienkāršotu līgumu slēgšanas procesu un mazinātu administratīvo slogu.

Tāpat LTRK uzskata, ka standarta līgumos līgumsodiem, garantijām un atbildības ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar projekta kritiskumu un risku, kuru konkrētā puse faktiski var kontrolēt. Nesamērīgas atbildības prasības palielina iepirkumu izmaksas un samazina konkurenci, tādēļ augstāku atbildības līmeni nepieciešams pamatot ar objektīvu risku izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā izmantot samērīgus apdrošināšanas vai garantiju mehānismus.

[7.] Kompetenču centru attīstībai jābalstās uz tirgus nepilnību izvērtējumu
LTRK atbalsta valsts kompetenču stiprināšanu IKT pārvaldības jomā, tostarp arhitektūras, drošības, iepirkumu kompetences, standartu izstrādes, investīciju pārvaldības un piegādātāju kvalitātes uzraudzības funkcijās. Vienlaikus kompetenču centru darbība nedrīkst radīt situāciju, kurā valsts pārņem tādu pakalpojumu sniegšanu, ko privātais sektors jau spēj nodrošināt konkurences apstākļos.

Pirms katras jaunas pakalpojumu grupas nodošanas kompetenču centram nepieciešams dokumentēti izvērtēt tirgus spēju nodrošināt attiecīgo pakalpojumu, analizējot piegādātāju skaitu, konkurences intensitāti, iepriekšējo iepirkumu rezultātus, tirgus kapacitāti un iespējamos konkurences neitralitātes riskus. Izvērtējums būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tirgus attīstību un Konkurences padomes konkurences neitralitātes vadlīnijas.

[8.] Valsts IKT kapacitātes plānošana
LTRK uzskata, ka pirms būtiskas IKT funkciju centralizācijas nepieciešams objektīvi izvērtēt valsts spēju piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Pirms lēmumu pieņemšanas būtu sagatavojams skaitlisks novērtējums par nepieciešamo amata vietu skaitu, atalgojuma līmeni, speciālistu pieejamību darba tirgū un plānoto aizpildīšanas termiņu. Tāpat jāvērtē ietekme uz privātā sektora kapacitāti un piegādes ķēžu noturību, lai nerastos situācija, kurā centralizācija vienlaikus samazina konkurenci tirgū un neļauj valstij sasniegt plānoto kapacitāti.

Tāpat LTRK uzskata, ka valsts IKT projektu īstenošana jāplāno savlaicīgi un vienmērīgi visā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Projektu koncentrēšana perioda beigās rada nevajadzīgu spiedienu uz tirgus kapacitāti, palielina izmaksu un kvalitātes riskus, savukārt prognozējams un vienmērīgs pieprasījums ļautu tirgum efektīvāk plānot resursus un valstij samazināt projektu īstenošanas izmaksas.

II. Privātā tā sektora iesaiste mākoņdatošanā un IKT infrastruktūrā
Šajā sadaļā apkopoti LTRK priekšlikumi privātā sektora plašākai iesaistei valsts IKT infrastruktūras un mākoņdatošanas attīstībā, veicinot konkurenci, efektīvu publisko resursu izmantošanu un ilgtspējīgu valsts digitālās infrastruktūras attīstību.

[9.] Mākoņdatošanas pakalpojumos iespējams ietaupīt, ieviešot Valsts kontroles rekomendācijas
LTRK ieskatā Valsts kontroles revīzijā identificētās problēmas liecina par nepietiekami koordinētu pieeju mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanai valsts pārvaldē. Tas apgrūtina vienotas politikas īstenošanu, rada atšķirīgu praksi iestādēs un ierobežo efektīvu resursu izmantošanu.

LTRK uzskata, ka nepieciešams nodrošināt Valsts kontroles rekomendāciju ieviešanu, veidojot koordinētu pāreju uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, nodrošinot vienotu metodisko atbalstu, skaidras vadlīnijas iestādēm, kā arī pakalpojumu kvalitātes un izmaksu uzraudzību visā valsts pārvaldē.

LTRK aicina izvērtēt un ieviest Valsts kontroles ziņojumā par mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanu valsts pārvaldē ietvertās rekomendācijas, nodrošinot koordinētu un efektīvu mākoņdatošanas politikas īstenošanu valsts pārvaldē.

[10.] Jānosaka drošības prasības datu centru pakalpojumu sniedzējiem
LTRK norāda, ka joprojām nav pabeigts regulējums, kas nosaka skaidras drošības prasības informācijas sistēmu izvietošanai un datu centru pakalpojumu sniedzējiem. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, šāda regulējuma trūkums rada riskus valsts kritiskās informācijas infrastruktūras aizsardzībai.

LTRK aicina nekavējoties pabeigt darbu pie Ministru kabineta noteikumiem par informācijas sistēmu izvietošanas un datu centru drošības prasībām.

[11.] Jāpilnveido valsts datu apstrādes mākoņa regulējums
LTRK ieskatā spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par valsts datu apstrādes mākoni pilnībā neatbilst Valsts informācijas sistēmu likumā dotajam deleģējumam un rada neskaidrības par valsts mākoņdatošanas platformas pārvaldību. Regulējumā izmantotās definīcijas un pārziņu sadalījums rada pretrunas, apgrūtina vienotu valsts mākoņdatošanas politikas īstenošanu un ierobežo privāto mākoņpakalpojumu pilnvērtīgu izmantošanu.

LTRK aicina, pirmkārt, nodrošināt Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumu "Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi" pilnvērtīgu īstenošanu un, otrkārt, izvērtēt to atbilstību Valsts informācijas sistēmu likuma deleģējumam, nepieciešamības gadījumā pārskatot spēkā esošo regulējumu.

[12.] Jānodrošina konkurences neitralitāte valsts mākoņdatošanas infrastruktūrā
LTRK ieskatā valsts datu centru finansēšanas un cenu veidošanas modelis var radīt konkurences kropļojumus mākoņdatošanas pakalpojumu tirgū. Cenu salīdzinājums liecina, ka atsevišķu valsts datu centru konkurētspēja ir cieši saistīta ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, kas rada jautājumus par publisko līdzekļu izmantošanas efektivitāti un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
LTRK aicina Finanšu ministriju, VARAM un VDAA izvērtēt mākoņdatošanas pakalpojumu cenu salīdzinājumā identificētos jautājumus un organizēt diskusiju ar nozares pārstāvjiem par konkurences neitralitātes nodrošināšanu mākoņdatošanas tirgū.

[13.] Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošanas ES projektā saskatām naudas izšķērdēšanas risku
LTRK ieskatā, īstenojot valsts investīcijas informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, nepieciešams nodrošināt skaidru redzējumu par jaunās infrastruktūras vietu kopējā valsts IKT attīstības modelī. Pašlaik nav pietiekami skaidrs, kā datu centrs integrēsies kopējā infrastruktūrā, kādi pakalpojumi tiks nodrošināti, par kādu cenu un atbilstoši kādiem pakalpojumu kvalitātes nosacījumiem.
LTRK uzskata, ka pirms būtisku investīciju īstenošanas nepieciešams izvērtēt projekta ietekmi uz tirgu, nodrošināt skaidru pakalpojumu modeli un savlaicīgi iesaistīt nozares pārstāvjus risinājumu izstrādē.

Tāpat nepieciešams nodrošināt pilnīgu izmaksu caurskatāmību, nodalot publiskās pārvaldības funkciju izmaksas no tirgū salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas izmaksām, lai objektīvi izvērtētu valsts un privātā sektora risinājumu izmaksu efektivitāti un novērstu šķērssubsidēšanas riskus.

LTRK aicina izvērtēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana" risinājumus, to ietekmi uz tirgu un nodrošināt nozares iesaisti turpmākajā projekta attīstībā.

[14.] Jāpilnveido valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra regulējums
LTRK ieskatā pašreizējais Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra regulējums nenodrošina pietiekamu tiesisko skaidrību par gadījumiem, kad centra pakalpojumu izmantošana ir obligāta, kā arī par līgumu slēgšanas kārtību. Tas rada atšķirīgu regulējuma interpretāciju un var radīt neskaidrības centra lietotājiem.

LTRK aicina pilnveidot Ministru kabineta instrukciju "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība", precizējot tās piemērošanu un nodrošinot skaidru regulējumu centra pakalpojumu izmantošanai.

[15.] Jāiesaista privātais sektors elektronisko sakaru tīkla pakalpojumu sniegšanā
LTRK ieskatā pašreizējais deleģējuma modelis valsts elektronisko sakaru tīkla un Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanā ierobežo konkurenci, jo ļauj pakalpojumu nodrošināšanu organizēt bez tirgus piedāvājumu salīdzināšanas. Tas rada risku, ka netiek pilnvērtīgi izvērtētas privātā sektora iespējas nodrošināt līdzvērtīgus vai efektīvākus risinājumus.

LTRK uzskata, ka nepieciešams pārvērtēt spēkā esošos deleģējumus un izvērtēt privātā sektora iesaistes iespējas gan valsts elektronisko sakaru tīkla, gan Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanā, balstoties uz konkurences, efektivitātes un saimnieciskā izdevīguma principiem.

Šādam izvērtējumam būtu jābūt regulāram, periodiski pārskatot, vai tirgus situācija nav mainījusies un vai valsts līdzdalība konkrētajā pakalpojumu segmentā joprojām ir objektīvi pamatota.

LTRK aicina izvērtēt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 344, Ministru kabineta instrukciju Nr. 5, deleģēšanas līgumu un cenu salīdzinājuma rezultātus, lai pārliecinātos par deleģējumu lietderību un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu plašāku privātā sektora iesaisti.

[16.] Iepirkumu sistēmas attīstībai izšķiroša ir privātā sektora iesaiste
LTRK ieskatā publisko iepirkumu informācijas sistēmu attīstībā nepietiekami tiek izvērtētas privātā sektora zināšanas un tehnoloģiskās iespējas. Tas var ierobežot inovāciju ieviešanu, konkurenci un efektīvāku risinājumu izmantošanu publiskajā sektorā.
LTRK uzskata, ka pirms jaunu publisko iepirkumu informācijas sistēmu vai to funkcionalitāšu izstrādes nepieciešams izvērtēt iespēju privātajam sektoram piedalīties šo risinājumu izstrādē, uzturēšanā vai attīstībā, izmantojot tirgū pieejamās kompetences un tehnoloģiskos risinājumus.

            LTRK aicina VARAM, Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju sniegt informāciju, vai ir izvērtēta iespēja privātajam sektoram iesaistīties publisko iepirkumu informācijas sistēmu un to funkcionalitāšu izstrādē un attīstībā, kā arī organizēt tikšanos ar nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu šādas pieejas lietderību, iespējamos ieguvumus un riskus.
 

-