Atzinums

1. Gaso augsti novērtē Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvu dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanas normatīvā regulējuma pilnveidošanā, tai pašā laikā atzīst, ka noteikumu projekta 64.punktā paredzētais regulējums neatrisinās pašreizējās problēmas un praksē radīs tikai papildus sarežģījums. Savu viedokli pamatojam ar šādiem argumentiem:
1.1. Noteikumu projekta 64.2.apakšpunktā paredzēto pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma gadījumu ir paredzēts attiecināt nevis uz gazificētā objekta īpašnieku, bet uz dabasgāzes galalietotāju. Vēršam uzmanību uz to, ka Gaso rīcībā nav un nevar būt informācijas, kas gazificētajā objektā bez dabasgāzes tirdzniecības līguma faktiski lieto dabasgāzi. Tas var būt gan īpašnieks, gan arī kāda cita persona, kas gazificētajā objektā uzturas, piemēram, uz īres vai nomas līguma pamata. Līdz ar to gadījumos, kad gazificētajā objektā dabasgāze tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma, ar Gaso pieejamiem tiesiskiem resursiem nav iespējams noteikt patieso dabasgāzes lietotāju. Noteikumu projektā ministrijas paredzētais precizējums veicinās negodprātīgo dabasgāzes lietotāju izvairīšanos no samaksas par patērēto dabasgāzi, kas savukārt kāpinās dabasgāzes zudumus, kuru apmaksa gulsies uz godprātīgo dabasgāzes lietotāju pleciem. Ievērojot iepriekš minēto, Gaso skatījumā par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju 64.2.apakšpunktā paredzētajā gadījumā var būt tikai persona, kuras tiesības lietot dabasgāzi gazificētajā objektā var pārbaudīt publiski pieejamos valsts reģistros, tas ir gazificētā objekta īpašnieks vai zemesgrāmatā reģistrēts gazificētā objekta īrnieks (nomnieks).
1.2. Gaso vērš uzmanību uz to, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojums ir pagaidu risinājums. Nereti nākas saskarties ar situācijām, kad dabasgāzes lietotājs, kam nav spēkā esošā dabasgāzes tirdzniecības līguma uzskata, ka dabasgāzes piegāde pēdējās garantētās piegādes ietvaros ir garantēta 6 mēnešus, savukārt, izbeidzoties 6 mēnešu periodam, apzināti izvairās no dabasgāzes piegādes pārtraukšanas nodrošināšanas. Ne noteikumu pašreizējā redakcijā, ne arī noteikumu projektā nav saprotams šādu lietotāju un objektu statuss, ja sadales sistēmas operatoram sešu mēnešu periodā gazificētajam objektam neizdodas pārtraukt dabasgāzes piegādi un attiecīga persona turpina lietot dabasgāzi. Ievērojot to, ka personas, kuras lieto dabasgāzi bez spēkā esošā dabasgāzes tirdzniecības līguma un rada šķēršļus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai nav uzskatāmi par pēdējās garantētās piegādes saņēmējiem tradicionālā izpratnē, Gaso ierosina noteikumu projekta 64.2.apakšpunktā paredzēt, ka uz personām, kas lieto dabasgāzi bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un rada šķēršļus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai, pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņem līdz dabasgāzes piegādes pārtraukšanai vai dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai, uz tiem neattiecinot pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma 6 mēnešu termiņa ierobežojumu.
1.3. Gaso nepiekrīt noteikumu projekta 64.3.apakšpunkta regulējumam, jo tas paredz papildus nosacījumu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ieviešanai, kas neatbilst Enerģētikas likuma 109.panta otrai daļai. Turklāt minētajā apakšpunktā paredzētais regulējums kropļo civiltiesisko attiecību konceptu, jo rada iespēju gazificētā objekta īpašniekam bez līguma noslēgšanas (bez nodibinātām civiltiesiskajām attiecībām) pieprasīt sadales sistēmas operatoram turpināt dabasgāzes piegādi. Ievērojot to, ka 64.3.apakšpunkta regulējums nav saistīts ar grūtībām dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanā, kā arī nav saistīts ar neiespējamību pārtraukt dabasgāzes piegādi, Gaso nesaskata pamatojumu šāda regulējuma ieviešanai.

-

2. Noteikumu projekts paredz izteikt noteikumu 80.punktu jaunā redakcijā. Gaso nevar atbalstīt tiesību normas jauno redakciju šādu iemeslu dēļ:
Pirmkārt, no regulējuma ir pazudusi pārvades sistēmas operatora atbildība par sadales sistēmā ievadītās dabasgāzes atbilstību kvalitātes raksturlielumiem, aizstājot to ar kontroles pienākumu. Vēršam uzmanību, ka terminam “kontrole” un terminam “ir atbildīgs” ir atšķirīgs saturs un tie rada atšķirīgas juridiskās sekas.
Otrkārt, 80.punkta projektā piedāvātajā redakcijā izņemta atsauce uz 1.pielikumu, kā arī noteikumu- 1.pielikums, kas noteica sadales sistēmā ievadāmās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus, no noteikumiem tiek svītrots. No noteikumu projekta izriet, ka sistēmā ievadāmās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi turpmāk tiks noteikti dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru starpsavienojuma līgumos, šādā veidā pārpilnvarojot pārvades sistēmas operatoram Enerģētikas likuma 110.panta sestajā daļā Ministru kabinetam paredzētu deleģējumu regulējuma izdošanai. Vēršam uzmanību, ka salīdzinoši nesen Ministru kabinets ir izdevis 2025.gada 21.janvāra noteikumus Nr.50 “Noteikumi par prasībām gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā”. Neskatoties uz to, ka minēto noteikumu 1.punktā ir noteikts, ka tie nosaka sistēmā ievadāmās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus, tie tur konkrēti nav noteikti. Ievērojot minēto ar noteikumu projekta 13. un 48.punktu no MK 78.noteikumiem tiek svītrots regulējums, kas šobrīd precīzi izpilda Enerģētikas likuma 110.panta sestajā daļā paredzētu deleģējumu.
Treškārt, vēršam uzmanību uz to, ka sistēmā ievadāmās regazificētās un atjaunīgās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu robežvērtības ir noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem (skat. iepriekšējo rindkopu), savukārt sistēmā ievadāmās dabasgāzes, kas šobrīd ir sistēmā ievadāmās gāzes dominējošais paveids, kvalitātes raksturlielumu robežvērtību noteikšanu ir paredzēts pārdeleģēt pārvades sistēmu operatoram. Gaso skatījumā šāds nozares regulējuma izpildījums nav juridiski korekts, jo satur Ministru kabineta funkcijas pārdeleģēšanu, kā arī pārkāpj normatīvā regulējuma hierarhijas principus.
Ievērojot iepriekš minēto Gaso neatbalsta noteikumu projekta 13.punktā paredzētu 80.punkta jaunu redakciju un aicina saglabāt šobrīd spēkā esošo regulējuma redakciju.
 

-

Lūdzam skatīt iebildumus par grozījumu projekta 13.punktu.

-