Atzinums

Pasākuma plāna 4. nodaļas pasākums Nr. (8.) 15. paredz:
"Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem vidējās izglītības sistēmas pilnveidei kravas automobiļu un autobusu vadītāju sagatavošanas kapacitātes palielināšanai."
Savukārt attiecīgais Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums paredz:
"Izstrādāt informatīvo ziņojumu par vidējās izglītības sistēmas pilnveidi, lai daudz lielākā skaitā tiktu sagatavoti kravas un autobusu šoferi Latvijā."
IZM ieskatā nepieciešams precizēt pasākuma tvērumu, jo profesionālo kravas automobiļu un autobusu vadītāju sagatavošana Latvijā pamatā netiek īstenota vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības programmu ietvaros, bet gan autoskolās un citu specializēto transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumu ietvaros.
Vienlaikus jāņem vērā, ka normatīvais regulējums paredz vecuma ierobežojumus attiecīgo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai. C kategorijas vadītāja tiesības vispārējā gadījumā iespējams iegūt no 21 gada vecuma (atsevišķos gadījumos – no 18 gadu vecuma), D1 kategoriju – no 21 gada vecuma, savukārt D kategoriju – no 24 gadu vecuma. Līdz ar to nav pietiekama pamata secinājumam, ka kravas automobiļu un autobusu vadītāju sagatavošanas kapacitātes palielināšanu iespējams sasniegt galvenokārt ar izmaiņām vidējās izglītības programmās.
IZM ieskatā būtu apsverams virzīt izskatīšanai Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā jautājumu par attiecīgo autovadītāju kategoriju (piemēram, C1, C, CE, D1, D kategorijas un profesionālās kompetences (95. koda) iegūšanai nepieciešamo apmācību iekļaušanu pieaugušo izglītības piedāvājumā Eiropas Sociālā fonda Plus SAM 4.2.4.2. pasākuma “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” projekta vai citu atbalsta instrumentu ietvaros.
Vienlaikus būtu izvērtējama iespēja noteikt mērķētu atbalstu konkrētām mērķa grupām, piemēram:
 - bezdarbniekiem un darba meklētājiem;
 - nodarbinātajiem pārkvalifikācijas procesā;
 - jauniešiem pēc vidējās izglītības iegūšanas attiecīgajā vecuma posmā;
 - personām, kas gatavas uzsākt nodarbinātību transporta un loģistikas nozarē.
Tāpat būtu izvērtējama iespēja valsts vai ES fondu finansējumam noteikt nosacījumus par iegūtās kvalifikācijas izmantošanu darba tirgū, piemēram, paredzot pienākumu noteiktu laikposmu strādāt profesijā vai transporta nozarē pēc apmācību pabeigšanas, ja apmācības tiek finansētas no publiskajiem līdzekļiem.
Šāda pieeja būtu tiešāk saistīta ar profesionālo autovadītāju sagatavošanas faktisko organizācijas modeli Latvijā un vienlaikus ļautu risināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas identificēto izaicinājumu – palielināt vietējā darbaspēka pieejamību transporta nozarē un mazināt nepieciešamību piesaistīt trešo valstu autovadītājus

-

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu". Ministrija augsti novērtē Parlamentārās izmeklēšanas komisijas analīzi un ieteikumus, lai mazinātu nelegālās migrācijas riskus un stiprinātu valsts drošību un izsaka šādus priekšlikumus uzdevumu kvalitatīvākai izpildei:

1. Par (7.) 1. uzdevumu: “Precizēt Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas mērķus, lai novērstu pretrunas ar nacionālās drošības apsvērumiem” – šobrīd norisinās darbs pie augstākās izglītības eksporta stratēģijas izstrādes, kuras ietvaros tiks ņemti vērā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumi. Lai pienācīgi salāgotu eksporta stratēģiju ar valsts drošības jautājumiem, darbs pie kvalitatīvas stratēģijas izveides vēl notiek, tāpēc aicinām precizēt uzdevuma izpildes termiņu uz 2027. gada trešo ceturksni.

2. Par (7.)6. uzdevumu: “Izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot ierobežojumus ārvalstu studentu īpatsvaram Latvijas augstskolās, paredzot, ka tas nepārsniedz 50 % no kopējā studējošo skaita, kā arī nosakot ierobežojumus trešo valstu studentu īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā.” – ministrija pilnīgi piekrīt, ka augstskolu un valsts fokusam ārvalstu studentu piesaistē būtu jābūt uz ES/EEZ, Šveici un NATO dalībvalstīm. Vienlaikus apzināmies, ka šis jautājums jārisina kompleksi, līdzsvarojot migrācijas, drošības un izglītības politiku. Ministrija šobrīd saskaņošanā virza tiesību aktu grozījumu komplektu, kas paaugstinās gan augstskolu atbildību studējošo piesaistē, gan veicinās tikai motivētu studējošo piesaisti studijām Latvijā. Ministrijas ieskatā šo grozījumu pieņemšana novedīs pie ārvalstu studējošo skaita samazinājuma turpmākajos gados, tādēļ pirms kvotu ieviešanas vēlamies iespēju izvērtēt grozījumu ietekmi.

Piedāvājums redakcijai:
Izvērtēt iespēju izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot ierobežojumus ārvalstu studentu īpatsvaram Latvijas augstskolās, paredzot, ka tas nepārsniedz 50 % no kopējā studējošo skaita, kā arī nosakot ierobežojumus trešo valstu studentu īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā.

Termiņš: 2028. gada pirmais ceturksnis

3. Par (7.)7. uzdevumu: “Veikt grozījumus tiesību aktos attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanas prasībām, nosakot, ka trešo valstu studentu vērtējums nevienā priekšmetā pirms iestāšanās Latvijas augstskolās nedrīkstētu būt zem 8 ballēm.” – ministrija piekrīt, ka ir nepieciešams virzīties uz īpašu augstu prasību izvirzīšanu īpaši trešo valstu studentiem talantu piesaistes nolūkos. Ņemot vērā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosinājumus, šobrīd virzām grozījumus augstskolu un koledžu uzņemšanas prasībās, kas paredzētu noteikt reflektantiem 60% slieksni profilējošajos priekšmetos, bet esam gatavi nākotnē virzīties uz prasību paaugstināšanu.

Piedāvātā redakcija:

Veikt grozījumus tiesību aktos attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanas prasībām, nosakot, ka trešo valstu studentu vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem.


4. Par (7.)11. uzdevumu: “Ierosināt izmaiņas ES Direktīvā 2016/801[2], lai noteiktu, ka nodarbinātības atļauju nebūtu iespējams saņemt pirmajā bakalaura studiju gadā.” – pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, izmaiņas direktīvā dalībvalsts var ierosināt vēršoties pie Eiropas Komisijas. Latvijas Republikas interešu pārstāvību Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai nodrošina Ārlietu ministrija, tāpēc atbilstoši aicinām kā uzdevuma atbildīgo norādīt Ārlietu ministriju. Vienlaikus ministrija ir gatava būt līdzatbildīga un nodrošināt atbalstu Ārlietu ministrijai.


5. Par (7.)12. uzdevumu: “Veikt visaptverošu līdzšinējās augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas ietekmes uz augstākās izglītības kvalitāti Latvijā novērtējumu. Nepieciešamības gadījumā iniciēt diskusiju Eiropas Savienības līmenī par nepieciešamību  pārskatīt augstākās izglītības internacionalizācijas pieeju un izvērtēt, vai pašreizējie mobilitātes un ārvalstu studentu piesaistes mērķi joprojām atbilst dalībvalstu ilgtermiņa interesēm” –  šobrīd norisinās darbs pie augstākās izglītības eksporta stratēģijas izstrādes, kuras ietvaros tiks ņemti vērā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumi. Lai pienācīgi salāgotu eksporta stratēģiju ar valsts drošības jautājumiem, darbs pie kvalitatīvas stratēģijas izveides vēl notiek, tāpēc aicinām precizēt uzdevuma izpildes termiņu uz 2027. gada trešo ceturksni.

6. Par (7.)15. uzdevumu – “Izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot visām augstskolām aizliegumu slēgt līgumus ar studentu rekrutēšanas aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti, valstīs, kas iekļautas sarkanajā sarakstā.” – ministrija atbalsta nepieciešamību paaugstināt prasības ieceļojošajiem trešo valstu pilsoņiem, lai stiprinātu valsts drošību un salāgotu izglītības un migrācijas politiku, kas arī ir norādīts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā un secinājumos. Godprātīgu un kvalitatīvu ārvalstu studentu piesaistes aģentūru nolīgšana var kalpot kā papildu filtrs potenciālajiem reflektantiem, pirms tie nonāk pie valsts iestādēm un tās noslogo, tāpēc aicinām izvērtēt pilnīgu aizliegumu. Toties lai motivētu augstskolas mērķtiecīgāk salāgot savus starptautisko studentu piesaistes mērķus ar valsts drošības prasībām, piedāvājam pilnīgi aizliegt izmantot studentu rekrutēšanas aģentūras valstīs, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi.

Piedāvātā redakcija:
Izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot visām augstskolām aizliegumu slēgt līgumus ar studentu rekrutēšanas aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti valstīs, kas norādītas Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi"

7. Par (7.)16. uzdevumu: “Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas aizliedz valsts augstskolām no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem finansēt reklāmas un mārketinga pasākumus trešajās valstīs ārpus NATO un Eiropas Ekonomikas zonas.” –  ministrija pilnīgi piekrīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumam, ka valsts budžeta līdzekļus nedrīkst izmantot ārvalstu studentu piesaistei. Balstoties uz Augstskolu likuma 75. pantu, augstskolas valsts finansējumu drīkst izmantot tikai likumā noteikto funkciju nodrošināšanai (tai skaitā stipendijām, studiju nodrošināšanai, infrastruktūrai, akadēmiskā personāla atalgojumam, pētniecībai), kas sevī neietver reklāmas un mārketinga izdevumus. Tādējādi aicinām šo uzdevumu atzīmēt kā izpildītu.


Par (7.)17. uzdevumu: “Izglītības kvalitātes valsts dienestam iegūt sertifikāciju, lai varētu īstenot ārvalstnieku angļu valodas faktisko pārbaudi.” – ministrija ļoti novērtē, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija izgaismoja esošās problēmas ar angļu valodas prasmēm ārvalstu studējošo vidū, tomēr norādām, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestam, lai uzņemtos šādu uzdevumu, būtu jāpaplašina gan kompetence, gan resursi (šobrīd Uzraudzības departamentā strādā 8 cilvēki uz vairāk kā 1000 izglītības iestāžu uzraudzību). Tādēļ aicinām izvērtēt iespēju par atbildīgu noteikt kādu atbilstošāku iestādi. Tāpat rosinām šo uzdevumu skatīt kontekstā ar saskaņošanā nodoto grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par uzņemšanas prasībām, kas paredz, ka studentiem savas angļu valodas būs jāapliecina vismaz B2 līmenī ar ierobežotu sarakstu starptautiski atzītu sertifikātu palīdzību. Tas pienākumu apliecināt ārvalstnieka faktisko angļu valodas līmeni pārliks uz paša reflektanta pleciem, vienlaikus ceļot reflektantu kvalitāti.

-