Projekta ID
23-TA-1941Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
16.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
LDDK ir izvērtējusi precizēto normatīvā akta projektu un norāda, ka uzturam spēkā iepriekš izteiktos iebildumus, kas ir atspoguļoti LDDK 22.12.2023. atzinumā. Dokumenta projekts šādā redakcijā nav atbalstāms.
LDDK atkārtoti norād uz plāna pretrunīgo piedāvājumu, slēdzot esošos reģionālā pārvadājumu maršrutus, nododot šos maršrutus apkalpot vienai sabierībai, paralēli ieviešot komercreisus pasažieriem, kuri vēlēsies Rīgā nokļūt ātrāk. Šis priekšlikums nesasniedz RMA plānā paredzēto – samazināt transporta līdzekļu skaitu un ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus. Tāpat LDDK saskata plānā nepilnības, izvērtējot pasažieru terminālu attīstību.
Ja ir patiesa vēlme sasniegt mērķi – samazināt transporta līdzekļu skaitu un netērēt papildus valsts budžeta līdzekļus, Pierīgas reģionālos maršrutus ieteicams izņemt no esošā reģionālā maršrutu tīkla un nodrošināt tos uz komerciāliem pamatiem, līdzīgi, kā šobrīd tiek nodrošināti pārvadājumi ar autobusiem maršrutā Salaspils – Rīga.
Domājot un strādājot pie ilgtermiņa plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā, LDDK ieskatā lielāks uzsvars ir liekams uz privātā kapitāla iesaisti pakalapojumu nodrošināšanā. Šobrīd šāda liberāla tendence ir novērojama Lietuvā. Klapēdā un Viļņas pilsētā notiek darbs pie maršrutu konkursēšanas, iegūstot kvalitatīvu, ekonomiski pamatotu pakalpojuma cenu.
Bez tam, LDDK vērš uzmanību, ka RMA plāns ir pretrunā Konkurences padomes par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem izpētē sacinātajam (skat. 104-106.p.), proti, KP ieskatā, Latvijā darbojas pietiekams skaits privāto tirgus dalībnieku ar līdzvērtīgu pieredzi pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā ar autobusiem. KP ir atbalstījusi iepirkumu procedūras organizēšanu pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai, tādējādi pakalpojumu sniedzēju noskaidrojot konkurences apstākļos.
https://www.kp.gov.lv/lv/media/9989/download
Papildus minētajam, LDDK vērš uzmanību uz tās biedra Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) apkopoto statistiku:
RSA apmeklētāju skaits 2023.gadā bija 5,784 milj. cilvēku, t.i., vidēji dienā RSA apmeklēja 16 tūkst. cilvēku;
2023.gadā RSA apkalpoti 1,680 milj. pasažieru, vidēji dienā – 4602 pasažieri;
2023.gadā RSA apkalpoti 177 tūkst. reisu, no tiem 155 tūkstoši ir reģionālās nozīmes reisi, 22 tūkstoši – starptautiskās nozīmes reisi.
Lūgums ņemt vērā, ka 2020.gada 27.janvārī Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā padome Rail Baltica sniegto papildus iespēju realizēšanai Rīgā pieņēma vairākus ar Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla (RCDzM) posma īstenošanu saistītus lēmumus, tostarp:
atbalstīt lokālplāna izstrādē iesaistīto institūciju un ekspertu nostāju, ka RSA pakalpojumi veido publiskā transporta funkcionalitātes daļu, kurai ir būtiska loma Multimodālā transporta mezgla attīstībā;
Pieņemt zināšanai, ka RSA attīstības stratēģija ir vērsta uz reģionālo un starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kas ir tieši saistīta ar RSA teritorijas iespējām;
Rail Baltica projekta gaitā ņemt vērā RSA pakalpojumus pārvadājumu jomā, to attīstības nozīmību, potenciālu un vajadzības.
Turklāt 2020.gada 15.jūnijā starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un AS „Rīgas starptautiskā autoosta” ir parakstīts Saprašanās memorands, ar kura palīdzību puses apņemas stiprināt savstarpējo sadarbību Rail Baltica projekta RCDzM posma īstenošanā, lai veicinātu ērta, efektīva un pieejama multimodālā publiskā transporta attīstību un pilsētvides pieejamību. Šī Memoranda ietvaros puses ir ieguldījušas milzīgu darbu un resursus RSA kā reģionālas un starptautiskas nozīmes pasažieru pārvadājumu punkta iekļaušanai multimodālā transporta mezgla ietvaros.
LDDK atbalstot dzelzceļa satiksmes attīstību, tomēr vērš uzmanību, ka RMA plānā pārāk maza nozīme piešķirta pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Apsveicama ir izstrādātāju vēlme vienkāršot un optimizēt sabiedriskā transporta pieejamību iedzīvotājiem un tūristiem, kā arī panākt iespējami mazāku privātā transporta iebraukšanu Rīgas centra areālā, tai pat laikā, RMA plāna izstrādātāji nav ņēmuši vērā to, ka Rīgā, Pierīgā un reģionos no transporta infrastruktūras viedokļa ir un saprotamā nākotnē būs pieejams tikai un vienīgi virszemes transports. LDDK ieskatā šādos apstākļos plānot dzelzceļu kā galveno satiksmes līdzekli pasažieriem, pakārtojot pārējo virszemes sabiedrisko satiksmi tikai un vienīgi dzelzceļa pārvadājumiem, ir pārsteidzīgi.
LDDK atkārtoti norād uz plāna pretrunīgo piedāvājumu, slēdzot esošos reģionālā pārvadājumu maršrutus, nododot šos maršrutus apkalpot vienai sabierībai, paralēli ieviešot komercreisus pasažieriem, kuri vēlēsies Rīgā nokļūt ātrāk. Šis priekšlikums nesasniedz RMA plānā paredzēto – samazināt transporta līdzekļu skaitu un ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus. Tāpat LDDK saskata plānā nepilnības, izvērtējot pasažieru terminālu attīstību.
Ja ir patiesa vēlme sasniegt mērķi – samazināt transporta līdzekļu skaitu un netērēt papildus valsts budžeta līdzekļus, Pierīgas reģionālos maršrutus ieteicams izņemt no esošā reģionālā maršrutu tīkla un nodrošināt tos uz komerciāliem pamatiem, līdzīgi, kā šobrīd tiek nodrošināti pārvadājumi ar autobusiem maršrutā Salaspils – Rīga.
Domājot un strādājot pie ilgtermiņa plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā, LDDK ieskatā lielāks uzsvars ir liekams uz privātā kapitāla iesaisti pakalapojumu nodrošināšanā. Šobrīd šāda liberāla tendence ir novērojama Lietuvā. Klapēdā un Viļņas pilsētā notiek darbs pie maršrutu konkursēšanas, iegūstot kvalitatīvu, ekonomiski pamatotu pakalpojuma cenu.
Bez tam, LDDK vērš uzmanību, ka RMA plāns ir pretrunā Konkurences padomes par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem izpētē sacinātajam (skat. 104-106.p.), proti, KP ieskatā, Latvijā darbojas pietiekams skaits privāto tirgus dalībnieku ar līdzvērtīgu pieredzi pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā ar autobusiem. KP ir atbalstījusi iepirkumu procedūras organizēšanu pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai, tādējādi pakalpojumu sniedzēju noskaidrojot konkurences apstākļos.
https://www.kp.gov.lv/lv/media/9989/download
Papildus minētajam, LDDK vērš uzmanību uz tās biedra Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) apkopoto statistiku:
RSA apmeklētāju skaits 2023.gadā bija 5,784 milj. cilvēku, t.i., vidēji dienā RSA apmeklēja 16 tūkst. cilvēku;
2023.gadā RSA apkalpoti 1,680 milj. pasažieru, vidēji dienā – 4602 pasažieri;
2023.gadā RSA apkalpoti 177 tūkst. reisu, no tiem 155 tūkstoši ir reģionālās nozīmes reisi, 22 tūkstoši – starptautiskās nozīmes reisi.
Lūgums ņemt vērā, ka 2020.gada 27.janvārī Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā padome Rail Baltica sniegto papildus iespēju realizēšanai Rīgā pieņēma vairākus ar Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla (RCDzM) posma īstenošanu saistītus lēmumus, tostarp:
atbalstīt lokālplāna izstrādē iesaistīto institūciju un ekspertu nostāju, ka RSA pakalpojumi veido publiskā transporta funkcionalitātes daļu, kurai ir būtiska loma Multimodālā transporta mezgla attīstībā;
Pieņemt zināšanai, ka RSA attīstības stratēģija ir vērsta uz reģionālo un starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kas ir tieši saistīta ar RSA teritorijas iespējām;
Rail Baltica projekta gaitā ņemt vērā RSA pakalpojumus pārvadājumu jomā, to attīstības nozīmību, potenciālu un vajadzības.
Turklāt 2020.gada 15.jūnijā starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un AS „Rīgas starptautiskā autoosta” ir parakstīts Saprašanās memorands, ar kura palīdzību puses apņemas stiprināt savstarpējo sadarbību Rail Baltica projekta RCDzM posma īstenošanā, lai veicinātu ērta, efektīva un pieejama multimodālā publiskā transporta attīstību un pilsētvides pieejamību. Šī Memoranda ietvaros puses ir ieguldījušas milzīgu darbu un resursus RSA kā reģionālas un starptautiskas nozīmes pasažieru pārvadājumu punkta iekļaušanai multimodālā transporta mezgla ietvaros.
LDDK atbalstot dzelzceļa satiksmes attīstību, tomēr vērš uzmanību, ka RMA plānā pārāk maza nozīme piešķirta pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Apsveicama ir izstrādātāju vēlme vienkāršot un optimizēt sabiedriskā transporta pieejamību iedzīvotājiem un tūristiem, kā arī panākt iespējami mazāku privātā transporta iebraukšanu Rīgas centra areālā, tai pat laikā, RMA plāna izstrādātāji nav ņēmuši vērā to, ka Rīgā, Pierīgā un reģionos no transporta infrastruktūras viedokļa ir un saprotamā nākotnē būs pieejams tikai un vienīgi virszemes transports. LDDK ieskatā šādos apstākļos plānot dzelzceļu kā galveno satiksmes līdzekli pasažieriem, pakārtojot pārējo virszemes sabiedrisko satiksmi tikai un vienīgi dzelzceļa pārvadājumiem, ir pārsteidzīgi.
Piedāvātā redakcija
LDDK piedāvā papildināt RMA plānu ar RSA nozīmības izvērtēšanu tai skaitā Rīgas metropoles areāla ilgtspējīgā attīstībā:
Transporta plāna 12.lpp. papildināt noteikto pakalpojumu sniegšanas pamatprincipus ar jaunu 7) punktu:
“7) autoceļu infrastruktūras sakārtošana, atbilstoši Transporta plānā izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem.”
Transporta plāna 22.lpp 1.4.6.punktu “Intermodalitāte/ savstarpējā savienojamība” papildināt ar RSA nozīmi multimodālā transporta mezgla ietvaros, attiecīgi, izvērtējot šajā dokumentā norādīto RSA statistiku. Iekļaut RSA starptautisko MSM punktu uzskaitījumā, attiecīgi, norādot, ka RMA ir četri starptautiskie MSM.
LDDK un tās biedrs RSA apliecina gatavību sniegt pieejamo papildus informāciju, ja šāda būs nepieciešama RSA statusa un nozīmes izvērtēšanā Transporta plānā ne tikai šeit minētā punkta ietvaros, bet visā Transporta plāna saturā.
LDDK ieskatā RMA plānā neapdomīgi maz uzmanība ir pievērsta tam apstāklim, ka ilgtspējīgs sabiedriskā transporta plāns ir tieši saistīts ar dažādu sabiedrības slāņu, īpaši maz aizsargāto pasažieru spēju izmantot sabiedrisko transportu. Transporta plānā liela izpēte veikta tam kādus un kur būtu jāizveido atbalsta punktus, t.i., vietas, kur pie dzelzceļa stacijām iespējams novietot autotransportu, lai pārsēstos uz sabiedrisko transportu, bet visai maz ir pievērsta uzmanība mazaizsargāto pasažieru spējai jaunajā Transporta plāna variantā nokļūt no dzīvesvietas uz galapunktu savu neatliekamo vajadzību apmierināšanai (skola, pasts, veselības iestāde, citu sadzīves pakalpojumu sniedzēji u.tml.). Orientējot sabiedrisko transportu uz dzelzceļa pārvadājumiem kā galveno sabiedrisko transportu Rīgā, Rīgas areālā, reģionos, Transporta plānā nav vērtēts iespējamais ceļa patērējamais laiks, t.i., laiks, kas jāpavada pasažierim, lai nokļūtu līdz dzelzceļa stacijai, stacijā nokļūtu uz/no perona līdz vilcienam, laikam, kas jāpatērē, un grūtībām, kādas var rasties pārsēžoties no viena sabiedriskā transporta veida uz otru (iespējams vairākas reizes, lai nokļūtu no dzīvesvietas uz galamērķi Transporta plānā paredzētajā variantā).
Vienlaikus LDDK lūdz veikt šādus precizējumus RMA plānā:
Lūdzu tekstā saistībā ar vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projektu, minēt posmus Rīga-Jelgava un Rīga-Krustpils, jo esošajā Plāna redakcijā tiek minēta gan Rīga-Krustpils, gan Lielvārde-Skrīveri, tomēr abi formulējumi apzīmē vienu un to pašu projektu. Lielvārde-Skrīveri ir tikai daļa no Rīga-Krustpils, tomēr, projektu pabeidzot, ietekmēts tiks viss Rīga-Krustpils posms.
Plāna 18.lpp minēts, ka ‘’tiek vērtētas un izskatītas iespējas pabeigt staciju modernizāciju 2024.gadā’’, bet šobrīd, rakstot par ātruma paaugstināšanas un modernizācijas projektiem, būtu nepieciešams lietot šādu formulējumu: ‘’ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.2. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve’’ ietvaros LDz īsteno un plāno īstenot vairākus projektus, tostarp, ‘’Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai’’ un ‘’Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija’’, kuri tika daļējā apjomā pabeigti līdz 2023.gada beigām, daļēji tiks īstenoti pakāpeniski divos ES fondu plānošanas periodos, t.i. 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros, nodrošinot ES fondu līdzekļu pieejamību arī pēc 2023.gada beigām, atbilstoši 19.12.2023 pieņemto Grozījumu Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" 4.punktu’’.
Tāpat lūdzam papildināt RMA plāna 1. Esošās situācijas raksturojumu ar šādu tekstu: Lai precīzāk un mērķtiecīgāk analizētu esošo transporta izmantošanas un potenciālā pieprasījuma situāciju RMA, būtu nepieciešams iegūt datus par iedzīvotāju mobilitātes paradumiem noteiktajā (RMA) teritorijā. Nepieciešams veikt izpēti par satiksmes izmantošanas paradumiem, izmantojot reāllaika un dažāda cita veida pieejamos datus, vērtējot to, kādus transporta līdzekļus un kādā apjomā izmanto iedzīvotāji RMA teritorijā. Šādā veidā būtu iespējams sekot iedzīvotāju pārvietošanās un svārstmigrācijas paradumiem, kā arī izmantotajiem transporta veidiem. Šāda mērķtiecīgi veikta analīze ļautu vieglāk veidot nepieciešamo satiksmes infrastruktūru un pasažieru pārvadājumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Tas ne tikai precīzi apzinātu esošos iedzīvotāju mobilitātes paradumus, bet arī sniegtu iespēju veidot nākotnes pasažieru plūsmu prognozes.
Tādā veidā aktualizējot vajadzību pēc tekstā minētā pētījuma. Potenciāli šādu pētījuma pieteikumu būtu iespējams virzīt ESPON Mērķētās analīzes uzsaukuma ietvaros.
Transporta plāna 12.lpp. papildināt noteikto pakalpojumu sniegšanas pamatprincipus ar jaunu 7) punktu:
“7) autoceļu infrastruktūras sakārtošana, atbilstoši Transporta plānā izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem.”
Transporta plāna 22.lpp 1.4.6.punktu “Intermodalitāte/ savstarpējā savienojamība” papildināt ar RSA nozīmi multimodālā transporta mezgla ietvaros, attiecīgi, izvērtējot šajā dokumentā norādīto RSA statistiku. Iekļaut RSA starptautisko MSM punktu uzskaitījumā, attiecīgi, norādot, ka RMA ir četri starptautiskie MSM.
LDDK un tās biedrs RSA apliecina gatavību sniegt pieejamo papildus informāciju, ja šāda būs nepieciešama RSA statusa un nozīmes izvērtēšanā Transporta plānā ne tikai šeit minētā punkta ietvaros, bet visā Transporta plāna saturā.
LDDK ieskatā RMA plānā neapdomīgi maz uzmanība ir pievērsta tam apstāklim, ka ilgtspējīgs sabiedriskā transporta plāns ir tieši saistīts ar dažādu sabiedrības slāņu, īpaši maz aizsargāto pasažieru spēju izmantot sabiedrisko transportu. Transporta plānā liela izpēte veikta tam kādus un kur būtu jāizveido atbalsta punktus, t.i., vietas, kur pie dzelzceļa stacijām iespējams novietot autotransportu, lai pārsēstos uz sabiedrisko transportu, bet visai maz ir pievērsta uzmanība mazaizsargāto pasažieru spējai jaunajā Transporta plāna variantā nokļūt no dzīvesvietas uz galapunktu savu neatliekamo vajadzību apmierināšanai (skola, pasts, veselības iestāde, citu sadzīves pakalpojumu sniedzēji u.tml.). Orientējot sabiedrisko transportu uz dzelzceļa pārvadājumiem kā galveno sabiedrisko transportu Rīgā, Rīgas areālā, reģionos, Transporta plānā nav vērtēts iespējamais ceļa patērējamais laiks, t.i., laiks, kas jāpavada pasažierim, lai nokļūtu līdz dzelzceļa stacijai, stacijā nokļūtu uz/no perona līdz vilcienam, laikam, kas jāpatērē, un grūtībām, kādas var rasties pārsēžoties no viena sabiedriskā transporta veida uz otru (iespējams vairākas reizes, lai nokļūtu no dzīvesvietas uz galamērķi Transporta plānā paredzētajā variantā).
Vienlaikus LDDK lūdz veikt šādus precizējumus RMA plānā:
Lūdzu tekstā saistībā ar vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projektu, minēt posmus Rīga-Jelgava un Rīga-Krustpils, jo esošajā Plāna redakcijā tiek minēta gan Rīga-Krustpils, gan Lielvārde-Skrīveri, tomēr abi formulējumi apzīmē vienu un to pašu projektu. Lielvārde-Skrīveri ir tikai daļa no Rīga-Krustpils, tomēr, projektu pabeidzot, ietekmēts tiks viss Rīga-Krustpils posms.
Plāna 18.lpp minēts, ka ‘’tiek vērtētas un izskatītas iespējas pabeigt staciju modernizāciju 2024.gadā’’, bet šobrīd, rakstot par ātruma paaugstināšanas un modernizācijas projektiem, būtu nepieciešams lietot šādu formulējumu: ‘’ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.2. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve’’ ietvaros LDz īsteno un plāno īstenot vairākus projektus, tostarp, ‘’Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai’’ un ‘’Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija’’, kuri tika daļējā apjomā pabeigti līdz 2023.gada beigām, daļēji tiks īstenoti pakāpeniski divos ES fondu plānošanas periodos, t.i. 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros, nodrošinot ES fondu līdzekļu pieejamību arī pēc 2023.gada beigām, atbilstoši 19.12.2023 pieņemto Grozījumu Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" 4.punktu’’.
Tāpat lūdzam papildināt RMA plāna 1. Esošās situācijas raksturojumu ar šādu tekstu: Lai precīzāk un mērķtiecīgāk analizētu esošo transporta izmantošanas un potenciālā pieprasījuma situāciju RMA, būtu nepieciešams iegūt datus par iedzīvotāju mobilitātes paradumiem noteiktajā (RMA) teritorijā. Nepieciešams veikt izpēti par satiksmes izmantošanas paradumiem, izmantojot reāllaika un dažāda cita veida pieejamos datus, vērtējot to, kādus transporta līdzekļus un kādā apjomā izmanto iedzīvotāji RMA teritorijā. Šādā veidā būtu iespējams sekot iedzīvotāju pārvietošanās un svārstmigrācijas paradumiem, kā arī izmantotajiem transporta veidiem. Šāda mērķtiecīgi veikta analīze ļautu vieglāk veidot nepieciešamo satiksmes infrastruktūru un pasažieru pārvadājumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Tas ne tikai precīzi apzinātu esošos iedzīvotāju mobilitātes paradumus, bet arī sniegtu iespēju veidot nākotnes pasažieru plūsmu prognozes.
Tādā veidā aktualizējot vajadzību pēc tekstā minētā pētījuma. Potenciāli šādu pētījuma pieteikumu būtu iespējams virzīt ESPON Mērķētās analīzes uzsaukuma ietvaros.