Atzinums

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija iebilst pret rīkojuma projekta virzību kopumā: Veselības ministrijas rīkotajā sabiedriskajā apspriedē, kas notika 2022.gada 15.septembrī tika uzklausīti farmācijas nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, ka energoresursu cenu strauja pieauguma dēļ nozare piedzīvo finansiālas grūtības. Nozarei ir nepieciešami valsts atbalsta mehānismi, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību. Aptieku pārstāvji pat pauda bažas, ka tie būs spiesti aizvērt aptiekas un to filiāles lauku apvidos, jo aptieku ieņēmumi nesedz izdevumus.  
Starp Baltijas valstīm pastāv nodokļu likmju atšķirības,  zāļu piecenojumu izlīdzināšana ar pārējām Baltijas valstīm ir iespējama tikai tad, ja tiek izlīdzinātas arī nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi visās Baltijas valstīs. Latvijā ir viszemākais valsts atbalsts uzņēmējdarbībai.
Straujas inflācijas apstākļos pieaug ne tikai apkures un elektroenerģijas cenas, ir arī vērojams darba spēka izmaksu pieaugums, jo darbinieki pieprasa atalgojuma pārskatīšanu, proporcionāli inflācijas apmēram. Farmācijas nozares pārstāvji pauda bažas, ka esošais zāļu piecenojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu pieaugošās izmaksas un zāļu cenu samazinājums uz nozares rēķina šādos apstākļos ir nepieņemams.
Pēc dalībnieku uzklausīšanas Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere visiem klātesošajiem apliecināja, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi precizētu Konceptuālo ziņojumu, kas neskar aptieku un zāļu lieltirgotavu piecenojumu samazinājumu. Tiks likts uzsvars uz PVN likmes samazināšanu, ražotāju cenu izlīdzināšanu Baltijas valstīs, kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu un pacientu līdzmaksājuma griestu ieviešanu.
Diemžēl Veselības ministrijas apgalvojums ir maldinošs, jo konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma variants paredz zāļu cenu mazināšanu līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, neparedzot piecenojuma paaugstināšanu tajās pozīcijās, kur piecenojums Lietuvā un Igaunija ir augstāks. Igaunijā ir ieviesta maksa par receptes apkalpošanu EUR 2,50 apmērā, bet Latvijā šāds kompensācijas mehānisms aptiekām nav paredzēts.

 

-

LFAA  iebilst pret rīkojuma 2.punktu un rīkojuma projekta virzību kopumā.
 

-

Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma ceturtā daļa paredz, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā. Tas nozīmē, ka Veselības ministrija ir paredzējusi veikt uzcenojumu samazināšanu, bet nav paredzēta uzcenojumu palielināšana tajos gadījumos, kad uzcenojumi Lietuvā un Igaunijā ir augstāki. Kā savos atzinumos ir norādījušas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Igaunijā tiek piemērota receptes apkalpošanas maksa EUR 2,50 apmērā, bet Latvijā šāda maksājuma nav. Nav pieļaujama piecenojumu mehāniska samazināšana, ja netiek ņemti vērā visi zāļu cenu veidošanas faktori Lietuvā un Igaunijā, tajā skaitā nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi. Ja tiek samazināts zāļu uzcenojums, tad ir jāparedz samaksas mehānisms par farmaceitisko aprūpi un jāievieš receptes apkalpošanas maksa, kā tas ir Igaunijā.

Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma piektā daļa paredz, ka “viena SNN zālēm aptiekas cenas starpība nedrīkst pārsniegt 60%, rēķinot atbilstoši definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā.”
LFAA vērš uzmanību, ka cenu atšķirības ierobežojumi ir atbalstāmi tikai ražotāju deklarētās cenas līmenī, nevis aptiekas pārdošanas cenās. Aptiekām uz sava rēķina nav jāsedz ražotāju cenu starpība.

Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma sestā daļa paredz, ka “A sarakstā iekļaujamo kombinēta sastāva perorālo zāļu formas zāļu cena aptiekā nedrīkst pārsniegt 60% cenu starpības slieksni no lētāko atsevišķi lietojamo zāļu lietošanas izmaksu summu.”
Arī šajā gadījumā cenu atšķirības ierobežojumam ir jābūt starp ražotāju deklarētajām cenām, nevis aptiekas pārdošanas cenām. Aptiekām uz sava rēķina nav jāsedz šādas ražotāju zāļu cenu atšķirības. Ir nepieciešams ražotājiem lūgt iesniegt ekonomisko aprēķinu, kādēļ  veidojas šāda cenu atšķirība.

 

-

Projekta risinājuma daļas 1.risinājuma risku apraksts ir nekorekts  ”augstās inflācijas un energoresursu cenu straujā pieauguma rezultātā, pazeminoties pacientu pirktspējai, pacientiem var vēl būtiskāk samazināties zāļu finansiālā pieejamība. Vienlaicīgi energoresursu cenu paaugstinājums ir viens no komercdarbības riska veidiem un lielākas peļņas gūšanas aspekts energoresursu zemas cenas periodā negarantē analogas peļņas gūšanas iespējas straujas energoresursu cenas paaugstināšanās apstākļos. Tādējādi samērojot sabiedrības (pacientu) un komersantu intereses gūt pēc iespējas lielāku peļņu vai neciest zaudējumus, priekšroka dodama pacientu interešu veicināšanai, saglabājot iespēju turpināt lietot (iegādāties) ārstu nozīmētās zāļu terapijas. Tādējādi saglabājot esošo situāciju bez izmaiņām ar augstu ticamības pakāpi var prognozēt, ka negatīvi tiktu ietekmēti pacienti un viņu veselības stāvoklis kopumā.”
Kā jau 15.septembra sanāksmē informēja neatkarīgo aptieku pārstāvji, energoresursu izmaksas pārsniedz  daudzu aptieku un aptieku filiāļu ienākumus, kā rezultātā komersanti gatavojas aptieku un to filiāļu slēgšanai. Pie aptieku vidējās rentabilitātes 3-5% robežās un inflācijas, kas pārsniedz jau 21% ir skaidri saprotams, ka aptiekas cieš zaudējumus, nevis piedzīvo peļņas samazinājumu. LFAA vērš uzmanību, ka bez atbalsta pasākumiem farmācijas nozarei, ir nepieciešams skaidri definēt, ka pastāv augsts zāļu fiziskās nepieejamības risks.
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmā daļa, paredz noteikt, ka “kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā.”
Kompensējamo zāļu sistēma (KZS) pēc būtības ir valsts centralizēts iepirkums, kurā valsts garantē noteiktu iepirkuma apjomu par ražotāja piedāvāto cenu. KZS iekļauto zāļu izplatīšana ir izdevīga ražotājam, bet ne farmācijas nozarei, kas nodrošina šo zāļu izplatīšanu. KZS zāles tiek izplatītas par iespējami zemāko cenu un ar pašu zemāko uzcenojumu, aptiekām un zāļu lieltirgotavām šo zāļu izplatīšana pārsvarā ir nerentabla un bieži vien zaudējumus nesoša. Zaudējumi tiek kompensēti ar ienākumiem no citu preču izplatīšanas. Ja zāles tiek izplatītas KZS ietvaros, tām ir Nacionālā veselības dienesta noteikta cena, bet ja zāles tiek izplatītas ārpus kompensācijas sistēmas, ražotājs tām ir deklarējis citu cenu. Ražotāji ir ieviesuši praksi, zāles piegādāt par ražotāja deklarēto cenu. Pēc atskaišu saņemšanas par zāļu izplatīšanas apjomu KZS ietvaros, tiek piemērots cenas samazinājums par KZS ietvaros izplatīto zāļu apjomu.
LFAA iebilst pret šo priekšlikumu, jo KZS ietvaros tiek garantēts prognozējams zāļu apjoms, bet ārpus KZS sistēmas izplatāmais zāļu apjoms nav prognozējams un šādu zāļu krājumu veidošana un uzturēšana ir ar saistīta ar augstu komerciālo risku. Ja zāles netiks izpirktas, tās nāksies norakstīt uz komersantu rēķina. Komersantiem ir jāņem vērā visi komercdarbība riski, tāpēc pastāv liela iespēja, ka samazināsies zāļu fiziskā pieejamība, jo komersanti neriskēs veidot nerentablu zāļu krājumus.
 

-