Atzinums

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Iepriekš minētais attiecināms uz Noteikumu 16. punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma 31.panta sesto daļu un 32.pantu.

Saskaņā ar Noteikumu trešo sadaļu Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība (tai skaitā arī Noteikumu 12.punktu), šobrīd ir saglabāta vispārējā civiltiesiskās atbildības (CTA) zaudējumu paziņošanas kārtība, t.i., trešā persona, kurai nodarīti zaudējumi, vēršas pie atbildīgā hidrotehnisko būvju valdītāja, bet hidrotehnisko būvju valdītājs - pie apdrošinātāja. Līdz ar to nav pamatots Finanšu ministrijas ierosinājums, iekļaut tiešo prasījuma tiesību pret apdrošinātāju šajā vienā ļoti nelielajā apdrošināšanas veidā, ja sistēma paredz šādu zaudējumu paziņošanas kārtību. Jāņem arī vērā, ka apdrošinātājs, veicot civiltiesikās atbildības apdrošināšanu, civiltiesisko attiecību ziņā pilnībā nestājas par zaudējumiem atbildīgās personas vietā, bet tikai uzņemas zaudējumu atlīdzības risku, iestājoties apdrošināšanas līgumā paredzētajam apdrošināšanas gadījumam.
Attiecībā uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA) vēršam uzmanību, ka šis CTA veids ir izņēmums, jo paredz jau likumā skaidri reglamentētu kārtību, kā apdrošinātājs var pārliecināties par zaudējumu iestāšanos un to apmēru (neiesaistot vai minimāli iesaistot) atbildīgo par zaudējumiem. Turklāt, šajā CTA veidā ir radīta vesela atbildības izvērtēšanas sistēma,kas nepastāv citos CTA veidos, un tas arī nebūtu lietderīgi. Paredzot trešajai persoani tiešās prasījuma tiesības, situācija nekādā veidā netiek uzlabota, jo bez atbildīgās personas iesaistīšanas šajā tiesvedība prasība nemaz nevar tikt izskatīta. Vienlaikus šajā situācijā jāņem vērā, ka jau esošie civilprocesuālie līdzekļi nodrošina to, ka gadījumos, kad ir strīds par zaudējumu esamību, apmēru, u.c., apdrošinātājs tiek pieaicināts kā trešā persona, kurai rodas tiesiski pienākumi gadījumā, ja tiek konstatēta apdrošinātās personas atbildība.
Pēc šī punkta svītrošanas attiecīgi precizējama arī anotācija.

 

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Iepriekš minētais attiecināms uz Noteikumu 17.punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma  31.panta septīto daļu.

Likuma Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu 4.pantā ir paredzēts, ka tieši HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību un nodrošināt apdrošināšanas nepārtrauktību. Attiecīgi paziņošana par CTA polises izbeigšanu ir minētā pienākuma sastāvdaļa. Analoģisks regulējums ir iekļauts spēkā esošajā  būvdarbu veicēju un būvspeciālistu obligātajā apdrošināšanā. 
Papildus iepriekš minētajam no Noteikumu 18 punkta redacijas izslēdzams vārds "apturēšanu", jo spēkā esošais Apdrošināšanas līguma likums neparedz apdrošināšanas līguma darbības apturēšanu.
Atbilstoši minētajam, precizējama arī anotācija.