Atzinums

"Bāzes rīcības virzienos aprakstīti uzdevumi, kas veicami, lai izveidotu kopējo pamatu veselības aprūpes pakalpojumu digitālajai transformācijai un digitālajās tehnoloģijās balstīto pakalpojumu attīstībai. Tie ietver gan centralizētos tehniskos un pārvaldības risinājumus, gan kopējos nosacījumus, kas jāievēro, attīstot ārstniecības iestāžu sistēmas un ieviešot citus digitālos risinājumus. Tāpat arī uzdevumus kopējai datu pieejamībai un analītikai, medicīnas tehnoloģiju digitālo risinājumu un inovāciju attīstībai, kā arī kopējai prasmju un izpratnes stiprināšanai, lai digitālā transformācija būtu pilnvērtīga un veiksmīga.

Vienlaikus, attīstot katru veselības nozares digitālo risinājumu vai veicot pakalpojumu transformācijas uzdevumu, kas norādīts nākamajā nodaļā, ir veicamas pamata rīcības virzieniem atbilstošas aktivitātes, specifiskas attiecīgajam pasākumam. Jāveido attiecīgajam risinājumam vai uzdevumam nepieciešamā sadarbība ar citām sistēmām, citām institūcijām, speciālistiem, pacientiem. Jāievieš centralizētie vai datu apmaiņas risinājumi. Jāizstrādā specifiskie klasifikatori un standarti, jānodrošina datu pieejamība otrreizējai izmantošanai un analītikai, to starptautiskajai apmaiņai. Jāplāno gan speciālistu, gan pacientu apmācība, kā arī nepieciešamais atbalsts risinājumu ieviešanas periodā un palīdzība darbā ar tiem. Tāpat veidojami materiāli iedzīvotājiem un speciālistiem par attiecīgajiem Digitālās veselības risinājumiem un to lietošanu."

 Abi punkti pareizi, bet uzrakstāma normālā valodā un īsāk. Papildinājums – jāparedz iespēja datu lauku un funkcionalitātes moduļa veida papildinājumiem, jo parādās jaunas iespējas, kuras šodien vēl nevaram paredzēt, bet rīt gribēsim lietot. Respektīvi, jābūt obligātam minimumam un arī iespējai krāt vairāk datu, kas ar laiku varētu pievienoties obligātajam minimumam

 

-

Iesakām stratēģijai pievienot kopējo DigiVes arhitektūras dokumentu, kas atspoguļotu veidojamās sistēmas elementus, to mijiedarbību un datu apmaiņas plūsmas. Šobrīd gan pārvaldības, gan pakalpojumu sniedzēju līmenī tiek veidoti dažādi atsevišķi risinājumi un reģistri bez kopējas vienotas izpratnes par sistēmas sadarbspēju. Digitālie risinājumi ir resursu un laika  ietilpīgi un  vienota sistēmas dalībnieku izpratne ļautu arī resursus izmantot lietderīgāk un efektīvāk.

-

EVK izstrādei, savukārt, būtu nepieciešams steidzīgi pieņemt lēmumus par izmantojamām klasifikācijām,  klīniskās informācijas kodēšanas u.c. standartiem, kā arī tos savlaicīgi darīt zināmus pakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešamo klasifikāciju un standartu pieņemšanas,  ieviešanas un ar to saistīto finansēšanas jautājums (rīcības virziens 1.2.1.) stratēģijā atspoguļots pārāk vispārīgi – kā vēlamais īstenojamais,  kas rada risku tālākas  sadarbspējīgas  EVK sistēmas izstrādei. Iesakām rīcības plāna punktu 1.2.1. “Pilnveidot digitālās veselības standartu un klasifikatoru pārvaldību” konkretizēt – kā pārvaldība un lēmumu pieņemšana tiks pilnveidota, kā arī  papildināt ar punktu, ka līdz 2023.gada beigām informācijai par standartiem, klasifikatoriem un integrācijas saskarsmēm sadarbspējīgas EVK sistēmas darbībai jābūt pieejamai ārstniecības iestādēm, sistēmu izstrādātājiem un integratoriem.

-

Kā atzīmēts stratēģijas ievadā, mūsdienīgas veselības aprūpei kritiski svarīgi ir pacientu ārstniecības procesa klīniskie dati, bez kuriem nav īstenojama ne integrēta, ne pacientvērsta, ne vērtībās balstīta veselības aprūpes pieeja. Līdz ar to, rosinām vienotas Elektroniskās veselības kartes (EVK) sistēmas izveidi noteikt kā prioritāti.

-

Ieteicams pilnveidot e-veselības pārvaldības modeli, kurā Veselības ministrijai viennozīmīgi ir vadošā loma, bet ar daudz lielāku pārējo digitālās veselības ekosistēmas dalībnieku iesaisti, uzdevumiem un atbildību. Izveidotā Konsultatīvā padome ir solis efektīvākas pārvaldības virzienā, taču tā ir veidota vairāk kā diskusiju vieta plašam iesaistīto personu lokam. Tajā pat laikā, digitālie risinājumi prasa ekspertu līmeņa zināšanas, kuras būtu koncentrējamas noteiktu jautājumu izstrādei. Citu valstu, piemēram, Igaunijas pieredze liecina, ka viens no e-veselības veiksmes faktoriem ir iesaistīto pušu līdzatbildība risinājumu izstrādē, ieviešanā un lēmumu pieņemšanā.

-