Atzinums

MK noteikumu projekts atbilst Tūrisma likumam, taču tas nepietiekami samazina birokrātiskās procedūras. Kūrorta statusa pārskatīšana ik pēc 2 gadiem rada lieku administratīvo slogu. Vēlams plānošanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē pāriet uz 5 gadu ciklu, kas izdarāms mainot Tūrisma likuma 6¹. panta piekto daļu. Šai brīdī noteiktās kūrortu teritorijas neko nezaudēs, taču turpmāk tas samazinātu slogu gan pašvaldībām, gan ministrijām, gan attiecīgos dabas resursus izmantojošām ārstniecības kapitālsabiedrībām.

 

LPS atkārtoti norāda, ka no noteikumu projekta 2.1. apakšpunkta pašvaldībai nav iespējams nepārprotami konstatēt minimālo iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu.
Anotācijā ir ietverts plašs iespējami iesniedzamo dokumentu uzskaitījums, tostarp teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kūrorta teritorijas robežu shēma, robežpunktu koordinātu tabula un informācija par atsevišķiem vides kvalitātes rādītājiem. Vienlaikus anotācijā paredzēts, ka papildu skaidrojoša informācija par iesniedzamajiem dokumentiem tiks publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.
LPS ieskatā būtiskām prasībām, no kuru izpildes ir atkarīga kūrorta statusa noteikšana vai atteikums to noteikt, jābūt paredzētām ārējā normatīvajā aktā. Anotācija un ministrijas tīmekļvietnē publicēts skaidrojums nevar noteikt pašvaldībai papildu obligāti izpildāmas prasības.  Turklāt no anotācijas nav pietiekami skaidrs, vai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un robežpunktu tabulas iesniegšana ir obligāta vai tikai iespējama. Obligāta prasība grozīt teritorijas attīstības plānošanas dokumentus vienīgi kūrorta teritorijas robežu noteikšanai radītu nesamērīgu administratīvo slogu.
LPS lūdz noteikumu projektā noteikt minimālo obligāti iesniedzamās informācijas apjomu un skaidri nošķirt obligātos dokumentus no dokumentiem, kurus pašvaldība var iesniegt pēc savas izvēles, tāpat lūdz precizēt anotāciju, nepārprotami norādot, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentu grozīšana nav obligāts priekšnoteikums kūrorta statusa noteikšanai un paredzēt, ka teritorijas robežas var apliecināt ar pašvaldības domes apstiprinātu robežu shēmu.

-

Noteikumu projekta 8. punkts pašvaldības pienākumu publicēt informāciju sasaista tikai ar gadījumu, kad kūrorta statuss noteikts saskaņā ar 7. punktu, proti, piemērojot noklusējuma saskaņojumu. No punkta redakcijas neizriet, ka tāds pats pienākums pašvaldībai ir tad, ja Ekonomikas ministrija pieņēmusi pozitīvu lēmumu atbilstoši 5.1. apakšpunktam. Tādējādi vienā no kūrorta statusa noteikšanas veidiem publicēšanas pienākums formāli nav paredzēts.

 

“8. Ja Ekonomikas ministrija pieņēmusi šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto lēmumu vai teritorijai kūrorta statuss noteikts atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai šo noteikumu 7. punktā minētā apliecinājuma saņemšanas nodrošina, ka tās tīmekļvietnē ir publiski pieejama informācija, kas pamato teritorijas robežas un atbilstību Tūrisma likuma 6.^1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.”

No 9. punkta nav iespējams viennozīmīgi noteikt, no kura brīža aprēķināms četru gadu periods un kurā tieši gadā pašvaldībai informācija jāaktualizē. Formulējums “līdz tekošā gada 31. martam” pats par sevi nenosaka pirmās aktualizēšanas gadu.
Tāpat noteikumu projekts neparedz vienkāršotu kārtību gadījumā, ja teritorijas robežas, kūrorta infrastruktūra, vides kvalitāte un citi statusu pamatojošie apstākļi nav mainījušies. Šādā gadījumā pilna informācijas un dokumentu atkārtota sagatavošana nav samērīga.
LPS neiebilst pret pārskatīšanu reizi četros gados, ja pašvaldībai ir iespēja apliecināt iepriekš publicētās informācijas aktualitāti un pilna informācijas aktualizēšana nepieciešama tikai tad, ja notikušas būtiskas izmaiņas.

-

LPS jau  iepriekš lūdza noteikt pašvaldības tiesības pirms kūrorta statusa atcelšanas sniegt paskaidrojumus un saprātīgā termiņā novērst konstatētās neatbilstības, ja tās ir novēršamas. Pēdējā MK noteikumu redakcija šo jautājumu pilnībā neatrisina. Noteikumu 10.2. apakšpunkts attiecas tikai uz nepilnīgu informāciju, bet neparedz procedūru gadījumā, kad atzinuma sniedzējs konstatē iespējamu neatbilstību pēc būtības. Šādā gadījumā atbilstoši 11.2. apakšpunktam Ekonomikas ministrija var pieņemt lēmumu par statusa atcelšanu, iepriekš nedodot pašvaldībai noteikumos skaidri garantētu iespēju iepazīties ar konstatētajiem apstākļiem un sniegt paskaidrojumus un pierādījumus, kā arī saņemt samērīgu termiņu uzlabojošo pasākumu veikšanai.
LPS uzskata, ka anotācijas vispārīgs skaidrojums nevar aizstāt pašos noteikumos nostiprinātas pašvaldības procesuālās tiesības.

-

Noteikumu projekta 11. punktā paredzētā pārskatīšanas procedūra tiek sākta pēc tam, kad pašvaldība atbilstoši 9. punktam informējusi par tīmekļvietnē publicētās informācijas aktualizēšanu. Šajā procedūrā netiek iesniegts 2. punktā minētais iesniegums par kūrorta statusa noteikšanu. LPS ieskatā 12. punktā lietotie formulējumi “no iesnieguma saņemšanas dienas” un “paziņojot iesniedzējam” nav atbilstoši pārskatīšanas procedūrai un neļauj viennozīmīgi aprēķināt maksimālo lēmuma pieņemšanas termiņu.

-

Anotācijā norādīts, ka lēmums par kūrorta statusa atcelšanu ir administratīvais akts, kuru pašvaldība var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tomēr noteikumu 14. punkts pienākumu dzēst informāciju un pārtraukt teritorijas pozicionēšanu sasaista tikai ar lēmuma spēkā stāšanos, nenoregulējot situāciju, kad lēmums ir pārsūdzēts un tā darbība ir apturēta.
LPS uzskata, ka ņemot vērā kūrorta statusa nozīmi pašvaldības reputācijai, uzņēmējdarbībai un investīciju videi, nepieciešams novērst situāciju, kurā pašvaldībai jāizpilda statusa atcelšanas sekas laikā, kad par lēmuma tiesiskumu vēl pastāv strīds un tā darbība ir apturēta.

-

Tekstā nav paskaidrota pārvērtēšanas cikla maiņa uz četriem gadiem. Vēlams pieminēt izmaiņas likumā un palielināt šo ciklu uz 5 gadiem.

-

LPS atbalsta noklusējuma saskaņojuma principu, tomēr pašreizējā redakcija nenodrošina pietiekamu tiesisko noteiktību par kūrorta statusa noteikšanas faktu un precīzu statusa spēkā stāšanās datumu.
Anotācijā norādīts, ka Ekonomikas ministrija savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par teritorijām, kurām noteikts vai atkārtoti noteikts kūrorta statuss, norādot statusa spēkā stāšanās datumu. Tomēr šāds Ekonomikas ministrijas pienākums, publicēšanas termiņš un pienākums informēt pašvaldību noteikumu projektā nav ietverts. Tīmekļvietnē publicēta informācija nevar pilnībā aizstāt oficiālu paziņojumu pašvaldībai, īpaši situācijā, kad statuss iestājas bez atsevišķa pozitīva administratīvā akta. Pašvaldībai jābūt tās rīcībā esošam oficiālam apliecinājumam, ko var izmantot saziņā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un citām institūcijām.
Rakstveida apliecinājuma nosūtīšana neradītu jaunu lēmuma pieņemšanas procedūru, bet tikai fiksētu jau iestājušās tiesiskās sekas.

-

Papildināt 7. punktu ar šādu teikumu “Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā pēc minētā termiņa beigām rakstveidā informē pašvaldību par kūrorta statusa noteikšanas faktu un datumu, no kura statuss ir spēkā, kā arī publicē šo informāciju savā tīmekļvietnē.”
Attiecīgi papildināt arī 13. punktu attiecībā uz kūrorta statusa atkārtotu noteikšanu.

-

Likums paredz aktualizēt informāciju nevis reizi četros, bet reizi piecos gados. Plānošanas un ieviešanas ciklu vislabāk saskaņot ar jau ieviesto ciklu pašvaldību kapitālsabiedrību pārvērtēšanai.

9. Pašvaldība šo noteikumu 8. punktā minēto informāciju aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados līdz tekošā gada 31. martam, par to informējot Ekonomikas ministriju un atzinuma sniedzējus.

Pēc izmaiņu izdarīšanas Tūrisma likumā jāsaskaņo ar izmainīto pārvērtēšanas termiņu. 

15. Ja teritorija atzīta par kūrortu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pašvaldība līdz 2027. gada 31. janvārim nodrošina šo noteikumu 8. punktā minētās informācijas izvietošanu savā tīmekļvietnē un atbilstoši šo noteikumu 9. punktam to aktualizē ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. martam, turpmāk nodrošinot informācijas aktualizēšanu ne retāk kā reizi piecos gados.