Atzinums

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas
IEBILDUMI
par Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (TAP Nr. 25-TA-588)
Vispārīgi apsvērumi
Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (turpmāk — LZR), kas apvieno un pārstāv Latvijā reģistrētos zāļu ražošanas uzņēmumus, iesniedz šos iebildumus pret Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" (TAP Nr. 25-TA-588).
LZR pilnībā atbalsta Veselības ministrijas deklarēto mērķi — nodrošināt iedzīvotājiem drošu, kvalitatīvu un nepārtrauktu zāļu pieejamību. Tomēr LZR ieskatā likumprojekta piedāvātie risinājumi ne tikai nesasniedz šo mērķi, bet arī rada būtiskus riskus Latvijas zāļu ražošanas nozares ilgtspējai, tirgus konkurencei un valsts noturībai ārkārtas situācijās.
Likumprojekta redakcija paredz konceptuāli jaunu pieeju — ārstniecības iestāžu un aptieku tiesības veikt tiešas zāļu piegādes no ārvalstu komersantiem.
LZR uzsver, ka šādas izmaiņas ir pretrunā gan ar līdzšinējo Farmācijas likuma sistēmu, gan ar Eiropas Savienības normatīvo regulējumu par vienlīdzīgiem konkurences un uzraudzības nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem.
1. Jaunas sistēmas ieviešana bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma
Nav skaidrs, kā šādas sistēmas izveide ietekmēs Latvijas veselības un farmaceitiskās aprūpes tirgu. Nav aprēķinu par to, vai šis risinājums rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un dod priekšrocības noteiktiem tirgus dalībniekiem — piemēram, ārvalstu lielajiem zāļu ražotājiem, kas jau tā dominē tirgū. Nav arī Konkurences padomes atzinuma par iespējamo ietekmi uz farmaceitiskā tirgus līdzsvaru.
2. Nepietiekama ārvalstu piegādātāju kontrole un uzraudzība
Likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestādes un aptiekas varēs iegādāties zāles tieši no ES vai EEZ valstu ražotājiem, vairumtirgotājiem vai aptiekām. Tomēr tas neparedz atbilstošas uzraudzības un atskaitīšanās prasības Latvijas kompetentajām iestādēm.
Šāds risinājums faktiski rada nevienlīdzīgu regulējumu starp vietējiem un ārvalstu tirgus dalībniekiem. Vietējiem ražotājiem un vairumtirgotājiem ir jāatbilst plašam prasību lokam — Labas ražošanas praksei (GMP), Labas izplatīšanas praksei (GDP), licencēšanai, uzskaitei un atskaitīšanās nosacījumiem. Savukārt ārvalstu piegādātājiem likumprojekts šādus pienākumus neparedz.
Ja Latvija ieviesīs izņēmumu ārvalstu piegādātājiem, tā atkāpsies no vienotā ES tiesību principa un apdraudēs zāļu izsekojamību un drošumu, palielinot risku, ka tirgū nonāk neatbilstošas vai viltotas zāles.
3. Piegādes kvotu, deficīta un zāļu drošuma riski
Zāļu ražotāji plāno ražošanas un piegādes apjomus katram tirgum atsevišķi, pamatojoties uz vietējo pieprasījumu un noliktavu apgrozījumu. Ja ārstniecības iestādes un aptiekas iegādāsies zāles tieši no ārvalstīm, šis pieprasījums vairs netiks reģistrēts Latvijas tirgū. Rezultātā ražotāji samazinās Latvijai piešķirtos apjomus, pārorientējot piegādes uz citiem tirgiem.
Ņemot vērā, ka Latvija jau šobrīd ir augsti importa atkarīgs tirgus, šāda prakse palielinās zāļu deficīta risku, īpaši attiecībā uz dzīvībai kritiskiem medikamentiem. Turklāt piegāžu fragmentācija apgrūtinās valsts institūciju spēju veikt savlaicīgu zāļu pieejamības monitoringu un krīzes situāciju pārvaldību.
4. Vietējo zāļu ražotāju konkurētspējas un valsts noturībspējas mazināšana
LZR uzsver, ka farmācijas nozare ir stratēģiski svarīga valsts drošības un noturībspējas sastāvdaļa ārkārtas apstākļos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju krīzes situācijās uzturēt būtisko medikamentu piegādes ķēdi valsts iekšienē. Vietējiem ražotājiem ir kritiska loma, jo darbs pie kritisko medikamentu valsts rezervēm vēl tikai notiek.
Likumprojekts, kas paredz ārvalstu piegādātājiem atvieglotu piekļuvi tirgum, būtiski vājina vietējo uzņēmumu pozīcijas. Ilgtermiņā šāda politika var novest pie ražošanas jaudu samazināšanās Latvijā, darba vietu zuduma un investīciju samazinājuma farmācijas sektorā.
LZR vērš uzmanību arī uz potenciāliem korupcijas riskiem. Atvērta un nepietiekami uzraudzīta piegādes sistēma, kas balstās uz ārvalstu komersantu tiešajām piegādēm bez caurspīdīga mehānisma, var radīt interešu konfliktus un negodprātīgu iepirkuma praksi. Šāda sistēma neatbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajam mērķim — nodrošināt atklātu, caurskatāmu un efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu.

Secinājumi un priekšlikumi
Apkopojot minēto, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija secina, ka likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” redakcija:
1. neatbilst samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem, jo nav veikts tiesiskais un ekonomiskais izvērtējums par izmaiņām, kas būtiski ietekmēs esošo medikamentu tirgu Latvijā;
2. rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp vietējiem un ārvalstu komersantiem, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un ES tiesību normas;
3. palielina zāļu deficīta risku Latvijā, vājina piegādes drošumu un mazina valsts spēju pārvaldīt krīzes situācijas;
4. mazina vietējās ražošanas kapacitāti un samazina gan nodokļu ieņēmumus, gan valsts ekonomisko drošību;
5. palielina korupcijas un negodīgas iepirkuma prakses riskus publiskajā sektorā.
Līdz ar to LZR aicina Veselības ministriju nevirzīt tālāk augstāk minēto likumprojektu esošajā redakcijā.

 

-