Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" (turpmāk - Likumprojekts) 2. pantā paredzēts papildināt Autortiesību likumu ar 68.¹ pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka autortiesību subjektam, blakustiesību subjektam vai licenciātam ir tiesības rakstveidā brīdināt personu par autortiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu. Brīdinājumā var ietvert prasību veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma pārtraukšanai vai iespējama pārkāpuma novēršanai, kā arī prasību atlīdzināt kaitējumu.
Norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Likumprojektā nebūtu ietveramas tiesību normas bez "juridiskās slodzes", proti, konkrēti attiecībā uz šo tiesību normu nav skaidrs, kādēļ likumā būtu jānosaka tiesības rakstveidā brīdināt personas, tas ir, risināt strīdu ārpustiesas kārtībā pirms vēršanās tiesā, ja šādas tiesības pastāv jau šobrīd, t.i.,  jau šobrīd nevienam nav liegts risināt strīdus ārpustiesas kārtībā. Nav arī skaidrs, kā šādas tiesību normas ietveršana Likumprojektā varētu, kā anotācijā norādīts, sekmēt, ka "pārkāpumi pēc iespējas biežāk tiktu novērsti labprātīgi, savstarpēji vienojoties, bez tiesas iesaistes". Tieslietu ministrijas ieskatā, ja ir mērķis sekmēt strīdu risināšanu ārpus tiesas kārtībā, tad drīzāk ir apsverams, vai brīdinājuma nosūtīšana nebūtu nosakāma kā pienākums, vienlaikus tad būtu arī nosakāma kārtība, kādā brīdinājums paziņojams, lai tiktu pēc iespējas nodrošināts, ka brīdinājums saņemts, un šāda brīdinājuma esamībai/neesamībai attiecīgi varētu noteikt kādas tiesiskas sekas.
Attiecīgi arī būtu izvērtējams Likumprojekta 5. pantā ietvertā Autortiesību likuma 69.³ panta ceturtajā daļā noteiktais, ka tiesa, lemjot par kaitējuma atlīdzību, ņem vērā šāda brīdinājuma saņemšanas faktu, jo no šī brīža tiesību normas redakcijas nav saprotams, kā tieši tiesai jāņem vērā saņemšanas fakts - kā tas ietekmē kaitējuma atlīdzības noteikšanu (tiesību normā būtu jābūt skaidrām tiesiskajām sekām). Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā šāda tiesību norma nav nepieciešama, jo nav pamata uzskatīt, ka tiesai, ja Autortiesību likumā šāda tiesību normas netiktu ietverta, nebūtu jāņem vērā pušu sniegtie argumenti un pierādījumi, vērtējot rīcības prettiesiskumu (vainojamību) kā vienu no delikttiesiskās atbildības priekšnoteikumiem, konkrētāk - vai persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā pārkāpj autortiesības vai blakustiesības.



 

-

Likumprojekta Anotācijas 1.3.sadaļā pie pašreizējās situācijas apraksta ir norādīts, ka "šobrīd galīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma gadījumā paredz gan Civilprocesa likuma 250.¹⁷ pants, gan Autortiesību likuma 69. panta pirmā daļa. Iepriekš norādītās Civilprocesa likuma un Autortiesību likuma normas attiecībā uz pieejamajiem galīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nav ne gramatiski, ne saturiski identiskas, lai gan pēc būtības regulē vienu un to pašu jautājumu. Līdz ar to likumdevējam būtu jāizvēlas viens no abiem likumiem, kurā šo jautājumu regulēt, jo galīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu vieta ir materiālo tiesību aktos. Pirmie soļi šī jautājuma sakārtošanā ir sperti, jo Preču zīmju likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 6. martā, ir regulēti visi galīgie tiesiskās aizsardzības līdzekļi(Civilprocesa likuma komentāri, II daļa (29.–60.1 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna un A. Laviņa zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2021. 190.–191. lpp.)." Pēc Civilprocesa likuma komentāru citāta izdarīts secinājums, ka "lai nodrošinātu vienveidīgu galīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējumu visās intelektuālā īpašuma tiesību nozarēs, nepieciešams pilnveidot arī Autortiesību likuma attiecīgo regulējumu."
Savukārt Likumprojekta 4.pantā ir piedāvāta jauna Autortiesību likuma 69.¹ panta redakcijas, kuras trešajā daļā ir iekļautas normas, kas būtībā dublē Civilprocesa likuma 250.¹⁷ panta otro daļu.
Līdz ar to Tieslietu ministrija lūdz Kultūras ministriju skaidrot, vai ir paredzēts izstrādāt arī grozījumus Civilprocesa likumā, kas izslēgtu galīgo tiesību aizsardzības līdzekļu regulējumu no Civilprocesa likuma? Tieslietu ministrijas ieskatā, nav atbalstāma situācija, kurā Kultūras ministrijas izstrādātājā Likumprojektā būtībā tiek dublētas (ar nelielām atšķirībām) šobrīd spēkā esošās Civilprocesa likuma normas. Minētais tieši radīs lielākas neskaidrības tiesību normu piemērotājiem. Papildus arī norādām, ka, ja Kultūras ministrija plāno izstrādāt arī grozījumus Civilprocesa likumā, rosinot izslēgt galīgo tiesisko aizsardzības līdzekļu regulējumu no procesuālajām normām, tad ir jāņem vērā tas, ka jebkurš grozījums Civilprocesa likumā, kas tiek virzīts uz Saeimu, sākotnēji ir apspriežams ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei.

-

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 13. panta 1. punktā ietverto regulējumu, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par apsvērumiem, kādēļ nepieciešams ietvert Autortiesību likumā trešo alternatīvo mantiskās kompensācijas veidu, proti, tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma rezultātā negodīgi guvusi persona, kas pārkāpusi autortiesības vai blakustiesības.

-

Ar Likumprojekta 5. pantu citstarp paredzēts Autortiesību likumu papildināt ar 69.⁴ pantu, kurā paredzēts alternatīvs mehānisms (kompensācija) tā vietā, lai piemērotu pienākumrīkojumu un papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, gadījumos, kad tiek konstatēti visi šie nosacījumi:
1) persona nezināja un tai nebija jāzina, ka tā pārkāpj autortiesības vai blakustiesības;
2) attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana pārkāpējam radītu nesamērīgu kaitējumu;
3) naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis.
Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā tiesām šo kompensāciju būtu jānosaka, piemēram, kas būtu jāņem vērā tās apmēra noteikšanai, kā arī informāciju par to, vai ir pieejamas kādas vadlīnijas / rekomendācijas šādas kompensācijas noteikšanai.
Vienlaikus lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par to, kas 69.⁴ pantā domāts ar 3. nosacījumu (naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis), proti, kādi apsvērumi jāņem vērā, katrā konkrētā gadījumā izvērtējot, vai naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis.

-

Vēršam uzmanību, ka panta trešajā daļā ietvertā norma neattiecas uz pienākumrīkojumu, kas ir tiesas piemērotie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, bet gan uz pienākumu tiesību īpašniekam pirms celšanas tiesā pret starpnieka pakalpojuma sniedzēju nosūtīt brīdinājumu. Tādējādi, lūdzam izvērtēt panta trešās daļas pārcelšanu uz 68.1 pantu, kas tieši regulē kārtību, kādā tiek nosūtīts brīdinājums par autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu.

-

Lūdzam skaidrot panta par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti iekļaušanas nepieciešamību Autortiesību likumā. Ņemot vērā, ka norma neregulē kārtību, kādā persona var vērsties par piekļuves ierobežošanu atbilstoši Autortiesību likumā ietvertajām normām, bet gan atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā šāda norma vairāk ir deklaratīva nevis juridiski saturiska. Turklāt šobrīd no tiesību normas nav saprotams, kādā kārtībā un kurā iestādē vēl papildu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei persona var vērsties par tīmekļvietnes bloķēšanu. 

 

-

No Civillikuma 2347. panta pirmās daļas var secināt, ka ar atlīdzību saprotama mantiska kompensācija, tādējādi ierosinām izvērtēt, vai Likumprojekta 5. pantā 69.³ panta otrajā daļā lietojams vārdu savienojums "mantiska atlīdzība", vai tomēr tā vietā lietojams tikai vārds "atlīdzība".
 

-

Ņemot vērā to, ka viens no Likumprojekta izstrādes iemesliem ir nodrošināt pilnīgāku Autortiesību likuma normu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (turpmāk – Piemērošanas direktīva), jo ir ticis secināts, ka vairākos aspektos Piemērošanas direktīvas pārņemšana nav bijusi veiksmīga, lūdzam anotācijā pie Likumprojektā ietverto tiesību normu apraksta attiecīgi norādīt, kāda Piemērošanas direktīvas norma tiek "pārņemta" (tiek nodrošināta pilnīgāka atbilstība) ar attiecīgo Likumprojekta pantu. Tāpat arī lūdzam anotāciju papildināt/precizēt, lai no tajā ietvertās informācijas būtu skaidrāks, kāds regulējums Likumprojektā ir ietverts tieši atbilstības Piemērošanas direktīvai nodrošināšanai un kas savukārt ir ar mērķi regulējuma uzlabošanai un modernizēšanai, piemēram, ņemot vērā Latvijas tiesiskajā sistēmā praksē konstatētās problēmas, doktrīnas atziņas, tiesu praksi u.tml.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts Grozījumi Autortiesību likumā neparedz tiesības autortiesību vai blakustiesību subjektiem vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lai ierobežotu piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Šāda kārtība ir ietverta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-