Atzinums

3.3. ietekmējamā teritorija: 
ārpus šo noteikumu 3.3.1. – 3.3.5. apakšpunktā  minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem un  uz tās atrodas dzīvojamā apbūve. Teritorija, uz kuras saskaņā ar pašvaldību teritorijas plānojumu atļauta apbūve – primāri lauksaimniecības teritorija (tai skaitā lauku viensētas, kempingi, tūrisma un rekreācijas zona), meža teritorija, ja tur atļauta apbūve saskaņā ar teritorijas plānojumu.

Vienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem, nekustamo īpašumu;
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.16 Trokšņa novērtēšana un pārvaldības kārtība 8.2.2.punktu pašvaldības aizsardzībai pret troksni var noteikt klusos rajonus lauku apvidū. (citēt pilnīgu tekstu ar atsauci uz 2.pielikumu)
 

-

Situācijas analīze
Noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), savukārt vēja elektrostaciju radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A).
Atbalstām atsevišķas nakts trokšņa prasības noteikšanu, tomēr saglabājas būtiska neskaidrība par 40 dB(A) rādītāja praktisko piemērošanu.
Galvenās bažas ir saistītas ar trokšņa vidējo rādītāju izmantošanu. Vēja elektrostaciju radītais troksnis nav konstants – tas mainās atkarībā no vēja ātruma un virziena, atmosfēras apstākļiem, turbīnas darbības režīma un citiem faktoriem.
Tādēļ iespējama situācija, kad daļu nakts vēja elektrostacija nedarbojas vai darbojas ar nelielu jaudu un trokšņa līmenis ir zems, bet citā nakts periodā pie konkrētiem meteoroloģiskajiem apstākļiem trokšņa līmenis ir būtiski augstāks. Ja atbilstība 40 dB(A) robežlielumam tiek vērtēta tikai pēc visa nakts perioda vidējā rādītāja, paaugstināta trokšņa periodi var tikt kompensēti ar klusākiem periodiem.
Rezultātā aprēķinātais nakts rādītājs var formāli atbilst 40 dB(A) prasībai, lai gan atsevišķos un cilvēka miegam būtiskos nakts periodos faktiskā trokšņa ietekme ir ievērojami lielāka.
Nav pietiekami skaidrs, vai 45 dB(A) pie nominālās jaudas ir papildu kritērijs vai atkāpe no 40 dB(A) dienas, vakara un nakts robežlieluma.
Prasījums: nepārprotami noteikt, ka 40 dB(A) robežlielums jāievēro visos ekspluatācijas režīmos un 45 dB(A) pie nominālās jaudas ir papildu prasība, nevis atļauja pārsniegt 40 dB(A).
Papildus jānovērš situācija, kurā paaugstināta trokšņa epizodes, īpaši naktī, tiek matemātiski „izlīdzinātas” ar periodiem, kad VES nedarbojas vai darbojas klusāk. Anotācijā jānorāda aprēķina periods, epizožu vērtēšana un abu rādītāju savstarpējā mijiedarbība.
 

-

Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 25 dB (A) novērtēšanas vietā.

Lūdzu anotācijā komentēt šo – sabiedrībai saprotamā veidā. Kas tās par normām? Vai tas attiecas arī uz trokšņa līmeni  1-10 HZ robežās – vai šeit nav jālieto citas mērvienības, kas attiecas uz zemfrekvences troksni?
 

-

Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto datus par vēja elektrostaciju radīto skaņas jaudu (LWA), kas noteikta pie vēja ātrumiem  6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā virs zemes virsmas.
Kā un kur veiks mērījumus – iekštelpās, ietekmētās ēkās, kuras nav būvētas ievērojot jaunākās atziņas akustikas (skaņas izolācijas) jomā
 

-

Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostacijas trokšņa monitoringu vienā punktā ietekmējamā teritorijā, saskaņojot ar Veselības inspekciju un dienestu mērījuma veikšanas vietu, izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem un sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem
Kā var novērtēt summāro vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekmi vienā punktā??
Ietekmējamā teritorijā ar apbūvi (ciematā, publiskas apbūves teritorijā). Viens punkts var būt viensētai pret tuvāko ves, bet ne ēku grupai ciematā ar dažādu apbūvi. Veselības inspekcija nav kompetenta vērtēt ēku parametrus no būvniecības viedokļa (akustisko caurlaidību).
 

-

Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, organizē šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto nosacījumu ievērošanas pārbaudi un informē dienestu par pārbaudes rezultātiem. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina piekļuvi novērtēšanas vietai. Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic. Ja pārbaudes laikā troksnis ir dzirdams, tiek veikti trokšņa mērījumi. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.

Veselības inspekcijai nav laboratorijas, lai mērījumus veiktu nekavējoši, pēc sūdzības saņemšanas. Iesnieguma izskatīšana prasa laiku, kura laikā var mainīties meteoroloģiskie apstākļi, kuru laikā bija trokšņa traucējums. 
Šeit ir automātiski pārceltas normas un “izpildījums” no MK noteikumiem Nr.16, neņemot vērā to darbības specifiku un atkarību no vēja ātruma utt. VES nav ražošanas uzņēmums, dzelzceļš, autoceļš…
 

Svītrot no 12. punkta nosacījumu par "faktisko dzirdamību" kā priekšnoteikumu mērījumu veikšanai. Noteikt, ka sūdzības gadījumā jāveic obligāts, ilgtermiņa (vismaz 7 dienu nepārtraukts) monitorings, fiksējot trokšņu līmeņus dažādos vēja virzienos un diennakts laikos..
 

Nekustamā īpašuma īpašnieks, kura nekustamais īpašums atrodas divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamā teritorijā, var jebkurā laikā organizēt neatkarīgas, attiecīgajā jomā akreditētas laboratorijas trokšņa rādītāja mērījumus ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa mērījumu veikšanu novērtēšanas vietā. Ar laboratorijas atzinumu šīs darbības ierosinātājs vēršas Veselības inspekcijā, kas konstatē šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums, elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumiem sedz šīs darbības ierosinātājs.

Skatīt augstāk  minēto par 2 km. Pašlaik būtu jāiekļauj prasība, ka šos mērījumus var veikt jebkurš īpašnieks, nomnieks, īrnieks ietekmētā teritorijā līdz 10 km, kuram ir traucējums no ves parka darbības. Uzkrājot datus ietekmes zona kurā organizēt mērījumus var tikt samazināta vai palielināta. VES darbība paredzēta uz 35 gadiem. Ja ir pārsniegums, mērījumus apmaksā VES attīstītājs. 

Un kur noteikumos ir minēti zemas frekvences trokšņa mērījumi no 1 – 10 Hz? Ja troksnis nav dzirdams, tad nevar apgalvot ka tas neietekmē veselību.

Starptautiskais standarts ISO 7196:1995 “Acoustics — Frequency-weighting characteristic for infrasound measurements” nosaka G-frekvenču svēruma raksturlielumu infraskaņas mērījumiem un ir paredzēts skaņai vai troksnim, kura spektrs pilnībā vai daļēji atrodas 1–20 Hz frekvenču diapazonā. ISO norāda, ka standarts 2022. gadā atkārtoti pārskatīts un apstiprināts kā spēkā esošs.
Tādējādi noteikumu projektā paredzētais 10–160 Hz diapazons neaptver visu infraskaņas diapazonu un no ekspluatācijas novērtējuma pilnībā izslēdz frekvences no 1 līdz 10 Hz.
Ja KEM neparedz infraskaņas zem 10 Hz monitoringa iekļaušanu regulējumā, lūdzam anotācijā sniegt konkrētu zinātnisku un metodisku pamatojumu, kādēļ frekvenču diapazons 1–10 Hz tiek pilnībā izslēgts no vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzraudzības, īpaši ņemot vērā, ka pastāv starptautiski atzīta infraskaņas mērījumu metodika.

Pamatojums: Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka iedzīvotājam (nekustamā īpašuma īpašniekam) 2 km rādiusā ir tiesības par saviem līdzekļiem nolīgt akreditētu laboratoriju trokšņa mērīšanai, un elektroenerģijas ražotājs šos izdevumus atmaksā tikai tad, ja tiek konstatēts pārsniegums. Ja pārsniegums netiek konstatēts mērījumu brīdī, izdevumus sedz pats iedzīvotājs.
Šāds nosacījums ir uzskatāms par slēptu un nesamērīgu finansiālo barjeru (atlaidi operatoram). Akreditētas akustiskās laboratorijas pakalpojumi maksā simtiem vai tūkstošiem eiro. Tā kā vēja turbīnu troksnis ir tieši atkarīgs no mainīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (vēja virziens, atmosfēras spiediens, biezs gaiss naktī), pastāv milzīgs risks, ka mērījumu diennaktī konkrētais troksnis nesasniegs 40 dB(A) robežu, pat ja citās dienās tas tiek pārsniegts. Valsts nedrīkst uzlikt finansiālu risku privātpersonai par to, ka tā vēlas pārliecināties par savu veselības aizsardzību.

 

Izteikt 13. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāja iesnieguma gadījumā (ja ir pamatotas aizdomas par traucējumu) mērījumus pilnībā apmaksā un veic valsts (Veselības inspekcija) vai pats VES operators kā paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks. Iedzīvotājam nav jāuzņemas finansiāli riski par ražotāja darbības kontroli.
 

Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par divu kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.

Šis nav pieņemams, ievērojot augstāk minēto.
 

-

Iebildums: Aizsarggaismu regulējumā paredzēta sinhronizācija, bet nav noteikts pienākums iespēju robežās mazināt gaismas piesārņojumu tuvumā esošajām mājsaimniecībām.
Pamatojums: Aviācijas drošības prasības ir obligātas, tomēr tehniski pieļaujamā apjomā jāizmanto risinājumi, kas samazina nevajadzīgu nakts apgaismojumu, mirgošanu un vizuālo traucējumu vietējiem iedzīvotājiem.

Ciktāl to pieļauj aviācijas drošības prasības, aizsarggaismu sistēmu projektē un ekspluatē tā, lai samazinātu gaismas piesārņojumu un vizuālo traucējumu dzīvojamās teritorijās, izmantojot mazāko nepieciešamo gaismas intensitāti un tehniski pieejamus ietekmes mazināšanas risinājumus.”

Vienādi kalendārie un meteoroloģiskie kritēriji visām VES nevar aizstāt konkrētās vietas izpēti. Sikspārņu aktivitāti ietekmē ne tikai datums, temperatūra, vēja ātrums un nokrišņi, bet arī sugu sastāvs, ainavas struktūra, barošanās vietas un migrācijas ceļi.

-

Pilns kumulatīvās ietekmes izvērtējums reizi piecos gados ir pārāk reti, ja ekspluatācijas periodā strauji pieaug VES skaits vai monitoringa dati norāda uz nelabvēlīgu tendenci.
Pamatojums: Piecu gadu laikā var būtiski mainīties vēja parku skaits un faktiskā ietekme uz putnu populācijām. Nepieciešama ikgadēja datu apkopošana un iespēja nekavējoties veikt ārpuskārtas izvērtējumu.

Dabas aizsardzības pārvalde katru gadu apkopo ekspluatācijas monitoringa datus un ne retāk kā reizi piecos gados veic pilnu kumulatīvās ietekmes novērtējumu. Ja ikgadējie dati norāda uz būtisku nelabvēlīgu tendenci vai kritiskā rādītāja tuvošanos, ārpuskārtas izvērtējumu veic nekavējoties.”

Vēja elektrostaciju radītā zemas frekvences trokšņa līmeņa prognozēšanai un novērtēšanai izmanto šo noteikumu ​pielikumā ietverto aprēķinu metodi – šī metode Zviedrijā novērtēta kā nepilnīga, pielāgota ideāliem apstākļiem.
Nepieciešams uzsvērt jaunākos pētījumus šajā jomā, kas veikti Zviedrijā. Jo īpaši infraskaņas modelēšanas un mērījumu jomā.
 

-

Ņemot vērā, ka Latvijā plānots būvēt jaunākās paaudzes megavatu turbīnas, kuru augstums pārsniedz 250 metrus, to radītā zemas frekvences trokšņa izplatība un ietekme uz cilvēka veselību un dzīvniekiem 2 km attālumā vēl nav pietiekami izpētīta Latvijas klimatiskajos apstākļos. Atbrīvot komersantus no regulāras kontroles tikai tāpēc, lai "samazinātu viņu administratīvo slogu", ir pretrunā ar Satversmes 115. pantu (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē).
Pieprasījums: Noteikt, ka ikgadējais un neatkarīgais trokšņa un zemas frekvences trokšņa monitorings ir obligāts visiem vēja parkiem, kuru kopējā jauda pārsniedz 5 MW, neatkarīgi no attāluma līdz tuvākajai mājai, lai uzkrātu datus par kumulatīvo ietekmi uz vidi.

 

-