Atzinums

Aicinām papildināt 1.7. sadaļu Starptautiskā sadarbība ar atbilstošu Latvijai saistošo starptautisko dokumentu uzskaitījumu un ietekmes atspoguļojumu, kā tas tika ietverts sākotnējā starpministriju sanāksmes rezultātā sagatavotajā izvērtējumā.  

Latvija jau ir pievienojusies un piemēro virkni būtisku starptautisku cilvēktiesību dokumentu, kas nodrošina augstus, pārbaudītus un efektīvus standartus sieviešu un bērnu aizsardzībai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Eiropas Padomes  Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, ANO 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ES Direktīva 2024/1385, kā arī Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija kopumā veido tādu normatīvo pamatu, kas jau šobrīd nosaka skaidras prasības valstij:
- novērst jebkāda veida vardarbību pret sievietēm,
- aizsargāt upurus,
- nodrošināt pieejamus un kvalitatīvus atbalsta pakalpojumus,
- efektīvi izmeklēt un sodīt vardarbības izdarītājus,
- nodrošināt prevenciju, tiesisko palīdzību un rehabilitāciju,
- nodrošināt starptautisko uzraudzību, pieredzes apmaiņas un sadarbības iespējas.
Šie dokumenti ir saistoši Latvijai un ir tieši piemērojami Latvijas tiesību sistēmā. Tajos noteiktie principi un prasības ir iestrādātas normatīvajā regulējumā nacionālā līmenī – gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos.

Saeimas deklarācijā minētie starptautiskie dokumenti kopā veido stingru un jau starptautiski pārbaudītu sistēmu, kas:
- nosaka skaidrus valsts pienākumus sieviešu un bērnu aizsardzībā;
- uzliek valstīm pienākumu nodrošināt drošību, atbalstu, sodīšanu un prevenciju;
- nodrošina ekspertu uzraudzību un sniedz iespēju vērsties tiesā (ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (ziņojumu ietvaros), ANO Cilvēktiesību komiteja (ziņojumu un sūdzību izskatīšanas ietvaros), ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja (ziņojumu ietvaros), Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu uzraudzības komiteja, Lansarotes komiteja, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (sūdzību izskatīšanas ietvaros));
- aptver visus vardarbības veidus – fizisku, seksuālu, emocionālu, ekonomisku, psiholoģisku un kibervardarbību;
- nosaka sievietes un bērnu tiesības uz efektīvu aizsardzību, pieejamu palīdzību un taisnīgu procesu.

ANO Cilvēktiesību komiteja tās 2025. gada 18. jūlija noslēguma secinājumos par Latvijas ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijā atzinīgi novērtēja Ministru kabinetā pieņemto “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.-2029.gadam” (turpmāk tekstā – Plāns). Vienlaikus ANO Cilvēktiesību komiteja norādīja arī uz vairākiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas Latvijai vēl ir jāveic vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršanai un apkarošanai, tostarp tā aicināja Latviju stiprināt normatīvo regulējumu sieviešu aizsardzībai pret visām dzimumā balstītām vardarbības formām, cīnīties pret sabiedrībā valdošo attieksmi, kas veicina dzimumu stereotipus un apkarot stereotipus, kas normalizē vardarbību pret sievietēm. Tāpat ANO Cilvēktiesību komiteja aicināja Latviju pastiprināt centienus panākt, ka dzimumā balstīta vardarbība tiek efektīvi izmeklēta, tai skaitā ieviešot pasākumus, kas atvieglotu ziņošanu par šādiem noziegumiem, un uzlabot statistikas datu apkopošanu par nāves gadījumiem, kas iestājušies vardarbības rezultātā, ļaujot labāk izprast tās motivāciju. ANO Cilvēktiesību komiteja rosināja arī nodrošināt piekļuvi informācijai par sieviešu un meiteņu tiesībām uz aizsardzību, kā arī sniegt praktisku palīdzību visā valsts teritorijā, tostarp nodrošinot patversmes un palīdzības centrus. Turklāt ANO Cilvēktiesību komiteja lūdza Latvijai līdz 2028. gada 18. jūlijam iesniegt papildu informāciju par paveikto saistībā ar vardarbības pret sievietēm izskaušanu, tostarp par pasākumiem, lai atvieglotu ziņošanu par šādiem gadījumiem, nodrošinātu to efektīvu izmeklēšanu, kā arī cietušajiem sniegto atbalstu.

Jāatzīmē arī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas kārtējos ziņojumos par Latviju ietverto rekomendāciju loma vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršanai un apkarošanai pilnveidošanā.

Arī ANO Īpašais ziņotājs par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tās cēloņiem un sekām un ANO Darba grupas sieviešu un meiteņu diskriminācijas jautājumos vadītājs ir pauduši bažas un norādījuši, ka  Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu uzraudzības mehānisms palīdz ieviest arī galveno cilvēktiesību līgumu uzņemtās saistības, proti, minētā konvencija ievieš standartus, kas ir balstīti uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši  2., 3., 8. un 14. pantu, kā tos interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, nosakot prasības efektīvai uz dzimumu balstītas vardarbības novēršanai, aizsardzībai, izmeklēšanai un diskriminējošu reakciju aizliegumu.

Īpaši noderīgs būs arī Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu uzraudzības komitejas veiktais izvērtējums, kas ļaus vēl padziļinātāk izprast un identificēt nepieciešamos uzlabojumus, lai piedāvātu atbilstošākos tiesiskos un praktiskos risinājumus situācijas uzlabošanai.  

18. lpp. Teikumā "Latvijas Nacionālais kultūras centrs (Kultūras ministrijas padotības iestāde) organizē gadā kursus profesionālo", aicinām precizēt domu vai arī svītrot vārdu "gadā".

"Latvijas Nacionālais kultūras centrs (Kultūras ministrijas padotības iestāde) organizē kursus"

11.lpp. Aicinām papildināt sadaļu 1.3.1. Dzimumu līdztiesības politika ar aktuālāko informāciju par Nacionālo rīcības plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025. gadam. 

Latvija turpina tās pirmā Nacionālā rīcības plāna Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 “Par sievietēm, mieru un drošību” mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam ieviešanu un ir uzsākusi darbu pie otrā plāna sagatavošanas 2026.-2030. gada periodam. Jaunajā plānā liels uzsvars tiks likts uz kaitīgu stereotipu izskaušanu, kas kavē sabiedrības pilnīgas potenciāla izmantošanu tās visaptverošai aizsardzībai un noturībai, tā trīs galvenie rīcības virzieni būs 1) sabiedrības izpratnes veicināšana; 2) dzimumu līdztiesības aspektu iekļaušana Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektora darbībā; 3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošana tālāk (piem., attīstības sadarbības projekti).  
 

Sadaļā 1.3.2. Vardarbības mazināšanas politika aicinām sasaistīt norādīto "Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna 2025.-2027. gadam" ar Deklarācijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu doto uzdevumu, proti, attiecināmību uz deklarācijā norādīto  "vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu, kas attiektos uz jebkādu vardarbību pret sievietēm un bērniem, tostarp vardarbību ģimenē". Pieļaujot, ka minētais ir atspoguļojams informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā Kultūras ministrijas 2024. gadā pasūtītajā pētījumā “Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējums” konstatēto, ka daudz lielākā mērā draudus, diskrimināciju un uzmākšanos piedzīvo žurnālistes sievietes. 

-

8.lpp. Nepieciešams saskaņot galotnes, teikumā: "Likumā definēta atšķirīgas attieksmes pieļaušana tikai ar tiesiski pamatotu objektīvu mērķi, kā arī nosaka personas tiesisko aizsardzību situācijā, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi, vai tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums var radīt nelabvēlīgas sekas."


 

Likumā definēta atšķirīgas attieksmes pieļaušana tikai ar tiesiski pamatotu objektīvu mērķi, kā arī noteikta personas tiesiskā aizsardzība situācijā, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi, vai tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums var radīt nelabvēlīgas sekas.

 

 8.lpp. Aicinām precizēt teikumu "Darba likumā ir noteikts vienlīdzīgu tiesību princips, paredzot tiesību uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu īstenošanu bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas,", lai būtu skaidra teikumā ietvertā doma. Proti, norādot, ka vienlīdzīgu tiesību princips ir īstenojams bez diskriminācijas, nevis, ka "darba samaksu īstenošanu",  kur nav pabeigta doma un gramatiski neprecīza teikuma konstrukcija. 

Darba likumā ir noteikts vienlīdzīgu tiesību princips, paredzot tiesību uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Minētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas,"

7.lpp. Aicinām precizēt teikumu: "Kopumā Ministru kabinets neiebilst, ka laika gaitā pie noteiktiem nosacījumiem var rasties nepieciešamība terminu iekļaušanai tiesību aktos", norādot, ka nepieciešamības gadījumā ir atbalstāma noteiktās jomas terminu definīciju iekļaušana normatīvajā aktā. 

 

Ministru kabinets atbalsta nepieciešamības gadījumā terminu definīciju iekļaušanu tiesību aktos, kas regulē vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un izskaušanas jomu.
 

5.lpp. Sadaļā 1.1. Termini un to skaidrojums norādīts, ka "Spēkā esošajā regulējumā ar vardarbību ģimenē saistītie termini tiesību aktos nav definēti", lai gan tālāk seko uzskaitījums, kur dažādos likumos tomēr atsevišķi termini ir skaidroti un ir atrodamas definīcijas apjomā, kas attiecināms uz katru konkrēto normatīvo aktu. Aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu, norādot, ka katrā atsevišķajā normatīvajā aktā ir atrodams attiecināmo terminu skaidrojums. 

Spēkā esošajā nacionālajā normatīvajā regulējumā ar vardarbību ģimenē saistītie termini tiesību aktos definēti uz konkrēto normu attiecināmā apmērā. 

3. lpp. vārdā "norādītājiem" labot kļūdu.

 norādītajiem