Atzinums

Šāds termins “privātpersonas maksātnespējas process” Maksātnespējas likumā netiek izmantots.
Maksātnespējas likumā ir izdalīts tiesiskās aizsardzības process (Maksātnespējas likuma 3.pants), juridiskās personas maksātnespējas process (Maksātnespējas likuma 4.pants) un fiziskās persnonas maksātnespējas process (Maksātnespējas likuma 3.pants). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt 3.2.apakšpunktu.

3.2. privātpersonai ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība;

Atkārtoti norādām, ka no noteikumu projekta 6.punkta izriet, ka komisijai tiek deleģēts pārbaudīt privātpersonas atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas privātpersonai sniedz piekļuvi valsts platformai, kura ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss, kas nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģē valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm – saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
Tādējādi VID sniedz informāciju citai institūcijai tikai un vienīgi citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai un šī informācija nevar tikt nodota privātpersonām.
Iepriekš minētais tika norādīts par to, ka privātpersonai tiks sniegta piekļuve valsts platformai, kur tālāk privātpersona varētu iegūt informāciju par, piemēram, citu nodokļu maksātāju, nevis par to, ka platformas pārzinim būtu jāsaņem privātpersonas piekrišana, lai pieprasītu informāciju no citām institūcijām, kas nav publiski pieejama. 
Ņemot vērā minēto, uzturam iepriekš izteikto iebildumu par to, ka vērtēšanas komisijai nevar deleģēt uzdevumu vērtēt piekļuvi privātpersonai informācijas sistēmai, kura varētu saturēt informāciju, piemēram, par citu nodokļu maksātāju vai fizisku personu, izņemot to, kas nav publiski pieejama.


 

-

Uzturam iepriekšējo iebildumu, kurā norādījām, ka noteikumu projektā nav skaidrots, kādi ir komisijas uzdevumi, kādus lēmumus pieņem komisija, kādā kārtībā un, kurš atbildēs par komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Ja ārējā normatīvajā aktā ir paredzēts, ka kaut ko nodrošina komisija, tad attiecīgi jānoregulē tās darbība, uzdevumi un atbildība. Ja šo komisiju veido datu pārzinis savas institūcijas ietvaros, tad tas ir iekšējs process, savukārt, ja plānots šo komisiju veidot no dažādu institūciju personām, tad nav skaidra tās darbība, kurš atbildēs par nepareizu datu nodošanu komersantam. Lūdzam precizēt projektu un anotāciju detalizētāk skaidrojot minēto.
Ja vērtēšanas komisijas sastāvu nosaka konkrētās valsts platformas pārzinis un vērtēšanas komisiju veido atbilstoši institūcijas noteiktajai iekšējai kārtībai, tad nav saprotams, kāpēc šāda komisija tiek minēta arējā normatīvajā aktā, kādi ir šīs komisijas uzdevumi. Vēršam uzmanību, ka datu pārzinis ir atbildīgs par datu izsniegšanu, līdz ar to, komisija var sniegt tikai ieteikumus. 
Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta ceturtajā daļā noteikts, ka vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un, kuras izmanto valsts platformu, nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to vērtēšanas komisijas sastāva noteikšana un veidošana nevar būt noteikta institūcijas iekšējā kārtībā. Tam ir jābūt noteiktam Ministra kabineta noteikumos. Lūdzam precizēt projektu un tā anotāciju.

 

-

Noteikumu 3.2.punktā noteikts, ka Privātpersona nevar saņemt piekļuvi valsts platformai, ja ir pasludināts privātpersonas maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta privātpersonas saimnieciskā darbība.
Nepieciešams papildināt anotāciju, analoģiski kā par informācijas par nodokļu parādu iegūšanu, ka informācija par fiziskas vai juridiskas personas maksātnespējas procesu, tiesiskās aizsardzības procesu un apturētu vai pārtrauktu saimniecisko darbību tiek iegūta no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās datu bāzes.

-

Atkārtoti norādām, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai – informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
Iepriekš minētais tika norādīts par to, ka privātpersonai tiks sniegta piekļuve valsts platformai, kur tālāk privātpersona varētu iegūt informāciju par, piemēram, citu nodokļu maksātāju, nevis par to, ka platformas pārzinim būtu jāsaņem privātpersonas piekrišana, lai pieprasītu informāciju no citām institūcijām, kas nav publiski pieejama. 
Ņemot vērā norādīto, uzturam iepriekš izteikto iebildumu, kurā lūdzām sniegt skaidrojumu, kā tiks ievērots konfidencialitātes princips. 

 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, kurā norādījām, ka Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā tiesību akta projektā nav ņemts vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam, komersants ir arī komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants), kas nav juridiska persona, bet ne tikai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kas savukārt atbilstoši Komerclikuma 135. panta pirmajai daļai ir juridiska persona, tādējādi minētajā valsts platformā tomēr tiks apstrādāti arī fizisko personu dati, attiecībā uz kuru apstrādi attiecināmas Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas.

-