Atzinums

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam projekta 3. rīcības variantā "Būvniecības nozares pasākumi" ir iekļauts pasākums Nr. 3.2.3 "Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā" (turpmāk – Pasākums). No Pasākuma formulējuma izriet, ka par attiecīgajiem ar būvniecību saistītajiem pakalpojumiem paredzēts liegt norēķināties ar skaidro naudu.
Latvijas Banka vērš uzmanību, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 1. punkts, 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 16. pants un Padomes 1998. gada 3. maija Regulas (EK) 974/98 par euro ieviešanu 10. un 11. pants nosaka, ka euro banknotes un euro monētas ir vienīgās naudaszīmes, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ieviesušas euro, ir likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss. Attiecīgi arī Euro ieviešanas kārtības likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka, beidzoties vienlaicīgas apgrozības periodam, vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1833. pantu visi maksājumi izdarāmi euro.
Atziņas, kas būtu jāpiemēro, vērtējot dalībvalstu normatīvajos aktos paredzētu skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu pamatotību, ir noteiktas Eiropas Savienības Tiesas 26.02.2021. sprieduma apvienotajās lietās C‑422/19 un C‑423/19 67.-78. punktā (turpmāk – Spriedums). No Sprieduma izriet, ka pienākumu pieņemt likumīgo maksāšanas līdzekli – euro banknotes un monētas – dalībvalstis var ierobežot, ja ierobežojums ir:
1) pamatots ar sabiedrības interešu apsvērumiem;
2) samērīgs ar mērķi, t.i.:
2.1) piemērots izvirzītā sabiedrības interesēs esošā mērķa sasniegšanai;
2.2) nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo tādā ziņā, ka ir pieejami citi tiesiski līdzekļi, lai izpildītu maksāšanas pienākumu.
Lai izvērtētu Pasākumā paredzētā skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma tiesiskumu, būtu nepieciešams sagatavot tā pamatojuma un samērīguma izvērtējumu. Šāda izvērtējuma ietvaros cita starpā būtu jāpārliecinās, vai personām, kurām ir pienākums veikt maksājumus par attiecīgajiem pakalpojumiem, ir viegli pieejami alternatīvi tiesiski maksāšanas līdzekļi. No Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 7. marta atzinuma CON/2023/7 3.7. apakšpunktā minētā izriet, ka, vērtējot alternatīvu tiesiskās maksāšanas līdzekļu pastāvēšanu, būtu jāņem vērā to, vai tie nerada maksātājam papildu izmaksas. Savukārt no Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 16. februāra atzinuma CON/2022/5 4.9. apakšpunktā minētā izriet, ka jebkurā gadījumā būtu nepieciešams paredzēt, ka elektroenerģijas vai maksājumu sistēmu darbības traucējumu gadījumā maksātājam ir tiesības norēķināties ar skaidro naudu. 
Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka uzskata, ka Pasākumā paredzētais absolūtais skaidras naudas izmantošanas liegums norēķinos par attiecīgajiem ar būvniecību saistītajiem pakalpojumiem paredz nepamatotus ierobežojumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā euro banknošu un euro monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa izmantošanai, t.sk. neiztur Spriedumā minēto skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu noteikšanas izvērtējuma testu.
Latvijas Banka uzskata, ka Pasākumu Nr. 3.2.3 ir nepieciešams svītrot vai grozīt, paredzot, ka normatīvais regulējums paredzēs samērīgus un objektīvi nepieciešamus izņēmumus, kad par attiecīgajiem ar būvniecību saistītajiem pakalpojumiem pasūtītājam būs atļauts norēķināties ar skaidro naudu – euro banknotēm un monētām. Vienlaikus Latvijas Banka rosina izvērtēt iespēju sasniegt Pasākuma mērķus privātpersonu tiesības un likumīgā maksāšanas līdzekļa izmantošanu mazāk ierobežojošā veidā, t.i., nevis paredzēt ierobežojumus vai priekšrocības kādam no maksāšanas līdzekļu veidiem, bet paredzēt pasūtītāja pienākumu kopā ar projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas dokumentāciju iesniegt arī samaksu apliecinošu dokumentu kopijas.

-