Atzinums

AS "Sadales tīkls" ierosina papildināt grozījumus 9.pantā ar papildu grozījumu.
Papildināt 9.panta otro daļu aiz otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā: "Ja pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nepārsniedz 100 ampērus, pieslēguma maksu var noteikt balstoties uz vidējām līdzīgu pieslēgumu būvdarbu izmaksām.".

Pamatojums: Zemsprieguma elektrotīkla pieslēgumi ar ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A pārsvarā ir tipveida risinājuma pieslēgumi ar lielākoties līdzīgām pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Pieslēguma izmaksas attiecīgajā sprieguma līmenī lielākoties atkarīgas no 2 parametriem: ierīkojamā ievadaizsardzības aparāta lieluma un ierīkojamā elektrotīkla garuma. Pārņemot Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru labāko praksi, jau kopš 2021.gada AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmā ir ieviesta slodzes vienības izmaksu pieeja pieslēguma maksas aprēķināšanā, kas iedzīvotājiem ļauj tūlītēji novērtēt sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, ieskatoties sistēmas operatora mājaslapā izvietotajā pieslēguma maksas kartē. Pašlaik izveidotas 3 pieslēguma maksas zonas (0-50m, 51-150m, 151-300m), atkarībā no ierīkojamā pieslēguma attāluma, kuru ietvaros pieslēguma maksu nosaka atbilstoši pieprasītā ievadaizsardzības aparāta lielumam. Zonu robežattālumi noteikti tādi, kuru ietvaros izbūvējamam attālumam nav būtiska ietekme uz kopējo pieslēguma maksu, ko būtiskāk attiecīgajā attāluma diapazonā ietekmē pieprasītā ievadaizsardzības aparāta lielums. Tomēr izņēmuma gadījumos (<4% no pieslēgumu kopskaita) pielietojot slodzes vienības izmaksu aprēķināšanas pieeju dažkārt ārēju apstākļu rezultātā rodas būtiskāka novirze no faktiskajām attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksām (faktiskās izmaksas ir lielākas), kā rezultātā pieslēguma maksas aprēķināšanā  nevar pielietot slodzes vienības izmaksu pieeju. Šāda pieeja rada papildu neskaidrību sistēmas pieslēguma pieprasītājam (jo būtiski mainās izmaksas), kā arī sistēmas operatoram ir jāuztur dažādas pieslēguma maksas aprēķināšanas metodikas. Ar likuma grozījumiem būtu piemērojama vienota un vienkāršāka pieslēguma maksas aprēķināšanas metodika visiem līdzīga veida pieslēgumiem. Līdzīga prakse ir arī Igaunijā, kur regulējumā ir nostiprināts, ka pieslēguma maksa var tikt aprēķināta atbilstoši vidējām izmaksām.
 

-

Ierosinām papildināt grozījumus 25.pantā ar papildu grozījumu, lai risinātu specifiskas situācijas sadales līniju ierīkošanā.
Lūdzam papildināt 25.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Sadales sistēmas operatoram ir tiesības ierīkot elektrolīniju cita sadales sistēmas operatora licences zonā, lai izveidotu sadales sistēmu savstarpēju savienojumu.".

Pamatojums: Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru sistēmas ir savstarpēji savienotas savstarpējos pieslēguma punktos. Ierīkojot jaunus vai pārbūvējot esošos savstarpējos sadales sistēmu savienojumus, ļoti retos gadījumos dažādu sadales sistēmas operatoru elektroietaišu savienošana iespējama tieši uz sistēmas operatoru licences zonas robežas. Visbiežāk šādos gadījumos abas sadales sistēmas savienojošā elektrolīnija, kas pieder vienam no sadales sistēmas operatoriem, šķērso sadales sistēmas operatora licences zonas robežu un tiek pievienota otra sadales sistēmas operatora licences zonā esošā elektroietaisē, kurā tiek noteikta operatoru savstarpējā elektroietaišu piederības robeža un ierīkota komercuzskaite. Tātad tehnisku apsvērumu dēļ praktiski vienmēr sadales sistēmu savstarpēju savienojumu izveidošanai kādam no operatoriem ir jāierīko vismaz neliels elektrolīnijas posms otra sadales sistēmas operatora licences zonā. Šāda veida darbi vienmēr norit operatoriem savstarpēji saskaņojot tehniskos risinājumus un nerada apdraudējumu drošai un nepārtrauktai elektroenerģijas sadales sistēmas darbībai, kā arī minimizē savstarpēju savienojumu izveides izmaksas, jo nav nepieciešama papildus elektroietaišu izbūve.
 

-

Aicinām izvērtēt priekšlikumu precizēt visu 25.panta trešo daļu, izsakot to precizētā redakcijā, uzsverot to, ka personai ir tiesības ierīkot un lietot elektrolīniju, kamēr tā atbilst apakšpunktos noteiktajiem nosacījumiem.
Vienlaikus aicinām papildināt trešās daļas otro punktu ar precizējumu, ka visiem vairākiem nekustamajiem īpašumiem ir jābūt viena un tā paša īpašnieka īpašumā. Praksē ir situācijas, kad viens īpašnieks laika gaitā iegūst savā valdījumā citus blakus esošos nekustamos īpašumus, kurā arī izvēlas attīstīt vienotu elektrotīklu. Tajā pašā laikā nebūtu pieļaujams, ka savstarpēji ar operatoram nepiederošām elektrolīnijām tiek savienoti dažādām personām piederoši nekustamie īpašumi. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas lietotāja maiņu īpašumā var veikt vienas dienas laikā, aicinām ietvert norādi gan uz viena īpašnieka vairākiem īpašumiem, gan uz tiesībām lietot ierīkoto līniju tiktāl, ciktāl izpildās noteiktie kritēriji (t.sk. netiek veikta elektroenerģijas piegāde citā nekustamajā īpašumā esošiem elektroenerģijas lietotājiem). Ierosinām izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības ierīkot un lietot elektrolīniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā gadījumos, kad līnija, kas tiek būvēta, ir:
1) tiešā līnija;
2) atsevišķa nekustamā īpašuma vai viena īpašnieka vairāku nekustamo īpašumu iekšējā līnija, kas savieno viena elektroenerģijas lietotāja vairākus objektus;
3) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija.".
 

-