Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (turpmāk - projekts) 1. pantā ietverto likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - Likums) 3. panta papildinājumu ar 5.¹ punktu. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams atsaukties un uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot tām nesaistošus tiesību aktus un dokumentus. Turklāt, Latvijas jurisdikcijā nav saistoši citu valstu tiesību akti un arī privātpersonām nevar uzlikt par pienākumu ievērot citu valstu tiesību aktus. Šāda norma būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā nostiprinātajām personas tiesībām zināt savas tiesības.
Papildus vēršam uzmanību, ka projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) minētajā Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.4. un 6.10. apakšpunktā Satversmes tiesa pēc būtības interpretēja Likumā jau nostiprināto piesardzības principu (sk. Likuma 3. panta 5. punktu, kā arī 6. punktu). Turklāt norādām, ka, ja nepieciešams, likumdevēja ziņā ir attiecīgi grozīt nacionālo tiesisko regulējumu saistībā ar robežvērtībām: "Vienlaikus Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka valstis ar ilgstošu pieredzi VES ekspluatācijā savās tiesību normās mēdz noteikt VES ēnu mešanas efekta maksimālo ilgumu, kādam pieļaujams pakļaut dzīvojamo māju. Šādu robežlielumu noteikšana būtu likumdevēja vai tā pilnvarotas institūcijas kompetencē." (Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.10. apakšpunkts).
Tādējādi, ja nepieciešams, lūdzam papildināt projektu vai citu normatīvo aktu ar pieļaujamām robežvērtībām.

-

Likums 6.¹ panta pirmā daļa paredz, ka Valsts vides dienests mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un pieņem lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu. Savukārt projekta 3. pantā ietvertais Likuma 6.¹ panta pirmās daļas otrais teikums paredzēs, ka, ja Valsts vides dienests pieprasa no ierosinātāja, valsts institūcijām, pašvaldībām vai citām personām sākotnējā izvērtējuma veikšanai nepieciešamo papildu informāciju, termiņš sākotnējā izvērtējuma veikšanai tiek pagarināts par laikposmu, kādā saņemta visa nepieciešamā informācija, bet ne vairāk kā par vienu mēnesi. Vēršam uzmanību uz to, ka, pirmkārt, Administratīvā procesa likuma 59. pants paredz kārtību, kādā iestāde iegūst administratīvā akta izdošanai nepieciešamo informāciju, un, otrkārt, Administratīvā procesa likuma 64. panta otrā daļa objektīvu iemeslu dēļ pieļauj pagarināt administratīvā akta izdošanai paredzēto viena mēneša termiņu līdz četriem mēnešiem. Anotācijā skaidrots, ka Valsts vides dienestam, lai pieņemtu lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību paredzētajai darbībai, bieži nepieciešams iegūt papildu informāciju, tādējādi praksē bieži vien nav iespējams pabeigt ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru mēneša laikā pēc ierosinātāja iesnieguma saņemšanas. Attiecīgi minētā iemesla dēļ projekta 3. pants paredz veikt grozījumus Likuma 6.¹ panta pirmajā daļā. Ņemot vērā iepriekš minēto Administratīvā procesa likuma regulējumu, secināms, ka projektā ietvertais regulējums ir ierobežojošāks, jo pieļauj pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu vēl par vienu mēnesi tā vietā, lai tiktu piemērots Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzētais vispārīgais regulējums par iespēju pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu līdz četriem mēnešiem. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu tam, kāpēc projektā nepieciešams noteikt šādu ierobežojumu termiņa pagarināšanai, vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju Likumā paredzēt, ka lēmums tiek pieņemts, piemēram, divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 3. pantā ietverto Likuma 6.¹ panta 4.¹ daļu, pamatojot, kāpēc papildu informācijas pieprasīšanas pēdējais brīdis ir ne mazāk kā septiņas dienas pirms programmas izsniegšanas vai lēmuma pieņemšanas termiņa beigām. Vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja iestāde konstatēs, ka nepieciešama papildu informācija, bet līdz termiņa beigām palikušas, piemēram, trīs dienas, iestādei būs jāpieņem nelabvēlīgs lēmums vai jāatsaka izsniegt programmu, ja trūkstošā informācija neļaus pieņemt labvēlīgu lēmumu vai izsniegt programmu. Norādām, ka šāds regulējums ne tikai ierobežo iestādi, bet ir arī nelabvēlīgs privātpersonai, tāpēc šāda nosacījuma noteikšanas nepieciešamība ir attiecīgi jāpamato.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu, kāpēc projekta 3. pantā ietvertajā Likuma 6.¹ panta sestajā daļā ir paredzēts, ka lēmums par paredzētās darbības akceptu tiks pieņemts 10 darbdienu laikā. Spēkā esošajā Likuma redakcijā šobrīd ir noteikts 60 dienu termiņš. Savukārt Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz viena mēneša termiņu administratīvā akta izdošanai. Ievērojot minēto, nepieciešams pamatot, kāpēc konkrētajā gadījumā ir izvēlēts 10 darbdienu termiņš.

-

Lūdzam izslēgt projekta 6. pantā ietverto Likuma 12. panta trešās daļas 1. punkta otro teikumu un ceturtās daļas 1. punkta otro teikumu, projekta 8. pantā ietverto Likuma 14.¹ panta 1.² daļas otro teikumu, ceturtās daļas 1. punkta otro teikumu un piektās daļas 1. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka attiecīgais nosacījums jau izriet no projekta 4. pantā ietvertā Likuma 6.² panta pirmās daļas otrā teikuma.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu tam, ka ar projekta 12. pantā ietverto Likuma 17. panta otro daļu tiek paredzēts atteikties no tā, ka ietekmes novērtējuma ziņojums tiek iesniegts arī elektroniskā formā un attiecīgi tiek nodrošināta tā pieejamība elektroniskā formā. Vēršam uzmanību uz to, ka ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt ērtāk iepazīties ar konkrētajiem dokumentiem elektroniskā formā, savukārt atteikšanās no dokumentu nodrošināšanas elektroniskā formā var mazināt sabiedrības iesaisti, ja pašvaldības darba laiks ir nepietiekami pieejams nodarbinātām personām. Projekta 10. pantā ietvertā Likuma 15. panta 1.³ daļa paredz, ka dokumenti iesniedzami pašvaldībā papīra formā, taču nav uzsvērts, ka pašvaldībai jānodrošina to pieejamība tikai papīra formā. No minētās normas un informācijas anotācijā izriet, ka, lai pašvaldībai pašai dokumenti nebūtu jādrukā, tie iesniedzami papīra formā, taču pašvaldībai būs pienākums nodrošināt to pieejamību arī elektroniski, ja kāds tos lūgs izsniegt elektroniski.

-

Lūdzam precizēt projekta 15. pantā ietverto grozījumu Likuma 21. panta pirmajā daļā, ņemot vērā to, ka tas neparedz, ka Ministru kabinets vairs nelems par atļauju uzsākt paredzēto darbību. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta un anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka visos gadījumos, arī tajos, kuros šobrīd lēmumu pieņem Ministru kabinets, pēc projekta spēkā stāšanās lēmumu pieņems kompetentā institūcija.

-

Lūdzam precizēt projekta 16. punktā ietverto Likuma 22. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka projekta 3. pantā ietvertajā Likuma 6.¹ panta sestajā daļā ir paredzēts termiņš, kādā pieņemams lēmums par paredzētās darbības akceptu, nevis iesnieguma iesniegšanas kārtība. Lūdzam ar projektu neizslēgt Likuma 22. panta pirmajā daļā paredzēto, ka ierosinātājs iesniedz iesniegumu, lai saņemtu atļauju paredzētās darbības uzsākšanai, ja ar projektu netiek paredzēta jauna norma, kas noteiks šāda iesnieguma iesniegšanas kārtību.

-

Lūdzam pamatot anotācijā, kāpēc projekta 18. pantā ietvertajā Likuma 23.⁵ panta piektās daļas grozījumā paredzēts, ka turpmāk konkrētos dokumentus būs jāiesniedz tikai elektroniski.

-

Aicinām precizēt projektu vai precizēt anotācijā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļa, sniedzot informāciju par to, ka projekts paredz papildināt Likumu ar jaunu 6.² pantu, sniedz informāciju par to, ka vienlaikus tiks izslēgts Likuma 14. pants. Vēršam uzmanību uz to, ka projekts neparedz izslēgt Likuma 14. pantu.

-

Aicinām precizēt projekta 7. pantā ietverto Likuma 13. panta otrās daļas otro teikumu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļā noteikto.

-

Aicinām precizēt projekta 8. pantā ietvertajā Likuma 14.¹ panta 1.³ daļā paredzēto atsauci uz Likuma 14.¹ panta pirmajā daļā minētās programmas izsniegšanu, ņemot vērā to, ka šajā normā ir paredzēta lēmuma paziņošana, nevis programmas izsniegšana.

-

Aicinām precizēt projekta 8. pantā ietverto Likuma 14.¹ panta 1.² daļas pirmo teikumu, ņemot vērā to, ka projekta 6. pantā ietvertajā regulējumā un projekta 8. pantā ietvertajā Likuma 14.¹ panta ceturtajā un piektajā daļā minēta paredzētās darbības neatbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam.

-

Aicinām projekta 10. pantā ietvertajā Likuma 15. panta pirmajā daļā vārdu "rakstiskus" aizstāt ar vārdu "rakstveidā", tādējādi projektā un Likumā izmantojot vienveidīgu terminoloģiju.

-

Aicinām precizēt projekta 13. pantā ietvertajā Likuma 20. panta 11. daļas otrajā teikumā paredzēto atsauci uz Likuma 6.¹ panta sestajā daļā minēto iesniegumu, ņemot vērā to, ka tajā ir paredzēts termiņš, kādā pieņem lēmumu, nevis noteikta kārtība, kādā iesniedz konkrēto iesniegumu.

-

Aicinām izslēgt projekta 16. pantā ietverto Likuma 22. panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkta pirmajā teikumā noteikto likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu.

-

Aicinām precizēt projekta 21. punktā ietverto grozījumu, kas paredz papildināt Likuma 2. pielikuma 12. punkta b) apakšpunktu un papildināt Likuma 2. pielikuma 12. punktu ar jaunu b¹), f) un g) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka visticamāk grozījumi ir domāti Likuma 2. pielikuma 11. punkta 12. apakšpunktā.

-

Aicinām precizēt projekta pārejas noteikumos ietverto Likuma pārejas noteikumu 26. punktā minēto atsauci uz Likuma 20. panta pirmo un 1.¹ daļu, ņemot vērā to, ka tajā nav ietverti nosacījumi par paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.

-

Aicinām precizēt projekta pārejas noteikumos ietverto Likuma pārejas noteikumu 24. punktā minēto atsauci uz Likuma 12. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka Likuma 12. panta pirmajā daļā paredzēts, ka sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests, un ar projektu šo normu nav paredzēts grozīts.

-

Ņemot vērā, ka Likumā ir pārņemtas vairāku Eiropas Savienības direktīvu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, normas, lūdzam anotācijas 5. sadaļā vai anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrot, kā projektā ietvertie grozījumi, tostarp grozījumi Likuma 2. pielikumā, atbilst Likumā jau pārņemto direktīvu prasībām. Proti, lūdzam skaidrot, vai un kā joprojām tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasībām.

-