Atzinums

Projektā nav izmantojami vārdi "ir atbildīgs" vai tamlīdzīgi, lai norādītu kādas personas pienākumu (piemēram, projekta 5. panta pirmā daļa, 13. panta pirmā daļa, 17. panta otrā daļa). Tā vietā norādāms, ka attiecīgo nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks. Vārds "atbildīgs" lietojams, ja runa ir par kādu juridiskās atbildības izpausmi (piemēram, administratīvo atbildību).  

-

Ceļu nodeva nav maksājama par publisko tiesību juridiskās personas transportlīdzekļiem, kurus izmanto, lai īstenotu pārvaldes uzdevumus. Turklāt šādos gadījumos nepamatoti vai nevajadzīgi tiek piemērota arī administratīvā atbildība.
 
Tieslietu ministrija uztur iepriekšējos atzinumos izteiktos iebildumus par to, ka ceļu nodevas maksāšanas pienākums nav attiecināms uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto, lai īstenotu pārvaldes uzdevumus. Tāda pieeja ir pretrunā nodevas mērķim, var negatīvi ietekmēt minēto uzdevumu izpildi, novest pie publiskas personas finanšu līdzekļu nelietderīgas izmantošanas, kā arī rada situācijas, kad administratīvā atbildība nepamatoti vai nevajadzīgi tiek piemērota amatpersonām vai pat publiskām personām. 

Valsts pārvaldē pastāv noteikti principi un plašs regulējums, kā īstenojami tās uzdevumi un iekšējā kontrole. Līdz ar to nevar piekrist izziņā norādītajam par pretrunas esību ar likumprojekta mērķi. Turklāt jāievēro, ka valsts pārvaldes iestādēm nemaz nav "savu" finanšu līdzekļu. 

Ievērojot minēto, projektā nav iekļaujami šāda veida dažu iestāžu atbrīvojumi no nodevu maksāšanas pienākuma (projekta 7., 14. un 19. pants). Tas jau pats par sevi attiecas uz publisko tiesību juridisko personu transportlīdzekļiem. Attiecīgs skaidrojums precīzi norādāms projekta anotācijā. Tas, ka citos normatīvajos aktos ir atrodams atšķirīgs regulējums, nav pietiekams pamatojums un neliecina, ka iepriekš norādītie apsvērumi būtu nepareizi. 

-

Likumā izveidojams ceļu infrastruktūras nodevas pienācīgs pamatregulējums. Ja projektā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam, tad projektā ietveramas vadlīnijas, kā šis pilnvarojums īstenojams.  

Neatkārtojot iepriekšējos Tieslietu ministrijas atzinumos norādīto, ja projektā ir paredzēta administratīvā atbildība par nodevu nemaksāšanu, tad nodevu noteikšanas regulējums vērtējams īpaši stingri. Nevar pastāvēt situācija, ka administratīvā pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets.

Projektā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus. Šādiem kritērijiem ir jāizriet no likuma.
 
Vienlaikus nav pienācīgi aizpildīta projekta anotācijas 4. sadaļa. Tajā, pirmkārt, ir jāpamato, ka pilnvarojumi Ministru kabinetam vispār ir vajadzīgi. Ir jāapsver, vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likumā. Ja tomēr tiek nolemts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, tad šajā anotācijas sadaļā raksta pamatojumu šādai izvēlei, kā arī apraksta noteikumu saturisko ietvaru (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 38. lpp.). Tas nozīmē, ka anotācijā ietverams nosacīts noteikumu satura rādītājs, satura atspoguļojums vai galvenie regulējamie jautājumi. Šajā gadījumā nepietiek pārrakstīt projektā esošo pilnvarojumu (piemēram, ja ir paredzēts pilnvarojums noteikt “nodevas aprēķināšanas kārtību” vai “uzraudzības kārtību”, tad projekta anotācijā ir jānorāda, kas varētu ietilpt šādā “kārtībā”, kādi procesuāli jautājumi ir regulējami). Līdzīgas prasības attiecas arī uz pilnvarojumu pašvaldībai. 

-

Precizējama projekta 20. panta trešajā daļā paredzētā atsauce uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ pantu. Minētais pants šobrīd nenoteic kārtību, kādā apstrādā attiecīgo informāciju ("ir noteikta"). Domājams, ka projektā paredzēts ietvert atsauces normu, norādot, ka attiecīgo informāciju apstrādā Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā (vai – saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta otro daļu). 

-

No projekta izslēdzams regulējums, kas skar administratīvā naudas soda izpildi. 

Projekta 20. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka personai, kurai konstatēts ceļu nodevas samaksas pārkāpums, naudas soda piedziņa veicama Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Šāda veida informatīvas norādes likumā nav ietveramas un nav nepieciešamas. Turklāt šajā likumā (projektā) nemaz nav pieļaujams regulēt jautājumus, kas attiecas uz naudas soda izpildi kā tādu (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā daļa). Tāpat naudas soda piedziņu būtībā regulē Civilprocesa likums (Administratīvās atbildības likuma 269. panta otrā daļa). 

-

No projekta izslēdzams regulējums, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā sodu par pārkāpumu piemēro vienu reizi 24 stundu laikā.
 
Neatkārtojot iepriekšējos atzinumos izteiktos argumentus, šāda pieeja neatbilst Administratīvās atbildības likuma regulējumam un soda mērķim, var radīt dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa un samērīguma principa pārkāpumu.
  
Ja pārkāpumu fiksē ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tad personu vēlreiz varētu sodīt tikai pēc tam, kad personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu.
  
Ceļu satiksmes likumā ietvertais regulējums, interpretējot to atbilstoši Administratīvās atbildības likumam un iepriekš norādītajiem vispārējiem tiesību principiem, nozīmē vienīgi to, ka personai sodu nekādā gadījumā nevar piemērot vairākas reizes 24 stundu laikā. Taču tas automātiski nenozīmē, ka pēc šo 24 stundu laikposma personu varētu vēlreiz sodīt. Kā iepriekš minēts, šādos gadījumos personu vēlreiz sodīt var tikai tad, ja personai jau ir paziņots par fiksēto pārkāpumu. 

-

Projekta 22. pantā datu apstrāde ir sasaistīta tieši ar administratīvā soda piemērošanu (panta pirmā un trešā daļa). Taču jāievēro, ka administratīvās atbildības izpausmes var būt dažādas un administratīvā pārkāpuma procesa rezultāts ne vienmēr ir soda piemērošana. Līdz ar to precīzāk šajos gadījumos būtu lietot vārdus "piemērot administratīvo atbildību" vai "pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā". 

-

Nav atbalstāma administratīvās atbildības piemērošana, ja ir iespējama (un projektā tieši paredzēta) nesamaksātās nodevas piedziņa. Projekta anotācijā iekļautais skaidrojums neliecina, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama. 

1. Tieslietu ministrija uztur izteiktos iebildumus par administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību. Ir izveidots un šobrīd jau pastāv nodevu piedziņas mehānisms. Projekta anotācijā turklāt vēl norādīts, ka "ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, līdz ar to arvien grūtāk ir izvairīties no soda par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem". Tātad izvairīšanās no nodevu maksāšanas kļūst arvien sarežģītāka un retāka. Turklāt (pretēji līdzšinējai praksei) projektā ir paredzēta iespēja gan piemērot administratīvo atbildību, gan piedzīt nesamaksāto nodevu. Par administratīvo atbildību varētu diskutēt tikai tajā gadījumā, ja nepastāvētu iespēja piedzīt nesamaksāto nodevu vai vismaz likumdevējs būtu izvēlējies šādas situācijas risināt tikai administratīvās atbildības palīdzību.

2.  Redakcionālajā aspektā šajā nodaļā izmantojama vienota vārdiskā izteiksme "kompetence administratīvā pārkāpuma procesā". Lai arī dažādos likumos sastopamas atšķirīgas pieejas, nav pamata nodaļas vai panta nosaukumā izmantot atšķirīgu administratīvā pārkāpuma procesa apzīmējumu. 

3. Projekta 23. un 24. pantā ir nošķirta administratīvā atbildība gadījumos, kad "nodeva nav samaksāta" un "nodeva nav samaksāta pilnā apmērā". Savukārt projekta 25. pantā paredzēta administratīvā atbildība tikai par ielas posma lietošanu, ja ielu nodeva nav samaksāta. Pirmkārt, nav saskatāms šādas atšķirīgas pieejas pamatojums. Otrkārt, kā sistēmiskā skatījumā būtu vērtējama situācija, ja ielu nodeva būtu samaksāta tikai daļēji? Šādā gadījumā ir viegli paredzams iespējamais arguments, ka atbildība nemaz nav piemērojama, ja ielu nodeva "nav samaksāta pilnā apmērā". Protams, tāda interpretācija būtu pretēja normas jēgai, taču projektā no šādām acīmredzamām "neskaidrībām" vajadzētu izvairīties. 

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt konkrēta datuma iekļaušanu attiecībā uz informācijas sniegšanu, kas paredzēta likumprojekta 3. pantā un 17. panta 11. daļā, ņemot vērā, ka nav zināms likumprojekta spēkā stāšanās laiks. Aicinām iekļaut konkrētu periodu, par kuru sniedz attiecīgo informāciju, kā sākotnējo atskaites punktu izmantojot likuma spēkā stāšanos.

-