Atzinums

Valsts sekretāru 2022. gada 20. oktobra sanāksmē (protokola Nr. 33 2. § 3. punkts) tika dots uzdevums, lai  likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietvertais termins “struktūrvienība” atbilstu lietošanas būtībai. 
Struktūrvienība ir uzņēmuma organizatoriskās struktūras vienība, kas fiziski var atrasties gan dažādās vietās, gan vairākas struktūrvienības vienā fiziskajā vietā. Nav saredzams pamatojums, kāpēc valstij būtu nepieciešams zināt kāda uzņēmuma iekšējo organizatorisko struktūru, tādi dati arī nav vākti līdz šim, bet terminā "struktūrvienība' šinī likumā ir ielikta izpratne, kas neatbilst vārdam 'struktūrvienība' , bet gan - vieta, kurā juridiskā persona veic savu fizisko vai virtuālo saimniecisko darbību. Lūdzam attiecīgi grozīt terminu, papildinot likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

1. panta 24) punktu izteikt šādā redakcijā: 
" 24) saimnieciskās darbības vieta — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību saimnieciskās darbības vietu  uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi; 

Visā likumā aizstāt vārdu "struktūrvienība' locījumos ar vārdiem "saimnieciskās darbības vieta" 

Lūdzam mazināt birokrātiju - nav saredzams pamatojums, kāpēc VID būtu jāpieņem lēmums par uzņēmuma saimnieciskās vietas (struktūrvienības) reģistrāciju, jo VID kompetencē nav izvērtēt - var vai nevar konkrētā vietā veikt konkrētu saimniecisko darbību 
Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā: 

Izteikt likuma 15.¹ panta 5 ¹ daļu šādā redakcijā: 
(5¹) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju (dzēst: " un nodokļu maksātāju struktūrvienību") paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs (dzēst:  "un nodokļu maksātāja struktūrvienība) ir uzskatāms par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.² pantā noteiktajā kārtībā.

 

Lūdzam mazināt birokrātiju - nav saredzams pamatojums, kāpēc VID būtu jāpieņem lēmums par uzņēmuma saimnieciskās vietas (struktūrvienības) reģistrāciju, jo VID kompetencē nav izvērtēt - var vai nevar konkrētā vietā veikt konkrētu saimniecisko darbību 
Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā: 

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji  (dzēst: un nodokļu maksātāju struktūrvienības), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus, kā arī nosaka, kādi dati un kādā veidā (t.sk. no citām valsts informācijas sistēmām) ir sniedzami par katru  fizisko un virtuālo vietu, kurā nodokļu maksātājs veic savu saimniecisko darbību, kā arī kādos gadījumos nodokļu maksātājs var nesniegt datus par savu saimnieciskās darbības vietu.
 

Likuma 1.panta 4) punkts nosaka, ka maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā:
"4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem;"

Likuma 15.¹ panta regulējums it kā neparedz kā nodokļu maksātājus reģistrēt fiziskās personas, kuras ir tikai algas nodokļa maksātājas, arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi to neparedz, bet faktiski jebkura fiziskā persona, kura ir tikai algas nodokļa maksātāja, ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā, lai arī minētās personas nekad nav saņēmušas VID lēmumu par viņu reģistrāciju nodokļu maksātāju reģistrā, kā arī par jauno algas nodokļa maksātāju reģistrāciju netiek paziņots likuma 7.² panta kārtībā. Tomēr deleģējuma normā 15.¹ panta (7) daļā " Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus." prezumē, ka jāreģistrē visi nodokļu maksātāji, kas nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un fiziskās personas algas nodokļa maksātājas netiek reģistrētas UR.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas ir tikai un vienīgi šī nodokļa maksātāji, nav reģistrēti nodokļu maksātāju reģistrā, lai arī 15.1 panta (7) daļa to paredz.

Lūdzam:
1) skaidri un nepārprotami nodalīt nodokļu maksātājus fiziskās personas algas nodokļa maksātājas no nodokļu maksātājiem fiziskajām personām, kas maksā ne tikai algas nodokli vai nemaksā algas nodokli, kā arī paredzēt skaidru un saprotamu kārtību, kādā fiziskās personas algas nodokļa maksātājas tiek vai netiek reģistrētas nodokļu maksātāju reģistrā;
2) noteikt kārtību, kādā nodokļu maksātāju reģistrā tiek reģistrētas ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, kurām pieder nekustamie īpašumi Latvijā, jo tās ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas, bet tām nav vienota nodokļa maksātāja numura Latvijā, kas padara neiespējamu adekvātu informācijas apmaiņu starp informācijas sistēmām par šiem nodokļu maksātājiem, bet tā ir nepieciešama, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas izmaksas.

 

 

Nevar piekrist anotācijā minētajam pamatojumam izslēgt 16.panta 3.punktu, kas paredz nodokļu maksātāja tiesības "nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;"

Anotācijā tiek norādīts, ka ikvienam bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskajā vidē tiekot nodrošināta likumi.lv un tāpēc" Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības ir zaudējušas savu aktualitāti."

Vēršam uzmanību, ka normatīvo aktu klāsts ir tik liels, ka parastai fiziskajai personai no tiem visiem saprast un atrast - kuri reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību varētu būt ļoti izaicinoši, bieži - neiespējami. Turklāt virknei fizisko personu nav pietiekamu digitālo spēju vai arī digitālās tehnikas vai interneta pieslēguma, lai tās varētu lietot likumi.lv. 
Tāpēc lūdzam saglabāt šīs tiesības visām fiziskajām personām, kā arī papildināt ar tiesībām- saņemt skaidrojumus par konkrēto normu sasaisti ar konkrētu situāciju un konkrēti aprēķināmo nodokli vai nodevu.
 

izslēgt 3. punktu;
3) nodokļu administrācijā fiziskās personas bez maksas var iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī saņemt skaidrojumus par konkrēto normu sasaisti ar konkrēto situāciju un konkrēti aprēķināmo nodokli vai nodevu;

lūdzam papildināt likuma 16.panta pirmo daļu ar šādām fiziskās personas tiesībām (skat. piedāvāto redakciju). Vienlaikus informācija par katra mēneša neto ienākumiem ir nepieciešama pašvaldību sociālajiem dienestiem, tādējādi, nodrošinot šo informāciju, ar to varēs automatizēti apmainīties informācijas sistēmas un tiks būtiski  samazināta birokrātija sociālās palīdzības administrēšanā. LPS ilgstoši lūdz nodrošināt šādas informācijas automatizētu nodošanu, jo normatīvie akti sociālās palīdzības jomā nosaka pienākumu izvērtēt  ienākumus pēc nodokļu ieturēšanas. Tā kā visa nepieciešamā informācija, lai automatizēti aprēķinātu neto ienākumus jau tiek katru mēnesi iesniegta VID, tad nav pamatoti šādu informāciju automatizēti neapstrādāt un nelietot citos publiskās pārvaldes procesos.

20) fiziskām personām ir tiesības saņemt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par katrā mēnesī darba devēja paziņoto personai aprēķināto bruto ienākumu un no tā ieturētos nodokļus pa nodokļu veidiem, kā arī neto ienākumu. Informāciju par neto ienākumu nodrošina arī par pārējo ienākumu izmaksātāju izmaksātajām summām kā starpību starp bruto ienākumu un ieturētajiem nodokļiem.

Likuma18. panta pirmās daļas 9.punkts nosaka nodokļu administrācijas pienākumu "9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;"
Šāda pienākuma atcelšanu nav iespējams pamatot, ka visi normatīvie akti tiek publicēti www.likumi.lv. Nav iespējams privātpersonai katru dienu izlasīt visus publicētos normatīvos aktus, t.sk. nav iespējams katru dienu sekot līdzi nodokļu un nodevu normatīvo aktu izmaiņām. Tāpēc nodokļu administrācijai ir jāsaglabā pienākums publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;
vienlaikus būtu vēlams, lai šīs ziņas tiktu publicētas pēc iespējas ātri uztveramā formātā, ar saitēm uz konkrētajiem grozījumiem nevis tikai normatīvo aktu grozījumu formā.

saglabāt 18.panta pirmās daļas 9.punktu: 9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

Iebilstam, ka tiktu izslēgts pienākums VID publiskot šādu statistisko informāciju: 

20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;

Saglabāt likuma 18.panta pirmās daļas 20) punktu:

"20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;"