Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (turpmāk – projekts) 2. pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – Likums) 21.¹¹ panta trešā daļa paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – padome) pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt administratīvo lietu, ja iesniegums neatbilst noteiktām prasībām. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 55. panta 1. punkts paredz, ka administratīvo lietu iestādē ierosina uz iesnieguma pamata. Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo lietu, ja iestādē tiek saņemts privātpersonas iesniegums, no kā secināms, ka privātpersona vēlas administratīvā procesa uzsākšanu (administratīvā akta izdošanu) un viņai uz to ir tiesības. Lai uz privātpersonas iesnieguma pamata iestāde ierosinātu administratīvo lietu un lietas ietvaros pieņemtais lēmums būtu uzskatāms par administratīvo aktu, ir jāpastāv iesniedzēja subjektīvajām tiesībām prasīt attiecīgā administratīvā akta izdošanu. Administratīvās lietas ierosināšanai iestādē atšķirībā no lietas ierosināšanas tiesā Administratīvā procesa likumā nav noteikta konkrēta forma. Tādējādi administratīvo lietu var ierosināt, gan par ierosināšanu sagatavojot atsevišķu lēmumu, gan ar rezolūciju (piemēram, uz privātpersonas iesnieguma iestādes vadītājs raksta rezolūciju "ierosināt administratīvo lietu"), gan ar konkludentām darbībām – proti, iestādei uzsākot iesnieguma izskatīšanu. Citu likumu specialajās tiesību normās var būt noteikts, ka konkrēta veida administratīvās lietas ierosina ar atsevišķa procesuāla dokumenta veidā noformētu lēmumu. Lietas ierosināšana ar atsevišķu rakstveida lēmumu kā obligāta prasība tiek noteikta tajos gadījumos, kad šāda prasība izriet no attiecīgās administratīvo lietu kategorijas jēgas (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 529.-531. lpp.). Minētais būtu attiecināms arī uz lēmumu par atteikumu ierosināt administratīvo lietu. Pamats administratīvās lietas ierosināšanai ir personas subjektīvās tiesības prasīt noteikta administratīvā akta izdošanu. Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, Administratīvā procesa likuma 56. panta ceturtā daļa paredz, ka iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu pat tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pamatots. Brīdī, kad iestāde sāk vērtēt iesniegumu un tā atbilstību noteiktām prasībām, uzskatāms, ka iestāde ir ierosinājusi administratīvo lietu. Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestādei ir pienākums saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteikto iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Tādējādi, padome, konstatējot iesnieguma neatbilstību noteiktām prasībām, var lūgt iesniedzēju iesniegt papildu informāciju, taču iesnieguma izvērtēšana un papildu informācijas iegūšana ir administratīvā procesa sastāvdaļa, un administratīvais process var noslēgties tikai ar administratīvā akta izdošanu, tostarp, atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Ievērojot minēto, projekta 2. pantā ietvertajā Likuma 21.¹¹ panta trešās daļas otrajā teikumā lūdzam paredzēt, ka tiek pieņemts lēmums atteikt ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm.

-

Lūdzam skaidrot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija), kas ir projekta 2. pantā ietvertajā Likuma 21.¹¹ panta ceturtajā daļā minētais pieprasījums, saskaņā ar kuru satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam 15 dienu laikā no pieprasījuma paziņošanas dienas jāpārtrauc konkrētā autortiesību vai blakustiesību objekta pieejamības nodrošināšanu, un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu. No projektā ietvertā regulējuma secināms, ka pieprasījums visticamāk nav domāts administratīvais akts, tomēr vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotama tā juridiskā nozīme. Proti, vai pieprasījums ir domāts kā brīdinājums pirms iespējamā administratīvā akta izdošanas vai arī ar to ir dota iespēja labprātīgi pārtraukt autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu. Pirmšķietami tam ir administratīvā akta raksturs, jo pieprasījums var būt administratīvā procesa gala rezultāts, ja persona veic tajā ietvertās darbības. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto iestādei administratīvais akts ir jāizdod viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādējādi padomei administratīvais akts attiecībā uz iesniegumu jāizdod viena mēneša laikā, taču nav saprotams, vai šis termiņš tiks ievērots un vai administratīvais akts vispār tiks izdots, ja autortiesību vai blakustiesību objekta pieejamības nodrošināšana tiks pārtraukta pēc pieprasījuma paziņošanas. Vienlaikus nav saprotams, vai padome pirms pieprasījuma nosūtīšanas lūgs satura sniedzēju vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju iesniegt dokumentus, kas apliecina satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tiesības tīmekļvietnē publiskot konkrēto autortiesību vai blakustiesību objektu vai padarīt to pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, vai arī minētos dokumentus varēs iesniegt to 15 dienu laikā, kuru laikā ir nepieciešams pārtraukt autortiesību vai blakustiesību objekta pieejamības nodrošināšanu. Padomei būs jāizvērtē satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iesniegtā informācija, tādējādi var būt pagājušas 15 dienas, kuru laikā bija jāpārtrauc autortiesību vai blakustiesību objekta pieejamības nodrošināšana. Savukārt, ja attiecīgās darbības nav veiktas minēto 15 dienu laikā, padomei būs tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei. Lai padomei būtu tiesības pieprasīt satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt autortiesību vai blakustiesību objektu pieejamības nodrošināšanu, padomes rīcībā jau ir jābūt visai nepieciešamajai informācijai, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka autortiesības vai blakustiesības ir pārkāptas. Vienlaikus būtu jābūt iespējai arī iebilst pret (pārsūdzēt) pieprasījumu, ja satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka tas nav pamatots. Pretējā gadījumā nepieciešams gaidīt, kamēr padome pieņems lēmumu par tīmekļvietnes piekļuves ierobežošanu, kas satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam jau paredz nelabvēlīgas sekas, un tikai to var pārsūdzēt.
 

-

Projekta 2. pantā ietvertā Likuma 21.¹² panta trešā daļa piešķir tiesības padomei pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi tīmekļvietnes kopijai, izvērtējot tikai tās atbilstību projekta 2. pantā ietvertajā Likuma 21.¹² panta ceturtajā daļā noteiktajām pazīmēm. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 59. pants paredz lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguvi, tostarp, no administratīvā akta adresāta, savukārt no Administratīvā procesa likuma 62. panta izriet administratīvā akta adresāta uzklausīšanas pienākums. Projekta 2. pantā ietvertā Likuma 21.¹² panta trešā daļa ierobežo administratīvā akta adresāta tiesības iesniegt lēmuma pieņemšanai svarīgu informāciju vai tikt uzklausītam. Vienlaikus secināms, ka padome lēmumu attiecībā uz piekļuves tīmekļvietnes kopijai ierobežošanu pieņems pēc savas iniciatīvas, nevis uz iesnieguma pamata. Šajā gadījumā arī nav paredzēts nosūtīt satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojuma sniedzējam pieprasījumu par pārkāpuma pārtraukšanu. No anotācijā ietvertās informācijas nav secināms, kāpēc automātiski uzskatāms, ka arī tīmekļvietnes kopijā tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, tāpēc nebūtu iegūstama papildu informācija un uzklausāms iespējamā administratīvā akta adresāts. Vēršam uzmanību uz to, ka nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā personai ir jābūt tiesībām sniegt savus skaidrojumus, tādējādi nodrošinot, ka iestāde pieņem tiesiskus lēmumus. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 2. pantā ietvertās Likuma 21.¹² panta trešās daļas samērīgumu.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 2. pantā ietverto Likuma 21.¹² panta piektās daļas otro teikumu. No minētās normas izriet, ka tiesas galīgā nolēmuma saturam nav ietekmes uz padomes pieņemto lēmumu, jo neatkarīgi no tiesas galīgā nolēmuma satura visos gadījumos padome pieņems lēmumu par lietas izbeigšanu. Tādējādi nav saprotama nepieciešamība gaidīt tiesas galīgā nolēmuma stāšanos spēkā, lai tikai pēc tam izbeigtu administratīvo procesu iestādē. Proti, administratīvo procesu iestādē var izbeigt kolīdz kļuvis zināms, ka tiesā ierosināta lieta starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu prasības priekšmetu. Vienlaikus nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projekta 2. pantā ietverto Likuma 21.¹² panta piekto daļu.

-

Lūdzam precizēt projekta 2. pantā ietverto Likuma 21.¹³ panta pirmo daļu, nedublējot Administratīvā procesa likuma 188. pantā paredzēto pieteikuma iesniegšanas termiņu.

-

Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību. Lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projekta 2. pantā ietvertais Likuma 21.¹³ panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka padomes lēmuma par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

-

21.¹² panta pirmā daļa noteic, ja satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā no 21.¹¹ panta ceturtajā daļā minētā pieprasījuma paziņošanas dienas neveic Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes pieprasītās darbības, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve konkrētajai Latvijā pieejamajai tīmekļvietnei, kurā publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas. Lūdzam sniegt anotācijā skaidrojumu par 15 dienu termiņa izvēli. Ievērojot to, ka prettiesiski tiek publicēti autortiesību un blakustiesību objekti, lūdzam skaidrot, vai 15 dienu termiņš nav pārāk ilgs pārkāpuma novēršanai, ņemot vērā, ka šajā periodā attiecīgie autortiesību un blakustiesību darbi ir vēl aizvien brīvi pieejami. 

-

Ņemot vērā, ka anotācijā ir minētas vairākas direktīvas, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai ar šo likumprojektu tiek pārņemtas šo direktīvu normas vai arī, kuros normatīvajos aktos tās jau ir pārņemtas.

-

Tieslietu ministrija nevar sniegt viedokli par projektā ietverto regulējumus pēc būtības pirms nav iegūta informācija par provizorisko noslodzi uz tiesas darbu. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek paredzēta iespēja pārsūdzēt NEPLP lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei Administratīvajā rajona tiesā, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par noslodzi uz tiesu, proti, kāds lietu daudzums (indikatīvi) tiek paredzēts administratīvajām tiesām un cik tas būtiski ietekmēs līdzšinējo administratīvo tiesu noslodzi.

 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, vai likumprojekta izstrādē ir iesaistīta arī Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī, vai tā sniegs atzinumu par likumprojektu, ņemot vērā tās iesaisti likumprojekta piemērošanā.

-

4. punktā norādīts, ka Administratīvā tiesa līdz šim nav skatījusi šāda rakstura lietas, tāpēc būs nepieciešamas tiesnešu apmācības. Lūdzam labot vārdu “apmācības” un aizstāt to ar vārdu “mācības”. Tiesnešiem tiek paredzētas noteikta veida mācības, nevis apmācības. Vienlaikus lūdzam norādīt konkrēti par ko mācības būtu nepieciešamas.

-