Atzinums

Projekta ID
25-TA-1877
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
03.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumos Nr. 598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 177. nr.) šādu grozījumu:
Iebildums
Būvniecības valsts kontroles birojs (Birojs) ir Aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmas (ALDIS) pārzinis. ALDIS aizsargātajam lietotājam automātiski piemēro ikmēneša atbalstu elektroenerģijas rēķina daļējai segšanai atbilstoši Ministru kabineta 01.06.2021. noteikumiem Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” (MK noteikumi Nr.345). Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 3.punktam aizsargātais lietotājs ir:
- trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona);
- daudzbērnu ģimene;
- ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;
- persona ar I invaliditātes grupu,
kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam).

MK noteikumi Nr.345 paredz atsevišķus gadījumus, kad aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu (Pakalpojums) nodrošina, pamatojoties uz Birojā iesniegtu Latvijas Goda ģimenes apliecības (Apliecība) kopiju (MK noteikumu Nr.345 19.1 punkts). Vienlaikus MK noteikumi Nr.345 neparedz Biroja pienākumu pārliecināties par Apliecības iegūšanas pamatu.

Tā kā daudzbērnu ģimene, t.sk. daļa Apliecības saņēmēju ir arī aizsargātie lietotāji un izstrādātais tiesību akta projekts saistīts ar Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.890/Lp14; Likumprojekts) un sistēmiski raugoties, tai skaitā ņemot vērā anotācijā sniegto informāciju, tas potenciāli var ietekmēt arī aizsargāto lietotāju loku, to ievērojami paplašinot, kas, savukārt radītu ietekmi uz valsts budžetu – Pakalpojumam nepieciešamā ikgadējā finansējuma apjomu, Birojs sniedz savu iebildumu (skat.tekstu pie anotācijas), jo īpaši uzsverot nepieciešamību pilnībā izvērtēt tiesību akta projekta fiskālo ietekmi. Birojs vērš uzmanību, ka Likumprojekta izstrādes gaitā arī Labklājības ministrija 16.05.2025. vēstulē Nr.33-1-05/754  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai daļā par fiskālo ietekmi identificējusi, ka atbalsta programma dod tiesības saņemt gan valsts un pašvaldības atbalstu, gan atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā vairāk kā 600 valsts un privātie uzņēmumi Latvijā, un starp galvenajiem valsts noteiktajiem atbalsta veidiem programmas dalībniekiem, kas var radīt būtisku fiskālu ietekmi uz valsts budžetu, norādījusi arī Pakalpojumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Pirmkārt, Birojs uzskata par nepieciešamu papildināt tiesību akta projekta anotāciju ar skaidru norādi par to, ka atbalsts, kas pienākas Latvijas Goda ģimenes apliecības (Apliecība) saņēmējiem saskaņā ar Ministru kabineta 10.12.2024. Noteikumiem Nr.598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (MK noteikumi Nr.598) nav attiecināms uz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu (Pakalpojums). Tā kā sabiedrība saasināti uztver jautājumus par atbalstu ģimenēm ar bērniem un Birojs praksē novēro, ka nav pietiekamas izpratnes par sniegto atbalstu atšķirībām (uzskatot, ka visām daudzbērnu ģimenēm pienākas visi iespējamie atbalsti), šāda norāde anotācijā būtu nepieciešama, t.sk. lai izslēgtu interpretācijas par atbalstam nepieciešamo finansējumu. Vienlaikus Biroja ieskatā tiesību akta projekts ietekmēs arī atbalsta sniedzējus, t.sk.komersantus, uz ko anotācijā nav atbilstošu norāžu. Kā redzams anotācijas 6.punktā, projekta izstrādē nav bijušas iesaistītas ne valsts un pašvaldību institūcijas, ne nevalstiskās organizācijas, ne citas personas. Atbalsta sniedzējiem jāizvērtē šādu grozījumu ietekme uz iespējām turpināt atbalsta sniegšanu, t.sk. jāzina vismaz provizorisks atbalstāmo subjektu skaits, kas atbilstoši tiesību akta projektā iecerētajam noteikti palielināsies.

Otrkārt, Birojs vērš uzmanību uz to, ka šobrīd valsts informāciju sistēmās digitāli nepastāv datu kopa “daudzbērnu ģimene”, tādēļ Aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas saņem datus formātā bērns + vecāks + vecāks un transformē šos datus daudzbērnu ģimenes kopā.
Izstrādātais tiesību akta projekts  veicina atšķirīgu pieeju daudzbērnu ģimenes sastāvam starp Apliecības saņēmējiem un tām personām, kuru dati tiek saņemti no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas. Saskaņā ar Ministru kabineta 01.06.2021. noteikumiem Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” (MK noteikumi Nr.345) daudzbērnu ģimenēm Pakalpojumu sniedz, maksas samazinājumu piemērojot vienai no personām, kurai pašai vai kopā ar laulāto ir trīs bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) vai bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Šāda atšķirība starp dažādām daudzbērnu ģimeņu sastāva noteikšanas  pieejām, neatkarīgi vai tā ir ar mērķi piešķirt Apliecību vai citu atbalstu, t.sk. Pakalpojumu, Biroja ieskatā ir maldinoša un nevienlīdzīga. Proti, Birojs Pakalpojuma piešķiršanas ietvaros saskaras ar situācijām, ka personas, kurām ir piešķirta Apliecība, norāda to kā pamatojumu daudzbērnu ģimenes statusa piešķiršanai un secīgi izmanto visu Latvijā daudzbērnu ģimenēm noteikto atbalstu un pakalpojumu maksas atvieglojumu saņemšanai, kas neatbilst šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
Birojs vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja tiesību normās daudzbērnu ģimeņu kopa, ko ALDIS saņem no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas, tiks papildināta (t.sk. dēļ tiesību aktu projektā paredzētā) ar personām, kas pārsniedz 24 gadu vecumu, bet tās ir attiecināmas uz (saistītas ar) konkrēto daudzbērnu ģimeni, tad būtu jāveic izmaiņas esošajā daudzbērnu ģimeņu datu atlasē, lai tā aptvertu arī minētās personas Lai realizētu šādas apjomīgas datu atlases izmaiņas, nepieciešams veikt pilnvērtīgu resursu un finanšu izvērtējumu, tai skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei kā šo datu devējam.
Konsultējoties ar ALDIS izstrādātāju par nepieciešamajām izmaiņām ALDIS funkcionalitātes pielāgojumiem saistībā ar iespējamu aizsargātā lietotāja subjektu loka paplašināšanu, saņemts provizoriskais izmaksu novērtējums – 30 000 euro apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka iespējamās izmaiņas saistītas ar gadījumiem, kad valsts informācijas sistēmās nav pieejami dati, kas nepieciešami ALDIS, attiecīgo funkciju izpildei, iespējams, būs nepieciešamas arī papildu amata vietas, lai veiktu manuālas darbības nolūkā nodrošināt Pakalpojuma sniegšanu visiem, kuriem tas pienāktos.
Lai arī Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.890/Lp14; Likumprojekts) izskatīšanas ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds informējis, ka atbilstoši Likumprojektā plānotajām izmaiņām ik gadu aptuveni 550 ģimenēm saglabātos tiesības turpināt saņemt Goda ģimenes programmas piemērotos atvieglojumus un piešķirto pakalpojumu atlaides, Birojs vērš uzmanību, ka izmaiņu rezultātā attiecīgo subjektu loks ar katru gadu paplašināsies, tādēļ nav pamata aprēķinus balstīt uz šiem skaitļiem. Tomēr, ja vispārīgi pieņem, ka vidējais aizsargātā lietotāja atbalsts ir 25 euro mēnesī, tad reizinot to ar minēto ģimeņu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu gadā, tie būtu papildu 165 000 euro pirmajā gadā, 333 000 (165 000x2) otrajā gadā utt. Iepriekš minēto apsvērumu šādi aprēķini nebūtu ņemami vērā, vērtējot ietekmi uz valsts budžetu, turklāt Likumprojekta izskatīšanas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija 16.05.2025. vēstulē Nr.1-13/1168 Saeimai norādīja, ka saistībā ar izmaiņām plānotā maksimālā fiskālā ietekme uz valsts budžetu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai ir aplēsta aptuveni 2 803 770 euro apmērā.
Birojs vērš uzmanību, ka Likumprojekta izstrādes gaitā arī Labklājības ministrija 16.05.2025. vēstulē Nr.33-1-05/754  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai daļā par fiskālo ietekmi identificējusi, ka atbalsta programma dod tiesības saņemt gan valsts un pašvaldības atbalstu, gan atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā vairāk kā 600 valsts un privātie uzņēmumi Latvijā, un starp galvenajiem valsts noteiktajiem atbalsta veidiem programmas dalībniekiem, kas var radīt būtisku fiskālu ietekmi uz valsts budžetu, norādījusi arī Pakalpojumu.

Treškārt, Birojs aicina papildus izvērtēt (izvērtējumu ietverot anotācijā) arī apstākli, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr.598 Apliecības saņēmēju atbilstību MK noteikumos Nr.598 noteiktajiem kritērijiem pārbauda ne retāk kā reizi gadā. Tas var radīt situācijas, ka atbalstu turpina saņemt persona, kurai iepriekš izsniegta Apliecība, bet atbalstāmas personas kritērijiem tā vairs neatbilst. Lai arī MK noteikumi Nr.598 paredz, ka persona ir atbildīga par to, ka Apliecība pēc tās anulēšanas vai pēc tam, kad tā pieteikta kā lietošanai nederīga, netiek izmantota, tomēr gadījumus, kad tā nav ne anulēta, ne pieteikta kā lietošanai nederīga, bet kritēriji atbalsta piešķiršanai vairs nepastāv, šāds regulējums neaptver. Lai atbalsts netiktu piešķirts un finansējums izlietots nepamatoti, vienlaikus Birojs iesaka apsvērt informācijas sistēmu pielāgošanu, lai automātiski noteiktu atbalstāmo loku un brīdī, kad atbalsts vairs nepienākas, to nebūtu iespējams vairs saņemt.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Lūdzu skat.Biroja iebildumu pie noteikumu projekta un anotācijas 1.3.punkta. 
Piedāvātā redakcija
-