Atzinums

AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM):
1) norāda uz dalītā īpašuma rašanās risku un lūdz skaidrot īpašumtiesību rašanās iespējamību uz citai personai piederošas zemes kadastra objekta izbūves vai esoša kadastra objekta pārbūves gadījumā;
2) iebilst pret īpašumtiesību nodibināšanu uz kadastra objektu kopumā tā pārbūves gadījumā (piemēram, apgriešanās laukums pie ceļa trases) šādas pieejas nesamērīguma dēļ;
3) starp LVM un Satiksmes ministriju, kuru pārstāv sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, ir noslēgts līgums par sadarbību Rail Baltica projekta būvniecības un saistīto darbu īstenošanā un infrastruktūras uzturēšanā. Līgums paredz kārtību, kādā notiks Rail Baltica ietvaros piekļuvei paredzēto projektēto meža ceļu būvniecība Zemkopības ministrijas valdījumā esošās zemēs, tai skaitā ceļu, būvdarbiem nodoto zemes vienību daļu un nenojaukto būvju/būvju daļu nodošana Zemkopības ministrijas valdījumā pēc būvdarbu pabeigšanas. Lūdzam skaidrot 4. panta pirmajā daļā nostiprināto principu, ka “Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā” minētās vienošanās kontekstā;
4) lūdz skaidrot, uz kāda tiesiskā pamata Satiksmes ministrija ierosinās un veiks būvdarbus uz citas publiskas personas valdījumā esošas zemes (piemēram, Zemkopības ministrijas);
5) lūdz sniegt skaidrojumu terminam “kadastra objekts” šī panta kontekstā;
6) lūdz skaidrot terminus “pārveidots kadastra objekts” un “jaunradīts kadastra objekts” šī panta kontekstā, kā arī aicina likumā izmantot terminus, kas definēti būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos;
7) lūdz precizēt 4. panta pirmās daļas otro teikumu – no esošās redakcijas tostarp izriet, ka īpašumtiesību maiņa notiek, kad pārveidota vai pārbūvēta objekta vietā tiek jaunradīts identisks vai līdzvērtīgs objekts.


Uzturam iebildumu, jo joprojām norādīts, ka pārbūvētās būves ir SM īpašums. Nekustamā īpašuma pārbūve nav nekustamā īpašuma tiesību iegūšanas pamats. Valstij var piederēt tādas būves, kas uzbūvētas uz valstij piederošas zemes vai šo darbību laikā ir iegūtas valsts īpašumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Papildus lūdzam izvērtēt, vai piedāvātajā redakcijā nav pretrunas starp 1. un 2. teikumu.

-

Papildināt 5.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem: "izņemot prasības, kas saistītas ar meliorācijas objekta izbūvi".

"3) prasības par juridiska rakstura darbību veikšanu, kas atšķiras no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp par trešo personu saskaņojuma saņemšanu normatīvajos aktos neparedzētos gadījumos, izņemot prasības, kas saistītas ar meliorācijas objekta izbūvi."

Papildināt 5.panta sesto daļu ar vārdiem: "un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem".

(6) Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem".

Papildināt pirmo daļu aiz vārda "tostarp", ievietot vārdu ""meliorācijas sistēmu". Lai uzsvērtu meliorācijas sistēmu nozīmību un novērstu diskusijas nākotnē par meliorācijas sistēmu attiecināmību uz likumprojekta 19. panta pirmo daļu.
Papildus pirmajā daļā jānorāda, ka meliorācijas būvniecības dati iesniedzami valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" uzturētajā valsts meliorācijas kadastra informācijas sistēmā.

(1) Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, meliorācijas sistēmu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja minētajā normatīvajā aktā tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā, taču projektēšanas, būvdarbu un aizsargjoslu noteikšanas saskaņošana ar zemes īpašnieku (vai tiesisko valdītāju) jebkurā gadījumā ir aizstājama ar zemes īpašnieka (vai tiesiskā valdītāja) informēšanu gan projektēšanas laikā, paziņojot, ka tiek projektēta inženierbūve, gan pēc nodošanas ekspluatācijā, datus iesniedzot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, meliorācijas kadastra informatīvajā sistēmā.

Lūdzu papildināt 19.panta trešo daļu ar vārdiem "Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir tiesības saskaņot viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu"

Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir tiesības saņemt informāciju par viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu, kā arī saskaņot viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu.

Lūdzu papildināt 19.panta trešo daļu ar vārdiem: "Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir tiesības saskaņot viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu."

(3) Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) un būves īpašniekam ir tiesības saņemt informāciju par viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu. 
Zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir tiesības saskaņot viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu.

Lūdzu papildināt 20. panta pirmās daļas ceturto punktu aiz vārda "inženiertīklu" ar vārdiem "tai skaitā meliorācijas sistēmu".

 

4) prasības par institūciju un inženiertīklu, tai skaitā meliorācijas sistēmu īpašnieku saskaņojumiem attiecībā uz pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu tehniskajiem noteikumiem;

LVM iebilst par likumprojekta 25. panta ceturtās daļas 3.teikumu, jo saskaņā ar Meža likuma 4. panta 2³. daļu LVM veiktās koku ciršanas rezultātā iegūtie koksnes produkti paliek LVM īpašumā.

Uzturam iebildumu – nav akceptējama izdevumu par koku ciršanu pārnešana uz LVM, ja koksnes produkcija paliek īpašniekam, kā arī iebilstam pret jebkādu papildu darbu paredzēšanu LVM, ja tiem netiek ieplānots atbilstošs finansējums.

-

LVM iebilst par likumprojekta 25. panta ceturtās daļas 3.teikumu, jo saskaņā ar Meža likuma 4. panta 23. daļu LVM veiktās koku ciršanas rezultātā iegūtie koksnes produkti paliek LVM īpašumā.

Uzturam iebildumu – nav akceptējama izdevumu par koku ciršanu pārnešana uz LVM, ja koksnes produkcija paliek īpašniekam.

-

Likumā būtu jāiekļauj punkti, kas nosaka, ka dzīvnieku šķērsojumu izbūve iekļaujama pirmajā kārtā atbilstoši IVN noteiktai kārtībai.

-

Aicinām izvērtēt sniegto priekšlikumu, kas mazinātu administratīvo slogu.

Lūdzam likumā paredzēt atvieglotu kārtību atsavināto meža zemju nogabalu apvienošanai, kuriem ir viens lietošanas mērķis. Zemju apvienošanu vēlams veikt pirms koku ciršanas pasūtīšanas. Zemju apvienošana pirms meža zemes atmežošanas organizēšanas mazinātu administratīvo slogu cirsmu sagatavošanā.
 

-

Lūdzam precizēt 4.panta pirmo daļu un pēc vārdiem "...vai līdzvērtīgs objekts" papildināt teikumu ar vārdiem "... kas nodots ekspluatācijā un noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datos. Satiksmes ministrija kompensāciju sertificētā vērtētāja noteiktajā apmērā par pārbūvēto vai nojaukto kadastra objektu, kas pirms pārbūves vai nojaukšanas  piederēja citai privātpersonai, vai atradās citas privātpersonas tiesiskā valdījumā, atlīdzina objekta iepriekšējām īpašniekam."


Faktiski nav ņemts vērā. Jāskata kontekstā ar izziņas 13.punktā minēto

-

Norādītais risinājums rada administratīvo slogu, veicot saskaņojumus ar SM. Papildus – ierobežojumu noteikšana visā Rail Baltica trasē nav samērīgs apgrūtinājums zemes īpašniekiem.

LVM ieskatā no esošās normas redakcijas izriet nesamērīgs tiesību ierobežojums nekustamo īpašumu izmantošanai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvatļauja būvniecības objektam izsniedzama jau projektēšanas sākumā un ierobežojumi tiek noteikti jau no stadijas, kad Rail Baltica projektam ir izdota vismaz viena būvatļauja. Aicinām atrunāt būvatļaujas stadiju, no kuras piemērojamas Zemes pārvaldības likumā iestrādātās normas. Tāpat, tā kā Rail Baltica projekts tiek projektēts pa posmiem, aicinām atrunāt sadalījumu pa projekta īstenošanas posmiem (DS1, DS2, DS3 un DS4).
 

-

LVM lūdz veikt precizējumu likumprojektā atbilstoši piedāvātajai redakcijai – speciālajā likumā iespējams noteikt no standarta regulējuma atšķirīgas normas. LVM neapstrīd, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pants jau tagad nosaka atlīdzības veidus un viens no tiem ir līdzvērtīga zeme. LVM priekšlikums ir likumā skaidri noteikt (kā imperatīva normu), kāds fonds ir jāizmanto prioritāri – vispirms rezerves zemes fondā ieskaitītā zeme. Sekojoši, tas var būt Finanšu ministrijas īpašumā esošais valstij nevajadzīgās mantas portfelis ar īpašumiem, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, un ko VNĪ realizē publiskā procesā – respektīvi valstij jau ir tai nevajadzīgās mantas resurss, kuru tā var izmantot prioritāri.

Aicinām noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanai kā atlīdzības kompensācijas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu prioritāri izmantojama rezerves zemes fondā ieskaitītā zeme.
 

Rail Baltica projekta īstenošanai kā atlīdzības kompensācijas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu prioritāri izmanto rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi.

LVM nepiekrīt piedāvātajai redakcijai, ka inženiertīklu izbūvei jaunā vietā zemes īpašnieks saņem tikai paziņojumu. Objektu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Aicinām saglabāt un izmantot esošo normatīvo regulējumu inženierkomunikāciju izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā.
 

Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja minētajā normatīvajā aktā tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Apzinoties Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta statusu vienlaikus nodrošināms, ka veicamās darbības tiek veiktas, izvērtējot riskus, ko tās var radīt esošu objektu pārbūvē.

Zemes īpašnieku informēšana LVM ieskatā pieļaujama tikai tajās situācijās, kad paredzēta grāvja atjaunošana esošās ekspluatācijas joslas robežās un ar nosacījumu, ka ekspluatācijas joslā nav īpašniekam augoši koki, kas jānovāc. Pārējās situācijās, kad plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai izbūve, mainot meliorācijas sistēmas novietojumu un apjomus, gan būvprojekts, gan būvdarbi skaņojami gan ar zemes, gan ar meliorācijas sistēmas īpašniekiem. LVM meliorācijas sistēmu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Tāpat likumā atrunājama kārtība, kā tiek nodoti dati pēc esošās meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas  sistēmas turētājam.
 

-

Papildināt 20. panta otro daļu aiz vārdiem "ja ir iesniegti šā panta ​pirmajā daļā minētie dokumenti," ar vārdu "atzīmi".

 

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir iesniegti šā panta ​pirmajā daļā minētie dokumenti, atzīmi izsniedz elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu ārpus Būvniecības informācijas sistēmas. 
 

Lūdzam papildināt likumprojekta 25. panta ceturto daļu, paredzot LVM tiesības atteikties no tajā noteiktā uzdevuma izpildes mežistrādes darbu veikšanā un saglabāt tiesības uz nocirstajiem kokiem, ja ar LVM rīcībā esošajiem resursiem vai tehniskajām iespējām nevar nodrošināt kvalitatīvu vai savlaicīgu nepieciešamo darbu izpildi. Šāds risks pastāv objektos, kas atrodas pilsētu teritorijās, izcirtumos, jaunaudzēs, purvu salās, pārplūstošos klajumos un citās ģeogrāfiski nepieejamās vietās un objektos, kur darbu izpildi ierobežo tiesiski šķēršļi. 

Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā atbilstoši savstarpēji noslēgtai vienošanās. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži” darbus uzsāk, kad dabā marķētas (redzamas) koku un krūmu ciršanas robežas, ko nodrošina Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži”  var atteikties no darba uzdevuma izpildes mežistrādes darbu veikšanā, ja ar LVM rīcībā esošajiem resursiem vai tehniskajām iespējām nevar nodrošināt kvalitatīvu vai savlaicīgu nepieciešamo darbu izpildi, bet lemt par īpašuma tiesību uz nocirstajiem kokiem paturēšanu. Ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināšanas procesa ietvaros ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma īpašnieks patur koksnes produktus savā īpašumā, tad koku un krūmu ciršanas tiesības realizē Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona.
 

Dabas resursu nodoklis un derīgie izrakteņi

Priekšlikums  precizēt anotāciju, jo anotācijā ir teikts, ka ir plānots procesu vienkāršot, taču likumprojekta redakcija nepasaka skaidri par atbrīvojumiem, izņemot, to, ka bez īpašas atļaujas un maksas.  Anotācija paredz par dabas resursa nodokļa atbrīvošanu, bet neparedz par citām darbības, kas ir noteiktas likumā Par zemes dzīlēm, piemēram,  ģeoloģiskā izpēte, krājumu akceptēšana, derīgo izrakteņu ieguves projekts. Līdz ar to anotācijā būtu nepieciešams precizēt.

-