Atzinums

9. punktā ir noteikts: Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā.
Vēršam uzmanību, ka jāņem vērā maiņu darba specifika un darbi, kuros darbs tiek veikts arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, kas nozīmē informācijas saņemšanu darba devējam nevis valstī noteikto trīs darba dienu laikā, bet faktiski pat līdz 5 darba dienu laikā.
 
Lūdzam skaidrot nepieciešamību noteikt tik garu darbnespējas lapas reģistrēšanas periodu tehnisku iemeslu dēļ. 
 

Darbnespējas lapu izsniedz, sagatavojot to elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē veselības informācijas sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā.

Ekonomikas ministrija saskata pretrunas  6.4.3. apakšpunktā un 23.3. apakšpunktā, kas varētu radīt risku - noslogojot veselības sistēmu, veselības speciālistus un uzņēmējus. 

Lūdzam skaidrot, sekojošo:
1. Gadījumā, ja persona piesaka vizīti pie ģimenes ārsta piektajā darbnespējas dienā, kas ir noteikta kā obligāta 6.4.3. apakšpunktā, bet neierodas, tad darbnespēju pēc 23.3. apakšpunkta jānoslēdz ar piekto dienu, kad bija plānots noteiktais apmeklējums, bet 6.4.3. apakšpunkts nosaka, ja netiek veikta pacienta personīga apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām. 
2. Lūdzam skaidrot, kā tiek nodrošināta komunikācija un darba devēja informēšana starp darbnespējas trešo un piekto dienu, lai darba devējs varētu organizēt/plānot darba izpildi.  
 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot jēdzienus "noteiktā ārstēšanās režīma pārkāpums", kā arī - kādas darbības varētu izrietēt no šāda pārkāpuma, piemēram, anulēta vai slēgta darbnespējas lapa, vai tiek informēts darba devējs un Veselības inspekcija par apstākļiem. Lūdzam skaidrot, vai ar "noteiktā ārstēšanās režīma pārkāpumu" varētu tikt saprasts arī neierašanās uz ārsta apmeklējumu vai nozīmēto izmeklējumu u.c. 
 

-

Ekonomikas rīcībā esošie Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) statistikas dati par A darbnespējas lapu (turpmāk - DNL) ilgumu no 2018. gada līdz 2023. gada 1. ceturksnim rāda, ka līdz 2022. gadam, kad likums “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” noteica, darba devēja pienākumu no saviem līdzekļiem apmaksāt A DNL par pirmajām desmit slimības dienām, no visām A DNL lielāko īpatsvaru sastādīja DNL, kas izsniegtas uz 10 dienām (līdz 32%). Jaunajā kārībā, kurā darba devējs apmaksā A DNL līdz 9. dienai, vērojama tāda pati tendence un no visām izsniegtajām A DNL 2023. gada 1. ceturksnī uz 9 dienām izsniegtās A DNL sastāda jau 80%, kas pirmšķietami liecina, ka A darbnespējas lapas visbiežāk tiek izsniegtas uz maksimālo A DNL - darba devēja apmaksāto dienu skaitu.

Aicinām izvērtēt iespējas izstrādāt algoritmu darbnespējas kontrolei un uzraudzībai.

-