Projekta ID
23-TA-419Atzinuma sniedzējs
SIA Gren Latvija
Atzinums iesniegts
14.03.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
[1] 02.03.2023. SIA Gren Latvija, reģistrācijas Nr. 40103854352, (turpmāk – Gren Latvija) iesniedza Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – KEM) iebildumu (turpmāk – Iebildums) par likumprojekta Id. Nr. 23-TA-419 “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” 27.1 panta pirmo daļu (turpmāk – Likumprojekts).
[2] Likumprojekta 27.1 panta pirmā daļa šā brīža redakcijā nosaka, ka “tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs tiek noteikts elektroenerģijas cenai, kas ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena, kura publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļa vietnē, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.”
[3] Gren Latvija savā Iebildumā vērsa KEM uzmanību, ka, veicot elektroenerģijas tirdzniecību elektroenerģijas biržā “Nord Pool AS”, var tikt izmantoti dažādu finanšu instrumenti kā cenu hedžēšana, kā rezultātā elektroenerģijas ražotāja faktiskā pārdotās elektroenerģijas cena var arī nesasniegt “Nord Pool AS” attiecīgā apgabala norādīto mēneša cenu, bet gan var būt krietni zemāka vai pat negatīva, ievērojot, ka ražotājam ir izdevies realizēt nolīgto ražošanas plānu, kāds apjoms ir bijis pakļauts cenas hedžēšanai un kādā līmenī nofiksēta konkrētajam apjomam noteikta cena. Tā pat Gren Latvija ieskatā Likumprojekta nav ņemta vērā balansēšana un tās izmaksas, bez kurām ražotājs biržā nemaz nevar veikt tirdzniecību.
[4] Izrietoši Iebildumā Gren Latvija lūdza KEM precizēt Likumprojektu, novēršot situāciju, kur virsienākumu (virs 0,180 EUR/KWh) apjoms tiek noteikts pret “Nord Pool AS” attiecīgā apgabala mēneša cenu, kas pārsniedz ražotāja faktiskos ienākumus attiecīgajā mēnesī, Likumprojekta 27.1 pantā paredzot, ka elektroenerģijas cena, kurai noteikti tirgus ieņēmumu griesti, ir faktiskie gūtie ražotāja ieņēmumi norēķinu periodā, ņemot vērā balansēšanas izmaksas, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.
[5] KEM, nesaskaņot Iebildumā pausto, skaidro, ka tirgus ieņēmumu maksimālais apjoms tiek noteikts cenai, kur ārpus aprēķina tiek atstātas balansēšanas izmaksas, ievērojot, ka elektroenerģijas cenu veido vairākas pozīcijas, un gadījumos, kad vienas megavatstundas saražošanas izmaksas ir bijušas objektīvi augstas un virsieņēmumi nav gūti, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt sertificēta auditora sagatavotu apliecinājumu par virspeļņas negūšanu.
[6] Gren Latvija ieskatā KEM skaidrojums nav uzskatāms par pietiekamu un faktiski rada vēl lielāku neskaidrību un nenoteiktību attiecībā uz iesniedzamajiem pierādījumiem par virspeļņas negūšanu, bet arī ir pretrunā ar 07.10.2022. Padomes Regulas Nr. 2022/1854 (turpmāk – Regula) noteikumiem.
[7] Pirmkārt, Gren Latvija norāda, ka Regulas 2. panta 5. punkts paredz, ka tirgus ieņēmumi Regulas izpratnē ir “realizētie ienākumi, ko ražotājs saņem apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi Savienībā neatkarīgi no šādas apmaiņas līgumiskās formas, ietverot elektroenerģijas pirkuma līgumus un citas pret svārstībām elektroenerģijas vairumtirgū veiktas riska ierobežošanas darbības un neietverot nekādu dalībvalstu piešķirtu atbalstu.”
[8] Gren Latvija secina, ka Regula sniedz vispārsaistošas vadlīnijas dalībvalstu likumdevējiem, definējot tos elektroenerģijas ražotāja tirgus ieņēmumus, kuriem būtu nosakāmi “griesti” jeb ieņēmumu maksimālais apjoms. Gren Latvija ieskatā no minētās definīcijas izriet, ka likumdevējam, definējot jēdzienu “tirgus ieņēmumi”, izriet pienākums ņemt vērā ražotāja veiktās riska ierobežošanas darbības, tātad arī īstenoto hedžēšanu kā ieņēmumu risku pārvaldības mehānismu.
[9] Gren Latvija ieskatā tirgus ieņēmumu “griesti” būtu nosakāmi ražotāja faktiski gūtajiem tirgus ieņēmumiem, tostarp ņemot vērā balansēšanas izmaksas un īstenotās riska ierobežošanas darbības. Šāda definīcija būtu atbilstoša Regulas 2. panta 5. punktam, tai pašā laikā aizsargājot tos ražotājus, kuri faktiski nesaņem jebkādu saimniecisku labumu no augstajām elektroenerģijas cenām, ievērojot to īstenotos savu ieņēmumu riska ierobežošanas finanšu darījumus, lai nodrošinātos pret svārstībām elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, ko expressis verbis pieprasa Regulas 30. apsvērums. Uz šiem apsvērumiem uzmanību tostarp ir vērsusi Eiropas elektroenerģētikas nozares asociācija Eurelectric.1
[10] Tāpat Gren Latvija ieskatā, lai nodrošinātu vienotu pieeju Regulas noteikumu harmonizētā piemērošanā un tālab nodrošinātu integrētu ES iekšējo elektroenerģijas tirgu, KEM būtu jāapsver Regulas noteikumu sistēmiskais tvērums, kā arī citu valstu prakse, nosakot tirgus ieņēmumu griestus jeb maksimālo apmēru. Tā, piemēram, Vācijā2 tirgus ieņēmumu maksimālo griestu aprēķinā tostarp ņem vērā hedžinga darījumu ietekmi uz tirgus ieņēmumiem. Līdzīga pieeja ir īstenota arī Nīderlandē, kur cenu hedžēšana ir elements, kas tiek ņemts vērā, nosakot faktiskos tirgus ieņēmumus.
[11] Tā Gren Latvija ieskatā Likumprojektā 27.1 pantā būtu nosakāms, ka tirgus ieņēmumu griesti tiek noteikti ražotāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem norēķinu periodā, kas tātad secīgi ietvertu gan pārdoto elektroenerģiju “Nord Pool AS” biržā, gan elektroenerģiju, kas pārdota un piegādāta saskaņā ar divpusējiem elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanos līgumiem, ievērojot balansēšanas izmaksas un arī ņemot vērā ietekmi, ko rada finanšu tirgus darījumi, kā tas tostarp tiek īstenots citās dalībvalstīs.
[12] Ievērojot minēto, Gren Latvija uztur savu 02.03.2023. Iebildumā pausto nostāju un lūdz KEM, precizēt Likumprojekta 27.1 pantu šādā redakcijā: “[…] Elektroenerģijas cena, kurai noteikts tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs, ir faktiskie gūtie ražotāja ieņēmumi norēķinu periodā, ņemot vērā balansēšana izmaksas, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.”
[13] Otrkārt, attiecībā uz Likumprojekta 27.1 panta trešajā daļā noteikto atkāpi no minētā panta pirmās daļas, jānorāda, ka, pirmkārt, panta daļā lietotais jēdziens “finanšu zaudējumi” ir atvērts jēdziens, ko Būvniecības valsts kontroles birojs katrā gadījumā piepildīs ar saturu. Tāpat tas, vai tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs rada finansiālus zaudējumus jebkurā gadījumā tiks salīdzināts ar panta pirmajā daļā noteikto biržas cenu.
[14] Visbeidzot, Gren Latvija, ievērojot piedāvāto Likumprojekta 27.1 pirmās daļas redakciju, aicina KEM Likumprojektā papildināt ar nosacījumu, ka sertificēts auditors var informāciju par ražotāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem norēķinu periodā, tostarp novērtējot un ietverot ienākumus par pārdoto elektroenerģiju “Nord Pool AS” biržā, pārdoto elektroenerģiju saskaņā ar divpusējiem elektroenerģijas pārdošanas – piegādes darījumiem, kā arī riska pārvaldības pasākumu ietekmi uz šiem ienākumiem.
1 Skat. 2022. oktobra Eurelectric paziņojumu “Implementation Guidance for the Price Cap on Market Revenues”. Pieejams: https://cdn.eurelectric.org/media/6116/price-cap-on-market-revenues_implementation-guidance_eurelectric_final_1310202-h-1E7BB0F6.pdf
2 16.12.2022. likums, ar ko tiek ieviesti Regulas 8. pantā paredzētie krīzes pasākumi. (Gesetz zur Einführung einer Strompreisbremse und zur Änderung
weiterer energierechtlicher Bestimmungen) Pieejams: https://www.bundesrat.de/SharedDocs/drucksachen/2022/0601-0700/663-22.pdf?__blob=publicationFile&v=1
[2] Likumprojekta 27.1 panta pirmā daļa šā brīža redakcijā nosaka, ka “tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs tiek noteikts elektroenerģijas cenai, kas ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena, kura publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļa vietnē, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.”
[3] Gren Latvija savā Iebildumā vērsa KEM uzmanību, ka, veicot elektroenerģijas tirdzniecību elektroenerģijas biržā “Nord Pool AS”, var tikt izmantoti dažādu finanšu instrumenti kā cenu hedžēšana, kā rezultātā elektroenerģijas ražotāja faktiskā pārdotās elektroenerģijas cena var arī nesasniegt “Nord Pool AS” attiecīgā apgabala norādīto mēneša cenu, bet gan var būt krietni zemāka vai pat negatīva, ievērojot, ka ražotājam ir izdevies realizēt nolīgto ražošanas plānu, kāds apjoms ir bijis pakļauts cenas hedžēšanai un kādā līmenī nofiksēta konkrētajam apjomam noteikta cena. Tā pat Gren Latvija ieskatā Likumprojekta nav ņemta vērā balansēšana un tās izmaksas, bez kurām ražotājs biržā nemaz nevar veikt tirdzniecību.
[4] Izrietoši Iebildumā Gren Latvija lūdza KEM precizēt Likumprojektu, novēršot situāciju, kur virsienākumu (virs 0,180 EUR/KWh) apjoms tiek noteikts pret “Nord Pool AS” attiecīgā apgabala mēneša cenu, kas pārsniedz ražotāja faktiskos ienākumus attiecīgajā mēnesī, Likumprojekta 27.1 pantā paredzot, ka elektroenerģijas cena, kurai noteikti tirgus ieņēmumu griesti, ir faktiskie gūtie ražotāja ieņēmumi norēķinu periodā, ņemot vērā balansēšanas izmaksas, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.
[5] KEM, nesaskaņot Iebildumā pausto, skaidro, ka tirgus ieņēmumu maksimālais apjoms tiek noteikts cenai, kur ārpus aprēķina tiek atstātas balansēšanas izmaksas, ievērojot, ka elektroenerģijas cenu veido vairākas pozīcijas, un gadījumos, kad vienas megavatstundas saražošanas izmaksas ir bijušas objektīvi augstas un virsieņēmumi nav gūti, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt sertificēta auditora sagatavotu apliecinājumu par virspeļņas negūšanu.
[6] Gren Latvija ieskatā KEM skaidrojums nav uzskatāms par pietiekamu un faktiski rada vēl lielāku neskaidrību un nenoteiktību attiecībā uz iesniedzamajiem pierādījumiem par virspeļņas negūšanu, bet arī ir pretrunā ar 07.10.2022. Padomes Regulas Nr. 2022/1854 (turpmāk – Regula) noteikumiem.
[7] Pirmkārt, Gren Latvija norāda, ka Regulas 2. panta 5. punkts paredz, ka tirgus ieņēmumi Regulas izpratnē ir “realizētie ienākumi, ko ražotājs saņem apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi Savienībā neatkarīgi no šādas apmaiņas līgumiskās formas, ietverot elektroenerģijas pirkuma līgumus un citas pret svārstībām elektroenerģijas vairumtirgū veiktas riska ierobežošanas darbības un neietverot nekādu dalībvalstu piešķirtu atbalstu.”
[8] Gren Latvija secina, ka Regula sniedz vispārsaistošas vadlīnijas dalībvalstu likumdevējiem, definējot tos elektroenerģijas ražotāja tirgus ieņēmumus, kuriem būtu nosakāmi “griesti” jeb ieņēmumu maksimālais apjoms. Gren Latvija ieskatā no minētās definīcijas izriet, ka likumdevējam, definējot jēdzienu “tirgus ieņēmumi”, izriet pienākums ņemt vērā ražotāja veiktās riska ierobežošanas darbības, tātad arī īstenoto hedžēšanu kā ieņēmumu risku pārvaldības mehānismu.
[9] Gren Latvija ieskatā tirgus ieņēmumu “griesti” būtu nosakāmi ražotāja faktiski gūtajiem tirgus ieņēmumiem, tostarp ņemot vērā balansēšanas izmaksas un īstenotās riska ierobežošanas darbības. Šāda definīcija būtu atbilstoša Regulas 2. panta 5. punktam, tai pašā laikā aizsargājot tos ražotājus, kuri faktiski nesaņem jebkādu saimniecisku labumu no augstajām elektroenerģijas cenām, ievērojot to īstenotos savu ieņēmumu riska ierobežošanas finanšu darījumus, lai nodrošinātos pret svārstībām elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, ko expressis verbis pieprasa Regulas 30. apsvērums. Uz šiem apsvērumiem uzmanību tostarp ir vērsusi Eiropas elektroenerģētikas nozares asociācija Eurelectric.1
[10] Tāpat Gren Latvija ieskatā, lai nodrošinātu vienotu pieeju Regulas noteikumu harmonizētā piemērošanā un tālab nodrošinātu integrētu ES iekšējo elektroenerģijas tirgu, KEM būtu jāapsver Regulas noteikumu sistēmiskais tvērums, kā arī citu valstu prakse, nosakot tirgus ieņēmumu griestus jeb maksimālo apmēru. Tā, piemēram, Vācijā2 tirgus ieņēmumu maksimālo griestu aprēķinā tostarp ņem vērā hedžinga darījumu ietekmi uz tirgus ieņēmumiem. Līdzīga pieeja ir īstenota arī Nīderlandē, kur cenu hedžēšana ir elements, kas tiek ņemts vērā, nosakot faktiskos tirgus ieņēmumus.
[11] Tā Gren Latvija ieskatā Likumprojektā 27.1 pantā būtu nosakāms, ka tirgus ieņēmumu griesti tiek noteikti ražotāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem norēķinu periodā, kas tātad secīgi ietvertu gan pārdoto elektroenerģiju “Nord Pool AS” biržā, gan elektroenerģiju, kas pārdota un piegādāta saskaņā ar divpusējiem elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanos līgumiem, ievērojot balansēšanas izmaksas un arī ņemot vērā ietekmi, ko rada finanšu tirgus darījumi, kā tas tostarp tiek īstenots citās dalībvalstīs.
[12] Ievērojot minēto, Gren Latvija uztur savu 02.03.2023. Iebildumā pausto nostāju un lūdz KEM, precizēt Likumprojekta 27.1 pantu šādā redakcijā: “[…] Elektroenerģijas cena, kurai noteikts tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs, ir faktiskie gūtie ražotāja ieņēmumi norēķinu periodā, ņemot vērā balansēšana izmaksas, kā arī divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.”
[13] Otrkārt, attiecībā uz Likumprojekta 27.1 panta trešajā daļā noteikto atkāpi no minētā panta pirmās daļas, jānorāda, ka, pirmkārt, panta daļā lietotais jēdziens “finanšu zaudējumi” ir atvērts jēdziens, ko Būvniecības valsts kontroles birojs katrā gadījumā piepildīs ar saturu. Tāpat tas, vai tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs rada finansiālus zaudējumus jebkurā gadījumā tiks salīdzināts ar panta pirmajā daļā noteikto biržas cenu.
[14] Visbeidzot, Gren Latvija, ievērojot piedāvāto Likumprojekta 27.1 pirmās daļas redakciju, aicina KEM Likumprojektā papildināt ar nosacījumu, ka sertificēts auditors var informāciju par ražotāja faktiski gūtajiem ieņēmumiem norēķinu periodā, tostarp novērtējot un ietverot ienākumus par pārdoto elektroenerģiju “Nord Pool AS” biržā, pārdoto elektroenerģiju saskaņā ar divpusējiem elektroenerģijas pārdošanas – piegādes darījumiem, kā arī riska pārvaldības pasākumu ietekmi uz šiem ienākumiem.
1 Skat. 2022. oktobra Eurelectric paziņojumu “Implementation Guidance for the Price Cap on Market Revenues”. Pieejams: https://cdn.eurelectric.org/media/6116/price-cap-on-market-revenues_implementation-guidance_eurelectric_final_1310202-h-1E7BB0F6.pdf
2 16.12.2022. likums, ar ko tiek ieviesti Regulas 8. pantā paredzētie krīzes pasākumi. (Gesetz zur Einführung einer Strompreisbremse und zur Änderung
weiterer energierechtlicher Bestimmungen) Pieejams: https://www.bundesrat.de/SharedDocs/drucksachen/2022/0601-0700/663-22.pdf?__blob=publicationFile&v=1
Piedāvātā redakcija
-