Atzinums

No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas ar piedāvātajiem risinājuma variantiem nav saprotama kā īsti tiks nodrošināta Satiksmes ministrijas darbība. Trūkst skaidru plānu par Satiksmes ministrijai nepieciešamo resursu pieejamību un finansējumu, nav informācijas par autostāvvietu nodrošināšanu un kopējo ēku kompleksa pārvaldību, kā arī nav saprotams, kur tiks rasts finansējums, lai nodrošinātu Satiksmes ministrijas darbības nepārtrauktību.

-

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizāciju un apvienoto valsts biroju izveidi" un neatbalsta valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizāciju un apvienoto valsts biroju izveidi, sniedzot šādus argumentus:


Informatīvajā ziņojumā netika apskatīts Birojam būtisks jautājums – iespējamais iestāžu nodrošinājums ar autostāvvietām. Ņemot vērā Biroja darbības specifiku, ir nepieciešams, lai Biroja rīcībā izmeklēšanas operatīvo darbību veikšanai būtu vismaz četras autostāvvietas Biroja transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar izmeklēšanas veikšanai nepieciešamo inventāru. Pašreiz saskaņā ar telpu nomas līgumu Birojam ir nodrošinātas četras autostāvietas.
Ņemot vēra Biroja specifiku, Birojam būs nepieciešama telpa, kur glabāt izmeklēšanai nepieciešamo inventāru un kurai nedrīkst piekļūt nepiederošas personas. No informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā to varēs nodrošināt apvienotajā valsts birojā.
Gadījumā, ja notiks smags negadījums, kad ieradīsies citu valstu eksperti un pilnvarotie pārstāvji, lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām piedalītos izmeklēšanā, būs nekavējoši ilgākam laikam nepieciešamas telpas izmeklēšanas procesu veikšanai. Šajā gadījumā apvienotajā valsts birojā to nevarēs nodrošināt nekavējoties.
Ņemot vērā, ka Birojs ir no valsts budžeta nefinansēta iestāde, tad Birojam ir būtiski zināt, kā tiks noteikta samaksa par telpu izmantošanu, komunāliem maksājumiem, apsardzi utt. no valsts budžeta nefinansētām iestādēm. Var rasties situācija, ka Birojam apvienotais valsts birojs izmaksās dārgāk nekā pašreizējās labiekārtotās telpas par ļoti samērīgām un izdevīgām izmaksām ar četrām stāvvietām valsts iestādei piederošā mājā.

-

optimizāciju un apvienoto valsts biroju izveidi” nav izvērtēta efektivitāte esošai situācijai ministriju un padotības iestāžu atrašanās vietām. Satiksmes ministrijas un to padotības iestāžu biroju telpu atrašanās pēc iespējas tuvāk nozares lielajiem uzņēmumiem (VAS ,,Latvijas dzelzceļš”, SIA ,,LDZ CARRGO”, VSIA ,,Latvijas Valsts ceļi”, AS ,,RB Rail”, SIA ,,EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”) veicina un paātrina ministrijas, iestāžu un uzņēmumu sadarbību nozaru attīstības labā. Ministrijas un iestāžu attālināšanai no nozares uzņēmumiem būs negatīva ietekme šādai sadarbībai, tāpēc informatīvajā ziņojumā būtu jāvērtē arī izņēmumi.
 

-

Lai arī kopumā ir saprotama Finanšu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vēlme sakārtot tās īpašumā vai valdījumā esošos nekustamos īpašumus, nav saprotams, kāpēc kā izņēmums ir iekļauta, piemēram, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un Tieslietu ministrija, bet nav vērtēta Satiksmes ministrijas specifiskā situācija.
Arī bez šīs iniciatīvas par biroja telpu optimizāciju un apvienoto valsts biroju izveidi paralēli jau ilgstoši nav izdevies rast risinājumu par Satiksmes ministrijas personā piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Ar Ministru kabineta 2006. gada 9 .maija rīkojumu Nr. 319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”, kas zaudēja spēku 2021. gada 1.janvārī (turpmāk - Koncepcija) tika atbalstīts Koncepcijas IV nodaļā ietvertā risinājuma 2. variants, kas paredzēja Finanšu ministrijai sadarbībā ar ministrijām un valsts institūcijām, kuru pārvaldīšanā atrodas neliels nekustamo īpašumu skaits, izvērtēt valdītāja maiņas ietekmi uz konkrēto institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, rast risinājumu neiegūto līdzekļu kompensēšanai un pēc rastā risinājuma realizācijas nodot nekustamos īpašumus Finanšu ministrijas valdījumā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā.
Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 13. augusta rīkojuma Nr. 422 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namzinis” darbības izbeigšanu” 3. punktu tika nolemts, ka līdz brīdim, kamēr saskaņā ar Koncepciju nav tālāka risinājuma saistībā ar finansējumu Satiksmes ministrijas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, valstij Satiksmes ministrijas personā piederošos nekustamos īpašumus - Brīvības ielā 58, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0054), Vaļņu ielā 30, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 005 0075) un īpašuma daļu Emīlijas Benjamiņas ielā 3, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 004 0144), nodot apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”.
Kā to paredzēja gan Koncepcija, gan Ministru kabineta 2014. gada 13. augusta rīkojums Nr. 422 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namzinis” darbības izbeigšanu”, Satiksmes ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu nodošana iespējama tikai pie risinājuma saistībā ar finansējumu Satiksmes ministrijas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Norādām, ka būtisku daļu no Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumu budžeta veido nomas ieņēmumi no tās īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tostarp arī no ēkas Emīlijas Benjamiņas ielā 3, Rīgā.
No informatīvajā ziņojuma nav saprotams, kā tiek risināts jautājums neiegūto līdzekļu kompensēšanai.
Satiksmes ministrijas ieskatā ir jāizvērtē iespēja arī Satiksmes ministriju (tās ēku Emīlijas Benjamiņas ielā 3, Rīgā), līdzīgi kā Kultūras ministriju vai Ārlietu ministriju, dēļ savas specifikas, iekļaut kā izņēmumu, vai arī iekļaut apvienotajā valsts biroju kompleksā.
Arī Satiksmes ministrijas ēka Emīlijas Benjamiņas ielā 3, Rīgā, atrodas centrā, blakus dzelzceļa stacijai un autoostai, kas nodrošina ērtu piekļūšanu, attiecīgi veicinot kvalificētu darbaspēka piesaisti no citām pilsētām, kā arī potenciāli samazinot transportlīdzekļu skaitu Rīgas ielās. Papildus norādām, ka līdzīgi kā Finanšu ministrija ēkā Smilšu ielā 1, Rīgā, ir kopā ar tās divām resora iestādēm: VAS “Latvijas dzelzceļš” un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Vienlaikus, ja valsts pārvaldē veidotos vienota pieeja par attālinātā darba regulējumu, tad varētu tikt pārskatītas telpu platības un, pārejot uz kopstrādes telpu modeli, atbrīvotos telpas, kurās varētu pārcelt arī citas Satiksmes ministrijas resora iestādes.
Atbilstoši iepriekš minētajam informatīvajā ziņojumā ir jāvērtē augstāk minētie faktori. Ņemot vērā minēto, lūdzam izskatīt iespēju, dēļ savas specifikas, iekļaut arī Satiksmes ministriju (tās ēku Emīlijas Benjamiņas ielā 3, Rīgā) kā izņēmumu un jautājumu risinot kompleksi, jo jebkura īpašuma pārvaldīšanas modeļa maiņa ir skatāma vienīgi rodot risinājumu neiegūto līdzekļu kompensēšanai.

-

Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju par plāniem attiecībā uz Satiksmes ministrijas īpašumā esošajām ēkām, kā arī
pievienot finanšu ietekmi, kas rastos, ja Satiksmes ministrija zaudē ieņēmumus no ēku nomas un papildu izdevumiem īrei.

-