Atzinums

Vēlamies informēt, ka šā gada 27.augustā notika ārkārtas Latvijas Būvniecības padomes sēdē, kurā tika skatīts Kultūras ministrijas izstrādātais tiesību akta projekts. Sēdē, piedaloties Kultūras ministrijas pārstāvjiem, bija plašas diskusijas par piedāvāto regulējumu. Ņemot vērā plašus iebildumus par gan par autoruzraudzības tvērumu, gan par obligātās piemērošanas prasībām, kā arī diskusiju laikā konstatētos trūkumus piedāvātajās redakcijās, Padome nolēma nebalsot par piedāvāto regulējumu, aicinot Kultūras ministriju regulējumu precizēt un nodot atkārtotai saskaņošanai. 
Saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu, Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva padome, kuras kompetencē citā starpā ietilpst sniegt Ekonomikas ministrijai vērtējumu par būvniecības politikas plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu projektiem būvniecības jomā.
Ņemot vērā Latvijas Būvniecības padomes nostāju, aicinām Kultūras ministriju pilnveidot regulējumu. 

-

Atbilstoši normatīvajam regulējuma būvniecības jomā būvniecības administratīvajā procesā juridiskā nozīme ir 2 projektēšanas stadijām - būvprojekts minimālā sastāvā (pamats būvatļaujas izdošanai) un būvprojekts (tehniskā projekta stadija, pamats lēmuma pieņemšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi). Citas projektēšanas stadijas ir tikai soļi normatīvajā regulējumā noteikto stadiju sasniegšanai. 
Saskaņā ar Būvniecības likuma prasībām, pasūtītāja atbildība, ņemot vērā pasūtītāja vājas zināšanas par būvniecības procesa norisi un reglamentāciju, aprobežojas ar lietošanas prasību definēšanu un atbilstošā būvniecības procesa dalībnieka izvēli, kā arī sev svarīgu prasību būvei noteikšanu. Mēs nevaram sagaidīt, ka būvniecības ierosinātājs ir pietiekami kompetents, lai definētu profesionālā pakalpojuma sniegšanas - būvprojektēšanas, stadijas. Pasūtītājs gandrīz vienmēr ir ieinteresēts tāda pakalpojuma saņemšanai, kam ir juridiskā nozīme, proti, būvprojekts minimālā sastāvā vai tehniskais projekts. 
Līdz ar to, EM uzskata, ka katrs līgums par būvprojekta izstrādi ir saprotams ar tehniskā projekta izstrādes pienākumu, izņemot, ja projektēšanas uzdevumā pamatoti norādīta cita projektēšanas stadija.
EM ir saņēmusi sūdzības, ka būvprojekta izstrādātājs noslēdz līgumu par būvprojekta izstrādi, saņem samaksu, bet izstrādā tikai konceptuālu risinājumu, kas nav izmantojams būvniecības administratīvajā procesā, prasot turpmāk apmaksāt katras nākamās stadijas izstrādi. 

-

Saskaņā ar Būvniecības likuma 19².panta regulējumu būvdarbu vadītājs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves atbilstību būvprojektam un tajā ietvertiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izvēli. 
Attiecīgi, autoruzraudzības kārtībā ir jānodrošina kontrole attiecībā uz projektā ietverto risinājumu izbūvi. Projektam ir jābūt tādā detalizācijas līmenī, lai būvdarbu veicējs varētu objektīvi novērtēt nepieciešamos apjomus, būvizstrādājumus un citas prasības un vadoties pēc projekta, veikt būvdarbus. 
Ekonomikas ministrijai nav skaidrs, ko nozīmē kontrolēt atbilstību projekta ietvertai arhitektoniskai, inženiertehniskajai un funkcionālajai iecerei, EM prāt pastāv risks pārāk plašai regulējuma interpretācijai un pieaugošiem strīdiem būvdarbu īstenošanas laikā. EM uzskata, ka autoruzraugs var kontrolēt būvdarbu atbilstību projektam, nevis tam, ko būvprojekta izstrādātājs iecerēja risināt. 

-

Vēršam uzmanību, ka obligātā autoruzraudzība kā valsts izvirzīta obligātā prasībā var būt tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs kādas sabiedrības kopējās intereses aizsardzībai. Lūdzam papildināt anotāciju skaidri norādot kādas sabiedrības kopējās intereses tiek aizsargātas ar šādu valsts obligāti nosakāmu pienākumu. 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt, jo gramatiski tulkojot, nav viennozīmīgi saprotams, vai ar vārdu kopu "valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi" tiek saprastas ēkas vai būves vai arī mazās arhitektūras formas un citi labiekārtojuma elementi? Skaidrības labad, būtu jānorāda, ka autoruzraudzība būvniecības procesā tiek attiecināta tikai uz būvēm. 
Piedāvātais regulējums attiecībā uz pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju un tā aizsardzības zonu, obligātu autoruzraudzību paredz visa veida būvdarbiem 2. un 3.grupas ēkās. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 2.punktu, būvdarbi aptver gan jaunās ēkas būvniecību, gan arī esošās ēkas pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, nojaukšanu, iekonservēšanu. Nav skaidrs kāpēc tik plašs regulējums tiek attiecināts gan uz pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju, gan uz tās aizsardzības zonu. Nav skaidrs pamatojums kāpēc autoruzraudzība būtu obligāta arī maznozīmīgiem atjaunošanas darbiem, piemēram, pamatu siltināšanai, jumta seguma maiņai. 

-

Ekonomikas ministrijai nav skaidrs kāpēc pienākums veikt autoruzraudzību tiek sasaistīt ar publiskā finansējuma esamība. Publiskie pasūtītāji profesionāli un kompetenti nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, lai tie varētu paši novērtēt, kuros gadījumos un cik plaša autoruzraudzība ir nepieciešama. Obligāta autoruzraudzība jebkuriem 2.grupas būvju būvdarbiem, Ekonomikas ministrijas prāt, ir nepamatota. Turklāt, iepriekšējais regulējums neparedzēja obligātu autoruzraudzību 2.grupas inženierbūvēm, kā arī autoruzraudzību nesaistīja ar publisko finansējumu. 

-

Ekonomikas ministrija nepiekrīt, ka ikviens būvprojekta izstrādātājs var pieprasīt obligātu autoruzraudzību ikvienā gadījumā. Tas būtiski vairos administratīvo slogu, turklāt bez pamatojumu.  Nav skaidrs kāds pienākums būs būvvaldei, ja tā būvdarbu procesā vai pie nodošanas ekspluatācijā, konstatēs, ka autoruzraudzība netika veikta. 

-

Būtu jānorāda, kādas juridiskās sekas ir autoruzrauga dalībai. Vai autoruzrauga iebildumi ir pamats atteikumam pieņemt būvdarbus. 

-