Projekta ID
26-TA-1067Atzinuma sniedzējs
SIA "JELGAVAS PILSĒTAS SLIMNĪCA"
Atzinums iesniegts
30.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
185.14. pediatra kabinetam, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus bērniem akūtu saslimšanu gadījumos valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Daugavpils reģionālā slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Vidzemes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ogres rajona slimnīca”.
Iebildums
Papildināt ar vārdiem “sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Jelgavas pilsētas slimnīca” . Jelgavas pilsētas slimnīcas neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā 2025. gadā akūtas palīdzības saņemšanai vērsušies 3575 bērni, kuriem sniegta ambulatora palīdzība. Šo plūsmu var pārvirzīt uz pediatra kabinetu. Tiešā Jelgavas pilsētas slimnīcas sasniedzamībā dzīvo aptuveni 100 000 iedzīvotāju, kuru bērniem nepieciešama ātri pieejama palīdzība situācijās, kad vecākiem rodas pamatotas bažas par bērna veselības stāvokli.
Piedāvātā redakcija
185.14. pediatra kabinetam, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus bērniem akūtu saslimšanu gadījumos valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Daugavpils reģionālā slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Vidzemes slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ogres rajona slimnīca, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilšetas slimnīca".
2.
Noteikumu konsolidētā versija
192. Ikmēneša fiksētajā piemaksā par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību ir iekļauti izdevumi šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai. Ārstniecības iestādēm, kuras saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību, ir pienākums nodrošināt nepieciešamo speciālistu diennakts dežūras. Ja ārstniecības iestāde nenodrošina speciālistu diennakts dežūras atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai, dienests var samazināt ikmēneša fiksēto piemaksu par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību.
Iebildums
Aicinām pāriet no uz resursu (konkrētu speciālistu pieejamību) balstīta finansēšanas modeļa uz rezultātiem un sabiedrības vajadzībām orientētu neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu (NPN) darbības finansēšanas mehānismu. Šāds modelis paredzētu finansējuma sasaisti ne vien ar nodrošinātajām personāla stundām, bet galvenokārt ar faktiskajiem darbības rezultātiem – apkalpoto pacientu skaitu, pacientu plūsmas dinamiku, sniegtās palīdzības kvalitāti un efektivitāti.
Jelgavas pilsētas slimnīcas NPN 2025. gadā tika sniegta palīdzība 34 561 pacientam (vidēji 2 880 pacienti mēnesī jeb 95 pacienti diennaktī), turklāt novērojama stabila pacientu skaita pieauguma tendence. Šie skaitļi skaidri norāda, ka nodaļas darbība ir augstas intensitātes un būtiska reģionālās veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Tajā pašā laikā esošais finansēšanas modelis nepietiekami atspoguļo šo reālo slodzi un darba apjomu, jo tas galvenokārt balstās uz normatīvi noteiktu speciālistu pieejamību, nevis uz sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti.
Rezultātos balstīts finansēšanas modelis ļautu:
objektīvāk novērtēt nodaļas ieguldījumu veselības aprūpē, ņemot vērā reālo pacientu plūsmu un risināto klīnisko gadījumu sarežģītību;
motivēt ārstniecības iestādes optimizēt procesus, samazināt gaidīšanas laikus un uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti;
elastīgāk reaģēt uz pacientu skaita svārstībām, nodrošinot adekvātu finansējuma pieaugumu pieaugošas slodzes gadījumā;
veicināt uz pacientu centrētu pieeju, kur kvalitātes rādītāji (piemēram, savlaicīga palīdzības sniegšana, atkārtotu vizīšu samazinājums, pacientu apmierinātība) kļūst par būtisku finansējuma komponenti.
Ņemot vērā Jelgavas slimnīcas NPN pacientu plūsmas pieaugumu, šāda pieeja būtu būtiska arī sistēmas ilgtspējai. Ja finansējums tiek piesaistīts tikai personāla normām, tas var radīt situāciju, kurā augošs pieprasījums netiek adekvāti finansēts, radot pārslodzi personālam un potenciāli apdraudot aprūpes kvalitāti. Savukārt rezultātos balstīts modelis nodrošinātu taisnīgāku resursu sadali un atspoguļotu reālo darba slodzi.
Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt finansēšanas principus, ieviešot mehānismu, kas:
- ņem vērā pacientu skaitu un plūsmas dinamiku;
- diferencē gadījumus pēc sarežģītības un izmantotajiem resursiem;
- iekļauj kvalitātes rādītājus kā neatņemamu finansējuma daļu;
- veicina efektīvu un savlaicīgu pacientu aprūpi.
Šāda pieeja ne tikai uzlabotu finansējuma atbilstību reālajai situācijai, bet arī stiprinātu neatliekamās palīdzības sistēmas kvalitāti un pieejamību ilgtermiņā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
290. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca" līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošina dežūrārstu pediatru ar fiksētu maksājumu gadā 211 017 euro apmērā, pēc nepieciešamības paredzot arī pediatrijas profila pacientu stacionēšanu.
Iebildums
Svītrot attiecīgo punktu un saglabāt pilnvērtīgu pediatrijas profila darbību ar dežūrārstu pediatru un 24/7 stacionāra pieejamību. Tas ir pamatots ar vairākiem būtiskiem argumentiem:
1) Reģionālās pieejamības un pacientu drošības nodrošināšana
Jelgavas pilsētas slimnīca apkalpo blīvi apdzīvotu reģionu ar vairāk nekā 200 000 iedzīvotājiem, turklāt teritoriju raksturo ievērojami attālumi līdz citiem terciārās aprūpes centriem. Neatliekamos gadījumos, īpaši pediatrijā un jaundzimušo aprūpē, savlaicīga medicīniskā palīdzība ir kritiska – pat dažu desmitu minūšu kavēšanās var būtiski ietekmēt veselības iznākumus. Tādēļ lokāli pieejama, nepārtraukta pediatriskā palīdzība ir nevis izvēles, bet nepieciešamības jautājums.
2) Specifisku pacientu grupu īpašās vajadzības
Bērni un jaundzimušie nav “mazāki pieaugušie” – viņu stāvokļa novērtēšana, ārstēšana un aprūpe prasa specifiskas zināšanas un pieredzi. Dežūrārsta pediatra pieejamība nodrošina kvalitatīvu triāžu, savlaicīgu diagnozi un piemērotu ārstēšanu. Šāda kompetence nav pilnībā aizvietojama ar citu specialitāšu ārstiem bez pediatriskās apmācības, īpaši akūtās situācijās.
3) Neatliekamās palīdzības sistēmas atslogošana un efektivitāte
Ja pediatriskā palīdzība netiek nodrošināta uz vietas 24/7 režīmā, pacienti tiek pārvietoti uz attālākām slimnīcām, kas:
- rada papildu slogu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam;
- pagarina palīdzības sniegšanas laiku;
- palielina izmaksas sistēmai kopumā.
Savukārt lokāla pakalpojuma pieejamība ļauj risināt lielu daļu gadījumu uz vietas, nodrošinot gan efektīvāku resursu izmantošanu, gan labāku pacientu pieredzi.
4) Demogrāfiskie un attīstības aspekti
Pediatrijas (t.sk. jaundzimušo aprūpes) pakalpojumu pieejamība ir būtisks faktors ģimeņu izvēlē dzīvot konkrētā reģionā. Pakalpojuma samazināšana vai centralizācija var negatīvi ietekmēt reģiona pievilcību jaunajām ģimenēm un ilgtermiņā – arī demogrāfisko situāciju un ekonomisko attīstību.
5) Jau esošās infrastruktūras un kompetences saglabāšana
Jelgavas slimnīcā ir izveidota pediatriskās aprūpes infrastruktūra un uzkrāta profesionālā pieredze. Šo kapacitāšu samazināšana vai likvidēšana nozīmētu iepriekš veikto investīciju neefektīvu izmantošanu, kā arī risku zaudēt kvalificētus speciālistus, kurus vēlāk atjaunot būtu sarežģīti.
6) Veselības aprūpes sistēmas noturība
Krīžu situācijās (piemēram, epidēmijās vai sistēmas pārslodzes gadījumos) decentralizēta, reģionos izvietota pediatriskā aprūpe būtiski palielina sistēmas noturību un spēju reaģēt uz pieaugošu pieprasījumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
6. pielikuma 1.1.2.1 punkts
Slimnīca ik gadu nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību aptuveni 34 000 pacientu, no kuriem ap 10 000 pacientu Slimnīcā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Tas vidēji veido 2 880 pacientus mēnesī jeb ap 95 pacientiem diennaktī. Šāds pacientu plūsmas apjoms apliecina, ka Slimnīcas neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa ir kritiski svarīgs veselības aprūpes pieejamības nodrošinātājs reģionā.
Šobrīd Slimnīca nodrošina diennakts dežūras šādiem speciālistiem: internists, ķirurgs, ginekologs, traumatologs, neirologs, pediatrs un anesteziologs. Šāda multidisciplināra pieeja ir būtiska, lai savlaicīgi un kvalitatīvi sniegtu palīdzību pacientiem ar dažādiem akūtiem stāvokļiem. Par šo pakalpojumu slimnīca šobrīd saņem 4 319 240 EUR (3 843 760 EUR speciālistu darba izmaksas un infrastruktūras + 475 480 observācijas funkcijas nodrošināšana)
Plānotā personāla un finansējuma samazināšana rada būtiskus riskus:
samazināsies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība,
pieaugs pacientu gaidīšanas laiks un komplikāciju risks,
tiks apdraudēta ārstēšanas kvalitāte,
palielināsies slodze esošajam personālam, veicinot izdegšanu un kadru aizplūšanu.
Vienlaikus Slimnīca apzinās kopējo darbaspēka pieejamības problēmu nozarē, kā arī to, ka objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr ir bijis iespējams pilnībā nodrošināt nepārtrauktu visu speciālistu klātbūtni. Darbs neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā ir īpaši intensīvs, ar augstu emocionālo un fizisko slodzi, kas būtiski palielina profesionālās izdegšanas risku. Jau šobrīd, pat pie esošā finansējuma līmeņa, ir grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētu personālu, tāpēc Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa strādājošiem ir jārisina jautājums par darba samaksas paaugstināšanu.
Ņemot vērā minēto, Jelgavas slimnīca varētu piekrist piedāvātajam modelim tikai ar šādiem nosacījumiem:
1. Papildu finansējuma nodrošināšana:
Tiek nodrošināts finansējums vismaz 3 563 607 EUR apmērā (iekļaujot dežurspeciālistu pediatru) speciālistu darba samaksai un infrastruktūras uzturēšanai (neietverot observācijas gultu samaksu) , kas ietver:
konkurētspējīgu atalgojumu, par kuru iespējams piesaistīt specialistus.
piemaksas par darbu neatliekamajā palīdzībā,
mehānismus personāla motivācijas un noturēšanas veicināšanai.
Infrastruktūras un citu izdevumu samaksu.
2. Speciālistu pieejamības saglabāšana
Speciālistu saraksts tiek precizēts, papildinot ar pediatra dežūrspeciālista finansējumu (iekļauts pirmajā punktā minētā finansējuma aprēķinā), jo bērnu neatliekamā aprūpe prasa specifiskas zināšanas un nevar tikt aizstāta ar citu specialitāšu ārstiem.
3. Aprūpes personāla kapacitātes stiprināšanu
Personāla skaits kategorijā “māsa, vecmāte, ārsta palīgs” tiek palielināts līdz vismaz 5 darbiniekiem maiņā, lai:
nodrošinātu pacientu aprūpes nepārtrauktību,
mazinātu slodzi ārstiem,
uzlabotu pacientu drošību un aprūpes kvalitāti.
Jāņem vērā, ka Slimnīcas iekšējās iespējas kompensēt izmaksu pieaugumu ir faktiski izsmeltas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika posmā no 2022. gada marta līdz 2026. gada martam cenas veselības aprūpē ir augušas nevienmērīgi:
- medikamenti: +16%
- ambulatorie pakalpojumi: +40,5%
- attēldiagnostika un laboratorija: +64,2%
- stacionārā aprūpe: tikai +13,2%
Šie dati skaidri parāda, ka stacionārās ārstniecības iestādes ir uzņēmušās lielāko inflācijas slogu, sedzot to no iekšējiem resursiem – darba samaksas pieauguma, energoresursu izmaksu, medicīnas materiālu un pakalpojumu sadārdzinājuma, kā arī neatgūstamā PVN pieauguma veidā.
Tajā pašā laikā valsts apmaksas tarifi stacionārajiem pakalpojumiem nav auguši proporcionāli reālajām izmaksām. Līdz ar to:
- iespējas turpmāk kompensēt izmaksu pieaugumu no iekšējiem resursiem ir izsmeltas,
- konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana bez papildu finansējuma nav iespējama,
- palielinās risks personāla aizplūšanai uz privāto sektoru vai ārvalstīm.
Attiecībā uz personālu tas nozīmē, ka darbinieki arvien biežāk izvēlas darba iespējas ārpus stacionāra vai ārpus valsts. Lai gan Slimnīca attīsta ambulatoros pakalpojumus kā papildu ienākumu avotu, šis process ir pakāpenisks un nevar īstermiņā kompensēt nepietiekamo stacionāro finansējumu, jo vēsturiski ambulatoro pakalpojumu īpatsvars Slimnīcas darbībā ir bijis salīdzinoši neliels.
Bez adekvāta finansējuma un personāla nodrošinājuma jebkāda kapacitātes samazināšana neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā radīs tiešu un būtisku risku pacientu drošībai, pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes kvalitātei reģionā.
Slimnīca ir gatava konstruktīvam kompromisam, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti priekšnosacījumi drošai, kvalitatīvai un ilgtspējīgai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Slimnīca uzskata, ka šobrīd nav pazīmju pacientu plūsmas samazinājumam Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, līdz ar to nav pamata krasam samaksas apjoma samazinājumam par sniegto pakalpojumu, kā rezultāta attiecībā pret pacientu skaitu Jelgavas pilsētas slimnīcā sniegtā palīdzība būtu viena no lētākajam valstī. Līdz ar to mēs sapūtam, ka var būt izmaksu samazinājums, bet ne tāda apjomā un piedāvājam sniegt palīdzību 34 0000 pacientu par to saņemot 4 212 923 apmērā (3 563 607 EUR personāla izmaksas + 649 316 EUR piedāvātās observācijas pakalpojuma izmaksas), kas ir par 106 317 mazāk nekā šobrīd (4 319 240 EUR), bet ļauj mums noturēt līdzīgu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
6. pielikuma 1.21.2.2.1.
Jelgavas pilsētas slimnīcai nav skaidrs observācijas gultu finansēšanas aprēķins, piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīcai tas ir 649 316 EUR gadā, Daugavpils reģionālajai slimnīcai 303 319 EUR bet Jēkabpils reģionālajai slimnīcai 908 460 EUR. Kas ir pamatā šīm atšķirībām?
Gultasdienās tarifs ir noteikts, 142,57 EUR, vienlaikus valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Gultasdienās tarifs ir 276,56 EUR. Jelgavas pilsētas slimnīca nodrošina bērnu stacionāro ārstēšanu. 2025 gadā slimnīcas stacionārā tika ārstēti 1099 bērni. No tiem 521 no Jelgavas pilsētas un 578 no citu pašvaldību teritorijas. Bērnu ārstēšana prasa lielākus personāla resursus un citas papildus izmakasas, kas atšķiras no pieauguši cilvēku ārstniecības izmaksām. Un šī profila darbība 2025 gadā ir nesusi slimnīcai zaudējumus. Aicinām arī Jelgavas pilsētas slimnīcā par bērnu stacionāro ārstēšanu piemērot gultasdienas samaksu 276,56 EUR
Slimnīca ik gadu nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību aptuveni 34 000 pacientu, no kuriem ap 10 000 pacientu Slimnīcā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Tas vidēji veido 2 880 pacientus mēnesī jeb ap 95 pacientiem diennaktī. Šāds pacientu plūsmas apjoms apliecina, ka Slimnīcas neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa ir kritiski svarīgs veselības aprūpes pieejamības nodrošinātājs reģionā.
Šobrīd Slimnīca nodrošina diennakts dežūras šādiem speciālistiem: internists, ķirurgs, ginekologs, traumatologs, neirologs, pediatrs un anesteziologs. Šāda multidisciplināra pieeja ir būtiska, lai savlaicīgi un kvalitatīvi sniegtu palīdzību pacientiem ar dažādiem akūtiem stāvokļiem. Par šo pakalpojumu slimnīca šobrīd saņem 4 319 240 EUR (3 843 760 EUR speciālistu darba izmaksas un infrastruktūras + 475 480 observācijas funkcijas nodrošināšana)
Plānotā personāla un finansējuma samazināšana rada būtiskus riskus:
samazināsies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība,
pieaugs pacientu gaidīšanas laiks un komplikāciju risks,
tiks apdraudēta ārstēšanas kvalitāte,
palielināsies slodze esošajam personālam, veicinot izdegšanu un kadru aizplūšanu.
Vienlaikus Slimnīca apzinās kopējo darbaspēka pieejamības problēmu nozarē, kā arī to, ka objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr ir bijis iespējams pilnībā nodrošināt nepārtrauktu visu speciālistu klātbūtni. Darbs neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā ir īpaši intensīvs, ar augstu emocionālo un fizisko slodzi, kas būtiski palielina profesionālās izdegšanas risku. Jau šobrīd, pat pie esošā finansējuma līmeņa, ir grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētu personālu, tāpēc Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa strādājošiem ir jārisina jautājums par darba samaksas paaugstināšanu.
Ņemot vērā minēto, Jelgavas slimnīca varētu piekrist piedāvātajam modelim tikai ar šādiem nosacījumiem:
1. Papildu finansējuma nodrošināšana:
Tiek nodrošināts finansējums vismaz 3 563 607 EUR apmērā (iekļaujot dežurspeciālistu pediatru) speciālistu darba samaksai un infrastruktūras uzturēšanai (neietverot observācijas gultu samaksu) , kas ietver:
konkurētspējīgu atalgojumu, par kuru iespējams piesaistīt specialistus.
piemaksas par darbu neatliekamajā palīdzībā,
mehānismus personāla motivācijas un noturēšanas veicināšanai.
Infrastruktūras un citu izdevumu samaksu.
2. Speciālistu pieejamības saglabāšana
Speciālistu saraksts tiek precizēts, papildinot ar pediatra dežūrspeciālista finansējumu (iekļauts pirmajā punktā minētā finansējuma aprēķinā), jo bērnu neatliekamā aprūpe prasa specifiskas zināšanas un nevar tikt aizstāta ar citu specialitāšu ārstiem.
3. Aprūpes personāla kapacitātes stiprināšanu
Personāla skaits kategorijā “māsa, vecmāte, ārsta palīgs” tiek palielināts līdz vismaz 5 darbiniekiem maiņā, lai:
nodrošinātu pacientu aprūpes nepārtrauktību,
mazinātu slodzi ārstiem,
uzlabotu pacientu drošību un aprūpes kvalitāti.
Jāņem vērā, ka Slimnīcas iekšējās iespējas kompensēt izmaksu pieaugumu ir faktiski izsmeltas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika posmā no 2022. gada marta līdz 2026. gada martam cenas veselības aprūpē ir augušas nevienmērīgi:
- medikamenti: +16%
- ambulatorie pakalpojumi: +40,5%
- attēldiagnostika un laboratorija: +64,2%
- stacionārā aprūpe: tikai +13,2%
Šie dati skaidri parāda, ka stacionārās ārstniecības iestādes ir uzņēmušās lielāko inflācijas slogu, sedzot to no iekšējiem resursiem – darba samaksas pieauguma, energoresursu izmaksu, medicīnas materiālu un pakalpojumu sadārdzinājuma, kā arī neatgūstamā PVN pieauguma veidā.
Tajā pašā laikā valsts apmaksas tarifi stacionārajiem pakalpojumiem nav auguši proporcionāli reālajām izmaksām. Līdz ar to:
- iespējas turpmāk kompensēt izmaksu pieaugumu no iekšējiem resursiem ir izsmeltas,
- konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana bez papildu finansējuma nav iespējama,
- palielinās risks personāla aizplūšanai uz privāto sektoru vai ārvalstīm.
Attiecībā uz personālu tas nozīmē, ka darbinieki arvien biežāk izvēlas darba iespējas ārpus stacionāra vai ārpus valsts. Lai gan Slimnīca attīsta ambulatoros pakalpojumus kā papildu ienākumu avotu, šis process ir pakāpenisks un nevar īstermiņā kompensēt nepietiekamo stacionāro finansējumu, jo vēsturiski ambulatoro pakalpojumu īpatsvars Slimnīcas darbībā ir bijis salīdzinoši neliels.
Bez adekvāta finansējuma un personāla nodrošinājuma jebkāda kapacitātes samazināšana neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā radīs tiešu un būtisku risku pacientu drošībai, pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes kvalitātei reģionā.
Slimnīca ir gatava konstruktīvam kompromisam, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti priekšnosacījumi drošai, kvalitatīvai un ilgtspējīgai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Slimnīca uzskata, ka šobrīd nav pazīmju pacientu plūsmas samazinājumam Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, līdz ar to nav pamata krasam samaksas apjoma samazinājumam par sniegto pakalpojumu, kā rezultāta attiecībā pret pacientu skaitu Jelgavas pilsētas slimnīcā sniegtā palīdzība būtu viena no lētākajam valstī. Līdz ar to mēs sapūtam, ka var būt izmaksu samazinājums, bet ne tāda apjomā un piedāvājam sniegt palīdzību 34 0000 pacientu par to saņemot 4 212 923 apmērā (3 563 607 EUR personāla izmaksas + 649 316 EUR piedāvātās observācijas pakalpojuma izmaksas), kas ir par 106 317 mazāk nekā šobrīd (4 319 240 EUR), bet ļauj mums noturēt līdzīgu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
6. pielikuma 1.21.2.2.1.
Jelgavas pilsētas slimnīcai nav skaidrs observācijas gultu finansēšanas aprēķins, piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīcai tas ir 649 316 EUR gadā, Daugavpils reģionālajai slimnīcai 303 319 EUR bet Jēkabpils reģionālajai slimnīcai 908 460 EUR. Kas ir pamatā šīm atšķirībām?
Gultasdienās tarifs ir noteikts, 142,57 EUR, vienlaikus valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Gultasdienās tarifs ir 276,56 EUR. Jelgavas pilsētas slimnīca nodrošina bērnu stacionāro ārstēšanu. 2025 gadā slimnīcas stacionārā tika ārstēti 1099 bērni. No tiem 521 no Jelgavas pilsētas un 578 no citu pašvaldību teritorijas. Bērnu ārstēšana prasa lielākus personāla resursus un citas papildus izmakasas, kas atšķiras no pieauguši cilvēku ārstniecības izmaksām. Un šī profila darbība 2025 gadā ir nesusi slimnīcai zaudējumus. Aicinām arī Jelgavas pilsētas slimnīcā par bērnu stacionāro ārstēšanu piemērot gultasdienas samaksu 276,56 EUR
Piedāvātā redakcija
1.1.2.1 punktā papildināt aili "Specilaitātate" ar vārdiem "Pediatrs" un ailē "Dežūrārstu1 skaits" pretī papildināt ar skaitli "1".
1.2.2.1. skaitli "1 336 189" aizstāt ar skaitli " 1 163 688" ; skaitli "1 076 772" aizstāt ar skaitli "2 399 919"; un aili "Gultas dienas tarifs (euro)" papildināt ar vārdiem "Bērnu profilā 276,56"
1.2.2.1. skaitli "1 336 189" aizstāt ar skaitli " 1 163 688" ; skaitli "1 076 772" aizstāt ar skaitli "2 399 919"; un aili "Gultas dienas tarifs (euro)" papildināt ar vārdiem "Bērnu profilā 276,56"
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
6. pielikuma 2.6.1. punkts
Papildināt 2.6.1. punktu ar vārdiem “SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
Aicinām saglabāt pilnvērtīgu pediatrijas profila darbību ar dežūrārstu pediatru un 24/7 stacionāra pieejamību ir pamatots ar vairākiem būtiskiem argumentiem:
1) Reģionālās pieejamības un pacientu drošības nodrošināšana
Jelgavas pilsētas slimnīca apkalpo blīvi apdzīvotu reģionu ar vairāk nekā 200 000 iedzīvotājiem, turklāt teritoriju raksturo ievērojami attālumi līdz citiem terciārās aprūpes centriem. Neatliekamos gadījumos, īpaši pediatrijā un jaundzimušo aprūpē, savlaicīga medicīniskā palīdzība ir kritiska – pat dažu desmitu minūšu kavēšanās var būtiski ietekmēt veselības iznākumus. Tādēļ lokāli pieejama, nepārtraukta pediatriskā palīdzība ir nevis izvēles, bet nepieciešamības jautājums.
2) Specifisku pacientu grupu īpašās vajadzības
Bērni un jaundzimušie nav “mazāki pieaugušie” – viņu stāvokļa novērtēšana, ārstēšana un aprūpe prasa specifiskas zināšanas un pieredzi. Dežūrārsta pediatra pieejamība nodrošina kvalitatīvu triāžu, savlaicīgu diagnozi un piemērotu ārstēšanu. Šāda kompetence nav pilnībā aizvietojama ar citu specialitāšu ārstiem bez pediatriskās apmācības, īpaši akūtās situācijās.
3) Neatliekamās palīdzības sistēmas atslogošana un efektivitāte
Ja pediatriskā palīdzība netiek nodrošināta uz vietas 24/7 režīmā, pacienti tiek pārvietoti uz attālākām slimnīcām, kas:
a) rada papildu slogu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam;
b) pagarina palīdzības sniegšanas laiku;
c) palielina izmaksas sistēmai kopumā.
Savukārt lokāla pakalpojuma pieejamība ļauj risināt lielu daļu gadījumu uz vietas, nodrošinot gan efektīvāku resursu izmantošanu, gan labāku pacientu pieredzi.
4) Demogrāfiskie un attīstības aspekti
Pediatrijas (t.sk. jaundzimušo aprūpes) pakalpojumu pieejamība ir būtisks faktors ģimeņu izvēlē dzīvot konkrētā reģionā. Pakalpojuma samazināšana vai centralizācija var negatīvi ietekmēt reģiona pievilcību jaunajām ģimenēm un ilgtermiņā – arī demogrāfisko situāciju un ekonomisko attīstību.
5) Jau esošās infrastruktūras un kompetences saglabāšana
Jelgavas slimnīcā ir izveidota pediatriskās aprūpes infrastruktūra un uzkrāta profesionālā pieredze. Šo kapacitāšu samazināšana vai likvidēšana nozīmētu iepriekš veikto investīciju neefektīvu izmantošanu, kā arī risku zaudēt kvalificētus speciālistus, kurus vēlāk atjaunot būtu sarežģīti.
6) Veselības aprūpes sistēmas noturība
Krīžu situācijās (piemēram, epidēmijās vai sistēmas pārslodzes gadījumos) decentralizēta, reģionos izvietota pediatriskā aprūpe būtiski palielina sistēmas noturību un spēju reaģēt uz pieaugošu pieprasījumu.
Papildināt 2.6.1. punktu ar vārdiem “SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
Aicinām saglabāt pilnvērtīgu pediatrijas profila darbību ar dežūrārstu pediatru un 24/7 stacionāra pieejamību ir pamatots ar vairākiem būtiskiem argumentiem:
1) Reģionālās pieejamības un pacientu drošības nodrošināšana
Jelgavas pilsētas slimnīca apkalpo blīvi apdzīvotu reģionu ar vairāk nekā 200 000 iedzīvotājiem, turklāt teritoriju raksturo ievērojami attālumi līdz citiem terciārās aprūpes centriem. Neatliekamos gadījumos, īpaši pediatrijā un jaundzimušo aprūpē, savlaicīga medicīniskā palīdzība ir kritiska – pat dažu desmitu minūšu kavēšanās var būtiski ietekmēt veselības iznākumus. Tādēļ lokāli pieejama, nepārtraukta pediatriskā palīdzība ir nevis izvēles, bet nepieciešamības jautājums.
2) Specifisku pacientu grupu īpašās vajadzības
Bērni un jaundzimušie nav “mazāki pieaugušie” – viņu stāvokļa novērtēšana, ārstēšana un aprūpe prasa specifiskas zināšanas un pieredzi. Dežūrārsta pediatra pieejamība nodrošina kvalitatīvu triāžu, savlaicīgu diagnozi un piemērotu ārstēšanu. Šāda kompetence nav pilnībā aizvietojama ar citu specialitāšu ārstiem bez pediatriskās apmācības, īpaši akūtās situācijās.
3) Neatliekamās palīdzības sistēmas atslogošana un efektivitāte
Ja pediatriskā palīdzība netiek nodrošināta uz vietas 24/7 režīmā, pacienti tiek pārvietoti uz attālākām slimnīcām, kas:
a) rada papildu slogu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam;
b) pagarina palīdzības sniegšanas laiku;
c) palielina izmaksas sistēmai kopumā.
Savukārt lokāla pakalpojuma pieejamība ļauj risināt lielu daļu gadījumu uz vietas, nodrošinot gan efektīvāku resursu izmantošanu, gan labāku pacientu pieredzi.
4) Demogrāfiskie un attīstības aspekti
Pediatrijas (t.sk. jaundzimušo aprūpes) pakalpojumu pieejamība ir būtisks faktors ģimeņu izvēlē dzīvot konkrētā reģionā. Pakalpojuma samazināšana vai centralizācija var negatīvi ietekmēt reģiona pievilcību jaunajām ģimenēm un ilgtermiņā – arī demogrāfisko situāciju un ekonomisko attīstību.
5) Jau esošās infrastruktūras un kompetences saglabāšana
Jelgavas slimnīcā ir izveidota pediatriskās aprūpes infrastruktūra un uzkrāta profesionālā pieredze. Šo kapacitāšu samazināšana vai likvidēšana nozīmētu iepriekš veikto investīciju neefektīvu izmantošanu, kā arī risku zaudēt kvalificētus speciālistus, kurus vēlāk atjaunot būtu sarežģīti.
6) Veselības aprūpes sistēmas noturība
Krīžu situācijās (piemēram, epidēmijās vai sistēmas pārslodzes gadījumos) decentralizēta, reģionos izvietota pediatriskā aprūpe būtiski palielina sistēmas noturību un spēju reaģēt uz pieaugošu pieprasījumu.
Piedāvātā redakcija
2.6.1. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Cēsu klīnika", "SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Kuldīgas slimnīca", SIA "Jūrmalas slimnīca"
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
6. pielikuma 2.14.1. punktā nav paredzēts kardioloģijas profils. 2025. gadā slimnīcā ir ārtējušie 1091 pacienti profilā kardioloģija. Slimnīca var ārstēt lielu skaitu pacientu ar sirds slimībām , jo lielākā daļa gadījumu ir viegli vai stabilizēti, tos var vadīt internisti pēc klīniskajām vadlīnijām, bet sarežģītie pacienti tiek nosūtīti uz specializētiem centriem vai konsultēti attālināti. Tomēr visu ši profila pacientu nosūtīšana uz universitātes slimnīcām nozīmētu, ka daļa apcientu palīdzībai piekļūtu novēloti un apdraudētu ārstniečības spieejmību tiem, kam tā visvairāk vajadzīga, pārslogojot ar viegliem gadījumiem. Reģionālajai slimnčia jādarbojas, kā "filtram" - reģionālā slimnīca ārstē lielāko daļu pacientu, bet universitātes slimnīca risina vissarežģītākos gadījumus. Jelgvas pilsētas slimnīca plāno arī papildus resursu piesaisti kardlioloģiskā profila darba pilnveidošanai.
Piedāvātā redakcija
6. pielikuma 2.14.1 papildināt ar vārdiem "SIA "Jelgvas pilsētas slimnica"
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
6. pielikuma 2.14.1. punktā nav paredzēts kardioloģijas profils. 2025. gadā slimnīcā ir ārtējušie 1091 pacienti profilā kardioloģija. Slimnīca var ārstēt lielu skaitu pacientu ar sirds slimībām , jo lielākā daļa gadījumu ir viegli vai stabilizēti, tos var vadīt internisti pēc klīniskajām vadlīnijām, bet sarežģītie pacienti tiek nosūtīti uz specializētiem centriem vai konsultēti attālināti. Tomēr visu ši profila pacientu nosūtīšana uz universitātes slimnīcām nozīmētu, ka daļa apcientu palīdzībai piekļūtu novēloti un apdraudētu ārstniečības spieejmību tiem, kam tā visvairāk vajadzīga, pārslogojot ar viegliem gadījumiem. Reģionālajai slimnčia jādarbojas, kā "filtram" - reģionālā slimnīca ārstē lielāko daļu pacientu, bet universitātes slimnīca risina vissarežģītākos gadījumus. Jelgvas pilsētas slimnīca plāno arī papildus resursu piesaisti kardlioloģiskā profila darba pilnveidošanai.
Piedāvātā redakcija
6. pielikuma 2.14.1 papildināt ar vārdiem "SIA "Jelgvas pilsētas slimnica"
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Pielikuma saturu skatīt dokumentā
Iebildums
Iebildums
Ierosinātais regulējums, kas paredz līguma apjoma samazināšanu gadījumos, kad deviņu mēnešu laikā ambulatoro pakalpojumu izpilde ir zemāka par 90% no plānotā, rada vairākus būtiskus riskus veselības aprūpes iestāžu stabilai un kvalitatīvai darbībai.
Pārāk biežas izmaiņas apgrūtina plānošanu un stabilitāti. Līguma apjoma pārskatīšana faktiski katru gadu, balstoties uz vienas perioda izpildi, un potenciāli arī biežāk, rada nestabilu finanšu vidi. Slimnīcām nepieciešama prognozējama finansējuma plūsma, lai:
* plānotu personāla noslodzi un algu fondu,
* nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību,
* investētu infrastruktūrā un kvalitātes uzlabošanā.
Pārāk biežas korekcijas veicina īstermiņa domāšanu un kavē stratēģisku attīstību.
Sezonālo un ārējo faktoru ietekmes neņemšana vērā. Ambulatoro pakalpojumu apjoms nav vienmērīgs visa gada garumā. To būtiski ietekmē:
* sezonālas saslimstības svārstības,
* epidemioloģiskās situācijas,
* speciālistu pieejamība (slimības, kadru trūkums),
* pacientu uzvedības izmaiņas.
Deviņu mēnešu periods var neatspoguļot pilnu gada dinamiku, tādējādi radot nepamatotu secinājumu par nepietiekamu pakalpojumu sniegšanu.
Negatīva ietekme uz pakalpojumu pieejamību pacientiem Finansējuma samazinājums var tieši ietekmēt:
* pieejamo vizīšu skaitu,
* gaidīšanas laiku pieaugumu,
* speciālistu pieejamības samazināšanos.
Tas var nonākt pretrunā ar veselības politikas mērķiem – uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt rindas.
Demotivējošs efekts ārstniecības iestādēm. Šāda pieeja var radīt situāciju, kur slimnīcas tiek “sodītas” par īslaicīgi zemāku izpildi, pat ja tā radusies no objektīviem iemesliem (piemēram, personāla trūkuma vai reorganizācijas). Tas:
* mazina motivāciju attīstīt jaunus pakalpojumus,
* neveicina elastīgu pielāgošanos pacientu vajadzībām,
* rada risku, ka iestādes koncentrējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti.
Administratīvā sloga pieaugums
Biežas līgumu pārskatīšanas nozīmē papildu administratīvo darbu gan ārstniecības iestādēm, gan valsts institūcijām. Tas:
* patērē resursus, kurus varētu novirzīt pacientu aprūpei,
* palielina birokrātiju bez tieša ieguvuma kvalitātes uzlabošanā.
Priekšlikums
Lai saglabātu sistēmas stabilitāti un taisnīgumu, ir ieteicams līguma apjomu pārskatīt ne biežāk kā reizi pusgadā un svītrot 14 pielikuma 5.2. un 7.2. punktu
Ierosinātais regulējums, kas paredz līguma apjoma samazināšanu gadījumos, kad deviņu mēnešu laikā ambulatoro pakalpojumu izpilde ir zemāka par 90% no plānotā, rada vairākus būtiskus riskus veselības aprūpes iestāžu stabilai un kvalitatīvai darbībai.
Pārāk biežas izmaiņas apgrūtina plānošanu un stabilitāti. Līguma apjoma pārskatīšana faktiski katru gadu, balstoties uz vienas perioda izpildi, un potenciāli arī biežāk, rada nestabilu finanšu vidi. Slimnīcām nepieciešama prognozējama finansējuma plūsma, lai:
* plānotu personāla noslodzi un algu fondu,
* nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību,
* investētu infrastruktūrā un kvalitātes uzlabošanā.
Pārāk biežas korekcijas veicina īstermiņa domāšanu un kavē stratēģisku attīstību.
Sezonālo un ārējo faktoru ietekmes neņemšana vērā. Ambulatoro pakalpojumu apjoms nav vienmērīgs visa gada garumā. To būtiski ietekmē:
* sezonālas saslimstības svārstības,
* epidemioloģiskās situācijas,
* speciālistu pieejamība (slimības, kadru trūkums),
* pacientu uzvedības izmaiņas.
Deviņu mēnešu periods var neatspoguļot pilnu gada dinamiku, tādējādi radot nepamatotu secinājumu par nepietiekamu pakalpojumu sniegšanu.
Negatīva ietekme uz pakalpojumu pieejamību pacientiem Finansējuma samazinājums var tieši ietekmēt:
* pieejamo vizīšu skaitu,
* gaidīšanas laiku pieaugumu,
* speciālistu pieejamības samazināšanos.
Tas var nonākt pretrunā ar veselības politikas mērķiem – uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt rindas.
Demotivējošs efekts ārstniecības iestādēm. Šāda pieeja var radīt situāciju, kur slimnīcas tiek “sodītas” par īslaicīgi zemāku izpildi, pat ja tā radusies no objektīviem iemesliem (piemēram, personāla trūkuma vai reorganizācijas). Tas:
* mazina motivāciju attīstīt jaunus pakalpojumus,
* neveicina elastīgu pielāgošanos pacientu vajadzībām,
* rada risku, ka iestādes koncentrējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti.
Administratīvā sloga pieaugums
Biežas līgumu pārskatīšanas nozīmē papildu administratīvo darbu gan ārstniecības iestādēm, gan valsts institūcijām. Tas:
* patērē resursus, kurus varētu novirzīt pacientu aprūpei,
* palielina birokrātiju bez tieša ieguvuma kvalitātes uzlabošanā.
Priekšlikums
Lai saglabātu sistēmas stabilitāti un taisnīgumu, ir ieteicams līguma apjomu pārskatīt ne biežāk kā reizi pusgadā un svītrot 14 pielikuma 5.2. un 7.2. punktu
Piedāvātā redakcija
Svītrot 14 pielikuma 5.2. un 7.2. punktu