Atzinums

Ar likumprojektu joprojām netiek risināts jautājums par VSIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu. Būtībā krājumu komisijas lēmums ir administratīvais akts, jo tā rezultātā var vai nevar izsniegt licenci derīgo izrakteņu ieguvei. Līdz ar to šim lēmumam jābūt apstrīdamam. Visbiežāk lēmuma apstrīdēšanai būtu jābūt speciālistu ģeologu diskusijai, nevis formālai procedūras izvērtēšanai. Ierosinām celt ministrijas padotības iestāžu veiktspēju, lai Valsts vides dienests (vai kāda cita iestāde) varētu būt pārsūdzības institūcija, un iekļaut likumprojektā attiecīgu papildinājumu, nosakot apstrīdēšanas institūciju. Norādām, ka Latvijas Kūdras asociācija uz to norādījusi katrā likumprojekta saskaņošanas reizē, bet nav saņēmusi argumentētu skaidrojumu vai atbildi. 

-

Lūgums šeit doto uzdevumu Ekonomikas ministrijai pārcelt uz likumprojekta 3. pantu, ar ko groza likuma "Par zemes dzīlēm" 4. pantu, jo likuma 4. panta nosaukums ir “Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādes”, bet 6. panta nosaukums ir "Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi". Viens Ekonomikas ministrijai dots uzdevums nav zemes dzīļu izmantošanas princips.

-

Lai nerastos pārpratumi, piemērojot likumu "Par zemes dzīlēm", lūdzam deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem papildināt ar vārdu "iegūto". Derīgie izrakteņi ir gan tie, kas ieguļ zemes dzīlēs, gan tie, kas iegūti. Derīgajiem izrakteņiem, kas vēl nav iegūti, aprites kārtību nenoteiks. Tāpat, ņemot vērā anotācijā minēto, iegūto derīgo izrakteņu aprites kārtība attieksies uz būvmateriālu izejvielām,jo grozījumi iekļauti ēnu ekonomikas apkarošanai. Tie neattieksies uz kūdru, līdz ar to, tas jānorāda. 
 

"3) Iegūto derīgo izrakteņu, izņemot kūdru, aprites kārtību"

Ieteikums deleģējumu licences pārskatīšanas kārtībai noteikt, grozot likuma "Par zemes dzīlēm" 8. panta otro daļu, to pārstrādājot un iekļaujot arī deleģējumu licencēšanas noteikumiem (Ministru kabineta noteikumi Nr.696, 06.09.2011., Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai). 

-

Iebilstam pret šo grozījumu. Nav skaidrs, kas notiek, ja uzņēmējs pārdod savu biznesu, tā daļu vai attīsta uzņēmējdarbību dažādos virzienos un sadala uzņēmumu. Jaunais īpašnieks varētu saņemt licenci uz sava vārda un turpināt ieguvi atbilstoši licencei. Anotācijā nekas par šo grozījumu nav skaidrots. Piemēram, uzņēmumam pieder kūdras pārstrādes rūpnīca kūdras ieguves vietas tuvumā, kur ir licence kūdras ieguvei vēl uz 20 gadiem. Būs situācijas, kad šāda pārdošana kļūtu bezjēdzīga, jo kūdras pārstādes rūpnīca bez kūdras ieguves vietas tuvumā būs nelietderīga. Līdz ar to likumprojektā iekļautais nepamatotais ierobežojums var bremzēt uzņēmējdarbības attīstību.

-

Uzturam agrāk izteikto iebildumu pret šo grozījumu. Licenciāta pienākums ir rekultivēt ieguves platības un sakārtot pieguļošās platības, kas izmantotas ieguves nodrošināšanai, bet viņam nevar uzlikt pienākumu rekultivēt jebko, kas kāda ieskatā, subjektīvi un bez pamatojuma, varētu būt saistīts ar ieguvi, kā to pieļauj pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija. Ja ūdens ieguves urbumā vairs nepietek ūdens, tas nav uzskatāms par  “pazemes ūdens ieguves ieguves būvju bojājumu”. Jautājumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz pazemes ūdens resursiem var risināt ar pazemes ūdens monitoringu, kam arī jāsaņem licence. Šajā gadījumā var veikt kompensējošos pasākumus saskaņā ar ieguves licences nosacījumiem (piemēram ierīkot jaunu ūdens ieguves urbumu, ja tiešām pierādīts, ka ūdens pietrūks ieguves dēļ), bet tā nebūs “ūdens ieguves būvju bojājumu” atjaunošana. Pašvaldības, kas pārrauga rekultivāciju, var izdot saistošos noteikumus par ceļu izmantošanu, bet pašlaik likumprojektā iekļautā redakcija ļauj uzlikt licenciātam par pienākumu pārbūvēt, piemēram, pašvaldības ceļu, kas arī ir inženierbūve. 

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā;

Lūdzam šo grozījumu izslēgt, jo tas ir lieks.  Anotācijā dotais skaidrojums nedod pamatojumu grozījumam šādā redakcijā. LVĢMC uzdevumi noteikti Ministru kabineta 2009.gada 1.jūlija rīkojumā Nr.448. Viens no uzdevumiem ir: "6.4. veikt vides, ģeoloģiskos, hidroloģiskos, meteoroloģiskos novēro­jumus un sniegt to novērtējumus starptautisko, nacionālo un reģionālo projektu un programmu ietvaros, kā arī nodrošināt vides kvalitātes, ģeoloģiskās, hidroloģiskās un meteoroloģiskās informācijas uzkrāšanu, glabāšanu, sistematizāciju un papildināšanu;".  Par ģeoloģisko informāciju un LVĢMC lomu.runā arī likuma "Par zemes dzīlēm" 22. un 23. pants

-

Lūdzam precizēt apgalvojumu "Nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus MKN 570, tos papildinot ar prasībām dažādiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītiem ģeoloģiskās izpētes veidiem (derīgo izrakteņu meklēšana un derīgo izrakteņu izpēte).", jo prasības derīgo izrakteņu izpētei minētajos noteikumos jau ir noteiktas. 
Lūdzam precizēt teikumu "Šāds apjoms sastāda vismaz 5 % no tā, ko oficiāli gada laikā iegūst atradnēs, tādējādi valsts negūtais DRN gada laikā var sasniegt vismaz 160 000 euro.", vārdu "atradnēs"aizstājot ar vārdiem "licences laukumos", jo ne katrā atradnē notiek ieguve, Ja minētajos 5 % iekļauti arī derīgie izrakteņi, kas iegūti saskaņā ar dabas resursu lietošanas atļaujām, var iekļaut arī šo papildinājumu. 
Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par grozījumiem likuma 10. panta sestajā daļa, ja tie tiks saglabāti. 
 

Nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus MKN 570, tos papildinot ar prasībām derīgo izrakteņu meklēšanai. 

Svītrojot vārdus "ekonomiski izdevīga", pazūd viens no mērķiem, kādēļ pēta zemes dzīles. Zemes dzīļu izpētes mērķis ir ne tikai noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, bet arī atrast tautsaimniecībā noderīgas izejvielas.

derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un kuriem ir nozīme tautsaimniecībā;

Ieteikums deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem par licences izsniegšanu pārcelt uz 8. panta otro daļu, tajā iekļaujot arī    deleģējumu licences pārskatīšanai.

-

Iesakām pilnveidot redakciju, to tuvinot pašlaik spēkā esošajai.

Izskatot būvniecības projektus, vides aizsardzības iestādes izvērtē, vai apbūvējamās teritorijas zemes dzīlēs neatrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals;