Atzinums

Lūdzam 2. pielikumā "KVANTITATĪVIE KRITĒRIJI UN PAŠVALDĪBU TERITORIJU IEDALĪJUMS" Pierīgas pašvaldību teritorijām noteikt sekojošus DEGURBA kodus:
Carnikavas pagasts - 3.kods;
Garkalnes pagasts - 4.kods;
Ropažu pagasts - 5.kods;
Stopiņu pagasts - 4.kods;
Daugmales pagasts - 6.kods;
Baldone - 5 kods;
Baloži - 4.kods;
Mārupes pagasts - 2.kods (Mārupes valsts ģimnāzija atrodas Mārupes pagastā);
Salas pagasts (Mārupes novads) - 4.kods;
Mārupes novads, Babītes pagasts - 2.kods;
Vangaži - 5 kods;

 Aizkraukles pilsēta un pagasts ir jāapvieno,  kā viena teritoriālā vienība, nosakot 3.grupu.
Pamatojums:  Aiz Aizkraukles pilsētas ir šķērsiela un sākas Aizkraukles pagasts. No Aizkraukles novada vidusskolas līdz Aizkraukles pagasta sākumskolai- nepilni 3 km. Ja abas teritorijas tiktu skatītas kā viena vienība, tad Aizkraukles novads būtu 3.grupā, kas, raugoties uz tajā jau iekļautajām teritorijām, ir līdzvērtīgas. 

Pārskatīt, Bauskas novada sekojošu  pagastu kodus:
Īslīces pagasts - 6.kods;
Codes pagasts - 6.kods; 
Vecumnieku pagasta Misas izglītības iestādei noteikt -6.kods.

 

-

Informatīvā ziņojuma 2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS sadaļu 
2.1. IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS papildināt ar Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu (Projekts Nr. 8.3.6.2/17/I/001 Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana).
ās viens no mērķiem ir sadarbības, stratēģiskās komunikācijas un mācību pasākumu īstenošana par izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringu un tā izmantošanu izglītības politikas veidošanā. Paredzot katra bērna izaugsmes mērījumus!
 

-

Informatīvā ziņojuma 2. FINANSĒŠANAS MODEĻA IEVIEŠANAI:
Pārskatīt izpildes termiņus 2.1.;2.2.;2.3.;2.4. punktiem. Nav iespējams IZM  kvalitatīvi veikt dotos uzdevumus, pašvaldībām aprobēt un sadarbības partneriem jēgpilni iesaistīties finansēšanas modeļa izstrādē. 

Ir nepieciešams veikt modeļa izstrādi, tā aprobāciju, veikt finanšu aprēķinus, ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS
1. ILGTSPĒJĪGAS IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMAS IZVEIDEI:
  1.3.2. pašvaldībām, plānojot izmaiņas izglītības ekosistēmā, koordinēt un saskaņot izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas, t.sk. izvērtēt nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei izglītojamo pārvadājumiem;

Punktu izteikt sekojošā redakcijā: 
1.3.2.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai  sadarbībā ar Finanšu ministriju un  pašvaldībām, plānojot izmaiņas izglītības ekosistēmā, lai nodrošinātu izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas apkopot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei izglītojamo pārvadājumiem un veidot valsts programmu  transporta līdzekļu iegādei izglītojamo pārvadājumiem. 

-

4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS
1. ILGTSPĒJĪGAS IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMAS IZVEIDEI
1.3.1. ņemot vērā šajā informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus un principus un pašvaldības datus un to analīzi (t.sk. demogrāfija, migrācija, valsts pārbaudījumu darba rezultāti, mobilitāte utt.), dažādus nacionālus un starptautiskus pētījumus, Ministrijai izveidot apkopojumu par pašvaldību izglītības ekosistēmām, nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus un investīciju finansējuma kalendāro grafiku un avotus, ko attiecīgi pašvaldības pēc nepieciešamības atspoguļo pašvaldību izglītības attīstības stratēģijās (precizējot vai izstrādājot jaunas stratēģijas);
 

IESAKĀM Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt izglītības ekosistēmas Ministru kabineta noteikumu projektu, iekļaujot ekosistēmas nacionālo līmeni, īpaši pievēršot uzmanību iekšējās drošības jautājumiem, paredzot:
1.Drošības situācijas izvērtējuma un pašvaldību reālo iespēju - nodrošināt evakuāciju civil.aizsardzības, terorisma vai citu krīzes situāciju risināšanu, nodrošinot bērnu, skolēnu drošību - apzināšanas.
2.Vardarbības gadījumu pieauguma novēršanas sistēmas (atbalsta) izveides un nostiprināšanas likumā, t.sk. Pirmsskolā.
3.Pedagogu atalgojuma jeb programmu finansēšanas modeļa izstrādes (Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde, modeļa aprobācija aprobācija, finanšu aprēķini), t.sk. Ietekmes uz pašvaldību budžetiem, īpaši skolotāju palīgu piesaistes un atalgojuma nodrošināšanas aspektā daudzskaitlīgu klašu/skolu darbā.
4.Pedagogu atalgojumam īzstrādāt grozījumus normatīvos aktos, Iekļaujošas izglītības īstenošanai – izstrādāt sistēmu, normatīvo bāzi, finanšu aprēķinus – programmu izmaksu un pedagogu atalgojumam.

Tikai pēc attiecīgu valsts tiešo funkciju izpildes var sākt uzdot pašvaldībām ekosistēmas izstrādi, jo tieši šie 4 punkti arī veido, nosaka , ietekmē attiecīgās ekosistēmas izveidi.




 

Informatīvā ziņojuma 4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS
1. ILGTSPĒJĪGAS IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMAS IZVEIDEI:
1.3. Līdz 2024. gada 15. janvārim punktā 1.3.3. Ministrijai apkopot pašvaldību veikto izvērtējumu par nepieciešamām investīcijām izglītības infrastruktūras paplašināšanai un/ vai dienesta viesnīcu celtniecībai, un ar izglītojamo uzturēšanos saistītos izdevumus (t.sk. ēdināšana, sociālais atbalsts);

Punkts nav izpildāms!!!
Lai veiktu izvērtējumu par nepieciešamajām investīcijām  infrastruktūras paplašināšanai un/ vai dienesta viesnīcu celtniecībai investīciju izvērtēšanu  ir jāveic atbilstoši Būvniecības likumam un Publisko iepirkumu likumam.
 
1.3. Punktu ir nepieciešams sadalīt divās daļās, atsevišķi izdalot ēdināšanas un  sociālā atbalsta izmaksas un nosakot atsevišķus izpildes termiņus.
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļu 4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS
1. ILGTSPĒJĪGAS IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMAS IZVEIDEI:
punktu 1.1.2. izteikt sekojošā redakcijā: noteikt termiņu: Līdz 2023. gada 15.decembrim  veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, dodot tiesības profesionālās izglītības iestādēm realizēt otrā posma pamatizglītības programmas un sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus Profesionālās izglītības likumā un līdz 2024. gada 31. martam plānot papildu finansējumu profesionālās izglītības iestādēm otrā posma pamatizglītības programmu īstenošanai.

Pamatojums: 
Profesinālās izglītības iestādēm, dodot tiesības realizēt otrā posma pamatizglītības programmas, samazinās skolēnu atbirums no izglītības sistēmas 7.-9.klašu posmā.
Vienlaicīgi izglītojamais apgūst profesiju un pēc pamatskolas beigšanas var turpināt apgūt arodu vai iesaistīties darba tirgū.
Ir atvērts Profesionālās izglītības likums un grozījumus var iesniegt jau šobrīd.
Pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes ir tiesīgas realizēt otrā posma pamatizglītības programmas ( līdz tekošajai akreditācijai).
 

-

1. Informatīvā ziņojuma 3.2. tabulā  Minimālais izglītojamo skaits klašu grupā pēc pašvaldību iedalījuma grupas 10.-12.klašu grupā izglītības iestādēm, kas pēc pašvaldību iedalījuma atrodas 3. grupā noteikt izglītojamo skaitu 90.

Pamatojums: 
Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti vidusskolu posmā ir jāveic izglītojamo atlase.
Vidusskolas posma minimālais izglītojamo skaits ir jāsalāgo ar izglītojamo skaita prasībām valsts ģimnāziju vidusskolas posmā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 518 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss", kas ir noteikts 94.

2. Informatīvā ziņojuma 3.2. tabulā  Minimālais izglītojamo skaits klašu grupā pēc pašvaldību iedalījuma grupas 10.-12.klašu grupā izglītības iestādēm, kas pēc pašvaldību iedalījuma atrodas 4., un 5.  grupā noteikt izglītojamo skaitu 45, nosakot 3 gadu pārejas periodu. 
3.  Informatīvā ziņojuma 3.2. tabulā  Minimālais izglītojamo skaits klašu grupā pēc pašvaldību iedalījuma grupas 10.-12.klašu grupā izglītības iestādēm, kas pēc pašvaldību iedalījuma atrodas 6.un 7.  grupā noteikt izglītojamo skaitu 45; 

Pamatojums:
2023.gada 1.septembrī netika atvērtas 10.klases 23 vidusskolām;
Sadaļā ILGTSPĒJĪGAS IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMAS IZVEIDEI punkts 1.1.1. Līdz 2024. gada 31. janvārim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti.......ir jābūt nodrošinātam papildus finansējumam audzēkņu uzņemšanai profesionālās izglītības iestādēm. Valsts budžetā 2024.gadam ir nenozīmīgs pieaugums.

4. 3.2. tabula Minimālais izglītojamo skaits klašu grupā pēc pašvaldību iedalījuma grupas 10.-12.klašu grupā izglītības iestādēm, kas atrodas 8.grupā (Pierobežas teritorija) noteikt  izglītojamo skaitu 30. 
Pamatojums:
Valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanai ir svarīgi saglabāt skolas, kas nodrošina izglītības pieejamību, sākot no pirmsskolas līdz pat vidusskolas posmu ieskaitot.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas starp 2016. un 2023. gadu vecuma grupā līdz astoņpadsmit gadiem pierobežas pašvaldībās dramatiski samazinās: Augšdaugavas novadā samazinājums ir par 27%, Krāslavas novadā 26,3%, Ludzas novadā 17%, Rēzeknes novadā 17,3%, Balvu novadā 14,5% un Alūksnes novadā 14,4%

5. Informatīvā ziņojuma (34.lpp.) 2.5. punktu izteikt sekojošā redakcijā: Pašvaldības, kas atrodas pie ES ārējās robežas, autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus 1. - 9. klašu grupā, bet 10. - 12. klašu grupā ir 30 izglītojamie.   Ja pašvaldībām, kas atrodas pie ES ārējās robežas, tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, valdība veido atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu konkrētās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt izglītības kvalitāti.
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā 3.1. ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMA
3.1.1. ILGTSPĒJĪGA VISPĀRĒJĀS PAMATA UN VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA RAKSTUROJUMS veikt izmaiņas 
3.1. tabulā Pašvaldību klasifikācija kvantitatīvo kritēriju piemērošanai* .  No otrās grupas izņemt Ropažu novadu. Papildināt Mārupes novadu, izņemot Skultes sākumskolu.
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.4.1. IZGLĪTOJAMO UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU SKAITS sakārtot atbilstoši 7 DEGURBA grupām,Skat.atzinuma tekstu par DEGURBA grupām). Atbilstoši salabojot tekstu.
2.3. tabulu -Vidējais izglītojamo skaits uz vienu izglītības iestādi pa urbanizācijas līmeņiem 2022. / 2023. m.g." sakārtot atbilstoši noteiktajām grupām.
2.4. tabulu -Izglītības iestāžu un izglītojamo skaits pa urbanizācijas līmeņiem 2022./ 2023. m.g.
2.24. attēls.- Izglītības iestāžu un izglītojamo skaita sadalījums pa urbanizācijas līmeņiem un pēc izglītības iestādes tipa 2022./2023. mācību gadā (% no kopējā skaita)
2.5. tabula Vidējais izglītojamo skaits klasē pa urbanizācijas līmeņiem un klašu grupām 2022. / 2023. m.g.
2.25. attēls. Klašu lielums pēc izglītojamo skaita atkarībā no klašu grupas un urbanizācijas līmeņa.

 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā: 2.4. ESOŠĀ PAŠVALDĪBU IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA NOVĒRTĒJUMS  (23.lpp.) labot tekstu 

- pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas (DEGURBA 1-3),
- piepilsētas un ciemati (DEGURBA 4-5),
- lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas (DEGURBA 6-7)."
 

Tekstu izteikt sekojošā redakcijā: 
"Šajā informatīvā ziņojuma sadaļā datu analīzei un salīdzinājumam izmantots apdzīvoto teritoriju dalījums, balstoties uz DEGURBA tipu, izmantojot visus septiņus tipus, tos apvienojot  un atsevišķi izdalot ES ārējās robežas teritoriju, atbilstoši  2022. gada 24. maija MK noteikumos Nr. 310, izņemot Daugavpils valstspilsētu, kā arī, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, migrāciju un infrastruktūru, kurā var tikt nodrošināts izglītības process un izteikt sekojošā redakcijā: 
1. grupa (DEGURBA 1),  Rīga; Daugavpils;
2. grupa (DEGURBA 2), valstpilsētas, Pierīgas pašvaldības, izņemot Mārupes novada Skultes sākumskolu );
3. grupa (DEGURBA 3), izņemot valstspilsētas, Pierīgas pašvaldības un 4 pagastus: Dobeles nov. Auru pag., Kuldīgas nov. Kurmāles pag., Talsu nov. Ģibuļu pag., Saldus nov. Cieceres pag.);
4. grupa (DEGURBA 4), izņemot valstspilsētas un Pierīgas pašvaldības);
5. grupa (DEGURBA 5), izņemot valstspilsētas un Pierīgas pašvaldības);
6. grupa  (DEGURBA 6), izņēmumi - 4 pagasti ar DEGURBA 3)
7. grupa (DEGURBA 7);
Pierobežas teritorijas*

Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.3. PĀRMAIŅAS DEMOGRĀFIJĀ 

2.23. attēls. Iedzīvotāju skaita (0 - 14 gadi), kas dzīvo lauku apvidos un vidēji apdzīvotos apgabalos, izmaiņas laika posmā no 2001. līdz 2015. gadam.
Lūdzu izmantot tabulu ar jaunākiem datiem. Ja nav pieejami aktuālie dati OECD pārskatos, tad ir jāizmano Eurostat dati dati. Lūdzu attiecīgi salabot tekstu 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā 2.3. PĀRMAIŅAS DEMOGRĀFIJĀ papildināt tabulas ar statiskajiem rādītājiem uz 2023.gada 1.septembri, izmantojot VIIS sistēmā pieejamos datus;
 2.20. attēls. Izglītojamo un izglītības iestāžu skaits mācību gada sākumā;
2.21. attēls. Izglītojamo skaita un izglītības iestāžu skaita izmaiņas pa gadiem (mācību gada sākumā), 1990. gada līmenis = 100;
2.22. attēls Izglītojamo skaits vispārizglītojošās skolās pa reģioniem, 1990. - 2021. gads;

Pamatojums:
Pašvaldības turpina skolu tīkla sakārtošanu. Skat.statistiku par pēdējiem trim gadiem  ( 2021.-2023.). Avots IZM mājas lapa;
Likvidētas izglītības iestādes - 20;
Samazināta izglītības iestādes pakāpe - 54;
Apvienotas izglītības iestādes - no 15 izglītības iestādēm izveidotas 7;
Likvidētas, pievienojot citai izglītības iestādei - 41

2023. gada 1,sptembrī Nav atvērtas 10.klases 23 izglītības iestādēs - avots VIIS.

-