Atzinums

LDDK izsaka iebildumu 3. sadaļā (par likuma 4.¹ pantu)
Pamatojums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka kreditētājiem izveidojies likvīdo līdzekļu pārpalikums kredītiestāžu procentu ienākuma ievērojama pieauguma dēļ. Šāds secinājums nav vienādi attiecināms uz visiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ne visas kredītiestādes darbojas vienā tirgus segmentā. Turklāt dažādi kreditētāji izmanto atšķirīgas pieejas. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka izmaiņas Euribor likmēs ir vienveidīgi ietekmējušas visus kreditētājus un kredītiestādes.
Piedāvātais risinājums būtiski samazinātu kredītiestāžu spēju audzēt kapitālu. Tas īpaši negatīvi ietekmētu strauji augošās kredītiestādes ar mazāku kapitālu, tādējādi samazinot kreditēšanas tempu un finanšu pakalpojumu pieejamību tirgū.
Ievērojot minēto, piedāvāto regulējumu nepieciešams precizēt, nosakot, ka tas attiecas uz kreditētājiem, kuriem tiešām ir izveidojies būtisks līdzekļu pārpalikums. Šādu mērķi varētu sasniegt, nosakot, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums 20% apmērā no peļņas attiecas tikai uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru neto procentu ienākums pirmstaksācijas periodā pārsniedz 100 000 000 euro.
Regulējums, kas paredz papildu saistības nodevu un nodokļu jomā tikai finanšu iestādēm, kuru darbības rādītāji pārsniedz noteiktus kritērijus, tiek izmantots arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā tas ir, piemēram, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Spānijā. Šāda pieeja tiek izmantota arī Lielbritānijā.
Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 128. punktu šāda sliekšņa noteikšana neveido valsts atbalstu, jo, ņemot vērā regulējuma mērķi un uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, secināms, ka nodokļu maksātāji, kuru starpā veidotos diferenciācija, atrodas atšķirīgās faktiskās un juridiskās situācijās. Konkrētajā gadījumā UIN likuma grozījumu mērķis ir nevis izslēgt no nodokļu režīma konkrētus uzņēmumus vai paredzēt nodokļu atvieglojumus, bet gan, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, rast papildus līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai. Šāda regulējuma attiecināšana tikai uz tiem kreditētājiem, kuriem ir izveidojies netipisks likvīdo līdzekļu pārpalikums, atbilstu regulējuma jēgai un neradītu selektīvu priekšrocību.

Izteikt 4.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot šā panta piektajā daļā minētos, vienlaicīgi ar pirmstaksācijas uzņēmuma gada pārskatu, bet ne vēlāk kā noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, un kredītiestādes ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 1. aprīlim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa aprēķinu (brīvā formā) par taksācijas gadu.

Papildināt 4.¹ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Šajā pantā noteiktais nodokļa samaksas pienākums neattiecas uz kredītiestādi un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kura neto procentu ienākums pirmstaksācijas periodā nepārsniedz 100 000 000 euro.