Atzinums

Pamatojoties uz faktu, ka lidlauku pacelšanās un nosēšanās sektoros nav iespējams ar lidojuma procedūru palīdzību būtiski ietekmēt trokšņa līmeni, šajās teritorijās nav iespējams novērst trokšņa robežlieluma pārsniegumus būtiski neierobežojot gaisa kuģu kustību, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regula (ES) Nr. 598/2014 par noteikumu un procedūru noteikšanu attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un par Direktīvas 2002/30/EK atcelšanu.
Ņemot vērā minēto, lai precizētu teritorijas, kurās ir piemērojami šo noteikumu pielikumā noteiktie mērķlielumi, lūdzam precizēt noteikumu projekta 4.2.apakšpunktu, iekļaujot attiecināmās teritorijas, kā piemēram, lidlauku gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās sektorus.

-

Satiksmes ministrija iebilst noteikumu projekta 11.punktā piedāvātajām prasībām un procedūrai, kas, ņemot ievērojami palielināto regulējuma tvērumu ārpus vides trokšņa stratēģiskajās kartēs norādītajiem, neapzinātā un ievērojamā veidā palielina valsts budžeta finansiālo slogu, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 11.2.apakšpunkts paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar vides trokšņa mērījumiem sedz objekta pārvaldītājs.
Satiksmes ministrija atkārtoti norāda, ka nepieciešams apzināt noteikumu projekta prasību tvērumā esošās visas teritorijas, lai varētu precīzi noteikt noteikumu projekta piedāvāto prasību, tostarp trokšņa mērījumu izmaksas, finansiālo slogu un tās ietvertu noteikumu projekta anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”.

-

Satiksmes ministrija iebilst noteikumu projekta 12.punktā piedāvātajām prasībām un procedūrai, kas, ņemot vērā ievērojami palielināto regulējuma tvērumu ārpus vides trokšņa stratēģiskajās kartēs norādītajiam, neapzinātā un ievērojamā veidā palielina valsts budžeta finansiālo slogu, jo nav ņemts vērā autoceļu aizsagjoslas institūts, respektīvi, Aizsargjoslu likuma 1.panta 1.punkts un 13.panta pirmā daļa, līdz ar to likumdevējs ir apzinājies autoceļus kā piesārņojuma avotus, nošķīris tos un noteicis, ka šajās joslās ir pieļaujams piesārņojums.
Ņemot vērā minēto, lūdzam paredzēt izņēmumu šādiem gadījumiem.

-

Ministru kabineta 2014.gada 24.janvāra noteikumu “Trokšņa novērtēšanas pārvaldības kārtība” 4.2.apakšpunktā noteikts, ka autoceļš ir reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, savukārt 4.12.apakšpunktā noteikts, ka trokšņa robežlielums ir pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību.
Vienlaikus minēto noteikumu 2.pielikumā norādīts, ka aizsargjoslās gar autoceļiem (tai skaitā arī gar autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir mazāka nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā), aizsargjoslās gar dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.
Ņemot vērā esošo regulējumu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC), kas atbilstoši likuma “Par autoceļiem" 7.pantā noteiktajam deleģējumam, ir valsts autoceļu pārvaldītājs, autoceļiem, kuru satiksmes intensitāte gadā pārsniedz trīs miljonus transportlīdzekļu izstrādā trokšņu izkliedes kartes, tostarp nosakot teritorijas, kurās konstatējami trokšņa robežlielumu pārsniegumu, un secīgi veic trokšņa ierobežošanas pasākumu plānošanu un realizāciju.
Atbilstoši noteikumu projektā noteiktajiem robežlielumiem tikai uz 400 km valsts autoceļiem, kuru satiksmes intensitāte pārsniedz 3  miljonus transportlīdzekļu gadā, trokšņu ierobežošanas pasākumu veikšanai ir nepieciešami aptuveni 7 miljoni EUR.
Vienlaikus noteikumu projekts vairs neparedz šādu robežvērtību - satiksmes intensitāte virs 3 miljoniem transportlīdzekļu gadā, kas nozīmē, ka prasības, kas noteiktas noteikumu projektā piemērojamas uz visiem 20 034 km valsts autoceļu, kā arī gandrīz 40 000 pašvaldību autoceļu un ielu. Norādām, ka noteikumu projeks skar 50 reizes lielāku valsts autoceļu tīklu, kuram nav izstrādātas trokšņu izkliedes kartes un noteiktas teritorijas, kurās konstatējams trokšņa pārsniegums.
Satiksmes ministrija iebilst noteikumu projekta tālākai virzībai, ņemot vērā neapzināto potenciāli milzīgo finansiālo slogu, kas tiek radīts valsts budžetam.
Vēršam uzmanību, ka valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un būvniecībai pieejamais finansējums ir nepietiekams un atbilstoši LVC aprēķiniem normatīvi paredzētajā laikā neveikto valsts autoceļu būvniecības darbu izmaksas sastāda aptuveni 2,91 miljardus EUR.
Satiksmes ministrija lūdz noteikumu projekta anotācijā vai noteikumu projekta redakcijā skaidrot vai detalizēt, kā nosakāma vides trokšņa robežlielumu nodrošināšanas tehniski un ekonomiski pamatotība, ņemot vērā, ka nav saprotama procedūrā, kā noteikumu projekta 12.2.apakšpunktā noteiktais būtu piemērojams praksē. Skaidrojumā vai procedūrā jāprecizē institūcija, kas veiks tehniski un ekonomiskās pamatotības izvērtējumu, kā arī kāda informācija un kritēriji šādā izvērtējumā tiktu ņemti vērā.

-

Noteikumu projekta pielikuma 3.punktā iekļautās mērķlieluma noteiktās vērtības ir nepietiekami skaidras un pamatotas, tādēļ var tikt atšķirīgi interpretētas. Lūdzam mērķlielumu vērtības noteikumu projekta pielikuma 3.punkta tabulā neiekļaut, kamēr nav vienota izpratne ar iesaistītajām pusēm par konkrētiem izsvērtiem vērtību lielumiem un to panākšanas kārtību, ievērojot to, ka tiekšanās uz klusākām vērtībām nākotnē, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, ir pašsaprotama. Ja tomēr tiek saglabātas mērķlieluma vērtības, lūdzam precizēt noteikto mērķlieluma definīciju, nosakot, ka tā ir vērtība, uz kuru tiecas, kur iespējams, lai uzlabotu vides kvalitāti. Tāpat vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā ir definēts “trokšņa mērķlielums”, savukārt noteikumu projekta pielikuma 3.punkta tabulas otrajā rindā ir “Vides trokšņa mērķlielums”, līdz ar to lūdzam salāgot noteikumu projekta tekstā ietverto terminoloģiju. 

-

Pilnīgas izpratnes veidošanai, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas tekstu ar papildu skaidrojumu šādā redakcijā. 

Noteikumu projektā (pielikums) pārņemta līdz šim spēkā esošā pieeja vides trokšņa robežvērtības attiecināt uz apbūvi, kas nodrošina mājokļa funkciju, kā arī izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes funkciju.

Noteikumu projekta anotācijas tekstā šobrīd nav atrodams skaidrojums par satiksmes troknsi, līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas tekstu ar pamatojumu šādā redakcijā.

Atbilstoši Direktīvas 2002/49/EK nosacījumiem robežvērtības var būt atkarīgas no trokšņa veida (ceļu, dzelzceļu, gaisa satiksmes radīts troksnis, rūpniecisks troksnis utt.), apkārtnes veida un iedzīvotāju grupu jutīguma pret troksni; tāpat tās var atšķirties esošās situācijās un jaunās situācijās (kad mainās stāvoklis attiecībā uz trokšņa avotu vai mainās apkārtnes lietojuma veids). Trokšņa avotu raksturs un pārvaldība rūpnieciskajiem trokšņa avotiem un satiksmes trokšņa avotiem atšķiras, un Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas reģionā, kur satiksmes troksnim nav noteikti atšķirīgi vides trokšņa robežlielumi. Jau šobrīd Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībā" paredz, ka jauktas apbūves teritorijās, kas tipiski atrodas intensīvas satiksmes apkaimēs, vides trokšņa robežlielumi ir augstāki, jo šajās teritorijās troksnis ir atkarīgs no trokšņa avota veida, satiksmes intensitātes, kā arī iespējām to novērst vai samazināt. Līdzvērtīgs trokšņa pārvaldības raksturs kā tranzīta (B kategorijas) vai maģistrālajām (C kategorijas) ielām jauktas apbūves teritorijās, ir arī autoceļiem un dzelzceļiem, gaisa kuģu satiksmei pacelšanās un nosēšanās sektoros.

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas tekstu ar papildu skaidrojumu šādā redakcijā.

Ar noteikumu projektu netiek noteiktas striktākas prasības attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem un noteikumu projekta pielikumā ir pārņemtas no 2014. gada spēkā esošās vides trokšņa robežlielumu vērtības, kas piemērojamas rūpnieciskajiem trokšņa avotiem, kā arī noteikti satiksmes vides trokšņa normatīvi.