Atzinums

Rīgā
2024. gada 22. aprīlī Nr. 30
Veselības ministrijai un veselības ministram Hosamam Abu Meri pasts@vm.gov.lv hosams.abumeri@vm.gov.lv ieva.melisus@vm.gov.lv
Finanšu ministrijai un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam pasts@fm.gov.lv arvils.aseradens@fm.gov.lv
Tieslietu ministrijai pasts@tm.gov.lv
Atzinums par informatīvā ziņojuma projektu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” (24-TA-922)
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA) ir izskatījusi Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma projektu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” (24-TA-922) (turpmāk – Ziņojuma projekts) un sniedz sekojošu atzinumu, iebildumus un priekšlikumus.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma identificēta, ka “26 teritorijās pārtraukto līgumu skaits ir lielāks nekā noslēgto (t.i. līgumu skaits ar jaunām ģimenes ārstu praksēm)” (3.lpp.), tomēr trūkst analīze par tā saistību ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, vai palikušajām ārstu praksēm būs optimāls pacientu skaits. LĢĀA lūdz papildināt ar analīzi par esošo un prognozējamo pacientu skaitu nākotnē šajās teritorijās.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma identificēta “3. Infrastruktūras un telpu nepietiekamība ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai” (3.lpp.), tomēr trūkst norādes par augstām izmaksām, kuru LĢĀA uzsvērusi. LĢĀA aicina papildināt ar finanšu resursu nepietiekamību ievērojami augstāku izmaksu dēļ telpu īrei un nepieciešamo pakalpojumu apmaksai, kā arī pašvaldību telpu pieejamība ir ļoti ierobežota lielajās pilsētās.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma norādīta “4. Maksājumu sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība. (..) Savus prakses ienākumus no valsts tā saņem 18 dažādās pozīcijās. Tas rada lielu maksājumu sistēmas sadrumstalotību un finansējuma saņēmēju neizpratni” (3.lpp.). LĢĀA maksājumu skaitu neuzskata par problēmu, jo tādējādi taisnīgāk notiek apmaksa. LĢĀA nepiekrīt, ka maksājumu sistēma pati par sevi rada neizpratni finansējuma saņēmējiem, problēma vairāk ir tajā, ka Vadības informācijas sistēmā nepietiekamā mērā ir iespējams sekot līdzi aprēķiniem, nav zināms, no kādiem parametriem tiek atlasīta informācija, līdz ar to grūtības novērtēt un ietekmēt uzskaitītos rezultātus un maksājumus. LĢĀA aicina precizēt.
Vienlaicīgi Veselības ministrijas priekšlikums izņemt no kapitācijas naudas un uzturēšanas maksājuma izmaksu pozīcijas, kuras saistītas ar māsām/ārstu palīgiem, sadrumstalotību palielina. Tādējādi Ziņojuma priekšlikums ir pretrunā ar konstatēto problēmu, LĢĀA aicina izslēgt.
Šajā pašā punktā norādīts, ka “2023. gadā 87,99% no valsts budžeta finansējuma prakses saņēma neatkarīgi no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma (..)”. Veselības ministrijas priekšlikums nesamērīgi un nepamatoti palielināt lauku piemaksu palielinās tās saņēmējiem finansējumu, kurš būtu neatkarīgs no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma.
Esošās situācijas apraksta sadaļā “5. Lēns digitalizācijas progress un birokrātiskā darba slogs” neviennozīmīgi norādīts: “medicīniskie ieraksti tiek veikti dažādi (..), līdzīgi norit arī ar e-nosūtījumiem” (3.lpp.) LĢĀA aicina precizēt kā ir daudzkārt norādījusi, ka e-nosūtījuma funkcionalitāte ir smagnēja un neērta lietošanā, tāpēc tās pielietojums ir ierobežots. Bez e-nosūtījuma būtiskiem tehniskiem uzlabojumiem tas patērē nepiedodami daudz mediķu darba laika. Tāpat LĢĀA lūdz papildināt ar nesamērīgo laika un resursu ieguldījumu nosūtījumu sagatavošanā uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas ir neapmaksāts darbs, kā atsevišķu identificēto problēmu, jo neiekļaujas zem 5. sadaļas. Tai skaitā par situācijām, kad tas ir nevajadzīgi saistīts ar citiem ieguvumiem, piemēram, funkcionālās gultas pieejamību, īpašās aprūpes piešķiršanu pasliktinoties veselības stāvoklim senioriem pensijas vecumā.
Esošās situācijas apraksta sadaļā “9. Neefektīva sadarbība ar sekundārās veselības aprūpes speciālistiem” norādīts: “Iepriekšminēto domnīcu rezultātā pacienti akcentēja arī savstarpējās sadarbības problēmas starp primāro un sekundāro veselības aprūpi. Pacientu biežākā norādītā problēma - kļūšana par kurjeru starp primāro un sekundāro veselības aprūpi” (4.lpp.) Tas neatbilst darba grupas ietvaram un turpmāk izklāstītajam nav saistības ar kurjera funkciju – to iespējams novērst ar efektīvu e-veselību, kur vienuviet nonāk visi nosūtījumi un slēdzieni ērti atlasāmi, izgūstami un lietojami.
Ziņojuma projektā “ir izvirzīti galvenie uzdevumi PVA stiprināšanai:
Definēt optimālās prakses konceptu;
(..);
Stiprināt finansēšanas modeli, motivējot ģimenes ārstu prakses veikt manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas;
(..);
Veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām (uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām) ģimenes ārstu praksēm.
Īss ieskats plānotajos risinājumos turpmāko trīs gadu laikā atspoguļots 1. attēlā”(4.lpp.)
LĢĀA iebilst, ka pietiek tikai ar optimālās prakses koncepta definēšanu, jo bez tā ieviešanas tas tā arī paliks kā ideja “uz papīra”. LĢĀA optimālās prakses koncepta definēšanu lūdz papildināt ar izstrādi un ieviešanu (normatīvā bāze un pietiekams/sabalansēts finansējums aktivitātēm, kas veicinātu optimālo pacientu skaitu, pieejamību, nodrošinājumu), norādot konkrētu termiņu ieviešanas kalendārā.
LĢĀA lūdz precizēt galvenos uzdevumus un skaidri norādīt, ka nepieciešama visu manipulāciju pārskatīšana, tai skaitā tarifu palielināšana 2025. gadā.
Priekšlikums uzdevumu izteikt sekojoši: “Pilnveidot maksājumu sistēmu, nosakot izmaksām atbilstošus maksājumus, tai skaitā pārskatot kapitācijas naudu, uzturēšanas maksājumu, manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas” un uzdevumu izteikt: “veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām ģimenes ārstu praksēm”, svītrojot tekstu iekavās “(uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām)”, jo visu prakšu pacientiem ir nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi, kuri palielinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Formāla sadarbības līguma nenoslēgšana neliecina par prakses sadarbības līmeni ar citiem speciālistiem.
Ņemot vērā, ka 1.[domāts 2.] attēls (4.lpp.) pēc satura dublējas ar 5. attēlu (39.lpp.), iespējams, ka te būtu izslēdzams.
Ziņojuma projekta sadaļā “Optimālās prakses koncepts” (5.lpp.) LĢĀA ir aicinājusi norādīt: “atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs darba dienu laikā”, papildinot ar vārdu “darba”, savukārt prakses aprīkojumā “printeris praksē” aizvietojams ar “printeris katrā darba telpā”, jo joprojām ir liels daudzums izziņu un izrakstu, kuri nepieciešami pacientiem papīra formā.
Ziņojuma projekta sadaļā “Cilvēkkapitāla stiprināšana” (7.lpp) norādīts: “būtiskākie cilvēkresursu nepietiekama nodrošinājuma cēloņi ir sabiedrības, tostarp medicīniskā personāla novecošanās, nepietiekošs jauno ārstu nodrošinājums vairākās specialitātēs, māsu trūkums un ārstniecības personu piesaiste un noturēšana darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā”. LĢĀA aicina papildināt ar būtisku iemeslu – “veicamajam darbam neatbilstošs atalgojums”.
Par ziņojuma projekta sadaļu par papildu darbinieka ieviešanu (8., 9.lpp.) un pielikuma 2.2.1. un 2.2.2. lapās
Pretēji vairākumam organizāciju viedoklim, kurš tika pausts darba grupā, ka papildus darbiniekam nosakāma elastīga darba slodze, ne tikai pilna, bet arī iespējama 0,5 vai 0,75, Veselības ministrija paredz tikai pilnas slodzes iespēju. LĢĀA aicina trūkstošu cilvēkresursu apstākļos apmaksāt ģimenes ārstu praksēm papildu darbinieku arī uz nepilnu slodzi vismaz no 2025. gada, lai varētu piesaistīt piemērotus darbiniekus, kuri nevar strādāt pilnu slodzi, piemēram, studenti, jaunās māmiņas, ģimenes apstākļu vai vecuma dēļ. Darba grupā bija vienošanās, ka papildu darbinieka atalgojums jāparedz māsas/ārsta palīga atalgojuma līmenī [vismaz no 2025. gada, ja nav nekādi iespējams 2024. gadā]. Tomēr Ziņojuma projektā un aprēķina pielikumā paredz māsas palīga atalgojumu  - 925 euro bruto, kas ir zem 700 euro pēc nodokļu nomaksas. Ņemot vērā to, ka darbiniekam tiek prasīts strādāt ar personu sensitīviem veselības datiem, plānotais atalgojuma līmenis ir neadekvāti zems, jo atbilst ~ 60% no vidējās algas valstī, 0.67 slodzes /26,66 māsas darba stundām nedēļā. LĢĀA lūdz papildu darbiniekam paredzēt māsas atalgojuma likmi, nosakot tādu slodzes apmēru, kāds ir iespējams budžeta ietvaros, piemēram, līdz 0,7 vai 0,5 slodzēm.
Ziņojuma projekta sadaļā “ģimenes ārstu skaits” teikts: “tuvāko piecu gadu laikā (līdz 2029. gadam) līgumu ar NVD var pārtraukt 172 ģimenes ārstu jeb 14,2% no šobrīd esošiem ģimenes ārstiem. Lai nodrošinātu šo ģimenes ārstu sniegto PVA pakalpojumu apjomu, nepieciešami 150 ģimenes ārstu (dažas prakses apvienojot)” (10.lpp). Te redzams, kāpēc līdz šim atvērto prakšu skaits ir mazāks kā slēgto, jo prakses apvieno un neizsludina jauna ģimenes ārsta meklēšanu, jo reģionā iespējams ir samazinājies un/ vai plānots iedzīvotāju skaita turpmāks samazinājums. Var rēķināt procentuāli – 12,8% - 22 prakses mazāk ir liels samazinājums nevis “dažas prakses apvienotas”.
Ziņojuma projekta sadaļā “2.9. Pilnveidotā izglītības sistēma māsas kvalifikācijas celšanai ļauj medmāsām ātrāk nonākt ģimenes ārstu praksē” (12.,13.lpp.) norādīts, ka “zināšanu pilnveidei māsām ir pieejami ESF+ apmaksāti tālākizglītības kursi, t.sk. par māsas darbību primārajā veselības aprūpē”. LĢĀA vērš uzmanību, ka liela problēma ir ārstu palīgu apmācībā tieši primārā veselības aprūpē, jo ārstu palīgi tiek mērķtiecīgi apmācīti darbam tieši neatliekamā medicīniskā palīdzībā, bet netiek iekļautas apmācības darbam PVA. Priekšlikums ir pārskatīt ārstu palīgu sagatavošanas iespējas un virzīšanu mācību procesā arī darbam PVA, ne tikai NMP.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.1.1. Pārskatīt uzturēšanas maksājums ģimenes ārstu pamatpraksēm” un “3.1.2. Uzturēšanas maksājums māsai vai ārsta palīgam, kā arī papildu darbiniekam” (14., 15.lpp.), kā arī pielikuma 3.1.1. un 3.1.2.lapas.
Veselības ministrijas priekšlikums: “no 2026. gada uzturēšanas maksājums ģimenes ārstu pamatpraksei sastādītu 905 euro/mēnesī (līdzšinējo 1 000 euro vietā), kas radītu valsts budžeta līdzekļa ekonomiju 1 319 340 euro, ko novirzītu māsas/ārsta palīga/papildu darbinieka uzturēšanas maksājumam”. Šis priekšlikums darba grupā nav izdiskutēts un nav panākta vienošanās. Jau šobrīd telpu izmaksas lielajās pilsētās ir ievērojami augstākas, esošā maksājumā nav nepieciešamajā apmērā segts un nav plānots segt darbaspēka izmaksu pieaugumu atbilstoši minimālās un vidējās algas pieaugumam valstī 2024. un 2025. gadā grāmatvedības un telpu uzkopšanas pozīcijās, par kurām LĢĀA iebildusi. Piemēram, vasaras sezonā optimālai praksei uz 80-100 m2 jau šobrīd 1000 euro knapi sedz prakses uzturēšanas izmaksas, bet apkures sezonā ievērojami pārsniedz. Bet pēc Veselības ministrijas priekšlikuma prakse ar ārstu un 3 darbiniekiem, kopā 4 nodarbinātajiem telpu izmaksām saņemtu 440+3x110+2% inflācija, kopā ap 785 euro mēnesī 2026.gadā! Zināms, ka vismaz viena māsa/ārsta palīgs ir 99% prakšu, tāpēc nebūtu lietderīgi no prakses uzturēšanas maksājuma un kapitācijas naudas izņemt vienas māsas/ārsta palīga darba vietas izmaksas. Varētu noteikt papildus (sākot no otrā) darbinieka izmaksas saistībā ar darba galdu, krēslu, datoru, datora programmatūru, ārstu programmu licences maksu katram darbiniekam papildus, telefonu, apmācību darbiniekam, bet kategoriski iebilstam par telpu izmaksu attiecinājumu uz darbinieku, jo, ja ilgāku laiku neizdosies atrast vietā otro māsu/ ārsta palīgu – zemās vidējā medicīniskā personāla pieejamības dēļ, tad nesamazināsies prakses telpu lielums, kā arī instrumentu galda vai apmeklētāju krēslu izmaksas.
Priekšlikums: pārskatīt uzturēšanas maksājumu ģimenes ārstu pamatpraksēm, neizņemot vienas māsa/ārsta palīga darba vietas un telpu izmaksas, bet palielinot grāmatvedības un telpu uzkopšanas izdevumus atbilstoši algu pieaugumam jau 2025. gadā, kā arī papildināt ar tālākizglītības pasākumu izmaksām un par katru nākamo nodarbināto papildus izmaksām, tomēr pārskatot maksājuma pozīcijas, kuras nav atbilstošas un nav saskaņotas.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.2. Kapitācijas naudas pārskatīšana” (15., 16.lpp.), kā arī pielikuma 3.2.1.- 3.2.2.lapas.
Ziņojuma projektā norādīts: “(..) pārējās sadaļas, neskatoties uz notikušo inflācijas pieauguma ietekmi, nav pārskatītas” (15.lpp) (no 2016. gada), tomēr joprojām palikušas nepalielinātas pozīcijas pat inflācijas apjomā, kuras LĢĀA aicina palielināt no 2025. gada.
Ziņojuma projektā norādīts: “3.2.2.pārskatīts kapitācijas naudas aprēķins, papildinot to ar pozīcijām, kas līdz šim nebija iekļautas vai bija iekļautas nepietiekošā apjomā” (2026. gadam 16.lpp.). Kaut arī visas pozīciju izmaiņas ir svarīgas, tomēr diemžēl nav ne diskutētas, ne saskaņotas - pieņemtas no Veselības ministrijas puses vienpersonīgi. LĢĀA strikti iebilst dzēst pozīcijas - fonendoskopi māsai, vienreizlietojamie cimdi, sejas maskas, koka špāteles vienai māsai, mērķa kritēriju izpildes maksājuma kapitācijas naudā un pacientu telefonkonsultāciju apmaksas dzēšanai (pielikumā 3.2.2.1.Kapit_salīdz_25_26). Šīs pozīcijas ir iepriekš iekļautas saskaņā ar vienošanos starp Veselības ministriju un LĢĀA un nav aizstājamas ar pavisam citu līdz šim neapmaksātu darbu par prakses vadīšanu. LĢĀA lūdz precizēt, ka prakses vadīšana bija arī LĢĀA priekšlikums (iesniegts kopā ar komentāriem un papildinājumiem kapitācijas naudas un fiksētā maksājuma tabulā 12.12.2023. e-pastā darba grupai), kā arī LĢĀA bija norādījusi, ka visas “cenas ir aktualizējamas kopš 2016. gada aprēķināšanas” un norādījusi otoskopa cenu, kas nav ņemts vērā un nav mainītas.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.3. Ģimenes ārstu praksei apmaksājamo manipulāciju klāsta pilnveide” (16.,17.lpp), kā arī pielikuma 3.3.lapās
“Savukārt no 2026. gada paredzēts apmaksāt nosūtījuma sagatavošanu VDEĀK” (17.lpp.)
LĢĀA vairākkārt ir uzsvērusi, ka šis ir neapmaksāts un ļoti laikietilpīgs papildus darbs, kas valstij ir vajadzīgs, un nav atliekams. LĢĀA un LLĢĀA iesniedza pieteikumu šai jaunajai manipulācijai pirms gandrīz 10 gadiem (pielikumā izraksts –  01.09.2014. iesniegumam jaunas veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas iekļaušanai dokumentācijas sagatavošanai nosūtīšanai uz VDEĀVK), 2023. gada maijā gan LĢĀA, gan LLĢĀA šo manipulāciju nosauca starp prioritātēm valsts budžetam 2024. gadam, un ar veselības ministra 06.12.2023. rīkojumu izveidotā darba grupā šī manipulācija saņēma augstāko punktu skaitu prioritāšu vērtējumā.
Ziņojuma projekta 1. pielikumā aprēķinu tabulas “3.3.1. Jaunas manipul_2026.gads” lapā ierakstot nosūtījuma sagatavošanas personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju tarifa aprēķinā optimālo darba laiku kvalitatīvam nosūtījumam (ārstam 80 min, māsai 15 min, skat. šī atzinuma pielikumā), rezultāts rāda, ka gadam nepieciešami 3,289 milj. euro. Attiecīgi plānotais 1,4 milj.[1] euro finansējums 2024. gadam pietiek 5 mēnešiem [no 16 milj. palikušais nesadalītais].
Ņemot vērā pakalpojumu klāsta palielināšanas motivēšanas nozīmi (jeb manipulāciju veicināšanu),  LĢĀA priekšlikumi apmaksājamo manipulāciju klāsta pilnveidei:
apmaksāt nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju 2024. gadā vismaz 1,4 milj. euro apmērā, 2025. gadā 3,289 milj. euro apmērā un turpmāk ik gadu, attiecīgi precizējot Ziņojumu un tā pielikumu, kā arī MK sēdes protokollēmuma 2.punktu.
visu manipulāciju pārskatīšanu un jaunu ieviešanu paredzēt 2025. gadā, izslēdzot no ziņojuma un pielikuma tos priekšlikumus, kuri darba grupas organizāciju kopvērtējumā neguva prioritātes vai augstu vērtējumu.
 Ziņojuma projekta sadaļa “3.4.4. Ieviest izstrādātos rezultatīvos rādītājus, veicinot to izpildi ar motivējošu samaksu” un “3.4.5. Ieviesto rezultatīvo radītāju auditēšana un ģimenes ārstu prakšu iesaistes veicināšana”” (20.,21.lpp), kā arī pielikuma 3.4.4.gada kvalitāte, 3.4.5. kvalitātes mentori lapās
Nav panākta vienošanās par A un B līmeņa prasību dalījuma ieviešanu, kvalitātes mentoriem, kritērijiem atlasei, skaitu, apmaksu (30% ārsta algas apmērā), kā arī, ka “indikatoru izvērtēšanas komisijā būtu NVD pārstāvis un divi kvalitātes mentori” (darba grupā runāts par NVD un pārstāvjiem no ģimenes ārstu asociācijām). LĢĀA ir darba grupā iebildusi - skat. darba grupai 19.03.2024. e-pastu.
LĢĀA ieskatā nepietiek ar pacientu ziņotās pieredzes mērījumu (PREM) ieviešanu (3.4.2.), LĢĀA ir izteikusi priekšlikumu: Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs, neatkarīgs katras ģimenes ārsta prakses darba novērtējums no pacienta perspektīvas. Tāpēc LĢĀA Valde ir vienojusies, ka prioritāra ir visas Latvijas katras prakses pacientu neatkarīga aptauja par ģimenes ārsta un prakses pieejamības un citiem uz pacientu orientētas primārās veselības aprūpes nodrošināšanas aspektiem katrā praksē. Pēc neatkarīgas pacientu aptaujas rezultātiem būtu iespējams pirmo reizi atalgot prakses par ieguldīto uz pacientu orientētā veselības aprūpē šo daudzu gadu laikā, kā arī izdarīt secinājumus, atklāt problemātiskās prakses, veikt prakšu padziļinātu izpēti un rast risinājumus konkrētās praksēs.
 Ziņojuma projekta sadaļa “3.5. Vakcinācijas procesa digitalizācijas pilnveide”” (21.-22.lpp), pielikuma 3.5.2. Vakcinācijas aptvere lapa
Darba grupā tika izdiskutēts un panākta vienošanās, ka no 2025. gada par katru vakcinācijas faktu maksās kā vienu manipulāciju (ietvers gan apskati pirms vakcinācijas, gan vakcinācijas veikšanu, gan datu iesniegšanu e-veselībā) ap 6 euro (tarifa maksa celsies tāpat kā pārējām manipulācijām galvenokārt dēļ darba samaksas pieauguma), tomēr uzskaite  būs no e-veselības sistēmas, nedublējot Vadības informācijas sistēmā. LĢĀA lūdz papildināt Ziņojuma projektu ar šo panākto vienošanos, ka ģimenes ārstiem no 2025. gada nebūs jādublē uzskaite samaksas saņemšanai par katru vakcinācijas faktu.
Vai pareizi saprotam, ka vakcinācijas aptvere tiks vērtēta papildus vakcinācijas fakta manipulācijas samaksai par 2025. gadu un izmaksāts pirmo reizi 2026. gadā (nevis par 2026. gada rādītājiem 2027. gadā)?
Ziņojuma projekta sadaļa “3.6.2. Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BASIK) agrīnās attīstības risku atpazīšanai” (21.,22.lpp) izstrāde  - darba grupā nevienu reizi nav runāts un diskutēts, tāpēc LĢĀA lūdz no Ziņojuma izslēgt. Zināms, ka ģimenes ārsti lieto arī citu instrumentu Bērna vecumā no 1 nedēļas līdz 5 gadiem fiziskās un garīgās attīstības novērtēšanas dokumentu, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.265 Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība 21.09.2011. un ir uz pierādījumu līmeņiem balstīta, plašākai profilaksei un mērķētāka, katram vecuma posmam atbilstoša traumu profilaksei.
Ziņojuma projekta sadaļa “4.6.3. Mentora programma jaunatvērtām praksēm” (28.lpp.) un pielikuma 4.6.3.lapa
“Plānots, ka viena pieredzējuša ģimenes ārstu prakse mentoringu sniegs divām jaunatvērtām praksēm 12 mēnešus, saņemot par to 30% no algas ar darba devēja VSAOI, kas ir 854,25 euro/mēnesī.”
Priekšlikums nav pilotēts, nav detaļās izdiskutēts, nav saskaņots, LĢĀA lūdz izslēgt.
Jaunais ģimenes ārsts kā līdz šim rezidentūru pabeidzis ārsts visu trešo gadu ir bijis ģimenes ārsta praksē un jau apguvis visus Ziņojumā uzskaitītos jautājumus – gan prakses darba organizāciju, gan talonu vadīšanu, gan veidlapu aizpildīšanu, gan IT sistēmu lietošanu. Uzsākot savu praksi būtu lieliski, ka būtu pieejams mentors, taču paredzētie izdevumi ir nesabalansēti šim mērķim un reāli ieguldāmam laikam.
Ziņojuma projekta sadaļa “4.8. Pilnveidotas lauku piemaksas ieviešana ģimenes ārstu piesaistei darbam lauku reģionos” (29.-33.lpp) un pielikuma 4.8.lapa
1.tabula “Nepieciešamo jauno ārstu skaita īpatsvars administratīvā teritorijā 2028. gadā” nav diskutēta darba grupā, LĢĀA lūdz atainojumu kopskatā ar pensijas vecumā esošajiem ģimenes ārstiem (kuri var pārtraukt līgumu jebkurā laikā).
Joprojām nav saņemts 20.03.2024. e-pastā LĢĀA lūgtais - detalizēts aprēķins par lauku/āpusRīgas piemaksu, pamatojumu ar aprēķinu par katru piemaksas apmēru (lūdzām arī sniegt datus par ģimenes ārstu mājas vizīšu skaitu, kas nav saņemts). Līdz ar to nav pamatojuma piedāvātajiem konkrētiem piemaksu apmēriem, kā arī jaunam kritērijam – attālumam līdz galvaspilsētai, par ko LĢĀA ir kategoriski iebildusi un vairākkārt sniegusi sekojošu viedokli. Pārējās Latvijas pilsētas nav lauki un nav pamatotas lauku piemaksas. Modelis nav jāmaina, esošo blīvuma piemaksu apmēri ir pārskatāmi, nosakot sabalansētu ar pārējiem maksājumiem praksē un ņemot vērā piemaksas būtību: esošo piemaksu paaugstināšanu atbilstoši apdzīvotības blīvumam, sevišķi teritorijās zem 20 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, kur esošo piemaksu varētu reizināt ar 3, 20-99 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru x2, no 100 – 499 atstāt esošajā apjomā.
LĢĀA iebilst priekšlikumam “atcelt līdzšinējo samaksu par katru nākamo reģistrēto pacientu lauku piemaksas aprēķinā” (32.lpp), jo šī ir samaksa par virsslodzi reti apdzīvotās teritorijās, kas motivētu neatteikties no 1801. pacienta, ja tuvākais ārsts, pie kura var piereģistrēties ir 20-40 km attālumā.
Piedāvātai reģionālai piemaksai nav pamatojuma izmaksās un sagaidāmos rezultātos, kā arī nav balansā ar pārējiem maksājumiem. Būtisku finansējuma daļu, kas ir neatkarīgs no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma, ieguldot atkarībā no prakses atrašanās vietas – attāluma līdz Rīgai, tas neveicinās prakses darbības uzlabojumus (pacienta centrētas pieejas attīstību un kvalitāti). Piemaksa veicinās ārstu izvēli par labu reģionālām pilsētām nevis laukiem.
Tā vietā ir jāplāno pietiekams un sabalansēts finansējums aktivitātēm, kas veicinātu optimālās prakses ieviešanu - optimālo pacientu skaitu, prakšu labu nodrošinājumu gan ar cilvēkresursiem, gan atbilstošām telpām un aprīkojumu. LĢĀA ieskatā prioritāri ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas katram ģimenes ārstam sniegt vienlīdzīgus ģimenes ārsta pakalpojumus saviem pacientiem visā Latvijā un atbilstoši jāatalgo par ieguldīto.
LĢĀA lūdz izslēgt priekšlikumu par “samaksu par attālumu līdz galvaspilsētai” un  līdzšinējās samaksas par katru nākamo reģistrēto pacientu lauku piemaksas aprēķinā atcelšanu (esošā kārtība saglabājama), piemaksas par blīvumu pārskatīt un ieviest pēc tam, kad būs ieviesta pilnveidota maksājumu sistēma ar manipulācijām un papildus darbinieka apmaksa ar māsas atalgojuma līmeni.
Ziņojuma projekta sadaļa “5. Multiprofesionāla PVA attīstība” (34.-35.lpp) un pielikuma 5.lapas
Priekšlikums nav saskaņots un detaļās nav izdiskutēts.
Ziņojuma projektā paredzēts, ka “ģimenes ārstu prakse varēs noslēgt sadarbības līgumu vai pieņemt darbā kādu no iepriekšminētajiem veselības aprūpes speciālistiem paplašināta PVA pakalpojuma sniegšanai savas prakses pacientiem” (34.lpp.) LĢĀA iebilst, ka PVA komandas paplašināšana tiek piedāvāta tikai slēdzot sadarbības līgumu ar citām praksēm, lai prakses pacienti varētu saņemt kāda paplašinātās komandas speciālista pakalpojumus. Speciāla sadarbības līguma slēgšana ir administratīvs slogs, iespējams, ierobežojums prakses pacientiem saņemt šo speciālistu pakalpojumus citur, un vienlaicīgi ierobežo citu prakšu pacientu piekļuvi šīs komandas speciālistiem.
LĢĀA lūdz precizēt ziņojumu, lai pieļautu brīvas sadarbības iespējas starp praksēm (jau šobrīd pastāv), bez speciāliem līgumiem starp praksēm un ierobežojumiem līguma/rajona ietvarā, nodrošinot vienlīdzību samaksā starp ārstniecības iestādēm, maksājot piesaistīto komandas locekļu atalgojumu un kabineta uzturēšanas maksājumu.
LĢĀA iebilst kādiem motivējošiem maksājumiem ģimenes ārstam par darbību koppraksē 30 % no ārsta algas, kopprakses darba koordinēšanas maksājumiem, kas nav vienlīdzīgi ar citu ģimenes ārstu prakšu vadīšanas vai reģistratora funkcijas izdevumiem. Nav atbalstāma kādas noteiktas sadarbības finansiālas priekšrocības un nevienlīdzība attiecībā pret citām iestādēm. Par katru pakalpojumu ir jāmaksā vienlīdzīgi visām ārstniecības iestādēm. Par papildus pakalpojumu ieviešanu ir nepieciešams izvērtējums. Cita starpā, piemēram, psihoterapeits ir izslēdzams, jo ir sekundārās veselības aprūpes speciālists. LĢĀA lūdz izslēgt kopprakšu ieviešanu.
Ziņojuma projektā norādīts, ka “arī e-nosūtījumi tiek aktīvi izmantoti ne visās ģimenes ārstu praksēs neskatoties uz to, ka E-veselības sistēmas nodrošinātā ārsta darbavieta ir pieejama visiem ģimenes ārstiem, neatkarīgi no tā vai viņi pacientu datu apstrādei savā praksē izmanto vai neizmanto lokālo informācijas sistēmu” (36.lpp.) LĢĀA iebilst par atspoguļojumu, jo e-nosūtījuma funkcionalitāte ir vāji izstrādāta, neērta un patērē nepieņemami daudz laika.
Ziņojuma projekts paredz “6.7. Vienotas rindas izveide valsts apmaksātu izmeklējumu saņemšanai. Plānots attīstīt arī e-pieraksta sistēmu un izveidot vienotu rindu mehānismu uz noteiktiem (prioritāri uz dārgajiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem) valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas integrēta ar ārstniecības iestāžu rindu moduļiem.” Kā tas attiecas uz PVA stiprināšanu?
Ziņojuma kopsavilkumā (39., 40.lpp.) LĢĀA lūdz veikt sekojošus labojumus:
Multiprofesionāla PVA attīstība (sadarbības un kopprakšu attīstības veicināšana) – svītrot iekavas ar vārdiem “(sadarbības un kopprakšu attīstības veicināšana)” un atstāt kā attēlā “PVA komandas paplašināšana", jo vēl ir nepieciešamas diskusijas un turpināt izstrādāt;
LĢĀA lūdz 5. attēlu papildināt ar optimālā prakses koncepta izstrāde 2024. gadā, svītrot “ārstu piesaiste darbam reģionos” un aizstāt ar “optimālā prakses koncepta ieviešana, maksājumu un manipulāciju pārskatīšana” 2025. gadā, digitalizācijas attīstība pēc Ziņojuma sanāk 2025. gadā, 2026. gadā svītrot “kopprakšu attīstība”, jo paliek “PVA komandas paplašināšana”, un papildināt ar “lauku/blīvuma piemaksas pārskatīšana”;
Plānotos pasākumus un finansējumu precizēt atbilstoši iepriekš sniegtajiem LĢĀA priekšlikumiem, tai skaitā:
2024. gadā samaksas ieviešana par nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju;
2024. gadā optimālās prakses koncepta izstrāde (tai skaitā normatīvos aktos, ES fondu piesaistes regulējumā jaunajām un esošajām praksēm);
2025. gadā optimālā prakses koncepta ieviešana, maksājumu un manipulāciju pārskatīšana: kapitācijas naudas palielinājums (pārskatot visas kapitācijas naudas izmaksu pozīcijas vienā reizē), uzturēšanas maksājuma palielinājums (atbilstoši reālajam darbaspēka izmaksu palielinājumam un inflācijai)  - vienā kārtā; esošo manipulāciju pārskatīšana, tai skaitā tarifu paaugstināšana, un jaunu manipulāciju ieviešana ģimenes ārsta praksē (vienā kārtā);
izskatīt iespēju 2025. un 2026. gadā izstrādāt un ieviest visaptverošu ģimenes ārstu prakšu pacientu aptauju, lai novērtētu katras prakses darbu un veiktu nepieciešamos pasākumus uz pacientu orientētas pieejas ieviešanā;
digitalizācijas attīstībā svītrot tekstu iekavās “(uzlabota saziņa ar ģimenes ārsta praksi, e-nosūtījumu un e-slēdzienu pārēja)” – par ieviešanas laiku un saturu vēl ir nepieciešamas diskusijas;
pagaidām svītrot mentoru programmas uzsākšanu vai pārstrādāt nosacījumus pilotēšanas finansēšanai;
2026. gadā ieviest uzturēšanas maksājumu par katru nākamo nodarbināto papildus izmaksām;
2026. gadā maksājuma par iedzīvotāju blīvumu pārskatīšana/lauku piemaksas palielinājums [pēc tam, kad būs ieviesta pilnveidota maksājumu sistēma ar manipulācijām un papildus darbinieka apmaksa ar māsas atalgojuma līmeni];
ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta pilnveidošana plānota 2026. gadā, LĢĀA lūdz 2025. gadā;
multiprofesionālā PVA attīstībā svītrot tekstu iekavās “(sadarbības prakses un kopprakšu modeļa ieviešana)”, lai paliek kā attēlā “PVA komandas paplašināšana";
plānotie pasākumi turpmāk [no 2027. gada]: 1. PVA pakalpojumu pieejamība ārpus darba laika (40.lpp.) LĢĀA lūdz precizēt: PVA pakalpojumu pieejamības stiprināšana ārpus ģimenes ārstu darba laika.
Par MK sēdes protokollēmuma 4.punktu
4. Veselības ministrijai līdz 2025.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības stiprināšanu ārpus ģimenes ārstu darba laika, attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta finansējumu 2026.[ 2027.?] gadam un turpmāk ik gadu (..).
Ziņojuma projektā plānotais pasākuma ieviešanas laiks nesakrīt ar MK sēdes protokollēmuma projektā norādīto par finansējumu 2026. gadam, izskatās, ka precizējams sēdes protokollēmuma projekta 4.punkts, iespējams, - 2027. gadam.

Noslēgums
Ziņojuma projektā norādīts, ka lai izstrādātu priekšlikumus PVA stiprināšanai, (..) ar 2023. gada 6. decembra VM rīkojumu tika izveidota darba grupa “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”. Rīkojumā darba grupai noteikts uzdevumus izstrādāt savstarpēji saskaņotus priekšlikumus (..). Tomēr Ziņojuma projekts neatbilst rīkojumā dotajam uzdevumam, jo daļa Ziņojuma projekta satura nav sasvstarpēji saskaņota, daļa neatbilst priekšlikumu saturam, par kuriem darba grupa vienojās. Ziņojuma projekts neietver 26.03.2024. darba grupas sēdē LĢĀA lūgto, lai tiktu norādīts LĢĀA viedoklis Ziņojuma projekta jautājumos, par kuriem LĢĀA ir iebildusi, piemēram, par plānoto pasākumu izpildes nosacījumiem, laiku/secību vai finansējuma apmēriem. LĢĀA aicina Veselības ministriju ņemt vērā šeit izteiktos priekšlikumus un precizēt Ziņojuma un MK sēdes protokollēmuma projektu.

Pielikumā: izraksts no 01.09.2014. LĢĀA un LLĢĀA iesnieguma Nacionālam veselības dienestam, kopijas Veselības ministrijai “IESNIEGUMS veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārrēķinam un jaunu pakalpojumu iekļaušanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā” pielikuma.

Biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
prezidente                                                       (paraksts*)    Alise Nicmane-Aišpure

*Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

[1] Veselības ministrs Hosams Abu Meri  22.12.2023 vēstulē Nr. 01-17.1/6083 Par valsts apmaksātas primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no 2024. gada 1. janvāra apliecinājis: "(..) Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanai”. Tās uzdevumi ir gan definēt turpmāko trīs gadu primārās veselības aprūpes attīstību, sasniedzamos rezultātus, gan veicināt to izpildi un vienoties par steidzami risināmajiem jautājumiem 2024.gadā, tostarp par papildu finanšu līdzekļu 16 milj. apmērā mērķtiecīgu piešķīrumu primārās veselības aprūpes kvalitatīvai nodrošināšanai." Zināms, ka no 16 milj. euro Ministru kabinets 16.01.2024. ir piešķīris finansējumu uzturēšanas maksājuma palielināšanai un aizvietošanas maksājumam kopā 9,974 milj. euro apmērā (pēc anotācijas pielikuma aprēķina). Līdz ar to vēl ir palikuši papildu piešķirami finanšu līdzekļi 6 milj. euro. Savukārt, Ziņojuma projekta aprēķini liecina, ka Veselības ministrija papildus nepieciešamo finansējumu 2024. gadam plāno 4,6 milj. euro apmērā, kas liecina, ka vēl 1,4 milj. euro būtu piešķirami, kurus LĢĀA lūdz piešķirt par nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.

 

Papildināta informatīvā ziņojuma projekta 6.sadaļa ar "LĢĀA norāda, ka viens no iemesliem E-veselības sistēmas e-nosūtījuma funkcionalitātes nelietošanai ir tas, ka tās izmantošana nav lietotājiem draudzīga (neērta, patērē nepieņemami daudz laika)". 
Papildināta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija" 5. punkts "Tāpat kā VDEĀK sagatavošana, arī izziņu izsniegšana par pacientu veselības stāvokli dažādu nozaru institūcijām (~20 dokumentu veidi) ir nesamērīga laika un medicīniska resursa ieguldījums. ". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", svītrojot "Stiprināt finansēšanas modeli, motivējot ģimenes ārstu prakses veikt manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas" un pievienojot " Pilnveidot maksājumu sistēmu, nosakot izmaksām atbilstošus maksājumus, tai skaitā pārskatot kapitācijas naudu, uzturēšanas maksājumu, manipulācijas, tādējādi motivējot ģimenes ārstu prakses sniegt pakalpojumus PVA līmenī, kas mazinātu nepieciešamību nosūtīt pacientu pakalpojumu saņemšanai pie sekundāriem veselības aprūpes speciālistiem un slimnīcās. ". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" (dzēsts attēls). 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", “veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām ģimenes ārstu praksēm”, svītrojot tekstu iekavās “(uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām)”. 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", papildinot "atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs darba dienu laikā." Papildinot ar vārdu "darba". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta 2.2.2.sadaļa, papildinot "kā arī vērtējama iespēja nodarbināt papildu darbinieku uz nepilnu slodzi".  
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" Teikums "Ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta pilnveidošana" pārnests uz plānotajiem pasākumiem 2025.gadā. 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" Teikums "PVA pakalpojumu pieejamība ārpus ģimenes ārstu darba laika;" pārnests uz plānotajiem pasākumiem 2026.gadā. 
 Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" , Plānotie pasākumi 2026. gadā "PVA pakalpojumu pieejamība ārpus ģimenes ārstu darba laika" papildinot ar vārdiem "ģimenes ārstu". 

Rīgā
2024. gada 22. aprīlī Nr. 30
Veselības ministrijai un veselības ministram Hosamam Abu Meri pasts@vm.gov.lv hosams.abumeri@vm.gov.lv ieva.melisus@vm.gov.lv
Finanšu ministrijai un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam pasts@fm.gov.lv arvils.aseradens@fm.gov.lv
Tieslietu ministrijai pasts@tm.gov.lv
Atzinums par informatīvā ziņojuma projektu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” (24-TA-922)
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA) ir izskatījusi Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma projektu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” (24-TA-922) (turpmāk – Ziņojuma projekts) un sniedz sekojošu atzinumu, iebildumus un priekšlikumus.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma identificēta, ka “26 teritorijās pārtraukto līgumu skaits ir lielāks nekā noslēgto (t.i. līgumu skaits ar jaunām ģimenes ārstu praksēm)” (3.lpp.), tomēr trūkst analīze par tā saistību ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, vai palikušajām ārstu praksēm būs optimāls pacientu skaits. LĢĀA lūdz papildināt ar analīzi par esošo un prognozējamo pacientu skaitu nākotnē šajās teritorijās.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma identificēta “3. Infrastruktūras un telpu nepietiekamība ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai” (3.lpp.), tomēr trūkst norādes par augstām izmaksām, kuru LĢĀA uzsvērusi. LĢĀA aicina papildināt ar finanšu resursu nepietiekamību ievērojami augstāku izmaksu dēļ telpu īrei un nepieciešamo pakalpojumu apmaksai, kā arī pašvaldību telpu pieejamība ir ļoti ierobežota lielajās pilsētās.
Esošās situācijas aprakstā kā problēma norādīta “4. Maksājumu sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība. (..) Savus prakses ienākumus no valsts tā saņem 18 dažādās pozīcijās. Tas rada lielu maksājumu sistēmas sadrumstalotību un finansējuma saņēmēju neizpratni” (3.lpp.). LĢĀA maksājumu skaitu neuzskata par problēmu, jo tādējādi taisnīgāk notiek apmaksa. LĢĀA nepiekrīt, ka maksājumu sistēma pati par sevi rada neizpratni finansējuma saņēmējiem, problēma vairāk ir tajā, ka Vadības informācijas sistēmā nepietiekamā mērā ir iespējams sekot līdzi aprēķiniem, nav zināms, no kādiem parametriem tiek atlasīta informācija, līdz ar to grūtības novērtēt un ietekmēt uzskaitītos rezultātus un maksājumus. LĢĀA aicina precizēt.
Vienlaicīgi Veselības ministrijas priekšlikums izņemt no kapitācijas naudas un uzturēšanas maksājuma izmaksu pozīcijas, kuras saistītas ar māsām/ārstu palīgiem, sadrumstalotību palielina. Tādējādi Ziņojuma priekšlikums ir pretrunā ar konstatēto problēmu, LĢĀA aicina izslēgt.
Šajā pašā punktā norādīts, ka “2023. gadā 87,99% no valsts budžeta finansējuma prakses saņēma neatkarīgi no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma (..)”. Veselības ministrijas priekšlikums nesamērīgi un nepamatoti palielināt lauku piemaksu palielinās tās saņēmējiem finansējumu, kurš būtu neatkarīgs no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma.
Esošās situācijas apraksta sadaļā “5. Lēns digitalizācijas progress un birokrātiskā darba slogs” neviennozīmīgi norādīts: “medicīniskie ieraksti tiek veikti dažādi (..), līdzīgi norit arī ar e-nosūtījumiem” (3.lpp.) LĢĀA aicina precizēt kā ir daudzkārt norādījusi, ka e-nosūtījuma funkcionalitāte ir smagnēja un neērta lietošanā, tāpēc tās pielietojums ir ierobežots. Bez e-nosūtījuma būtiskiem tehniskiem uzlabojumiem tas patērē nepiedodami daudz mediķu darba laika. Tāpat LĢĀA lūdz papildināt ar nesamērīgo laika un resursu ieguldījumu nosūtījumu sagatavošanā uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas ir neapmaksāts darbs, kā atsevišķu identificēto problēmu, jo neiekļaujas zem 5. sadaļas. Tai skaitā par situācijām, kad tas ir nevajadzīgi saistīts ar citiem ieguvumiem, piemēram, funkcionālās gultas pieejamību, īpašās aprūpes piešķiršanu pasliktinoties veselības stāvoklim senioriem pensijas vecumā.
Esošās situācijas apraksta sadaļā “9. Neefektīva sadarbība ar sekundārās veselības aprūpes speciālistiem” norādīts: “Iepriekšminēto domnīcu rezultātā pacienti akcentēja arī savstarpējās sadarbības problēmas starp primāro un sekundāro veselības aprūpi. Pacientu biežākā norādītā problēma - kļūšana par kurjeru starp primāro un sekundāro veselības aprūpi” (4.lpp.) Tas neatbilst darba grupas ietvaram un turpmāk izklāstītajam nav saistības ar kurjera funkciju – to iespējams novērst ar efektīvu e-veselību, kur vienuviet nonāk visi nosūtījumi un slēdzieni ērti atlasāmi, izgūstami un lietojami.
Ziņojuma projektā “ir izvirzīti galvenie uzdevumi PVA stiprināšanai:
Definēt optimālās prakses konceptu;
(..);
Stiprināt finansēšanas modeli, motivējot ģimenes ārstu prakses veikt manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas;
(..);
Veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām (uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām) ģimenes ārstu praksēm.
Īss ieskats plānotajos risinājumos turpmāko trīs gadu laikā atspoguļots 1. attēlā”(4.lpp.)
LĢĀA iebilst, ka pietiek tikai ar optimālās prakses koncepta definēšanu, jo bez tā ieviešanas tas tā arī paliks kā ideja “uz papīra”. LĢĀA optimālās prakses koncepta definēšanu lūdz papildināt ar izstrādi un ieviešanu (normatīvā bāze un pietiekams/sabalansēts finansējums aktivitātēm, kas veicinātu optimālo pacientu skaitu, pieejamību, nodrošinājumu), norādot konkrētu termiņu ieviešanas kalendārā.
LĢĀA lūdz precizēt galvenos uzdevumus un skaidri norādīt, ka nepieciešama visu manipulāciju pārskatīšana, tai skaitā tarifu palielināšana 2025. gadā.
Priekšlikums uzdevumu izteikt sekojoši: “Pilnveidot maksājumu sistēmu, nosakot izmaksām atbilstošus maksājumus, tai skaitā pārskatot kapitācijas naudu, uzturēšanas maksājumu, manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas” un uzdevumu izteikt: “veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām ģimenes ārstu praksēm”, svītrojot tekstu iekavās “(uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām)”, jo visu prakšu pacientiem ir nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi, kuri palielinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Formāla sadarbības līguma nenoslēgšana neliecina par prakses sadarbības līmeni ar citiem speciālistiem.
Ņemot vērā, ka 1.[domāts 2.] attēls (4.lpp.) pēc satura dublējas ar 5. attēlu (39.lpp.), iespējams, ka te būtu izslēdzams.
Ziņojuma projekta sadaļā “Optimālās prakses koncepts” (5.lpp.) LĢĀA ir aicinājusi norādīt: “atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs darba dienu laikā”, papildinot ar vārdu “darba”, savukārt prakses aprīkojumā “printeris praksē” aizvietojams ar “printeris katrā darba telpā”, jo joprojām ir liels daudzums izziņu un izrakstu, kuri nepieciešami pacientiem papīra formā.
Ziņojuma projekta sadaļā “Cilvēkkapitāla stiprināšana” (7.lpp) norādīts: “būtiskākie cilvēkresursu nepietiekama nodrošinājuma cēloņi ir sabiedrības, tostarp medicīniskā personāla novecošanās, nepietiekošs jauno ārstu nodrošinājums vairākās specialitātēs, māsu trūkums un ārstniecības personu piesaiste un noturēšana darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā”. LĢĀA aicina papildināt ar būtisku iemeslu – “veicamajam darbam neatbilstošs atalgojums”.
Par ziņojuma projekta sadaļu par papildu darbinieka ieviešanu (8., 9.lpp.) un pielikuma 2.2.1. un 2.2.2. lapās
Pretēji vairākumam organizāciju viedoklim, kurš tika pausts darba grupā, ka papildus darbiniekam nosakāma elastīga darba slodze, ne tikai pilna, bet arī iespējama 0,5 vai 0,75, Veselības ministrija paredz tikai pilnas slodzes iespēju. LĢĀA aicina trūkstošu cilvēkresursu apstākļos apmaksāt ģimenes ārstu praksēm papildu darbinieku arī uz nepilnu slodzi vismaz no 2025. gada, lai varētu piesaistīt piemērotus darbiniekus, kuri nevar strādāt pilnu slodzi, piemēram, studenti, jaunās māmiņas, ģimenes apstākļu vai vecuma dēļ. Darba grupā bija vienošanās, ka papildu darbinieka atalgojums jāparedz māsas/ārsta palīga atalgojuma līmenī [vismaz no 2025. gada, ja nav nekādi iespējams 2024. gadā]. Tomēr Ziņojuma projektā un aprēķina pielikumā paredz māsas palīga atalgojumu  - 925 euro bruto, kas ir zem 700 euro pēc nodokļu nomaksas. Ņemot vērā to, ka darbiniekam tiek prasīts strādāt ar personu sensitīviem veselības datiem, plānotais atalgojuma līmenis ir neadekvāti zems, jo atbilst ~ 60% no vidējās algas valstī, 0.67 slodzes /26,66 māsas darba stundām nedēļā. LĢĀA lūdz papildu darbiniekam paredzēt māsas atalgojuma likmi, nosakot tādu slodzes apmēru, kāds ir iespējams budžeta ietvaros, piemēram, līdz 0,7 vai 0,5 slodzēm.
Ziņojuma projekta sadaļā “ģimenes ārstu skaits” teikts: “tuvāko piecu gadu laikā (līdz 2029. gadam) līgumu ar NVD var pārtraukt 172 ģimenes ārstu jeb 14,2% no šobrīd esošiem ģimenes ārstiem. Lai nodrošinātu šo ģimenes ārstu sniegto PVA pakalpojumu apjomu, nepieciešami 150 ģimenes ārstu (dažas prakses apvienojot)” (10.lpp). Te redzams, kāpēc līdz šim atvērto prakšu skaits ir mazāks kā slēgto, jo prakses apvieno un neizsludina jauna ģimenes ārsta meklēšanu, jo reģionā iespējams ir samazinājies un/ vai plānots iedzīvotāju skaita turpmāks samazinājums. Var rēķināt procentuāli – 12,8% - 22 prakses mazāk ir liels samazinājums nevis “dažas prakses apvienotas”.
Ziņojuma projekta sadaļā “2.9. Pilnveidotā izglītības sistēma māsas kvalifikācijas celšanai ļauj medmāsām ātrāk nonākt ģimenes ārstu praksē” (12.,13.lpp.) norādīts, ka “zināšanu pilnveidei māsām ir pieejami ESF+ apmaksāti tālākizglītības kursi, t.sk. par māsas darbību primārajā veselības aprūpē”. LĢĀA vērš uzmanību, ka liela problēma ir ārstu palīgu apmācībā tieši primārā veselības aprūpē, jo ārstu palīgi tiek mērķtiecīgi apmācīti darbam tieši neatliekamā medicīniskā palīdzībā, bet netiek iekļautas apmācības darbam PVA. Priekšlikums ir pārskatīt ārstu palīgu sagatavošanas iespējas un virzīšanu mācību procesā arī darbam PVA, ne tikai NMP.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.1.1. Pārskatīt uzturēšanas maksājums ģimenes ārstu pamatpraksēm” un “3.1.2. Uzturēšanas maksājums māsai vai ārsta palīgam, kā arī papildu darbiniekam” (14., 15.lpp.), kā arī pielikuma 3.1.1. un 3.1.2.lapas.
Veselības ministrijas priekšlikums: “no 2026. gada uzturēšanas maksājums ģimenes ārstu pamatpraksei sastādītu 905 euro/mēnesī (līdzšinējo 1 000 euro vietā), kas radītu valsts budžeta līdzekļa ekonomiju 1 319 340 euro, ko novirzītu māsas/ārsta palīga/papildu darbinieka uzturēšanas maksājumam”. Šis priekšlikums darba grupā nav izdiskutēts un nav panākta vienošanās. Jau šobrīd telpu izmaksas lielajās pilsētās ir ievērojami augstākas, esošā maksājumā nav nepieciešamajā apmērā segts un nav plānots segt darbaspēka izmaksu pieaugumu atbilstoši minimālās un vidējās algas pieaugumam valstī 2024. un 2025. gadā grāmatvedības un telpu uzkopšanas pozīcijās, par kurām LĢĀA iebildusi. Piemēram, vasaras sezonā optimālai praksei uz 80-100 m2 jau šobrīd 1000 euro knapi sedz prakses uzturēšanas izmaksas, bet apkures sezonā ievērojami pārsniedz. Bet pēc Veselības ministrijas priekšlikuma prakse ar ārstu un 3 darbiniekiem, kopā 4 nodarbinātajiem telpu izmaksām saņemtu 440+3x110+2% inflācija, kopā ap 785 euro mēnesī 2026.gadā! Zināms, ka vismaz viena māsa/ārsta palīgs ir 99% prakšu, tāpēc nebūtu lietderīgi no prakses uzturēšanas maksājuma un kapitācijas naudas izņemt vienas māsas/ārsta palīga darba vietas izmaksas. Varētu noteikt papildus (sākot no otrā) darbinieka izmaksas saistībā ar darba galdu, krēslu, datoru, datora programmatūru, ārstu programmu licences maksu katram darbiniekam papildus, telefonu, apmācību darbiniekam, bet kategoriski iebilstam par telpu izmaksu attiecinājumu uz darbinieku, jo, ja ilgāku laiku neizdosies atrast vietā otro māsu/ ārsta palīgu – zemās vidējā medicīniskā personāla pieejamības dēļ, tad nesamazināsies prakses telpu lielums, kā arī instrumentu galda vai apmeklētāju krēslu izmaksas.
Priekšlikums: pārskatīt uzturēšanas maksājumu ģimenes ārstu pamatpraksēm, neizņemot vienas māsa/ārsta palīga darba vietas un telpu izmaksas, bet palielinot grāmatvedības un telpu uzkopšanas izdevumus atbilstoši algu pieaugumam jau 2025. gadā, kā arī papildināt ar tālākizglītības pasākumu izmaksām un par katru nākamo nodarbināto papildus izmaksām, tomēr pārskatot maksājuma pozīcijas, kuras nav atbilstošas un nav saskaņotas.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.2. Kapitācijas naudas pārskatīšana” (15., 16.lpp.), kā arī pielikuma 3.2.1.- 3.2.2.lapas.
Ziņojuma projektā norādīts: “(..) pārējās sadaļas, neskatoties uz notikušo inflācijas pieauguma ietekmi, nav pārskatītas” (15.lpp) (no 2016. gada), tomēr joprojām palikušas nepalielinātas pozīcijas pat inflācijas apjomā, kuras LĢĀA aicina palielināt no 2025. gada.
Ziņojuma projektā norādīts: “3.2.2.pārskatīts kapitācijas naudas aprēķins, papildinot to ar pozīcijām, kas līdz šim nebija iekļautas vai bija iekļautas nepietiekošā apjomā” (2026. gadam 16.lpp.). Kaut arī visas pozīciju izmaiņas ir svarīgas, tomēr diemžēl nav ne diskutētas, ne saskaņotas - pieņemtas no Veselības ministrijas puses vienpersonīgi. LĢĀA strikti iebilst dzēst pozīcijas - fonendoskopi māsai, vienreizlietojamie cimdi, sejas maskas, koka špāteles vienai māsai, mērķa kritēriju izpildes maksājuma kapitācijas naudā un pacientu telefonkonsultāciju apmaksas dzēšanai (pielikumā 3.2.2.1.Kapit_salīdz_25_26). Šīs pozīcijas ir iepriekš iekļautas saskaņā ar vienošanos starp Veselības ministriju un LĢĀA un nav aizstājamas ar pavisam citu līdz šim neapmaksātu darbu par prakses vadīšanu. LĢĀA lūdz precizēt, ka prakses vadīšana bija arī LĢĀA priekšlikums (iesniegts kopā ar komentāriem un papildinājumiem kapitācijas naudas un fiksētā maksājuma tabulā 12.12.2023. e-pastā darba grupai), kā arī LĢĀA bija norādījusi, ka visas “cenas ir aktualizējamas kopš 2016. gada aprēķināšanas” un norādījusi otoskopa cenu, kas nav ņemts vērā un nav mainītas.
Ziņojuma projekta sadaļa “3.3. Ģimenes ārstu praksei apmaksājamo manipulāciju klāsta pilnveide” (16.,17.lpp), kā arī pielikuma 3.3.lapās
“Savukārt no 2026. gada paredzēts apmaksāt nosūtījuma sagatavošanu VDEĀK” (17.lpp.)
LĢĀA vairākkārt ir uzsvērusi, ka šis ir neapmaksāts un ļoti laikietilpīgs papildus darbs, kas valstij ir vajadzīgs, un nav atliekams. LĢĀA un LLĢĀA iesniedza pieteikumu šai jaunajai manipulācijai pirms gandrīz 10 gadiem (pielikumā izraksts –  01.09.2014. iesniegumam jaunas veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas iekļaušanai dokumentācijas sagatavošanai nosūtīšanai uz VDEĀVK), 2023. gada maijā gan LĢĀA, gan LLĢĀA šo manipulāciju nosauca starp prioritātēm valsts budžetam 2024. gadam, un ar veselības ministra 06.12.2023. rīkojumu izveidotā darba grupā šī manipulācija saņēma augstāko punktu skaitu prioritāšu vērtējumā.
Ziņojuma projekta 1. pielikumā aprēķinu tabulas “3.3.1. Jaunas manipul_2026.gads” lapā ierakstot nosūtījuma sagatavošanas personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju tarifa aprēķinā optimālo darba laiku kvalitatīvam nosūtījumam (ārstam 80 min, māsai 15 min, skat. šī atzinuma pielikumā), rezultāts rāda, ka gadam nepieciešami 3,289 milj. euro. Attiecīgi plānotais 1,4 milj.[1] euro finansējums 2024. gadam pietiek 5 mēnešiem [no 16 milj. palikušais nesadalītais].
Ņemot vērā pakalpojumu klāsta palielināšanas motivēšanas nozīmi (jeb manipulāciju veicināšanu),  LĢĀA priekšlikumi apmaksājamo manipulāciju klāsta pilnveidei:
apmaksāt nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju 2024. gadā vismaz 1,4 milj. euro apmērā, 2025. gadā 3,289 milj. euro apmērā un turpmāk ik gadu, attiecīgi precizējot Ziņojumu un tā pielikumu, kā arī MK sēdes protokollēmuma 2.punktu.
visu manipulāciju pārskatīšanu un jaunu ieviešanu paredzēt 2025. gadā, izslēdzot no ziņojuma un pielikuma tos priekšlikumus, kuri darba grupas organizāciju kopvērtējumā neguva prioritātes vai augstu vērtējumu.
 Ziņojuma projekta sadaļa “3.4.4. Ieviest izstrādātos rezultatīvos rādītājus, veicinot to izpildi ar motivējošu samaksu” un “3.4.5. Ieviesto rezultatīvo radītāju auditēšana un ģimenes ārstu prakšu iesaistes veicināšana”” (20.,21.lpp), kā arī pielikuma 3.4.4.gada kvalitāte, 3.4.5. kvalitātes mentori lapās
Nav panākta vienošanās par A un B līmeņa prasību dalījuma ieviešanu, kvalitātes mentoriem, kritērijiem atlasei, skaitu, apmaksu (30% ārsta algas apmērā), kā arī, ka “indikatoru izvērtēšanas komisijā būtu NVD pārstāvis un divi kvalitātes mentori” (darba grupā runāts par NVD un pārstāvjiem no ģimenes ārstu asociācijām). LĢĀA ir darba grupā iebildusi - skat. darba grupai 19.03.2024. e-pastu.
LĢĀA ieskatā nepietiek ar pacientu ziņotās pieredzes mērījumu (PREM) ieviešanu (3.4.2.), LĢĀA ir izteikusi priekšlikumu: Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs, neatkarīgs katras ģimenes ārsta prakses darba novērtējums no pacienta perspektīvas. Tāpēc LĢĀA Valde ir vienojusies, ka prioritāra ir visas Latvijas katras prakses pacientu neatkarīga aptauja par ģimenes ārsta un prakses pieejamības un citiem uz pacientu orientētas primārās veselības aprūpes nodrošināšanas aspektiem katrā praksē. Pēc neatkarīgas pacientu aptaujas rezultātiem būtu iespējams pirmo reizi atalgot prakses par ieguldīto uz pacientu orientētā veselības aprūpē šo daudzu gadu laikā, kā arī izdarīt secinājumus, atklāt problemātiskās prakses, veikt prakšu padziļinātu izpēti un rast risinājumus konkrētās praksēs.
 Ziņojuma projekta sadaļa “3.5. Vakcinācijas procesa digitalizācijas pilnveide”” (21.-22.lpp), pielikuma 3.5.2. Vakcinācijas aptvere lapa
Darba grupā tika izdiskutēts un panākta vienošanās, ka no 2025. gada par katru vakcinācijas faktu maksās kā vienu manipulāciju (ietvers gan apskati pirms vakcinācijas, gan vakcinācijas veikšanu, gan datu iesniegšanu e-veselībā) ap 6 euro (tarifa maksa celsies tāpat kā pārējām manipulācijām galvenokārt dēļ darba samaksas pieauguma), tomēr uzskaite  būs no e-veselības sistēmas, nedublējot Vadības informācijas sistēmā. LĢĀA lūdz papildināt Ziņojuma projektu ar šo panākto vienošanos, ka ģimenes ārstiem no 2025. gada nebūs jādublē uzskaite samaksas saņemšanai par katru vakcinācijas faktu.
Vai pareizi saprotam, ka vakcinācijas aptvere tiks vērtēta papildus vakcinācijas fakta manipulācijas samaksai par 2025. gadu un izmaksāts pirmo reizi 2026. gadā (nevis par 2026. gada rādītājiem 2027. gadā)?
Ziņojuma projekta sadaļa “3.6.2. Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BASIK) agrīnās attīstības risku atpazīšanai” (21.,22.lpp) izstrāde  - darba grupā nevienu reizi nav runāts un diskutēts, tāpēc LĢĀA lūdz no Ziņojuma izslēgt. Zināms, ka ģimenes ārsti lieto arī citu instrumentu Bērna vecumā no 1 nedēļas līdz 5 gadiem fiziskās un garīgās attīstības novērtēšanas dokumentu, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.265 Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība 21.09.2011. un ir uz pierādījumu līmeņiem balstīta, plašākai profilaksei un mērķētāka, katram vecuma posmam atbilstoša traumu profilaksei.
Ziņojuma projekta sadaļa “4.6.3. Mentora programma jaunatvērtām praksēm” (28.lpp.) un pielikuma 4.6.3.lapa
“Plānots, ka viena pieredzējuša ģimenes ārstu prakse mentoringu sniegs divām jaunatvērtām praksēm 12 mēnešus, saņemot par to 30% no algas ar darba devēja VSAOI, kas ir 854,25 euro/mēnesī.”
Priekšlikums nav pilotēts, nav detaļās izdiskutēts, nav saskaņots, LĢĀA lūdz izslēgt.
Jaunais ģimenes ārsts kā līdz šim rezidentūru pabeidzis ārsts visu trešo gadu ir bijis ģimenes ārsta praksē un jau apguvis visus Ziņojumā uzskaitītos jautājumus – gan prakses darba organizāciju, gan talonu vadīšanu, gan veidlapu aizpildīšanu, gan IT sistēmu lietošanu. Uzsākot savu praksi būtu lieliski, ka būtu pieejams mentors, taču paredzētie izdevumi ir nesabalansēti šim mērķim un reāli ieguldāmam laikam.
Ziņojuma projekta sadaļa “4.8. Pilnveidotas lauku piemaksas ieviešana ģimenes ārstu piesaistei darbam lauku reģionos” (29.-33.lpp) un pielikuma 4.8.lapa
1.tabula “Nepieciešamo jauno ārstu skaita īpatsvars administratīvā teritorijā 2028. gadā” nav diskutēta darba grupā, LĢĀA lūdz atainojumu kopskatā ar pensijas vecumā esošajiem ģimenes ārstiem (kuri var pārtraukt līgumu jebkurā laikā).
Joprojām nav saņemts 20.03.2024. e-pastā LĢĀA lūgtais - detalizēts aprēķins par lauku/āpusRīgas piemaksu, pamatojumu ar aprēķinu par katru piemaksas apmēru (lūdzām arī sniegt datus par ģimenes ārstu mājas vizīšu skaitu, kas nav saņemts). Līdz ar to nav pamatojuma piedāvātajiem konkrētiem piemaksu apmēriem, kā arī jaunam kritērijam – attālumam līdz galvaspilsētai, par ko LĢĀA ir kategoriski iebildusi un vairākkārt sniegusi sekojošu viedokli. Pārējās Latvijas pilsētas nav lauki un nav pamatotas lauku piemaksas. Modelis nav jāmaina, esošo blīvuma piemaksu apmēri ir pārskatāmi, nosakot sabalansētu ar pārējiem maksājumiem praksē un ņemot vērā piemaksas būtību: esošo piemaksu paaugstināšanu atbilstoši apdzīvotības blīvumam, sevišķi teritorijās zem 20 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, kur esošo piemaksu varētu reizināt ar 3, 20-99 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru x2, no 100 – 499 atstāt esošajā apjomā.
LĢĀA iebilst priekšlikumam “atcelt līdzšinējo samaksu par katru nākamo reģistrēto pacientu lauku piemaksas aprēķinā” (32.lpp), jo šī ir samaksa par virsslodzi reti apdzīvotās teritorijās, kas motivētu neatteikties no 1801. pacienta, ja tuvākais ārsts, pie kura var piereģistrēties ir 20-40 km attālumā.
Piedāvātai reģionālai piemaksai nav pamatojuma izmaksās un sagaidāmos rezultātos, kā arī nav balansā ar pārējiem maksājumiem. Būtisku finansējuma daļu, kas ir neatkarīgs no prakses sniegto pakalpojumu klāsta un apjoma, ieguldot atkarībā no prakses atrašanās vietas – attāluma līdz Rīgai, tas neveicinās prakses darbības uzlabojumus (pacienta centrētas pieejas attīstību un kvalitāti). Piemaksa veicinās ārstu izvēli par labu reģionālām pilsētām nevis laukiem.
Tā vietā ir jāplāno pietiekams un sabalansēts finansējums aktivitātēm, kas veicinātu optimālās prakses ieviešanu - optimālo pacientu skaitu, prakšu labu nodrošinājumu gan ar cilvēkresursiem, gan atbilstošām telpām un aprīkojumu. LĢĀA ieskatā prioritāri ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas katram ģimenes ārstam sniegt vienlīdzīgus ģimenes ārsta pakalpojumus saviem pacientiem visā Latvijā un atbilstoši jāatalgo par ieguldīto.
LĢĀA lūdz izslēgt priekšlikumu par “samaksu par attālumu līdz galvaspilsētai” un  līdzšinējās samaksas par katru nākamo reģistrēto pacientu lauku piemaksas aprēķinā atcelšanu (esošā kārtība saglabājama), piemaksas par blīvumu pārskatīt un ieviest pēc tam, kad būs ieviesta pilnveidota maksājumu sistēma ar manipulācijām un papildus darbinieka apmaksa ar māsas atalgojuma līmeni.
Ziņojuma projekta sadaļa “5. Multiprofesionāla PVA attīstība” (34.-35.lpp) un pielikuma 5.lapas
Priekšlikums nav saskaņots un detaļās nav izdiskutēts.
Ziņojuma projektā paredzēts, ka “ģimenes ārstu prakse varēs noslēgt sadarbības līgumu vai pieņemt darbā kādu no iepriekšminētajiem veselības aprūpes speciālistiem paplašināta PVA pakalpojuma sniegšanai savas prakses pacientiem” (34.lpp.) LĢĀA iebilst, ka PVA komandas paplašināšana tiek piedāvāta tikai slēdzot sadarbības līgumu ar citām praksēm, lai prakses pacienti varētu saņemt kāda paplašinātās komandas speciālista pakalpojumus. Speciāla sadarbības līguma slēgšana ir administratīvs slogs, iespējams, ierobežojums prakses pacientiem saņemt šo speciālistu pakalpojumus citur, un vienlaicīgi ierobežo citu prakšu pacientu piekļuvi šīs komandas speciālistiem.
LĢĀA lūdz precizēt ziņojumu, lai pieļautu brīvas sadarbības iespējas starp praksēm (jau šobrīd pastāv), bez speciāliem līgumiem starp praksēm un ierobežojumiem līguma/rajona ietvarā, nodrošinot vienlīdzību samaksā starp ārstniecības iestādēm, maksājot piesaistīto komandas locekļu atalgojumu un kabineta uzturēšanas maksājumu.
LĢĀA iebilst kādiem motivējošiem maksājumiem ģimenes ārstam par darbību koppraksē 30 % no ārsta algas, kopprakses darba koordinēšanas maksājumiem, kas nav vienlīdzīgi ar citu ģimenes ārstu prakšu vadīšanas vai reģistratora funkcijas izdevumiem. Nav atbalstāma kādas noteiktas sadarbības finansiālas priekšrocības un nevienlīdzība attiecībā pret citām iestādēm. Par katru pakalpojumu ir jāmaksā vienlīdzīgi visām ārstniecības iestādēm. Par papildus pakalpojumu ieviešanu ir nepieciešams izvērtējums. Cita starpā, piemēram, psihoterapeits ir izslēdzams, jo ir sekundārās veselības aprūpes speciālists. LĢĀA lūdz izslēgt kopprakšu ieviešanu.
Ziņojuma projektā norādīts, ka “arī e-nosūtījumi tiek aktīvi izmantoti ne visās ģimenes ārstu praksēs neskatoties uz to, ka E-veselības sistēmas nodrošinātā ārsta darbavieta ir pieejama visiem ģimenes ārstiem, neatkarīgi no tā vai viņi pacientu datu apstrādei savā praksē izmanto vai neizmanto lokālo informācijas sistēmu” (36.lpp.) LĢĀA iebilst par atspoguļojumu, jo e-nosūtījuma funkcionalitāte ir vāji izstrādāta, neērta un patērē nepieņemami daudz laika.
Ziņojuma projekts paredz “6.7. Vienotas rindas izveide valsts apmaksātu izmeklējumu saņemšanai. Plānots attīstīt arī e-pieraksta sistēmu un izveidot vienotu rindu mehānismu uz noteiktiem (prioritāri uz dārgajiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem) valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas integrēta ar ārstniecības iestāžu rindu moduļiem.” Kā tas attiecas uz PVA stiprināšanu?
Ziņojuma kopsavilkumā (39., 40.lpp.) LĢĀA lūdz veikt sekojošus labojumus:
Multiprofesionāla PVA attīstība (sadarbības un kopprakšu attīstības veicināšana) – svītrot iekavas ar vārdiem “(sadarbības un kopprakšu attīstības veicināšana)” un atstāt kā attēlā “PVA komandas paplašināšana", jo vēl ir nepieciešamas diskusijas un turpināt izstrādāt;
LĢĀA lūdz 5. attēlu papildināt ar optimālā prakses koncepta izstrāde 2024. gadā, svītrot “ārstu piesaiste darbam reģionos” un aizstāt ar “optimālā prakses koncepta ieviešana, maksājumu un manipulāciju pārskatīšana” 2025. gadā, digitalizācijas attīstība pēc Ziņojuma sanāk 2025. gadā, 2026. gadā svītrot “kopprakšu attīstība”, jo paliek “PVA komandas paplašināšana”, un papildināt ar “lauku/blīvuma piemaksas pārskatīšana”;
Plānotos pasākumus un finansējumu precizēt atbilstoši iepriekš sniegtajiem LĢĀA priekšlikumiem, tai skaitā:
2024. gadā samaksas ieviešana par nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju;
2024. gadā optimālās prakses koncepta izstrāde (tai skaitā normatīvos aktos, ES fondu piesaistes regulējumā jaunajām un esošajām praksēm);
2025. gadā optimālā prakses koncepta ieviešana, maksājumu un manipulāciju pārskatīšana: kapitācijas naudas palielinājums (pārskatot visas kapitācijas naudas izmaksu pozīcijas vienā reizē), uzturēšanas maksājuma palielinājums (atbilstoši reālajam darbaspēka izmaksu palielinājumam un inflācijai)  - vienā kārtā; esošo manipulāciju pārskatīšana, tai skaitā tarifu paaugstināšana, un jaunu manipulāciju ieviešana ģimenes ārsta praksē (vienā kārtā);
izskatīt iespēju 2025. un 2026. gadā izstrādāt un ieviest visaptverošu ģimenes ārstu prakšu pacientu aptauju, lai novērtētu katras prakses darbu un veiktu nepieciešamos pasākumus uz pacientu orientētas pieejas ieviešanā;
digitalizācijas attīstībā svītrot tekstu iekavās “(uzlabota saziņa ar ģimenes ārsta praksi, e-nosūtījumu un e-slēdzienu pārēja)” – par ieviešanas laiku un saturu vēl ir nepieciešamas diskusijas;
pagaidām svītrot mentoru programmas uzsākšanu vai pārstrādāt nosacījumus pilotēšanas finansēšanai;
2026. gadā ieviest uzturēšanas maksājumu par katru nākamo nodarbināto papildus izmaksām;
2026. gadā maksājuma par iedzīvotāju blīvumu pārskatīšana/lauku piemaksas palielinājums [pēc tam, kad būs ieviesta pilnveidota maksājumu sistēma ar manipulācijām un papildus darbinieka apmaksa ar māsas atalgojuma līmeni];
ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta pilnveidošana plānota 2026. gadā, LĢĀA lūdz 2025. gadā;
multiprofesionālā PVA attīstībā svītrot tekstu iekavās “(sadarbības prakses un kopprakšu modeļa ieviešana)”, lai paliek kā attēlā “PVA komandas paplašināšana";
plānotie pasākumi turpmāk [no 2027. gada]: 1. PVA pakalpojumu pieejamība ārpus darba laika (40.lpp.) LĢĀA lūdz precizēt: PVA pakalpojumu pieejamības stiprināšana ārpus ģimenes ārstu darba laika.
Par MK sēdes protokollēmuma 4.punktu
4. Veselības ministrijai līdz 2025.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības stiprināšanu ārpus ģimenes ārstu darba laika, attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta finansējumu 2026.[ 2027.?] gadam un turpmāk ik gadu (..).
Ziņojuma projektā plānotais pasākuma ieviešanas laiks nesakrīt ar MK sēdes protokollēmuma projektā norādīto par finansējumu 2026. gadam, izskatās, ka precizējams sēdes protokollēmuma projekta 4.punkts, iespējams, - 2027. gadam.

Noslēgums
Ziņojuma projektā norādīts, ka lai izstrādātu priekšlikumus PVA stiprināšanai, (..) ar 2023. gada 6. decembra VM rīkojumu tika izveidota darba grupa “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”. Rīkojumā darba grupai noteikts uzdevumus izstrādāt savstarpēji saskaņotus priekšlikumus (..). Tomēr Ziņojuma projekts neatbilst rīkojumā dotajam uzdevumam, jo daļa Ziņojuma projekta satura nav sasvstarpēji saskaņota, daļa neatbilst priekšlikumu saturam, par kuriem darba grupa vienojās. Ziņojuma projekts neietver 26.03.2024. darba grupas sēdē LĢĀA lūgto, lai tiktu norādīts LĢĀA viedoklis Ziņojuma projekta jautājumos, par kuriem LĢĀA ir iebildusi, piemēram, par plānoto pasākumu izpildes nosacījumiem, laiku/secību vai finansējuma apmēriem. LĢĀA aicina Veselības ministriju ņemt vērā šeit izteiktos priekšlikumus un precizēt Ziņojuma un MK sēdes protokollēmuma projektu.

Pielikumā: izraksts no 01.09.2014. LĢĀA un LLĢĀA iesnieguma Nacionālam veselības dienestam, kopijas Veselības ministrijai “IESNIEGUMS veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārrēķinam un jaunu pakalpojumu iekļaušanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā” pielikuma.

Biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
prezidente                                                       (paraksts*)    Alise Nicmane-Aišpure

*Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

[1] Veselības ministrs Hosams Abu Meri  22.12.2023 vēstulē Nr. 01-17.1/6083 Par valsts apmaksātas primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no 2024. gada 1. janvāra apliecinājis: "(..) Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanai”. Tās uzdevumi ir gan definēt turpmāko trīs gadu primārās veselības aprūpes attīstību, sasniedzamos rezultātus, gan veicināt to izpildi un vienoties par steidzami risināmajiem jautājumiem 2024.gadā, tostarp par papildu finanšu līdzekļu 16 milj. apmērā mērķtiecīgu piešķīrumu primārās veselības aprūpes kvalitatīvai nodrošināšanai." Zināms, ka no 16 milj. euro Ministru kabinets 16.01.2024. ir piešķīris finansējumu uzturēšanas maksājuma palielināšanai un aizvietošanas maksājumam kopā 9,974 milj. euro apmērā (pēc anotācijas pielikuma aprēķina). Līdz ar to vēl ir palikuši papildu piešķirami finanšu līdzekļi 6 milj. euro. Savukārt, Ziņojuma projekta aprēķini liecina, ka Veselības ministrija papildus nepieciešamo finansējumu 2024. gadam plāno 4,6 milj. euro apmērā, kas liecina, ka vēl 1,4 milj. euro būtu piešķirami, kurus LĢĀA lūdz piešķirt par nosūtījuma  sagatavošanu personai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
 

Papildināta informatīvā ziņojuma projekta 6.sadaļa ar "LĢĀA norāda, ka viens no iemesliem E-veselības sistēmas e-nosūtījuma funkcionalitātes nelietošanai ir tas, ka tās izmantošana nav lietotājiem draudzīga (neērta, patērē nepieņemami daudz laika)". 
Papildināta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija" 5. punkts "Tāpat kā VDEĀK sagatavošana, arī izziņu izsniegšana par pacientu veselības stāvokli dažādu nozaru institūcijām (~20 dokumentu veidi) ir nesamērīga laika un medicīniska resursa ieguldījums. ". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", svītrojot "Stiprināt finansēšanas modeli, motivējot ģimenes ārstu prakses veikt manipulācijas, tādējādi atslogojot sekundārās veselības aprūpes speciālistus un slimnīcas" un pievienojot " Pilnveidot maksājumu sistēmu, nosakot izmaksām atbilstošus maksājumus, tai skaitā pārskatot kapitācijas naudu, uzturēšanas maksājumu, manipulācijas, tādējādi motivējot ģimenes ārstu prakses sniegt pakalpojumus PVA līmenī, kas mazinātu nepieciešamību nosūtīt pacientu pakalpojumu saņemšanai pie sekundāriem veselības aprūpes speciālistiem un slimnīcās. ". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" (dzēsts attēls). 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", “veicināt infrastruktūras uzlabojumus jaunām un esošām ģimenes ārstu praksēm”, svītrojot tekstu iekavās “(uz sadarbību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem vērstām)”. 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Esošā situācija", papildinot "atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs darba dienu laikā." Papildinot ar vārdu "darba". 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta 2.2.2.sadaļa, papildinot "kā arī vērtējama iespēja nodarbināt papildu darbinieku uz nepilnu slodzi".  
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" Teikums "Ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta pilnveidošana" pārnests uz plānotajiem pasākumiem 2025.gadā. 
Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" Teikums "PVA pakalpojumu pieejamība ārpus ģimenes ārstu darba laika;" pārnests uz plānotajiem pasākumiem 2026.gadā. 
 Precizēta informatīvā ziņojuma projekta sadaļa "Kopsavilkums" , Plānotie pasākumi 2026. gadā "PVA pakalpojumu pieejamība ārpus ģimenes ārstu darba laika" papildinot ar vārdiem "ģimenes ārstu".