Atzinums

Informatīvā ziņojuma sadaļas “Plānotie pasākumi” ietvertajā tabulā ir iekļauts 4.2.pasākums, kas paredz "atļaut uzaicināt viesstrādniekus tikai tiem individuālajiem komersantiem vai uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti kā PVN maksātāji”.

Vēršam uzmanību, ka jebkuram ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar leģitīmo mērķi, kuru valsts ar to vēlas sasniegt. Tādējādi lūdzam informatīvajā ziņojumā iekļaut skaidrojumu, kādēļ individuālajiem komersantiem un uzņēmumiem, kuri nav reģistrēti kā PVN maksātāji, būtu nepieciešams noteikt aizliegumu uzaicināt viesstrādniekus (proti, kāda ir konstatētā problēma, kuras risināšanai tiek piedāvāts šis aizliegums). Tāpat lūdzam skaidrot, kādēļ tikai šāds aizliegums ir uzskatāms par vienīgo konstatētās problēmas risinājumu.

-

Par informatīvā ziņojuma sadaļas “Plānotie pasākumi” ietvertajā tabulā iekļauto 4.1.pasākumu
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam ir no likuma izrietošs pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanu un maksāšanu, kā arī piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) nemaksātājiem.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2023.gada 18.maija rīkojumu Nr.119 ir apstiprināta Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģija 2023.-2026. gadam.
Kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta izvirzītajām prioritātēm ir vieda uzraudzība un taisnīga attieksme.
Minētajā stratēģijā attiecībā uz šo prioritāti tiek skaidrots “lai paaugstinātu savu kapacitāti un informētību par nodokļu maksātāju uzvedību un tendencēm, mēs stiprināsim datu analītikas un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un izvērtēsim iespējas plašāk izmantot uzkrātos datus. Turpināsim uzsākto darbu pie nodokļu maksātāju segmentēšanas, kas ļaus piemērot tādu uzraudzības līmeni, kurš atbilst nodokļu maksātāja uzvedībai un nodokļu saistību izpildes disciplīnai. Nodokļu maksātāju atbilstības kontroles procesu mēs balstām uz risku vadību un resursu lietderīgu izmantošanu un šo pieeju turpināsim attīstīt, meklējot ceļus, kā vēl vairāk efektivizēt savu darbu.”
Tādējādi ir pārskatāms 4.1.pasākums, tostarp, ņemot vērā, ka lietderīgi izmantot Valsts ieņēmumu dienesta resursus, lai pastiprināti kontrolētu visus tos nodokļu maksātājus, kuru darbība ir saistīta ar ārvalstniekiem, ja atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai nodokļu maksātājs var būt novērtēts arī kā uzticams nodokļu maksātājs, kuram ir laba saistību izpilde un tam nav konstatētu būtisku nodokļu pārkāpumu risku.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļas “Plānotie pasākumi” ietvertajā tabulā ir iekļauts 2.5.pasākums, kas paredz "izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot aizliegumu uzaicināt ārzemniekus attiecināt uz visiem komersanta valdes locekļiem arī gadījumā, ja šīs personas reģistrē jaunu komersantu."

Vēršam uzmanību, ka jebkuram ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar leģitīmo mērķi, kuru valsts ar to vēlas sasniegt. Tādējādi lūdzam informatīvajā ziņojumā iekļaut skaidrojumu par konstatēto problēmu, kuras risināšanai tiek piedāvāts šāds aizliegums.

-

Informatīvajā ziņojumā ir uzsvērts, ka fiziskajām personām – ārzemniekiem – ir konstatētas problēmas nodokļu maksāšanas disciplīnā, un uz 2025.gada 1.martu ir konstatēts nodokļu parāds 5737 ārzemniekiem.
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, kādā statusā šie 5737 ārzemnieki ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā (piemēram, kā darba ņēmēji, darba devēji vai saimnieciskās darbības veicēji vai citā statusā), lai tādējādi labāk izprastu, attiecībā uz kuru ārzemnieku – nodokļu maksātāju – grupu ir konstatētas problēmas ar nodokļu saistību izpildi.
Tāpat aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, vai arī šajā gadījumā šīs konstatētās problēmas varētu būt saistītas ar to, ka ārvalstnieki nepārzina uzņemošās valsts normatīvos aktus.

-

Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā statistika par 2024.gadā veiktajiem pasākumiem tiem nodokļu maksātājiem, kuri saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzē esošo informāciju nodarbina ārvalstniekus.
Tā kā informatīvajā ziņojuma mērķis ir trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošana, lūdzam skaidrot, vai informatīvajā ziņojumā iekļautā statistika ir saistīta ar konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu maksātāju darbībā, kas attiecas uz ārvalstnieku nodarbināšanu.
Tā, piemēram, no statistikas izriet, ka 119 gadījumos nodokļu maksātājiem piemērots administratīvais sods. Ja šie pārkāpumi nav saistīti ar ārvalstnieku nodarbināšanu, tad nav pamatoti šādu statistiku iekļaut informatīvajā ziņojumā. Tādējādi lūdzam informatīvajā ziņojumā papildus skaidrot, par kādiem pārkāpumiem šajos 119 gadījumos nodokļu maksātājiem ir bijis piemērots administratīvais sods, proti, vai tie ir bijuši piemēroti saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ārvalstnieku nodarbinātības jomā. Līdzīgi lūdzam iekļaut skaidrojumu arī pie pārējās Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās statistikas.

-

Ministru kabinets š.g. 1.aprīļa sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (24-TA-151), vienlaikus dodot uzdevumu Finanšu ministrijai kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību, Valsts ieņēmumu dienestu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju izvērtēt iespējas likumprojektu papildināt ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem un, ja to īstenošana neprasa būtisku papildu finansējumu, sagatavot attiecīgus priekšlikumus un finanšu ministram iesniegt tos Saeimā likumprojekta ""Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (24-TA-151) izskatīšanai otrajā lasījumā (sk. prot. Nr.13, 40.§ 4.punktu).
Viens no Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem ir mainīt kritēriju nodokļu rezidences noteikšanai.
Proti, šobrīd saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrās daļas 1.punktu nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Latvijas Pašvaldību savienība ir vērsusi uzmanību, ka esošais regulējums atļauj ārvalstu fiziskajām personām deklarēt dzīvesvietu Latvijā pat situācijās, kad tās Latvijā nedzīvo vispār. Kā piemērs tika pieminēti ārzemnieki, kuriem, saņemot uzturēšanās atļauju, esot pienākums deklarēt dzīvesvietu Latvijas Republikā.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju informatīvo ziņojumu papildināt ar statistiku par pārbaudēs konstatētajiem gadījumiem, kad ārzemnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas, nav apmetušies uz dzīvi adresē, ko tie saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanās likumu ir deklarējuši kā dzīvesvietu.
Tāpat lūdzam izvērtēt iespēju informatīvo ziņojumu papildināt ar skaidrojumu, vai (un kā) šobrīd pie dzīvesvietas deklarēšanas brīža tiek pārbaudīts fakts, ka ārzemniekam tik tiešām ir tiesiskais pamats apmesties adresē, kuru tas vēlas deklarēt kā savu dzīvesvietu.

-

1) 8.lapā otrajā rindkopā norādītā summa “1 592 00 EUR apmērā” ir norādīta nekorekti - tā jāprecizē uz 1 592,0 tūkst. EUR vai 1,59 milj. EUR;
2) 8.lapā ievietotajā tabulā, kolonnas “Summa EUR” nosaukumu ir jāprecizē uz “Summa, tūkst. EUR” un attiecīgi arī summas ir jānorāda tūkstošos vai arī summas var norādīt milj. EUR. 

-

Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā “Par trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” esošās tabulas “Plānotie pasākumi” 4.punktu (17.lp.) kā atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas par pasākumiem norādītas FM (VID), VRS, PMLP, IeM (PMLP), EM, VRS un NVA, savukārt rīcības virziens norādīta “VID joma”. Ņemot vērā 4.punktā noteiktos pasākumus un par tiem iespējami atbildīgās institūcijas, rīcības virziena nosaukums “VID joma” nav korekts pasākumu tvērumam, kā atbilstošāku rīcības virziena nosaukumu saskatām, piemēram, “Ēnu ekonomikas ierobežošana”.
Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā esošās tabulas “Plānotie pasākumi” 4.1 punktu (17.lp.) noteikti šādi pasākumi: Noteikt par prioritāti veikt pastiprinātus kontroles pasākumus attiecībā uz “2. uzņēmumiem, kuru darbība ir vērsta uz pakalpojuma sniegšanu trešo valstu pilsoņiem (piemēram auto nomas uzņēmumi)”; “3. privātpersonām, kuru piederošie īpašumi tiek izīrēti trešo valstu pilsoņiem”.
Šādus minētos pasākumus VID nav iniciējis, minētais neizriet arī no Iekšlietu ministrijas 2025.gada 20.marta protokola Nr.1-7/45/25 “2025.gada 11.marta klātienes sanāksme Iekšlietu ministrijā par legālās migrācijas kontroles uzlabošanu”. Lūdzam svītrot minētos pasākumus esošajā redakcijā un VID kā atbildīgo institūciju par minēto pasākumu īstenošanu. VID nav zināms/nav informācijas, kuri ir tie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus tieši trešo valstu pilsoņiem, tāpat VID nav zināms, kuras privātpersonas veic sev piederošu īpašumu izīrēšanu tieši trešo valstu pilsoņiem, tāpēc VID nebūs zināms kontrolējamo personu loks, turklāt, ar kontroles pasākumiem nav iespējams aptvert lielu maksātāju kopu. Aicinām izvērtēt un pozitīva vērtējuma gadījumā iekļaut pasākumu, ka PMLP pie uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārliecinās par īres tiesisko pamatu (SD veicēji un paziņotās SD veicēji ir publiski pieejami VID mājaslapā).  
 

-

Informatīvajam ziņojumam pievienotā protokollēmuma projektā iesaistītajām institūcijām tiek uzdoti konkrēti uzdevumi informatīvā ziņojuma projektā iekļauto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, savukārt informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “Plānotie pasākumi” norādīts, ka iestādēm papildu nepieciešamo finansējumu un resursus pasākumu izpildei nepieciešams pieprasīt  kārtējā gada budžeta pieprasījuma, kā arī prioritāro pasākumu ietvaros, bet nav sniegta informācija, uz kādiem tieši pasākumiem un kādu laika periodu tas ir attiecināms. Ievērojot minēto, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 27.marta rīkojumā Nr. 179 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas grafiku” noteiktajam likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā ir noteikti divi vidēja termiņa budžeta prioritārie attīstības virzieni – aizsardzība un demogrāfija, un attiecīgi, lai nodrošinātu trūkstošo finansējumu šīm nozarēm, ministrijām ir uzdots veikt savu nozaru budžetu izdevumu analīzi, sagatavojot priekšlikumus sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai, tai skaitā izdevumu samazināšanai, optimizējot funkcijas, publiskos pakalpojumus un veicot strukturālas reformas, pamatā novirzot izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtos līdzekļus aizsardzības izdevumu un demogrāfijas pasākumu finansēšanai. Vienlaikus 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025. gada 21. janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm jāņem vērā arī attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Papildu izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Ievērojot iepriekš minēto, informatīvā ziņojuma protokollēmuma projektā ir iekļaujami tikai tādi uzdevumi, kurus projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām ir iespējams nodrošināt esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, atbilstoši precizējot informatīvā ziņojuma projektā sniegto informāciju, vienlaikus lūdzam informatīvā ziņojuma projektā pie katra pasākuma norādīt vai tam ir paredzama ietekme uz budžetu un tā izpildei paredzēto resursu avotu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, par kāda veida un kāda apmēra finanšu līdzekļiem ir runa protokollēmuma projekta 13.punktā, vienlaikus arī norādām, ka valsts budžeta ieņēmumu iezīmēšana konkrētiem mērķiem nav atbalstāma, īpaši tādos gadījumos, kad ieņēmumu apjoms ir ļoti mainīgs, jo izdevumu daļas plānošana atbilstoši spēkā esošajiem budžeta plānošanas normatīvajiem aktiem notiek, balstoties uz prognozēm, līdz ar to protokollēmuma projekta 13. punkts būtu svītrojams. 

-

Jebkuram ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar leģitīmo mērķi, kuru valsts ar to vēlas sasniegt. Tādējādi pirms noteikt šādu uzdevumu informatīvajā ziņojumā sākotnēji ir nepieciešams iekļaut skaidrojumu par konstatēto problēmu, kuras risināšanai tiek piedāvāts šāds aizliegums, kā arī izvērtējums, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

-

Šobrīd Finanšu ministrija nevar atbalstīt šāda uzdevuma iekļaušanu MK sēdes protokollēmumā.
Valsts ieņēmumu dienestam ir atšķirīgi kontroles pasākumi no tiem kontroles pasākumiem, ko veic Robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Proti, Valsts ieņēmumu dienestam ir no likuma izrietošs pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanu un maksāšanu, kā arī piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) nemaksātājiem.
Šo pienākumu Valsts ieņēmumu dienests īsteno, balstoties uz risku vadību un resursu lietderīgu izmantošanu, lai pārbaude tiktu plānota nodokļu maksātājiem ar visaugstāko riska pakāpi.
Tādējādi neatbalstām, ka tiek noteikts uzdevums, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu pastiprināti jāveic kontroles pasākumi, pamatojoties tikai uz apsvērumu, ka nodokļu maksātāju darbība ir saistīta ar trešos valstu pilsoņiem, ja saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju nodokļu maksātājs ir novērtēts kā uzticams nodokļu maksātājs, kuram ir laba saistību izpilde un tam nav konstatētu būtisku nodokļu pārkāpumu risku.

-

Jebkuram ierobežojumam ir jābūt samērīgam ar leģitīmo mērķi, kuru valsts ar to vēlas sasniegt. Tādējādi pirms tiek noteikts šāds uzdevums informatīvajā ziņojumā ir nepieciešams iekļaut skaidrojumu par konstatēto problēmu, kuras risināšanai tiek piedāvāts šāds aizliegums, kā arī izvērtējums, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

-

Aicinām izvērtēt iespēju informatīvā ziņojuma sadaļā “Plānotie pasākumi” ietverto tabulu papildināt arī ar katra pasākuma rezultatīvo rādītāju jeb sasniedzamo mērķi (vismaz attiecībā uz pasākumiem, par kuru kā atbildīgā vai līdzatbildīgā institūcija noteikta Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests). Tāpat lūdzam izvērtēt iespēju informatīvajā ziņojumā iekļaut skaidri uztveramu problēmas aprakstu, kuras risināšanai tiek piedāvāts konkrētais pasākums.

-

Tabulā “Plānotie pasākumi”, 2. Rīcības virzienā “Nodarbinātība” iekļaut apakšpunktu 2.6. “Nodrošināt iespēju kontrolējošām iestādēm un darba devējiem savlaicīgi identificēt personas, kurām izsniegtas vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību, pēc PMPLP piešķirtā personas koda”, pamatojums – lai ārvalstu personu reģistrācija būtu korekta, pietrūkst rīcība attiecībā uz savlaicīgu personas koda piešķiršanu, personām, kam ir darba vīzas.

-