Atzinums

VAS "Latvijas Loto" ieskatā tās iepriekš iesniegtais iebildums (Izziņas 22-TA-210 1.punkts) nav ņemts vērā pēc saturiskās būtības.
Iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk – Neprivatizējamās VKS), regulāras stratēģiskās attīstības izvērtēšanas iespējas paredzēšanu Valdības deklarācijā un Rīcības plānā, kas tai skaitā ietver valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu, pirms par to ir lēmusi Saeima.

-

Uzturam VAS “Latvijas Loto” iepriekš iesniegto iebildumu (Izziņas 22-TA-210 6.punkts) un iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk – Neprivatizējamās VKS), regulāras stratēģiskās attīstības izvērtēšanas iespējas paredzēšanu Valdības deklarācijā un Rīcības plānā, kas tai skaitā ietver valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu, pirms par to ir lēmusi Saeima.
Papildus tam norādām, ka tas prasītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu.

-

Iebilstam pret Ziņojuma 8. nodaļā ietvertā 3.varianta, t.i. privātā kapitāla piesaistes, attiecināšanu uz valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, jo par to var lemt tikai Saeima. Turklāt vēlamies vērst uzmanību uz to, ka šī Konceptuālā ziņojuma mērķis ir pilnveidot valsts kapitālsabiedrību (VKS) pārvaldību, nevis samazināt valsts kapitāla līdzdalību VKS.
Lūdzam, precizēt Rīkojuma projekta 6.punktu sekojoši:
“6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot privātā kapitāla piesaisti akciju emisijai valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.”

-

Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 4.punktu (Ziņojuma 8. nodaļas priekšlikums).

Iebilstam pret Ziņojuma 8. nodaļā ietvertā 3.varianta, t.i. privātā kapitāla piesaistes, attiecināšanu uz valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, jo par to var lemt tikai Saeima. Turklāt vēlamies vērst uzmanību uz to, ka šī Konceptuālā ziņojuma mērķis ir pilnveidot valsts kapitālsabiedrību (VKS) pārvaldību, nevis samazināt valsts kapitāla līdzdalību VKS.

Lūdzam, precizēt Konceptuālā ziņojuma Priekšlikumu kopsavilkuma 4.punktu sekojoši:
“6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot privātā kapitāla piesaisti akciju emisijai valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.”
 

-

Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.4.punktu.

Uzturam VAS “Latvijas Loto” iepriekš iesniegto iebildumu (Izziņas 22-TA-210 21.punkts) un iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk – Neprivatizējamās VKS), regulāras stratēģiskās attīstības izvērtēšanas iespējas paredzēšanu Valdības deklarācijā un Rīcības plānā, kas tai skaitā ietver valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu, pirms par to ir lēmusi Saeima.
Papildus tam norādām, ka tas prasītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu.

-

Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.1.punktu (Ziņojuma 2. nodaļas priekšlikums).

VAS “Latvijas Loto” ieskatā tās iepriekš iesniegtais iebildums nav ņemts vērā pēc saturiskās būtības (Izziņas 22-TA-210 17.punkts) un iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk – Neprivatizējamās VKS), regulāras stratēģiskās attīstības izvērtēšanas iespējas paredzēšanu Valdības deklarācijā un Rīcības plānā, kas tai skaitā ietver valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu, pirms par to ir lēmusi Saeima.

-

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma 7.sadaļas “Centralizētākas VKS pārvaldības ieviešana” (47.lpp) pirmo rindkopu par Pārresoru koordinācijas centra veicamo koordinācijas institūcijas funkciju pārskatīšanu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:  “Ņemot vērā minēto,  Pārresoru koordinācijas centrs koordinācijas institūcijas funkcijas nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta”.
 

-

Lūdzam Ziņojumā papildus skaidrot, kāpēc šāds iedalījums pēc ieņēmumu avotiem būtu vērtējams kā visatbilstošākais iepretim citiem valsts kapitālsabiedrību darbības iedalījumiem?
 

-

Priekšlikums par Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.2.punktu (Ziņojuma 3. nodaļas priekšlikums)

Lūdzam Konceptuālā ziņojuma 3.nodaļā papildus skaidrot, kāpēc šāds iedalījums pēc ieņēmumu avotiem būtu vērtējams kā visatbilstošākais iepretim citiem VKS darbības iedalījumiem.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 10.lpp. pirmajā rindkopā minēts, ka Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam paredz, ka tiks meklēti risinājumi, lai vairāk izmantotu tādus finanšu instrumentus kā obligāciju vai akciju emisija un vienlaikus nav iezīmēts risinājums šī uzdevuma īstenošanai. Lūdzam svītrot vārdkopu “nav iezīmēts risinājums šī uzdevuma īstenošanai”, ņemot vērā Finanšu sektora attīstības plānā 2022.-2023. gadam paredzēto, piemēram, 1.2.5. un 1.2.6. uzdevumu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 22. marta rīkojums Nr. 180 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam” ir zaudējis spēku un šobrīd spēkā esošs ir Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 396 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam”, lūdzam aktualizēt konceptuālā ziņojumā tekstā minētās atsauces uz to.

-