Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai"” (ID 23-TA-1293) (turpmāk – Projekts) un izsakām iebildumus un priekšlikumus Projekta sakarā.

Projekta 4. punkts paredz veikt grozījumus noteikumu 5.9. punktā, nosakot papildus obligāti izpildāmus nosacījumus, kuri jāsasniedz projekta īstenošanas rezultātā:
1) ieguldījumu apjoms Latvijā pētniecībā un attīstībā komersanta līmenī sasniegs vismaz 250 000 euro gadā, kas saistīts ar 5.9.2. apakšpunktā radīto jauno produktu (5.9.1. apakšpunkts);
2) tiek radīts jauns produkts, kas ietver pilnīgi jaunu vai būtiski uzlabotu produktu.

Vēršam uzmanību, ka šādu papildu prasību iekļaušana būtiski sašaurinās to uzņēmumu un investīciju projektu loku, kas varēs pieteikties un saņemt kapitāla atlaidi, rezultātā radot risku, ka netiek sasniegts izvirzītais mērķis – atbalstīt vismaz 20 lielu investīciju projektus, kas paredz veicināt eksporta pieaugumu un jaunu, labi apmaksātu darba vietu izveidošanu.

Turklāt šāds normatīvais regulējums paredz būtiski stingrākas prasības nekā to nosaka Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, kas cita starpā pieļauj atbalsta sniegšanu ieguldījumiem, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā.

Šādu prasību iekļaušana regulējumā nav atbalstāma arī no biznesa racionalitātes viedokļa. Proti, vispārējā kārtībā uzņēmums vispirms veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (P&A), kā rezultātā tiek radīts jauns produkts, kas tiek ieviests ražošanā. Savukārt pēc ieviešanas ražošanā nav sagaidāmi būtiski ieguldījumi P&A saistībā ar konkrēto produktu, ja vien nav nepieciešams būtiski mainīt produktu īpašības (uzskatāms par jaunu produktu) vai pārveidot ražošanas procesu. Savukārt multinacionālos uzņēmumos, kas potenciāli vēlētos Latvijā atvērt jaunu vai paplašināt esošo ražotni, bieži vien P&A centri ir izvietoti ārvalstīs un tajos radītās zināšanas tiek pārnestas uz Latviju. Attiecīgi pie šādu pamatnosacījumu iekļaušanas var tikt ierobežota ārvalstu investīciju ienākšana Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam dzēst Projekta 4. punktā ietvertos 5.9.1. un 5.9.2. apakšpunkta papildinājumus (un saistītos Projekta punktus), kas paredz ietvert šīs prasības kā atbalsta programmas pamatnosacījumus. Ja papildus eksportspējas kāpināšanai un jaunu darba vietu izveidei, atbalsta programmas mērķis ir P&A veicināšana, tad ierosinām līdzvērtīgus kritērijus ietvert kvalitātes vērtēšanas kritērijos līdzīgi kā tas bija atbalsta programmas pirmajā kārtā.
 

-

Neizpratni rada birokrātiskais projektu īstenošanas slogs, jo īpaši LTRK uzmanībā nonākusī prasību norma nodrošināt gada pārskatus no visiem iesniedzēja grupas saistītajiem uzņēmumiem. Šāds nosacījums nerada problēmas gadījumos, ja grupā ir tikai daži uzņēmumi, jo gada pārskatu skaits ir minimāls, tomēr atsevišķos gadījumos tie ir vairāki desmiti dažādās jurisdikcijās esošu uzņēmumu, vai citos gadījumos pat vairāki simti atsevišķu uzņēmumu gadu pārskatu, kas tiek pieprasīti. Pārskati tiek pieprasīti arī gadījumos, kad saistīto personu grupai ir pieejams konsolidētais pārskats, kurā atsevišķie dati ir normalizēti, integrēti un zvērinātu revidentu apliecināti.

Nerodas skaidrība, vai šāda gada pārskatu pieprasīšana kalpo par kādu faktisku papildus izvērtējumu, vai tomēr ir gluži formāla gadījumos, kur atsevišķu finanšu pārskatu dati ir iekļauti konsolidētajos gada pārskatos un zvērinātu revidentu pārbaudīti. Faktiski veidojas situācija, jo lielākas uzņēmumu grupas uzņēmums pretendē uz investīcijām Latvijā, jo lielāks birokrātiskais slogs tiek uzlikts šīs normas nodrošināšanai. Turklāt ne visās jurisdikcijās gada pārskati ir jāgatavo un ne visās jurisdikcijās analogu dokumentu dati ir salīdzināmi (īpaši ārpus Eiropas Savienības esošie).

Tāpat neskaidrību rada informācija par paredzamo jaunās atlases kārtas uzsākšanas laiku. Kā zināms, projektu īstenošanu drīkst uzsākt tikai pēc projekta pieteikuma iesniegšanas. LTRK vērš uzmanību, ka ir atsevišķi uzņēmumi un projekti, kurus nepieciešams uzsākt pēc iespējas ātrāk, un to īstenošana tiek plānota tā, lai netiktu zaudēta iespēja saņemt konkrēto atbalstu. LTRK lūdz Ekonomikas ministriju grozījumu izskatīšanu un jaunās atlases kārtas izsudināšanu viekt steidzamā kārtībā, kā arī preventīvi informēt LTRK par indikatīvi paredzamo jaunās atlases kārtas izsludināšanas termiņu, lai uzņēmumi var objektīvi plānot savas investīcijas.

Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam Ekonomikas ministriju sniegt skaidrojumu par šāda kritērija nepieciešamību un iespējām šo problēmu risināt, lai šādās situācijās būtu izmantojami konsolidētie pārskati, tādējādi atvieglojot Latvijai nozīmīgu projektu realizāciju. Vienlaikus lūdzam veikt grozījumu izskatīšanu un jaunās atlases kārtas izsludināšanu steidzamā kārtībā, kā arī savlaicīgi informēt par paredzamajiem termiņiem.
 

-