Atzinums

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma projekta 13.1. apakšpunktā ietvertajā 2.izaicinājumā “Nepietiekama vienreizes principa pielietošana” minēto Datu valsts inspekcija norāda, ka personas piekrišana ir tikai viens no sešiem iespējamiem likumīgas apstrādes tiesiskajiem pamatiem, kas noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā. Valsts pārvaldes iestādes, pildot tām uzticētās funkcijas un uzdevumus, personas datu apstrādi veic saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta “c” apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu) un “e” apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Vienlaikus saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu  minētie tiesiskie pamati ir nosakāmi Eiropas Savienības tiesību aktos vai dalībvalsts tiesību aktos. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija lūdz pārskatīt projekta 13.1. apakšpunktā ietvertā 2.izaicinājuma lietderību un precizēt tā aprakstu, lai būtu saprotama izaicinājuma būtība.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma projekta  9.4. apakšpunkta otrajā rindkopā norādīto Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ņemot vērā minēto un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos datu apstrādes pamatprincipus un 6. panta 1. punktā noteiktos personas datu apstrādes pieļaujamos tiesiskos pamatus, Datu valsts inspekcija norāda, ka 9.4. apakšpunkta otrā rindkopa ir papildināma ar informāciju par to, ka normatīvie akti, kas noteiks tiesisko ietvaru datu pārvaldībai, noteiks arī ietvaru tiesiskai personas datu apstrādei.

-

Lūdzam skaidrāk izteikt atsevišķu pasākumu sagaidāmās ietekmes un laika ietvara formulējumu. Piemēram, pasākums Nr.3 – "Valsts atbalsta projekts “Vidējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana" projekts 30.lp. u.c. No pašreizējās redakcijas saprotams, ka pasākumam plānots piesaistīt finansējumu no ERAF līdzekļiem, bet "darbs pie tiesību aktu izstrādes tiks uzsākts pēc ANM fonda investīciju tiesību aktu izstrādes un paziņojuma par valsts atbalsta iesniegšanas EK". Formulējums būtu jāpapildina vai jālabo, jo nav saprotams:
1) kādu tiesību aktu izstrāde ir nepieciešama. Ja finansējums ir plānots no ERAF līdzekļiem, tad pieņemams, ka tie būtu MK noteikumi, kas noteic kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam konkrēto specifisko atbalsta mērķi.
2) vienlaikus tiek norādīts, ka tiesību aktu izstrāde tiks uzsākta pēc ANM fonda investīciju tiesību akta (kāda?) izstrādes. Atsauce uz šo fondu raisa neizpratni, jo finansējums avots minēts ERAF, nevis ANM fonds.

-

Aicinām papildināt informatīvā ziņojuma projekta 13.1. apakšpunktā ietverto 2. izaicinājuma "Nepietiekama vienreizes principa pielietošana" (74.lpp.) aprakstu, norādot atsauci uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunktu, kas paredz prasības, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā (“nolūka ierobežojumi”). Ņemot vērā nolūka ierobežojuma principu, pakalpojuma sniedzēji nevar izmantot datu subjekta personas datus, kas tika sākotnēji apstrādāti citiem mērķiem. Līdz ar to, lai šos datus varētu izmantot citiem mērķiem (lai ievērotu vienreizes principu), nekā tie sākotnēji tika vākti, nepieciešama, vai nu datu subjekta piekrišana (par katru jaunu datu apstrādes mērķi atsevišķi), vai jāveic attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, lai personas datu apstrāde atbilstu kādam no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktā noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. 

-

Ņemot vērā, ka Latvijā atbilstoši Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma normām tiek aizsargāti pusvadītāji un tie tiek reģistrēti Latvijas Republikas Patentu valdē. Lūdzam izvērtēt papildināt Informatīvā ziņojuma projekta nodaļu par pusvadītājiem (no 35.lpp.) ar attiecīgo informāciju, ka attīstot Latvijā izglītības iespējas un pētniecību mikroshēmu jomā arī ietvers intelektuālā īpašuma jeb attiecīgā topogrāfijas izveidotāja informēšanu par sava darba rezultāta (intelektuālā īpašuma) objekta reģistrācijas priekšrocībām. Proti, ja pusvadītājs ir aizsargāts, tas var būt ieguvums uzņēmumam, jo klienti bieži vien izvēlas iegādāties produktu, kam ir veiktas stingras pārbaudes (kontrolēta prece), vai arī ļaut piešķirt licences līgumus, radot lielāku komersanta konkurētspēju tirgū. Tādējādi ir svarīgi veicināt arī izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas izstrādā produktus un tehnoloģijas Viedās specializācijas jomās.

-

Informatīvā ziņojuma projektā ir paredzēts mudināt komercdarbībā izmantot mākslīgo intelektu, taču jāņem vērā, kā līdz ar mākslīgā intelekta attīstību pieaug arī dažādi riski pamattiesību kontekstā. Piemēram, kad ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek izmantoti dati, lai uz to pamata radītu jaunus darbus.  Tāpēc ir nepieciešams veikt risku izvērtējumu un domāt par tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu atbilstošu datu izmantošanu un aizsardzību tiesību īpašniekiem, kuru darbi tiek izmantoti.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 15.3.2. apakšpunktā Pasākumu apraksts “Pasākums Nr. 4 – Nodrošināt ārstniecības datu apkopošanu elektronisko veselības karšu krātuvē (turpmāk – EVK) un to centralizētu pieejamību pacientam”, noteikts, ka tiks strādāts pie tā, lai līdz 2029. gadam EVK būtu pieejama arī medicīniskā apliecība par dzimšanu.
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma (turpmāk – CARL) 3. panta trešais punkts noteic, ka dzimtsarakstu nodaļa reģistrē paziņoto dzimšanas faktu. Paziņojot par bērna piedzimšanu, dzimtsarakstu nodaļai iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, kā to paredz CARL 24. panta otrā daļa. Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 35.1. apakšpunkts noteic, ka medicīnas apliecību par dzimšanu dzimtsarakstu nodaļa glabā vienu gadu.
No informatīvā ziņojuma projekta satura skaidri nav saprotams, vai medicīnas apliecības par dzimšanu pieejamība pacientam EVK tiks nodrošināta ar mērķi, lai pacients paziņotu iestādei par bērna piedzimšanu, secīgi iestādē tiktu reģistrēta bērna dzimšana, vai arī medicīnas apliecībai par dzimšanu EVK būs tikai informatīvs raksturs, bez tālākas izmantošanas iespējas.
Vēršam uzmanību, ja medicīnas apliecības par dzimšanu pieeja EVK mērķis ir, lai iestādē reģistrētu bērna dzimšanu, dokumentam jābūt ar juridisko spēku.
Tāpat šādā gadījumā jānodrošina, ka dēļ dokumenta nepārtrauktas pieejamības EVK, pacientam nepastāvētu iespēja bērna dzimšanas faktu reģistrēt atkārtoti, piemēram, situācijās, kad bērna dzimšanas fakts tiek reģistrēts ārvalsts pārstāvniecībā Latvijā.
Saskaņā ar CARL 35. panta trešo daļu, 36. panta piekto daļu un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 82.¹ 3. apakšpunktu, atkārtota dzimšanas fakta reģistrācija pieļaujama tad, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī un ārvalsts iestāde atteikusi papildināt dzimšanas reģistra ierakstu.

-