Atzinums

Lūdzu papildināt noteikumus ar punktu, kas atrodama spēkā esošajā noteikumu redakcijā (20.punkts), norādot apstrīdēšanas kārtību, ja netiek panākta vienošanās par konkrētu amatu klasificēšanu vai iestāde nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumam.

24. Ja netiek panākta vienošanās par konkrētu amatu klasificēšanu vai iestāde nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumam mainīt noteiktu amatu klasifikāciju, iestāde var apstrīdēt amatu klasificēšanas rezultātus un jautājums tiek skatīts Valsts sektora darba samaksas komisijā.Valsts sektora darba samaksas komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Valsts kancelejas un iestādes.

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 5.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz papildināt noteikumu projekta 5.1.apakšnodaļu ar jaunu punktu, attiecīgi mainot noteikumu projekta numerāciju. 

30. Klasificējot tādus amatus, kuru darba izpilde tiek veikta pēc starptautiskām vai Eiropas Savienības noteiktām vienotām prasībām un to izpilde tiek uzraudzīta no starptautisko vai Eiropas Savienības institūciju puses, amatus nosaka par vienu līmeni augstāk attiecīgajā saimē (apakšsaimē).

Satiksms ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 35.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz papildināt noteikumu projekta 5.2.28.apakšnodaļu ar jaunu 5.2.28.4.apakšnodaļu, attiecīgi mainot numerāciju, paredzot jaunu apakšsaimi un līmeņus.

5.2.28.4. Paaugstināta drošuma un drošības riska komplicētu nozaru privātpersonu kontrole (28.4.apakšsaime) 86. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru kompetencē ir veikt kontroli un uzraudzību augsta drošuma un drošības riska komplicētās nozarēs, kā arī, kuru kompetencē ir veikt personu un izmantojamo produktu (ražojumu) sertifikāciju un atbilstības uzturēšanas uzraudzību, ieskaitot produktu un pakalpojumu drošuma pārvaldības sistēmas izvērtēšanu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi: 86.1. I līmenis (piemēram, eksperts, inspektors, vecākais eksperts vai vecākais inspektors ar specifiskām kompetencēm minimālā līmenī): 86.1.1. pārzina starptautiskos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus nozares jomā; 86.1.2. pārzina uzraudzības vai novērtēšanas rīkus un metodes; 86.1.3. piedalās tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) novērtēšanā; 86.1.4. piedalās nozares privātpersonu veiktspējas uzraudzībā un novērtēšanā; 86.1.5. piedalās atzinumu  un pārskatu sagatavošanā; 86.1.6. piedalās nozares privātpersonu uzraudzības un novērtēšanas intervijās; 86.1.7. pārbauda, kā nozares privātpersonas ievēro normatīvos aktus, un noformē administratīvā procesa dokumentāciju; 86.2. II līmenis (piemēram, eksperts, inspektors vai vecākais inspektors, vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm pamata līmenī) veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī: veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vērtētāja pienākumus; veic nozares privātpersonu veiktspējas vērtētāja pienākumus; veic nozares privātpersonu veiktspējas uzraudzību; veic nozares privātpersonu uzraudzības un novērtēšanas intervijas; gatavo atzinumus;pieņem lēmumus par drošumu vai drošību nozarē; uzrauga neatbilstību novēršanas korektīvo darbību izpildi;piedalās nozares profesiju speciālistu kompetences pārbaudē; izmanto Eiropas Savienības un starptautisko institūciju datu bāzes, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus; sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas Savienības un starptautisko institūciju, kā arī citu dalībvalstu iestāžu darbiniekiem, kuri veic analoģiskus pienākumus uzraudzības vai novērtēšanas jomā; nodrošina datu, kas nepieciešami uzraudzības funkciju veikšanai, vākšanu, analīzi un iekļaušanu datubāzēs;III līmenis (piemēram, vecākais vai galvenais inspektors, vai vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vadošā vērtētāja pienākumus;veic nozares privātpersonu veiktspējas vadošā vērtētāja pienākumus;piedalās strīdu izskatīšanā;sniedz atzinumus par nestandarta situācijām vai novirzēm;sniedz priekšlikumus par drošuma vai drošības pilnveidošanas pasākumiem;vada nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas grupas darbu;var piedalīties Eiropas Savienības un starptautisko institūciju organizētajos auditos;konsultē personas par normatīvo aktu prasībām, aicina novērst pārkāpumus vai veikt darbības normatīvo aktu ievērošanai;izstrādā nozares normatīvos aktus;pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne;identificē riskus un neatbilstības;ierosina pārtraukt to nozares privātpersonu darbību, kuras pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības; ierosina efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai; veic likumā noteiktos pasākumus, lai piedzītu bezstrīda kārtībā valsts noteiktos maksājumus;izstrādā un ievieš sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai; pieņem ierobežota satura lēmumus īpaši sarežģītās lietās;IV līmenis (piemēram, daļas vai nodaļas vadītājs, vietnieks, vai vecākais inspektors vai vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:vada nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas grupu darbu; analizē datus, kas nepieciešami uzraudzības veikšanai vai nozares privātpersonu veiktspējas novērtēšanai;izstrādā nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas rīkus un metodes;izvērtē un izstrādā riska novērtēšanas metodes;sniedz atzinumus par nacionālo prasību piemērošanu;sniedz atzinumus par Eiropas Savienības tiesību aktiem;pārstāv iestādi Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās;veic mentora pienākumus darbinieku specifisko kompetenču pilnveidošanā;izstrādā nozares normatīvos aktus un kontroles procedūras; pieņem lēmumu par efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai;izstrādā un ievieš vienotus principus dažādu uzraudzības instrumentu izmantošanai;koordinē sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai;pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa vairāku jomu izpratne; nodrošina pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā iestādes galīgā lēmuma sagatavošanu;sniedz atzinumus un izsniedz dokumentus (sertifikātus, atļaujas, izziņas);var atbildēt par starptautisko datu apmaiņu, kas ir saistīta ar drošumu un drošību;V līmenis (piemēram, departamenta, daļas vai nodaļas vadītājs, vietnieks ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic IV līmenī noteiktos pienākumus, kā arī:vada struktūrvienības darbu;gatavo stratēģijas un plānus; pieņem lēmumus par piemērotākajiem nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas rīkiem;izvērtē nozares privātpersonu drošuma vai drošības līmeņus;izveido kompetenču pārvaldības sistēmu un novērtē tās veiktspēju;veic darbinieku specifisko kompetenču novērtēšanu;vada lietu izmeklēšanu un normatīvo aktu izstrādāšanu noteiktā jomā, nodrošina tirgus pētījumu veikšanu;vada pirmstiesas strīdu izskatīšanu;koordinē vienveidīgas administratīvās prakses piemērošanu;izsniedz dokumentus (sertifikātus, atļaujas, izziņas);pārstāv nozari starptautiska līmeņa darba grupās;VI līmenis (piemēram, iestādes vadītājs vai vadītāja vietnieks ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic V līmenī noteiktos pienākumus, kā arī:pārrauga vairāku struktūrvienību darbu;izstrādā un pieņem lēmumus par nozares drošuma vai drošības politiku;pieņem lēmumus par nozares drošuma vai drošības līmeni;pieņem lēmumus par pasākumiem nozares drošuma vai drošības pilnveidošanai;pārstāv iestādi valsts un starptautiskajās institūcijās.”;atbild par privātpersonu kontroli un uzraudzību paaugstināta drošuma vai drošības riska komplicētā nozarē.

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 39. punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt noteikumu projekta 96.1.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.

96.1.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai noteiktā politikas jomā;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 41.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt noteikumu projekta 96.2.1.apakšpunktu jaunā redakcijā. 

96.2.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai vienā vai vairākās politikas jomās, tai skaitā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā;
 

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 42.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt noteikumu projekta 96.2.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.

96.2.2. veic uzdevumus, kur nepieciešama vairāku jautājumu vai vairāku jomu pārzināšana;

Lūdzam regulējuma nepārprotamai skaidrībai papildināt noteikumu projekta 96.4.apakšpunktā ietverto 37. saimes III līmeņa amatu uzskaitījumu ar vārdiem “vecākais referents ministrijā”, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 96.4.apakšpunktā ietvertās kompetences atbilst ministrijas vecākā referenta darba pienākumiem.

96.4. III līmenis (piemēram, konsultants, vecākais referents ministrijā, vadošais eksperts, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs):

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 47.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt noteikumu projekta 96.4.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.

 

96.4.1. analizē situāciju vairākās politikas jomās, identificē jomas un starpnozaru jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā, var piedalīties ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 48.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt 96.4.3.apakšpunktujaunā redakcijā.

96.4.3. izstrādā tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektus vienā vai vairākās politikas jomās, tai skaitā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 49.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt 96.4.5.apakšpunktujaunā redakcijā.

96.4.5. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko, stratēģisko, finansiālo un pārresoru ekspertīzi, sekmējot tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldē;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 50.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt 96.4.7.apakšpunktujaunā redakcijā.

96.4.7. piedalās institūcijas darbības stratēģijas plānošanā un nozares attīstības projektu izstrādes un īstenošanas procesā;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 51.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt 96.4.apakšpunktu ar jauniem apakšpunktiem.

96.4.9 veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi. izvērtē un saskaņo ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu iesniegtos rīcībpolitikas priekšlikumus un tiesību aktu projektus;
96.4.10. sagatavo priekšlikumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, piedalās budžeta izstrādē, prioritāro pasākumu un rezultatīvo rādītāju izstrādē, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem;
96.4.11. izstrādā un ievieš uzraudzības un kontroles metodes, tai skaitā nozares nekustamo īpašumu pārvaldes jomā.

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 54.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz izteikt noteikumu projekta 96.5.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
 

96.5.1. pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu vai atbild par vairāku politikas jomu plānošanu, piedalās ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;
 

Ņemot vērā apakšsaimes aprakstā minēto par ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un pienākumiem un ES fondu vadības likumā noteiktajiem pienākumiem atbildīgajām iestādēm, kas nosaka specifisko atbalsta mērķu un pasākumu plānošanu, uzraudzību un vadību un kas pārsniedz projektu un atbalsta pieteikumu tvērumu, lūdzam apakšsaimes III līmeņa pienākumu aprakstu 100.3.1., 100.3.2, 100.3.3. un 100.3.4.apakšpunktu pirms vārdiem “projektu un atbalsta pieteikumu” papildināt ar vārdiem “fondu aktivitāšu” atbilstoši amata apakšaimes apraksta saskaņotajai redakcijai: “Ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādē un vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes amati, kuru veicēju pienākums ir Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošana, uzraudzība un kontrole.”

-

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.3.1. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.3.apakšpunkta. 

100.3.1. veic fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu īstenošanas uzraudzības kontroli;

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.3.2. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.3.apakšpunkta.

100.3.2. nodrošina fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu atlases kārtības izstrādi, veic projektu un atbalsta pieteikumu atlasi, vērtēšanu un pieņem lēmumu;

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.3.3. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.3.apakšpunkta.

100.3.3. izstrādā fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu ieviešanas un uzraudzības metodiskās vadlīnijas, nodrošina metodiskās konsultācijas;

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.3.4. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.3.apakšpunkta. 

100.3.4. analizē fondu aktivitāšu vērtēšanas, atbalsta piešķiršanas un uzraudzības procesu efektivitāti un administratīvo slogu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;

Ņemot vērā apakšsaimes aprakstā minēto par ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un pienākumiem un ES fondu vadības likumā noteiktajiem pienākumiem atbildīgajām iestādēm, kas nosaka specifisko atbalsta mērķu un pasākumu plānošanu, uzraudzību un vadību un kas pārsniedz projektu un atbalsta pieteikumu tvērumu, lūdzam apakšsaimes IV līmeņa pienākumu aprakstu noteikumu projekta 100.4.2. apakšpunktā pirms vārdiem “un nozares attīstības” un  noteikumu projekta 100.4.5.apakšpunktā pirms vārdiem  “projektu un atbalsta pieteikumu” papildināt ar vārdiem “fondu aktivitāšu” atbilstoši amata apakšaimes apraksta saskaņotajai redakcijai:  “Ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādē un vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes amati, kuru veicēju pienākums ir Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošana, uzraudzība un kontrole.”

-

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.4.2. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.4.apakšpunkta.

100.4.2. piedalās fondu aktivitāšu un nozares attīstības stratēģijas plānošanā;

Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.4.5. apakšpunktu jaunā redakcijā. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 100.4.apakšpunkta.

100.4.5. nodrošina fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pasākumu ieviešanas analītisku izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi identificēto problēmu mazināšanai;

Ņemot vērā apakšsaimes aprakstā minēto par ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un pienākumiem un ES fondu vadības likumā noteiktajiem pienākumiem atbildīgajām iestādēm, kas nosaka specifisko atbalsta mērķu un pasākumu plānošanu, uzraudzību un vadību un kas pārsniedz projektu un atbalsta pieteikumu tvērumu, lūdzam apakšsaimes V līmeņa pienākumu aprakstu noteikumu projekta 100.5.2. apakšpunktā pirms vārdiem “plānošanu un uzraudzību” un vārdiem "un projektu ieviešanas pilnveidei" papildināt ar vārdiem “fondu aktivitāšu” atbilstoši amata apakšaimes apraksta saskaņotajai redakcijai:  “Ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādē un vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes amati, kuru veicēju pienākums ir Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošana, uzraudzība un kontrole.”
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 100.5.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.

100.5.2. nodrošina jomas (nozares) projektu, fondu aktivitāšu plānošanu un uzraudzību, izstrādā priekšlikumus fondu aktivitāšu un projektu ieviešanas pilnveidei un risku mazināšanai;

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 69.punktā izteikto iebildumu par noteikumu projekta 1.pielikumā ietverto 18.amata saimes” Iekšējais audits” amatu klasificēšanu no 9.-13.mēnešalgu grupā. Noteikumu projekts paredz klasificēšanu no 7. – 13. mēnešlagu grupai. Izsakām pateicību, ka V līmenis klasificēts 13.grupā, taču ņemot vērā iepriekš sniegtos iebildumus, kā arī to, ka ir precizēti noteikumu projekta 5.2.18. nodaļas "Iekšējais audits – 18. saime" amata pienākumi, nosakot papildu pienākumus, piemēram, nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts, mēnešalgu grupa netika pilnībā pārskatīta. Atkārtoti vēlamies uzsvērt, noraidot piedāvājumu precizēt mēnešalgu grupas, būs nepieciešamība samazināt iekšējā audita jomas pārstāvjiem izvirzītās pienākumu, izglītības un profesionālās pieredzes prasības, kas rezultātā negatīvi ietekmēs iekšējā audita pakalpojuma profesionalitāti, kvalitāti un izpildījuma efektivitāti un produktivitāti valsts pārvaldē.
Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.pielikumu, lai nodrošinātu iekšējā audita profesijas attīstību veicinošas mēnešalgu grupas 18.amata saimes amatu līmeņiem.

18. Iekšējais audits, norādot, ka mēnešalgas 9.grupai ir I līmenis, 10. grupai - II līmenis, 11.grupai - III līmenis, 12.grupai – IV.

Satiksmes ministrija uztur Satiksmes ministrijas 02.03.2022. atzinuma 68.punktā izteikto iebildumu un atkārtoti lūdz papildināt noteikumu projekta 1.pielikumu ar 28.4.apakšpunktu.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.881/2004 (turpmāk – Regula 2016/796) ir izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra. Ar Regulu 2016/796 nosaka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un dalībvalstu uzdevumus. Ar Regulu 2016/796 atbalsta vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un, jo īpaši, mērķus, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maijs Direktīvā (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2016/797), Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvā (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (turpmāk – Direktīva 2016/798), un vilcienu vadītāju sertifikāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvā 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (turpmāk – Direktīva 2007/59/EK). Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas turpmāku attīstību un efektīvu darbību, nodrošinot augstu dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, jo īpaši, veicina Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu tehniskos jautājumos, izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā un stiprinot savstarpējās izmantojamības līmeni Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā. Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.pantu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra Eiropas Komisijas vārdā veic revīzijas un inspekcijas, uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.
Dzelzceļa likuma 33.panta pirmā prim daļa noteic, ka dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums. Dzelzceļa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkcijas cita starpā ir:
 - izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus (Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012; Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/779, ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.445/2011);
- uzraudzīt, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus (Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012  par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām; Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu (Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2016.gada 27.maija Regula (ES) 2016/919 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām (Komisijas 2011.gada 5.maija Regula (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu; Komisijas 2014.gada 11.decembra Regula (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu ,,Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”; Komisijas 2013.gada 13.mart Regula (ES) Nr.321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu ,,Ritošais
sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu; Komisijas 2014.gada 26.novembra Regula (ES) Nr.1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu ,,ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra Regulu (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija Regulu (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;
- atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regulas (ES) Nr.402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu izpratnē;
- izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības (Direktīva 2007/59/EK; Komisijas 2009.gada 3.decembra Regula (ES) Nr.36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai; Padomes 2005.gada 18.jūlija Direktīva 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa
sektorā – Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus);
- kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru (Komisijas 2009.gada 29.oktobra Lēmums 2010/17/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK paredzēto galveno parametru noteikšanu vilcienu vadītāju apliecību un papildu sertifikātu reģistriem).
Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.panta 2., 3. un 4.punktu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā veica auditu par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi Latvijā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra uzrauga Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbību un lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu vienotu principu ieviešanu visās dalībvalstīs. Jo īpaši Regulas 2016/796 33.panta 2.punkts skaidri nosaka, ka auditi tiek nodrošināti, lai pārliecinātos par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas spējām pildīt ar dzelzceļa drošību saistītus uzdevumus un savstarpēju savietojamību, kā arī, lai pārbaudītu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veiktās drošības pārvaldības uzraudzības sistēmu efektivitāti, kā tas minēts Direktīvas 2016/798 17.pantā attiecībā uz valsts drošības iestāžu uzdevumiem. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pārbauda, vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro spēkā esošos Eiropas Savienības tiesību aktus, tai skaitā tieši piemērojamajās kopīgās drošības metodes, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāciju un citus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2016/797 un Direktīvu 2016/798.
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā auditēja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas organizāciju, kompetenču pārvaldību, kā arī tās veiktās dzelzceļa sistēmas dalībnieku uzraudzības procedūras, drošības sertifikācijas un drošības atļauju piešķiršanas procedūras un ritekļu laišanas tirgū procedūras. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras noteikto kompetenču pārvaldību, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai jāievieš kompetenču pārvaldības sistēma katram amatam un uzdevumam, personāla pieņemšanu darbā atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem un personāla kompetenču uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem.
Pat pie esošās atalgojuma sistēmas, ieviešot šādu kompetenču pārvaldības sistēmu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nespēs ne noturēt esošo pieredzējušo personālu, ne pieņemt darbā jebkādu jaunu kompetenču sistēmai atbilstīgu personālu, jo:
- ir nepieciešams izveidot katrai lomai kompetenču profilu, kur tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā specializētā kompetence pat par 70% pārsniedz valsts pārvaldē noteiktās kompetences;
- ņemot vērā to, ka Latvija ir neliela valsts, ierobežotā personāla skaita dēļ Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto vienu un to pašu personālu vairākos kompetenču profilos, tādējādi vēl vairāk palielinot specializēto kompetenču nepieciešamību;
- tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specializētās kompetences ir tieši tādas pašas, ieskaitot arī svešvalodu zināšanas, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu;
- jāņem vērā arī vērienīgā Rail Baltic projekta ieviešana, kur jau tiek pārvilināti pieredzējuši eksperti, tai skaitā arī no valsts pārvaldes, nodrošinot tiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības mehānismu nodrošināt kompetenta personāla piesaisti Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos procesos, saglabājot esošo kompetento personālu un nodrošinot iespēju piesaistīt specifisko kompetenču profiliem atbilstošus ekspertus. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Komisijas puses tiek īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta Eiropas un Latvijas likumdošanā noteikto prasību izpilde, kas savukārt var novest pie dzelzceļa sistēmas drošības līmeņa samazināšanās un Eiropas Komisijas ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta visiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem izsniegto atļauju darbība.

28.4. Kolonnā Amatu saimes nr. ierakstīt 28.4., kolonnā Mēnešalgu grupa ierakstīt Paaugstināta drošuma un drošības riska komplicētu nozaru privātpersonu kontrole, kolonnā 7. ierakstīt I, kolonnā 9. ierakstīt II, kolonnā 11. ierakstīt III, kolonnā 12. ierakstīt IV, kolonnā 13.ierakstīt V, kolonnā 14. ierakstīt VI.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvertais regulējums tiek veidots īss un universāls, pēc iespējas vispārīgs, neattiecinot to uz kādu konkrētu iestādi vai resoru, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, lai nodrošinātu normu vienveidīgu piemērošanu.

Noteikumu projekta 24.saimes 79.2.5. apakšpunktā II līmenis tostarp ietver arī konsultācijas kontroles jautājumos.

Direktors Eiropas Savienības un nozaru politikas jautājumos saskaņā ar noteikumu projekta 95.6.apakšpunktu ir klalisicējams VI līmenī (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks), jo šis amats pārstāv valsti ne tikai Eiropas Savienības darba grupās, bet arī citos formātos, tostarp vidēja līmeņa, kuros diskutē par Eiropas Savienības politikas nākotni konkrētā jomā jeb piedalās tās veidošanā.

Noteikumu projekta 37.saimes 96.2.apakšpunktā II A līmenis tostarp ietver tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanai plānveidīgu nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt noteikumu projekta 96.4.apakšpunktā III līmenis tostarp koordinē nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanu, kā arī var izstrādāt tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektus vienā vai vairākās politikas jomās, tai skaitā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā.

Noteikumu projekta 37.saimes 96.4.apakšpunktā III līmenis un noteikumu projekta 96.5.apakšpunktā IV A līmenis tostarp ietver starptautisko līgumu projektu izstrādi, to saskaņošanu ar ārvalstu attiecīgo nozaru institūcijām un parakstīšanas nodrošināšanu. 

Noteikumu projekta 45.saimes 108.3.apakšpunktā III līmenis tostarp ietver starptautisko līgumu (divpusējo un daudzpusējo) izstrādi, saskaņošanu un izpildes kontroles nodrošināšanu, valsts ārējo sakaru veidošanas koordinēšanu vairākās iestādes darbības jomās, kā arī starptautisko sakaru un transporta politikas izstrādāšanas koordinēšanu un nodrošināšanu.
Minētā amata ietvaros tiek veikti papildu pienākumi, kas pārsniedz noteikumu projekta 45.saimes 108.2.apakšpunktā norādītā II līmeņa noteiktā sadalījuma funkcijas, taču nepārsniedz un netiek veiktas atbilstoši noteikumu projekta IV līmenī noteiktajām vadītāja funkcijām.

Lūdzam papildināt noteikumu projekta sadaļu “Daži aspekti noteikumu piemērošanā” ar norādi, ka, klasificējot amatus un saskaņojot konkrētus amata aprakstus, tiks ņemta vērā apakšnozares starptautiskā dimensija, kā arī apakšnozares jautājumu sasaiste ar vairākām jomām citās nozarēs.
Šāda norāde varētu kalpot kā papildus kritērijs, atbilstoši novērtējot valsts pārvaldē strādājošo profesionāļu kompetenci, zināšanas, prasmes un pieredzi, kas atbilst mazas un efektīvas valsts pārvaldes principam.

-