Atzinums

Par: 
2. Izslēgt 5. panta 1.2 daļu.
5. Izslēgt 10.1 un 10.2 pantu.
6. Papildināt likumu ar 10.3 pantu šādā redakcijā:
"10. 3 pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa novērtēšana

Iebildums: 
Nepiekrītam, ka:
1) ar  likumprojektu tiek izslēgtas ar Bērnu aizsardzības centra kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību saistītās normas;

2) bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka novērtēšanu veic pašvaldības izpilddirektors.

Uzskatām, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka novērtēšana jāveic kompetentai institūcijai – Bērnu  aizsardzības centra kvalifikācijas komisijai (turpmāk – Kvalifikācijas komisija), kuras sastāvā ir jomas profesionāļi un pieredzējuši nozares eksperti no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, kā arī bāriņtiesas darbinieku profesionālās apvienības, kas garantē augstus un vienotus standartus novērtēšanā. Uzskatām, ka šādi grozījumi nav pamatoti, jo Kvalifikācijas komisija nodrošina profesionālu un objektīvu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu, veicinot bāriņtiesu darba kvalitāti un kompetenci.

Pašvaldībai nav šādu kompetentu speciālistu, kuri profesionāli var novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka darbību, kā arī nav metodoloģijas, lai kvalitatīvi veiktu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu. Pašvaldību izpilddirektoriem nav specifisku zināšanu bērnu tiesību aizsardzības, ģimenes tiesību un sociālā darba jomā, kas nepieciešamas kvalitatīvai un objektīvai bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanai. Pašvaldībām šādas funkcijas veikšana prasīs papildu resursus un speciālistu piesaisti, kas radīs finansiālu un organizatorisku slogu.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu Kvalifikācijas komisija nodrošina ar bāriņtiesas amatpersonu sertifikāciju, kvalifikāciju un tālākizglītību saistītu jautājumu izskatīšanu. Kvalifikācijas komisijas mērķis ir novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo darbību un veicināt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo izaugsmi, lai uzlabotu bāriņtiesas darba kvalitāti.

Ņemot vērā Kvalifikācijas komisijas būtisko lomu, nav skaidri apsvērumi un sniegts pamatots izvērtējums visu ar Kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību saistīto normu izslēgšanai no Bāriņtiesu likuma. Likumprojekta anotācija nesniedz skaidru un argumentētu pamatojumu tam, kāpēc tiek likvidēta Kvalifikācijas komisija un kā pašvaldības varēs nodrošināt kvalitatīvu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 2., 5. un 6. pantu.
 

-

Atsauce uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmo daļu sašaurina to personu loku, kuras var pretendēt uz amatiem Bāriņtiesā.
 
Piem. pašreiz spēkā esošā redakcija pieļauj uz amatu Bāriņtiesā pretendēt pedagogam, kuram ir attiecīgais darba stāžs pedagoģiskajā jomā. Tātad ņemot vērā 10.05.2011 MK noteikumus Nr. 354 pretendēt uz amatu Bāriņtiesā šobrīd var pietiekami plašs personu loks, kuri atbilstoši minētajiem noteikumiem strādā pedagoģiskos amatos. Savukārt stājoties spēkā minētajiem grozījumiem pretendēt uz amatu varēs vairs tikai noteiktu pedagoģisko amatu pārstāvji, kas minēti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pantā.
 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam saglabāt Bāriņtiesu likuma
10. panta pirmās daļas 3. punktu un otrās daļas 3. punktu spēkā esošajā redakcijā.
 

-

Lūdzam precizēt redakciju, papildinot pirmo daļu pēc vārda "ierakstu" ar vārdiem "vai ieraksta maiņu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos", jo ieraksta maiņa varētu notikt tikai pastāvot noteiktajiem nosacījumiem, kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr.761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 134.7. un 134.8. apakšpunktā, 135. punktā.
 

-

Lūdzam precizēt redakciju atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam, konkretizējot, ka abos gadījumos attiecīgās amatpersonas pieņemtais lēmums par aizliegumu attiecas ne tikai uz satikšanos, bet uz jebkādiem tiešajiem kontaktiem.

Piedāvātā redakcija:
“Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var pieņemt lēmumu par atteikumu paziņot bērna vecākiem vai citai šā panta pirmajā daļā minētajai personai bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu šīm personām uzturēt personiskās attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja tas var kaitēt bērna veselībai, attīstībai un drošībai.”
 

-

Aicinām precizēt Bāriņtiesu likuma 26.pantā trešās daļas 3.punkta normu arī attiecībā uz gadījumiem, kad no ārvalstīm nav saņemta par personu pieprasītā informācija. Praksē nereti ir gadījumi, kad persona, kura vēlas uzņemties bērna aizbildnību, dzīvo ārvalstīs. Šādos gadījumos aizbildnības nodibināšanai, ir nepieciešama attiecīgās valsts kompetentās iestādes piekrišana, kuras saņemšana var aizņemt ilgstošu laika periodu.

Vēršam uzmanību, ka Nacionālais veselības dienests tiek reorganizēts (Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojums Nr. 623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju”) un tā funkcijas pildīs SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs". Aicinām precizēt 3.¹ daļas 2. punktā norādīto iestādi.
 

-

Aicinām izvērtēt vai 53. panta septītās daļas gadījumā nav lietderīgi attiecīgai bāriņtiesai pārsūtīt lietu, nevis lietas materiālu kopijas, ņemot vērā, ka turpmāk lēmumus attiecībā uz aizgādnībā esošajām personām pieņems tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā persona deklarētā vai dzīvo vai ārstējas, nodrošinot attiecīgā regulējuma saskaņošanu ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr.1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 32.punktu un 321. punktu.
 

-